The Asylum, [C][PZP][GM] Opcijas

[(sun)]

The Asylum

Vieta - (IMG:http://www.phuketairportonline.com/images/phuket_airport22.jpg)

Iovas lidosta, pieņemšana.

Šajā lidostā B. gaidīja 8 konkursantus.Drīzāk jau avantūristus, bet vairāk gan eksperimenta gaļu.Visas liecības par to, ka šāds uzsaukums Internetā bijis, izdzēstas visas liecības par šo cilvēku eksistenci.Un viss pateicoties viņam, neatkārtojamajam B.
Taču tā B stāvēja, gaidot .Priekšā bija stends ar uzrakstu - The Asylum.Bija jābūt idiotam, lai nesaprastu mājienu - APSTĀTIES TE.
Lidosta bija samērā tukša, un pareizi vien bija, jo ta bija noīrēta īpaši šai dienai.Apkārtējie cilvēki bija tikai statieri.Viss bija veidots pilnīgi perfekti, lai nevienam nerastos aizdomas.


PS - N'aciet pie stenda.

[Pūķēns Sāra]

Ajumi bija tikko ieradusies, uz pleca tai atradās neliela sporta soma, kuras tumši pelēcīgais ar gaiši pelēko toni pilnībā nesaskanēja ar tumši sarkano, krītošo, bezroku jaku, kura bija pa virsu baltam kreklam ar garām rokām. Tumši brūnie mati nosedza sarknās jakas kapuci un visu mugurdaļu, bet priekšējās matu šķipsnas bika izsmalcināti aizspraustas uz atpakaļu. Kājas, ģērbtas gaišos, nedaudz padilušos džinos un mazās botiņās, soļoja uz priekšu, kamār aiz muguras tika vilkts neliels, melnas čemodāns. Brūnās sievietes acis izkaidīgi lūkojās apkārt, meklējot to nelaimīgo cilvēku, kuram vajadzēja viņu sagaidīt.
Te nu gan ir maz cilvēku, viņa nodomāja, ieraugot izkrātni ar nosaukumu 'The Aslym', iekšēji viņa notrīsēja - kam bija vajadzīgs tik stulbs nosaukums? Uzdzina nelāgu priekšnojautu. Bet tuvojoties stendam, atšķirībā no vēlmes pagriezties un aiziet, seju klāja pieklājīgs un silts smaids.
-Sveicināts,- brunete maigi uzrunāja B, brūnajām acīm mīlīgi uzrunājot vīrieti [?], -Esmu Ajumi Senbanaro, vai mums jāsagaida vēl kāds?- Kaut viņa uzdeva jautājumu, pēc tā viņa novērsās no B, pārskatot vēlreiz lidostu, atbilde viņu īpaši neinteresēja, jautājums tika uzdots vairāk dēļ pieklājības.

[Hworang666]

Bleiks samērā garlaikots spārdīja savu somu pa lidostu. Gandrīz nogāzis no kājām kādu izskatīgu sievieti (tīšām vai netīšām varat censties uzminēt paši) viņš ar acīm atrada kiosku. Nobēris uz letes naudu viņš savāca savus M&M dzeltenajā iepakojumā. Ielūkojies savā Iphone, viņš konstatēja, ka tā kā būtu pienācis noliktais laiks. Lēnām sakožļājis zilas krāsas konfekti, viņš turpināja savu somu spārdīt uz sagaidītāju pusi. Skatienu pēkšņi aizķēra uzrakstu Asylum. Ar skatu varēja manīt kādu vīrieti un kādu jaunu sievieti. Iespēja iepazīties - labs sākums! Bleiks pie sevis nodomāja. Bet, spēris pāris soļus tuvāk viņš sadzirdēja pazīstamu balsi. Jā, varbūt esat kļūdījusies un jums būtu jāstāv pāris metrus tālāk, vai, varbūt pat pāris kilometrus tālāk... To, ka viņa māsai kaut kas ar galvu nav kārtībā viņš zināja jau sen, bet, vai tiešām visiem nenormālajies jāsastopas vienā vietā?

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 06.10.2008 17:39

[Mazpēdis]

Viegliem soļiem Ela slāja pa lidostu. Šī diena nebija sākusies īpaši spīdoši un viņai nešķita, ka kautkas spētu uzlabot garastāvokli.
Mugurā meitenei bija panēsātas džinsu bikses, kas galos jau bija padaļai izjukušas un bālgani zaļš soprta krekls, kam pa virsu uzvilkta adīta, līdz gurniem gara jaka. Uz muguras uzliktā smagā soma pamatīgi spieda meiteni uz leju, bet to īpaši nevarēja redzēt. Mati bija savākti astē un viegli izspūruši. Ela nekad īpaši nepievērsa uzmanību savam skatam, galvenais lai būtu ērti. Rokā viņa bija arī maza soma ar sīkumiem.
Caur austiņām klausoties viegus roka gabalus meitene nemanāmi kratīja galvu un klusītēm dungoja līdzi. Viņas acīs nonāca lielais uzraksts `Asylum.`Viņa turpināja savā lēnajā gaitā tuvoties šim uzrakstam. Tur jau atradās vēl trīs citas personas, kas likas gaidām to pašu ko Ela.
Izvilkusi vienu pleiera austiņu viņa visus nopētīja. Sveiki visapkārt. Izspļāvusi diezgan banālu frāzi viņa turpināja uzlūkot pārējos.

[Pūķēns Sāra]

Balss no sāniem lika sastingt, brūnajam skatienam kļūt cietam un nicības pilnam, kamēr brunete nemaz necentās pagriezties pret vīrieti, ask viņu uzrunāja, pietiekoši labi zinot cik tas ir pretīgs un neciešams, neglīts... nu labi, varbūt izskata ziņā daba bija tomēr iedevusi viņam pāris labas lietas, bet tas bija vienīgais ciešamais un labais šajā vīrietī - vīrieša labās rokas mazais pirkstiņš. -Es gan teiktu, ka kļūdījies esiet Jūs. Morgs būtu citā virzienā...- Ajumi cieti atrauca Bleikam, kad parādījās vēl viena sieviete.
-Sveika,- viņa pieklājīgi atrauca, nevēloties savas dusmas par šī lopa parādīšanos izgāst uz nevainīgu cilvēku.

[Hworang666]

Jā, patiesi, zinu, ka morgs ir tālāk.. No turienes nāku... Cerēju ieraudzīt kādu pazīstamu seju starp mirušajiem, piemēram tavējo... Puisis runāja, pat nepārtraukdams gremot. Pēkšņi parādījās jaunatnācēja un tas puisim neļāva aizmirst sabiedrībā pieņemtās normas. Sveiki, Bleiks! puisis noteica, no rokām izmetot ceļojumu somu, ko pirms mirkļa bija tajā paņēmis ar nodomu ļaut tai uzkrist māsas kājai. Smaidot jaunpienācējai acīs viņš draudzīgi pacēla labo roku.

[CityCat]

Mazajiem papēdīšiem klabot, Memoria apņēmīgi gāja pie stenda, kuru rotāja uzraksts - The Asylum.
Priekš šīs dienas, meitene bija stāvējusi pie spoguļa diezgan ilgu laiku. Viss viņas skapja saturs tika izskatīts līdz pat pēdējai zeķei. Visbeidzot meitene nosprieda par labu pladošiem maigi rozā svārciņiem, kas sniedzās mazlet virs ceļgaļiem, pieguļoša, balta maiciņa uz lencītēm un melns džemperis ar kabutu uz vēdera. Būtībā viņa izskatījās diezgan vienkārši, bet cik daudz laika tas viņai bija prasījis.
Aiz sevis Memoria vilka vidēji lielu koferi, kas bija pilns dažādām viņas matām. Beidzot viņa arī apstājās pie sava mērķa.
Tur jau stāvēja daži cilvēki. Memoria aši katru nomētīja, un tad savā maigajā balsī sacīja: Sveiciens visiem!

[Pūķēns Sāra]

Bleika soma kā reiz trāpīja pa meitenes pēdu, liekot tai sakost zobus, lai sāpēs neiekauktos, -Cik tev reizes jāsaka, iegādājies piepūšamo lelli nevis staigā ar to dzelzs...- dzirdot tikai puisim, Ajumi izgrūda caur sakostiem zobiem, kad uz lūpām parādījās neliels smīns, lūkoties uz puiša 'nemāksloto' pieklājību.
Kāda meitene rozā tuvojās viņiem, liekot smīnam kļūt pa drusku lielākam, bet Ela to nespēja saskatīt dēl pagrieztās sejas. Smīns pārtapa smīnā kā 'rozā meitene' pietuvojās pietiekami tuvu viņiem. -Tu arī esi sveicināta,- Ajumi atbildēja Memoriai cieši ieskatoties viņas acīs, kad tā nopētīja Ajumi, lūpas nepametot smaidam.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 07.10.2008 19:17

[CityCat]

Ak, pateicos! Memoria pieklājīgi atteica Ajumi, kas tik cieši skatījās uz viņu. Kas noticis? Kādēļ viņa tā skatās uz manis? Vai man būtu noberzusies lūpukrāsa? Vai notecējusi tuša? Bet es taču šodien neesmu raudājusi... pagaidām. meitene prātoja.
Atlaidusi vaļā koferi un apsēdusies uz tā, viņa no melnā džempera priekšpuses kabatiņas izvilka nelielu, apaļu spogulīti. Ieskatījusies tajā, viņa pārliecinājās, ka izskatās bruvīgi.
Ar pašapmierinātu smīniņu, viņa noglabāja savu spogulīti, un sāka noņemties ar domīgu matu virpināšanu pirksos.

[Mazpēdis]

Priecājoties, ka vismaz ignoritāte šeit vēl neizpaužas Ela stāvēja stingrāk atspiedusies uz vienas kājas. Šāda veida šķietamās pazīstamo cilvēku ķildas meiteni uzjautrināja. Viņas sejā parādījās viegls smīns, jo saprata, ka nedrīkst atļauties ieķiķināties.
Atbildot uz puiša pastiepto roku meitene atbildēja ar to paši. Patīkami, Ela. Meitenesprāt diezgan cieši saspiežot Beika roku viņa noteica. Atkal atlaidusi roku viņa manīja, ka tuvojas vēl kāda meitene. Hmm.. Dažs labs laikam ir iecienījis rozā... un caur viegli sakniebtām lūpām iznira smīns.
Viņai pienākot klāt tikai nobērti daži ātri vārdi. Sveika, Ela. un ar vieglu galvas mājienu viņa nopētīja meiteni.
Redzot, kā viņa steidzoši nopēta sevi spogulītī atkal meitenes sejā radīja smīnu. Liekas, ka kāds te ir stipri jūtīgs pret izskatu... Šādi cilvēki Elu patiešām uzjautrināja. Laikam tāpēc, ka meitēns tādus nevisai labi saprata.

Šo rakstu rediģēja Mazpēdis: 08.10.2008 19:12

[(sun)]

Pie stenda savākusies bija aptuveni puse no eksperimenta dalībniekiem, un B. tas neizsakāmi priecēja.Kā izskatījās, neviens neko īpašu nenojauta, un labi vien bija.Paburzijis sava baltā uzvalka malu, b. aplūkoja visus esošos kandidātus.
Tik nožēlojami, tik vientuļi...Ka gatavi spert soli nezināmajā.
19 gadus studējot un strādājot par psihiatru, b. veljoprojām nesaprata šo ļautiņu pārdrošību, laikā, kad pat uz ielas tevi var novākt, nemaz nerunājot par šādām, svešinieku pārvaldītām vietā.Šo fenomenu viņš gatavojās izpētīt, kaut gan īstenībā nedrīkstēja.Kopš viņam atklāja psihopātiju ar maniakālās depresijas iezīmēm, , B. nedrīkstēja strādāt par psihiatru.Oficiāli.Ar dzestro smaidu, kas saglabājās B. sejā (k'ads vi'nam bija patstāvīgi), B. uzrunāja klātesošos.
Labdien lēdijas , esiet sveicināts jaunkung!Vai Jūs būtu mūsu mazā piedzīvojuma dalībnieki?
B. saglabāja savu auksto smaidu uz lūpām, bet acis viņam drudžaini spīdēja.Jūtot lēkmes tuvošanos, B. izņēma no kabatas oranžu pudelīti, un ierija 2 ripas no tās.
K'a pag'aja lidojums?

[Hworang666]

Ignorējis māsas teikto (galvā nodomādasm, kādas gan viņai ir zināšanas par gumijas lellēm) Ella... Skaidrs... puisis apstiprināja. Klāt pienāca vēl kāda meitene un Bleiks pieklājīgi pamāja ar roku - gluži kā sasveicinoties. Tad sāka runāt šķietami galvenais vīrs. Par jaunskungu mani parasti sauc vien tad, kad kāds ir pamatīgi iedzēris, bet izdzīvošu... Piedzīvojums? Neizklausās slikti... Ar acīm nolūkojies, kā vīrietis norij tabletes, Bleiks pēkšņi turpināja: tātad, doktor Hauss, kurp mēs dodamies tālāk? Bleiks pajautāja, samīcot konfekšu papīriņu un palūkojoties mazliet augšup pamanīja, ka kāds no vēlajiem reisiem atiet 23:23. Nolādētie skaitļi, pazūdat!

[CityCat]

Meomoria mazliet koķeti pamāja pusim, kas sasveicinoties bija pamājis viņai. Pašapmierinātais smaidiņš nepazuda no, viņasprāt, perfektās sejiņas. Pasākuma vadītājs ierunājās.
Kā viņu sauca? nevaru atcerēties. Ak, vai nav vienalga?es, iespējams es maldos, bet man liekas ka šeit vēl nav visi. Memoria sacīja, vēlreiz pārlaizdama skatu klātesošajiem. Nevar būt, ka šeit būt tik vien to cilvēku!
Memoria vēroja, kā "piedzīvojuma" galvenais vaininieks, izņem no kabatas orandžo pudelīti. Tā meitenei uzreiz lika saskatīt liesmas krāsas, tādēļ viņa strauji novērsās no vīriešā, un sāka pētīt savus purngalus, un pati tik tikko manāmi trīcēja.
Skatoties, un nomierinoši gaišajiem apaviem, viņa pamazām nomierinājās.
Lidojums, labi... viņa nepacēlusi galvu, noteica. Muļķīt, tā bija tikai nieka pudelīte spiktā krāsā.Memoria centās sevi nomierināt, un nedroši pacēla skatienu. Un vīrieti viņa neskatījās.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 09.10.2008 21:10

Rediģēšanas iemesls: B mūs jau sagaidīja

[Pūķēns Sāra]

Ar purngalu viņa pabīdīja uz Bleika pusi viņa somu, pēda joprojām raidīja nepatīkamus iempulsus, bet karma ir m***a, gan jau tā viņam atriebsies. Blondīnes uzvedība un tas, ka viņa nēsāja jakas kabatā spoguli, lika iekšēji iespurgties, protams, neviens no klātesošajiem nespēja pat pateikt, ka sieviete uzlūko Memoriu - jo aktrise Ajumi bija laba un spēja radīt maldīgu priekštatu, ka tu skaties uz vienu pusi, pētot pavisam ko citu sev blakus.
-Par piedzīvojumu Jums labāk zināt,- Ajumi atrauca B, neiedziļinoties tā teiktajā, bet vienkārši uzjautrinoties, Lūk ir Bleika sirdsdāma - divi...

[Mazpēdis]

Beidzot ierunājās arī vīrs, kurš šķiet bija viņus visus šeit sasaucis. Lēdija... Meitene labprāt būtu iespurgusies, jo viņa jaunu tiešām sevi pie tādām nepiedēvēja. Tomēr, ar viegli pieklājīgu galvas mājienu viņa atsveicināja Jā, sveicināti. Un meitene rūīgi nopētīja vīru baltajā uzvalkā.
Mjā, lidojums kā jau lidomjums... Itkā starpcitu meitene noteica. Šis lidojums viņai dižas ētrības gan nebija sagādājis, bet sūdzēties arī nevarēja.
Meitene ātri iemeta skatu savā rokas pulkstenī, Tad atkal pavērās pārējos
Piedodiet, šķiet nedzirdēju jūsu vārdu. Šim cilvēkam tika veltīts Elas acu ciešais skatiens.

[Moriartijs]

Tad pie bariņa pienāca Milo ar dīvanu smaidiņu un nometis zemē savau somu, iesaucās, Sveiki ļautiņi! Ceru ka lidene nenokritīs, būtu baigi žēl ja tā notiktu..., ak jā, esmu Milo. Milo Fenhelis. Un nemaz nedomājiet smieties par manu uzvārdu! Aplūkojis klātesošos viņš ieraudzīja Misteru B.

Tam piegājis klāt, viņš teica, Labsrītīņš! un viegli paklanījās. Galu galā šis tipiņš bija no galvenajiem.

[(sun)]

B. , pagriezies pret sanākuso baru ieklepojās.Šim krekšķim, kuram vajadzēja pievērst uzmanību , vajadzēja iznākt īpaši skaļam, taču tas ne īpaši sanāca - B. bija noguris, turklat nežēlīgi gribēja dzert.

Lūdzu, virzīsimies uz taksometru pusi!
Izgājis pa lidostas durvīm, B. devās uz taksometru pusi.Tur jau stavēja 5 , tumši pelēkas BMW markas mašīnas bez nummura zīmēm.Piegājis pie tām, B. pagriezās un uzrunāja sanākušos.

Lūdzu, pirms sasēžaties mašīnās, parakstiet līgumus par jūsu uzturēšanos B. izdalīja ligumus.

Es ar Jums nebūšu notikuma vietā, tur būs mans asistents A., jā, sauciet viņu par A., kurš sagaidīs Jūs tur, un ierādīs vietas .Tad, nolikuši mantas, Jūs aizvedīs uz viesnīcu, uz iepazīšanās ballīti B. viltīgi pasmīnēja Par mūsu naudu, protams.Ak jā, tur Jums piebiedrosies vel viens dalībnieks.Viss skaidrs?.

B. lieliski pavadīja laiku.Sanākušie pat nenojauta, ka drīz mirs.
Vel ironiskāk, vini nenojauta ka slepkava ir starp viņiem pašiem.
Jā, šīs domas lieliski uzmundrināja B.

[Moriartijs]

Parakstījis līgumu bez liekas cimperlēšanās, Milo iesaucās, Baļļuks! Hi hi hi. Izvēlējies tuvāko mašīnu Milo atvēra durvis un jau grasījās kāpt iekšā, kad paskatījās uz loga marķējuma numuru - 12413, ak, labāk citā mašīnā. Tas nolāpītais 13 mani izseko. Nav godīgi. Lai neparādītu savu kļūdu, viņš pieturēja durvis un teica,

Dāmas, lūdzu jums braucamais!

Pats devās uz nākamo mašīnu un iesēdās iekšā. Taču durvis neaizvēra.

[Mazpēdis]

Redzot, ka klāt pienāk vēl kāda būtne Ela draudzīgi atsveicināja pretī. Sveiks, sveiks. Esmu Ela. Milo tika veltīts viens no meitenes piemīlīgākajiem smaidiem. (tādu tiktiešām nebija daudz.)
Ieraugot līgumus meitenes galvā neuzmirkli neiezagās šaubas vai bailes par to, ka zem tā varētu slēpties kautkas nepareizs. Uzvelkut smalkus lociņus visur, kur tas bija nepieciešams Ela devās uz taksometru pusi. Hmm, melni. Cik burvīgi. Redzot kā Milo atver durvis vaļā, bet tomēr nominstinās un neiekāpj šķita jocīgi, taču varbūt tas tiktiešaµ bija tikai pieklājībs žests. bet kāpēc tad neatvert visām mašīnām durvis? viena doma noplīvoja Elas galvā. Tomēr, šo žest viņa labprāt izmantoja. Mm, paldies. Viegli ar roku nobraukusi gar mašīnas durvīm viņa līgani iesēdās tajā.

[Moriartijs]

Uzsmaidījis laipnu un pozitīvi tendētu smaidiņu Elai, Milo turpināja vērot apkārtējos. Misters B, pieminēja vēl kādu kas piebiedrosies viņiem, Diez kas tas būs? Cerams ka nekāds murmulis.

Nu, kustamies tauta, Milo uzsauca pārējiem. Tā kā laiks jau kustēt uz priekšu. Viss ir tikai priekšā. Sķita ka Ela ir sabijusies par notiekošo, taču Milo pilnīgi nekas neuzrauca. Lai kas nāktu mūsu ceļā, tas ir pieveicams.

[CityCat]

Memoria pēc aicinājuma sekoja B, lai dotos uz taksometriem. Tiem ne bija numurzīmju. Kādēļ tiem nav numurzīmju? šī domas uz sekundes simtdaļu pārņēma meitenes prātu. Bet tad B ierunājās par līgumiem, un viņa to pilnībā aizmirsa. Paņēmusi līgumu, viņa pat nepārlasījusi to uzvilka savu cakaino parakstu gandrīz pa trešdaļu lapas. Lai redz, ka tā ir parakstīta! viņa itkā taisnojās pati sevi.
Kāds, kura vārdu Memoria nesaklausīja, atvēra mašīnas durvis "dāmās". Patīkami redzēt šeit kādu ar džentlmeņa manierēm. viņa nodomāja. Viņa iesēdās limuzīnā uzreiz pēc Elas, bet pirms tam vēl paspēja pateikt pusim, kurš atvēdra durvis - Paldies! un vēl veltīja viņam savu smaidu.

[Moriartijs]

Uzsmaidījis arī otrai metenei, Milo vēl gaidīja pārējos, taču šķiet ka viņi pārāk nerāvās kaut kur nokļūt.

Tādēļ skatīdamies garām ejošajos cilvēkos, un uz mašīnām, viņš sāka tos skaitīt, taču kartu reizi izlaida 13, tādēļ sanāca nepareiz skaits, lai cik reizes mēģinātu skatīt. Gaidīdams, viņš izvilka no kabatas iphonu un ielicis austiņas pieslēdzās savam mūzikas sarakstam last.fm'ā un spēlēja random spēli, atkarībā no tā kāda dziesma izkritīs, tā viņš jutīsies. Nu veiksme viņam uzskadīja - Nirvanas Come as you are

[Pūķēns Sāra]

Atšķirībā no iepriekšējiem subjektiem, Ajumi uz līgumu lūkojās aizdomīgi. Kaut kas nelika mieru un domas, ka šis neved uz labu, jau mitinājaš prātā no brīža, kad viņa iekāpa lidmašīnā. Domīgi viņa satvēra pildspalvu un vēl domīgāk uzlūkoja B, pārlieku ilgi, lai to varētu nosaukt par ātru skatienu. Viņa pat nedaudz aplūkoja Līgumu. -Beidz kavēt visu pasākumu un kusties! Pie velna to sajūtu! Bleiks vienkārši izsita tevi no sliedēm... Viņa sevi pamudināja, lika saņemties, kad pārliecināti uzvilka savu nelielo, bet sarežģīto parakstu.

Sēžoties mašīnā, kurā jau bija iesēdies vīrietis - Milo, bija tāda sajūta, ka no pleciem ir novēlies smagums vai tieši otrādāk - tas ir palicis pamanāmāks, bet lai nu paliek. Nebija iemesla sevi īpaši apgrūtināt, vinā bija braukusi atpūsties un nopelnīt naudu, nevis visu apšaubīt.

[Hworang666]

Bleiks papurināja galvu. Nabaga Hauss bija pilnīgi nojūdzies... Diez vai nevarētu izveidot kādu sociālu eksperimentu uz viņu pašu. Varētu pat būt interesanti... Pēkšņi no domām viņu izrāva tas, ka puisis jau kādu mirkli gluži vienkārši stāvēja malā, ar papīriem rokās. Paķēris no kabatas melbu pildspalvu ar nokasītu sērijas numuru, viņš ātri uzskricelēja savu parakstu, pat īsti neko neizlasot. Un tad viņš ieleca brīvajā mašīnā - tajā, kurā sēdēja viņa māsa... Un arī visi pārējie. Nu, saspiežas, saspiežas... viņš viegli neapmierināts noburkšķēja. Nopētījis, ka arī Milo ir Iphone, viņš nesteidzās savējo izvilkt. Kā nekā, varēja pasist klaču pat tad, ja blakus sēdēja māsa.

[Moriartijs]

Pabīdījies nedaudz uz priekšu lai iekšā varētu iesēsies arī Bleiks, Milo nodomāja ka beidzot laikam būs visi un varētu braukt, taču tā kā viņi nemaz nedevās uz priekšu, šķit ka vēl kāds ir jāgaida.

Cik mēs būsim kopā? viņs pajautāja blakus sēdētājiem.

[(sun)]

Kad visi bija sakāpuši mašīnās, tās sāka braukt.
Par izbrīnu, B.palika lidostā.Laikam jau gaidīt kādus citus.
Mašīnām bija patīkami vēss, kā nekā - tā bija karsta vasaras diena.Braucējiem priekšā bija Coca - cola, M&M un citādi našķi.

[Hworang666]

Laikam daudz vairāk par tik mēs nebūsim... Lai gan nešaubos, ka narkomāns - tablešurijējes, es gribēju teikt, B. mūs sagaidīs galapunktā ar kādu pārsteigumu, ļoti iespējams ar vēl kādiem... Dalībniekiem... Bleiks paķēra vēl vienu paciņu M&M un nekavējās uzsākt to iznīcināšanu. Starp citu... Numurzīmes... viņš norādīja uz mašīnas aizmuguri. To nav... Kāds izlasīja uz ko mēs parakstamies? Vēl es nebaidos, bet man nešķiet, ka viss iet gluži pareizajās slidēs... viņš ieinteresēts palūkojās uz abiem autobiedriem.

[Pūķēns Sāra]

Ajumi neapmierināti palūkojās uz Bleiku, kas deva priekšroku šai mašīnai, nevis to, kur ielīda abas parējās sievietes, bet skatienam pievēršoties Milo, tas kļuva draudzīgs un maigs.
-Man šķiet, ka nepārsniegsim desmit dalībniekus. Parasti scenāristiem pietiek ar cilvēkiem zem desmit un virs pieci,- meitene atbildēja uz Milo jautājumu, izraujot no Bleika rokām M&M paciņu un paķerot pārīti no iepakoja bumbiņu, un iesviežot tās mutē. Bleika sacītais neiepricināja ausis, jo tas tikai apstiprināja viņas nelāgo nojautu, bet viņa netaisījās te piebalsot šim puišelim.
-Es pašķirstīju, bet nekas aizdomīgs tur nebija,- Ja neskaita, ka par visu atbildam mēs -Vēl pie tam tie papīrīši ir parakstīti, par vēlu ir ko apdomāt. Tā kā baudi braucienu un samierinies.- Uzrunājot Bleiku meitenes balss bija daudz cietāka nekā brīdī, kad viņa atbildēja Milo. Nebija jābūt speciālistam, lai saprastu, ka starp puisi un meiteni nevalda tās labākās jūtas.

[Moriartijs]

Iesmējis par Ajumi komentāru, Milo paņēma pāris M&M's no viņas paciņas. Garšīgi. Abu, šķiet ka radinieku, attiecības nepaslīdēja viņam garām.

Ceru ka nepārspīlēs ar cilvēku skaitu šajā pasācienā, viņš piebilda. Par tiem līgumiem... man liekas ka labāk pat nezināt kas tur rakstīts... brrr. Un vēl mazā druka, viņš atkal iesmējās par pēdējo.

Tajā brīdī uzkārās internets telefonā, un pat pakratot telefons nereaģēja. Tādēļ Milo atvēris logu izlidināja telefonu ārā. Mēsls, viņš noteica. Paķēris kolas pudeli no bāriņa viņš to arkorķēja un iedzēra labu malku pirms pievērsās atkal saviem ceļabiedriem,

Kā pa dzīvi vispār?

[Mazpēdis]

Tākā meitene bija iesēdusie spirmā viān nedaudz pabīdījās tālāk, lai Memoriai būtu vieta.
Brauciens sākās un tas, ka B. nebrauca līdzi meitenē radīja aizdomas. Tas gan ir savādi... tomēr cenošoties noskaņot sevi pietiekami optimistiski, jo šī taču bija tikai pirmā dienā meitene vēl piebilda: Bet varbūt tam tā arī ir jābūt
Tā nu ceļam sākoties meitene centās aizvirzīt domas uz citām lietām. Hmm. Viņi šķiet grib mūs sabarot ar sīkiem našķiem. Interesanti, tās būs mūsu vakariņas? Itkā tēlojot naivu cilvēku Ela bilda. Viņa pastiepās un paņēma M&M`s paciņu viņa jautājoši apskatījās uz Memoriu un pasmaidīja.

[Pūķēns Sāra]

Par Milo sakāmo tika pasmaidīts, bet viņa darbība ar telefonu uzlūkota nedaudz izbrīnīti, tik, lai tas liktos pieklājīgi un pievilcīgi.
-Labi un slikti - atkarībā par kādu sfēru runājam,- Ajumi atbildēja Milo, skatienā pavīdod, kam uzjautrinājuma un noslēpuma pilnam - ko lai dara, ka dzīve tādus cilvēkus pataisa. -Un kā pašam?-

[Moriartijs]

Pēdējā laikā labi. Bet principā augšā un lejā pa kalniem, Milo atbildēja Ajumi. Kā kurā brīdī.

Pamanījis viņas skatienu sekojam telefona ceļam ārā pa logu, Milo iesmējās. Tici man tas telefons bija mēsls, tad iesmējās vēl reiz.

Man ir vēl viens, lai to pierādītu viņš tiešām izvilka no kabatas vēl vienu Ipodu.

[CityCat]

Memoria nekad nebija no apdomīgajiem cilvēkiem. Viņai pat prātā nenāktu, ka šis pasāciens varētu būt bīstams. Muļķības pēdējās! Kas bija savādi? Un kam tā ir jābūt? viņa nevainīgi vaicāja. Vienigais, kas viņu ztrauca, bija tas, ka visi sakāpa citā mašīnā, bet meitenei gribējās plašāku kompāniju. Tā otra droši vien viņu aizbaidīja! Nu kādēļ man tādēļ ir jācieš? viņa prātoja. Memori bija pilnīgi pārliecināta, ka citi neiekāa šajā mašīnā tikai un vienīgi Elas dēļ.
Našķi ir gardi! Memoria jūsmoja. Viņai garšoja visādi saldumiņi un našķi, bet viņa centās no tiem uzvairīties, lai netiktu pie nevēlamiem kliogramiem. Bet tā kā šis bija īpaš brīdis, tad viņa atļāvās mazliet paniekoties.

[Mazpēdis]

ai, nekas. Neņem vērā. Vienkārši tas viss šķita pārāk vienkārši, taču... Ne, neko. Ela centās pēc iespējas nekonkr'ētāk izvairīties no atbildes, ko viņa īsti nezināja ko patiesībā domāt.
Meitene juta, ka sarunas ar Memoriu īaši nevedas, bet viņa arī negribēja īapši kontaktēties ar šo `personu`. Viņa vienkārši nešķita īpaši Elas modē. Nu ja. Kā tev vispār iet? Elai tiktiesām nebija patikas `pļāpāt`, bet sarunu uzturēt šķiet, ka vajadzēja.

[Moriartijs]

Cik vēl ilgi jābrauc? Milo skaļi ieteicās. Nu cik ilgi var braukt? viņš nepacietīgi turpināja.

Cenzdamies nedomāt par visu kas notiek un ik pēc cik mašīnām rindā viņam teorētiski vajadzētu saiet sviestā, Milo izvilka no otras kabatas Sudoku grāmatiņu un ar daļēju aizrautību sāka pildīt grid'us sākot no pirmās lapas, reizē cenšoties nedomāt par to cik šī kolonāde jau velkas. Atkal!

Pat uz autobāņa ārpus Atēnām darbadienā mašīnas, un motocikli velkas ātrāk ārā no centra, Milo nopurpināja. Pieredze te nevienam nav vajadzīga. Tikai ārprāts.

[(sun)]

Ilgi braukuši un pagalam nogarlaikojušies, brauciena dalībnieki juta ka mašīnas izbrauc no pilsētas centra drūzmas un dodās ārpus tās.Ja kāds palūkotos pa logu, ieraudzītu lielisku skatu - zaļie lauki pamīšus ar dzeltenajiem kukurūzas laukiem radīja gleznainu, gandrīz vai nereālistiksu iespaidu par kādu ārpuszemes dimenisju, kur braucošie bija nokļuvuši.
Brīdi braucot par ceļu, mašīna strauji pagriezās un paātrināja ātrumu.Nu pa logu bija redzams tikai zaļi-dzeltens jūklis taču tas nebija īpaši ilgi-drīz mašīna samazināja gaitu un beigu beigās pat apstājās.

GALAPUNKTS! - ar pompu paziņoja mašīnu šoferi, izlaižot savus pasažierus.
Izejot no mašīnas , projekta dalībnieku skatam atklājās maza viesnīca , kas ieturēta īstas lauku mājas stilā.Logos bija pamanāmi cilvēki kas runājās, un augšstāvā caur logu vilka vadus skaņu iekārtām.Viss tika gatavots viņu ierašanās brīdim, kas , laikam jau, bija pārāk ātrs.

Vai, jūs jau tik agri! - Ārā izsteidzās sieviete, aptuveni 35 gadus veca brunete ar perfektu smaidu. - Nu labi, nāciet nu iekšā.Jūsu somas gan uzreiz tika aizgādātas uz pasākuma vietu, taču mums ir ļoti plašs tērpu klāsts šim vakaram - teiksim tā, dāvana no projekta veidotājiem.Nāciet iekšā, es jums visu izrādīšu.

[Moriartijs]

Esam klāt, viņš neteica un izkāpa no mašīnas. Oho - sagaidīšanas komiteja, Milo iesmējās un devās pie cilvēkiem.

Censdamies neizrādīt apjukumu Milo pasmaidīja sievietes virzienā un pamāja.

Ballīte, ta ballīte, bet vieta kolosāla - tāda klusa, neviens jūdzēm tālu neko nedzirdēs vai ne? Mēs nevienam te netraucēsim ar troksni? viņš pajautāja tur stāvošajiem.

[washulis]

Starp strādniekiem, kas visu laiku kaut ko darīja, kaut kur netālu stāvēja sieviete ar īsem, rudiem matiem un likās ka viņa guļ. Stāvot kājās. Bet tā nebija. Viņa bija visnotaļ nomodā, bet izksatījās, kā pusaizmogusi. Un tā vienmēr...

Sieviete bija ģērbusies ne visai kliedzošā kostīmā, olīvju zaļā krāsā. Uz pleca karājās liela pleca soma. Sieviete bija to tik sieči satvērusi, ka pat ar knaiblēm viņu no tās nevarētu atraut.

Labdien. Viņa klusi noteica. Jūs arī pieteicāties šim projektam?

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.11.2008 22:48

[Hworang666]

Bleiks no smiekliem gandrīz aizrijās ar konfektēm. Tu izmeti Iphone, bet atrādi Ipod... Neesmu mehāniķis, bet man šķiet, ka viņi ar funkcijām mazliet atšķirās... Pēc tam klusēdams un laiku pa laikam pie sevis pasmējies, viņš izbaudīja ceļojuma garlaicīgumu. Ar māsu negribējās pat runāt, jo pastāvēja iespēja, ka tas viņu tikai vairāk nokaitinātu. Kad viņi beidzot bija galā, viņš ar skatu pavadīja Milo. Simpātisks puisis, tikai apdomas nekādas... Māris pie sevis nosmējās. Tad atgūlies pa visiem aizmugurējiem krēsliem viņš palūkojās uz māsu un noteica: lec vien ārā pirmā, saulīt! Nav ne mazākās vēlmes norauties no aizmugures.. Turklāt, šādi es tevi neievēršu durvīs. Abpusējs izdevīgums...

[Moriartijs]

Nosmējies par Bleika komentāru Milo viņam atbildēja - Neņem vērā, man ir caurumi atmiņā.



Piegājis pie rudamates kura nevēlējās šķirties no savas somas un teica, Jā, esam no tā paša projekta. Laikam, varbūt. Man šķiet, viņš nomurmulēja vairs neko nesaprazdams.

Un kā jums iet? viņš vēlreiz pievērsās rudmatei, Mani sauc Milo.

[washulis]

Prieks iepazīties. Esmu Penelope. Penelope Vadima. Viņa klusi, bet skaidri noteica. Viņa nemaz nesāka spiest roku vai ko tamlīdzīgu, jo apzināties faktu, ka šis Milo tikko ir izkāp.is no mašīnas, kur sēdejuši vēl sazin cik cilvēki, līdzi nesot lietas ar nenosakāmu ceļu, un grābstījušies nez kur, dzina viņai šermuļus pāri kauliem.

Varētu teikt, ka iet labi. Tāds neliels satraukums. Es ceru, ka viņi ir kārtīgi un tīrīgi tur. Viņa norādīja uz ēku, kur notika rosīb. Ja nē, tad es pazūdu no šejienes.

Šo rakstu rediģēja washulis: 27.11.2008 23:49

[Moriartijs]

Klausījies Penelopes komentāru, Milo nosmaidīja - Netīrumi uztrauc? viņš pajautāja.

Njā, katram ir savas dīvainības, viņš nodomāja - galvenais lai pārāk neizpaužas. Sekas var būt neparedzamas.... viņš nodomāja un uzmeta vēl vienu skatienu mājai kur viņiem notiks pasākums,

Ko gan šie būs izdomājuši vakaram?

[washulis]

Jā. Uztrauc gan. Tie ir tik... netīri. Tur ir visādi mikrobi, baktērijas, vīrusi... Penelpoe atkal noskurinājās.

Viņa ar azidomu pilnu skatienu nopētīja apkārtni, it kā pārbaudot, vai viņas virzienā nelido kaut kas viņas prāt netīrs. Tas patiesībā varētu būt jebkas.

Cik es redzu, tad būs paēšana. Bet kas tieši, nezinu. Kamēr būsim projektā, tad liekas, ka apstākļi būs smalki. Penelope sprieda, nopētot ēku, kurai atradās blakus.

Drīgstu prasīt, kāpēc jūs pieteicāties?

[Moriartijs]

Nebija ko darīt. Vecie hobiji jau galīgi apnikuši. Nodomāju ka vajag izmēģināt ko jaunu... viņš atbildēja Penelopei.

Neiebildīsi ja saukšu tevi par Peniju? viņš dezmondīgi un ļoti galanti ievaicājās.

[washulis]

Nu tad es jūs saukšu par Desmondu. Penelope nosmēja. Nu labi, lai paliek Milo. Viņa vēl nenopietni piebilda.

Vecie hobij? Ja drīgst jautāt, kādi tie bija? Man personiski patīk tarakānu nīdēšana, logu mazgāšana, grīdu tīrīšana, trauku mazgāšana... Viņa turpināja uzskaitīt visas tīrības izpausmes. Nekas nopietns. Vēl sekoja piebilde, lai arī viņas attieksme pret to nebija pat ne tuvu nenopietna.

[Moriartijs]

Heh, labs vārds, Desmons, Milo iesmējās. To varētu vēl kādreiz izmantot.

Aktīvais sports, Milo ieteicās veco hobiju sakarā. Taču tas pagaidām nolikt plauktiņa dziļumā. Šobrīd vēlos atpūsties un relaksēties.

[washulis]

Aktīvais sports? Interesanti. Kāds? Slēpošana, sērfošana? Penelope interesējās, uzmetot skatu, vai kāds cits kāpj ārā no mašīnas.

Ar cik cilvēkiem kopā jūs braucās tajās mašīnās? Cik kopā cilvēki paredzēti? Es te redzēju vē lvienu vīrieti staigājam apkārt. Tagad viņš laikam kaut kur nozudis. Viņa jautāja Milo.

[Moriartijs]

Mašinās kopā bijām pieci, bet nezinu vai vēl kāds būs. Tu esi sestā mūsu bariņā, Milo atkal pasmaidīja.

Ak, ... dubļu moči (dirt bikes). Ļoti jautra padarīšana, viņš piebilda.

[washulis]

Tikai seši? Maz, bet laikam jau vajadzētu priecāties, ka vairāk būs brīvas vietas... Un mazāk netīrumu. Viņa jau prieīgāk piemetināja.

Dubļu moči? Penelope šokēti iesaucās. Pāris reizes noskurinoties, viņa centās izspiest kādu piebildi, kā "Interesanti", "Apskaužu", vai kaut ko citu, kas izrādītu kaut nelielu sajūsmu par šādu sporta veidu, bet viņa to nevarēja.

Jau pats vārds dubļi lika viņai sajusties šķelmīgi.

Neviļus viņa pagāja soli tālāk no Milo un noteica: Ak, tā...

[Moriartijs]

Ak, jā. Netīrumi, Milo pasmīnēja. Tev viņi nepatīk, vai ne?

Kā tad tā? No kā šīs bailes? viņš pajautā manāmi satrauktajai Penijai. Neuztraucies nestāvēšu tev tik tuvu....

[washulis]

Visa veida netīrum. Penelope piemetināja.

Tas jau ir no sākta gala. Varbūt citi cilvēki neievēro, kādas lietas ir bijušas uz citu rokām, tad kaut kur sagrābstījušies. Ar tādām spiež roku, tad iet uz tualeti, kaut ko apēd. Fuj... Un putekļi ir visur. Pilsētā nav iespējamsdzīvot.

Kā arī izplūdes gāzes, cilvēku bari, kaut kādi traki baloži un sētas kaķi... Viņa ar katru piebildi sadrūma ar vien vairāk. Belaši ar bomžu gaļu, cilvēku aprābstīti augļi lielveikalos. Konservi ar nez ka'dām ķīmijām un indēm iekšā...

Viņa pat vairs nejutās labi, vien stāvot uz zemes, kur ir bijuši simtiem kāju pāru un netīrumu.

[Moriartijs]

Nomanījis zaļumu Penelopes sejā, Milo viņai pajautāja,

Tev viss labi? Viss kārtībā?

Varbūt vajag apsēsties?

[washulis]

Nē, nē. Ir labi. Es tikai... Viņa miegaini nomurmulēja.

Man tā dažreiz gadās. Kad es... Iedomājos par dažam lietām. Briesmīgām... Viņa klusi noteica.

Varbūt ejam iekšā? Varbūt mūs visus jau gaida? Viņa ieminējās, lai nebūtu jāturpina netīrumu saruna. Kādu brīdi, kad viņa uzgrieza Milo muguru, viņa ieņēma divas pretalerģijas tabletes.

[Moriartijs]

Jā, ejam gan, Milo atbildēja Penijai skatoties uz ēkas pusi, tādēļ nepamanīja viņas niekošanos ar tebletēm.

Diez kur gan visi citi ir palikuši? Milo jautāja Penijai pienācis pie ēkas un blakus esošajām mašīnām.

Kādas idejas? Ko mēs šovakar darīsim? viņš visiem jautāja.

[(sun)]

Sasaldējam.