Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Massacre]

Galapunktā stāvēja kāds tumšs un interesantas formas siluets.
Aleksandrs speciāli tika nostājies gaismās tā, lai nebūtu redzama viņa seja un iespējamie dīvainie vakara līdzbraucēji nesāktu piesieties ar jautājumiem. Interesanto silueta izliekumu uz muguras veidoja uz pleca uzliktais saksafona futlāris, un seju vīrietis bija pavērsis uz augšu ļaujoties sīņāšanai.
Jā, šāds laiks nebija patīkams un savu mēteļa apkaklīti viņš bija uzlicis uz augšu un galvu ierāvis plecos, bet Aleksandrs nolēma, ka priecāsies vismaz par kaut ko šovakar, jo ļauties nogurumam un dabiskai vēlmei atpūtināt savu muguru, rādot neapmierinātu sejas izteiksmi, nebūtu gudri, jo parasti šādā stāvoklī vīrietis varēja pēkšņi sākt snauduļot turpat uz vietas, kājās stāvot.
Tramvajs, kā vienmēr, pienāca absolūti precīzi un Aleksandrs pamājot vadītājam un uzrādot kartiņu nosēdās pie loga, vienkrēslu rindā, novietoja saksafonu starp ceļiem uz grīdas un atspieda galvu pret loga rūti, lai lūkotos ārā zibošajās pilsētas nedaudzajās gaismās un izbaudītu tramvaja nomierinošo ritmu. Ātrāk mājās.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 10.04.2008 17:22

[Džea]

Paklau es pati izlemšu kad doties prom un kad nē
Vina nikni uzsauca puisim kurš stāvēja dzīvokļa durvīs un vel centās Aleksu aizturēt.Veikli izsprukusi cauri spraugai starp Džimu un durvīm meitene izgāja ārā pat neatvadoties.Puisis jau vairrākārt bija centies atrunāt Aleksu no promiešanas. VBeigu beigās viņa nolēma aiziet pavisam.Jau no paša sākuma Aleksa nojauta ka no tās ballītes nebus nekāda labuma,taču Džims viņu bija pierunājis un meitene nespēja atteikt.Tikai jau pec pāris stundām viņa saprata ka tā tomēr bija kļūda.
izgajusi ārā no daudzdzīvokļu mājas Aleksa devās uz tramvaja pieturu.Parasti vina gan vairāk izmantoja došanos ar kājām,taču laiks nebija no jaukajiem.Turklāt ne jau tumsa meiteni biedēja.Pie tās viņa bija pieradusi.Drīzāk sliktais laiks pamudināja Aleksu šoreiz braukt ar tramvaju
Nonākusi pieturā viņa secināja ka braucamais ar kuru meitene parasti brauc līdz mājām sen jau ir aizgājis,taču pienāca nākamais un negribēdama ilgi stāvēt aukstumā, pat nepaskatīdamās uz kurieni tas iet Aleksa iekāpa tramvajā

[Lea Iesmotāja.]

Demjens sēdēja un vērās savā atspulgā. Pareizāk sakot viņš centās saskatīt lāsītes aiz loga, kas radās no lietus, ja to vispār varēja nosaukt par lietu, pieskaršānās stiklam. pāris minūtes puisis to aktīvi bija centies darīt, bet pats nezinot bija metis mieru un akli blenza savā atspulgā. Nogurums bija milzīgs. Demjens īsti pat nrazpinājās no kā, bet acis vai lipa ciet. varbūt pie vainas bija diena - svaru zāle, lekcijas un pagaidu darbs kādā bohemijas pārvaldītā sievietes dzīvoklī, ko regulāri pildīja smacīgs vīraka piekūpinās gaiss. remonts saucoties.. nodomājis viņš nožāvājās un pieklājīgi aizlika mutei priekšā roku. Ar mazliet miglainu skatu puisi novērsās no piķa melnā loga un uzmeta skatu apkārt esošajiem. pāris cilvēki. Negribējās do`mat un apskatīt tuvāk. viņš atkal akli pievēršās logam un vēroja spuldžu neoniskās gaismas.

[Semijs]

Kad tramvajs bija apstājies, iekšā iekāpa Deriks ar apdauzītu melnu beisbolu nūja no kuras, pateicoties gaismai atspīdēja asinis. Pašam puisim bija uzplēsta uzacs un lūpa. Neko draudzīgs viņš neizskatījās un samaksājis par biļeti, kuru arī saņēma, Deriks neiekompostrējot to apsēdās kādā no brīvajiem krēsliem.
Atradis savu melno iPod viņš sāka klausīties veselu izlasi ar ''Rammstein'' nedaudz kratot galvu līdzi ritmam. Atbalstījis kāju pret priekšējo soliņu, viņš sāka arī plaukstu vāji sist pret celi. Acis skatījās laukā pa logu, kur neko īsti nevarēja redzēt.
-Nu, ko. Reperīši vairs neblatos tik daudz..-
Puisis pie sevīm noprātoja.

[Tējas lapa]

Dens pārgaja pāri ielai un gāja uz tramvaja galapunktu. Rokās viņš burzīja salveti uz kuras bija ātri uzrakstīts kārtējās meitenes telefona numurs. Eh šīs meitenes. Uzvilcis kārtīgāk cepuri uz galvas Dens apstājās galapunktā. Nepagāja ne piecas minūtes kad tramvajs jau bija klāt. Izmetis saburzīto salveti miskastē viņš iekāpa tamvajā, samaksāja par biļeti un apsēdās pašā pirmajā sēdvietā. Tagad man vajadzīga tikai duša un gulta.

[Mattiass]

Pēc kartiņas uzrādīšanas procedūras Simons bija iekārtojies uz viena no aizmugures dubultsēdekļiem labajā pusē (bet ne pie pašām durvīm), nolicis ģitāru sev blakus un ērti atlaidies. Viņam miegs vēl nenāca. Tomēr darīt tāpat nebija ko, un, palūkojies apkārt, jaunietis nodevās savām domām.

[washulis]

nu labi. tad tiksimies rīt. emanuela atvadījās no dažām paziņām.

pagadi. veiksmi tajā rītdienas noklausīsānās. viņai pieskēra klāt kāda cita meitene un iedeva buču uz vaiga.

nu labi. piezvanīšu tev velāk un pateikšu kā gāja. emanuela rosa noteica, paņēma savu mugursomu un somu čellam, uzkaronot to uz pleca, viņa iznāca no siltajām telpām tieši aukstajā gaisā.

un tā saucās vasara. fu... viņa nodrebinājās un ar skatu iedurtu asfaltā devās uz tramvaja pieturu. paskatoties sarakstu, kas atradās pie pieturas zīmes, vuiņa nopētīja ciparus un tad palūkojās savā rokas pulkstenī. divas minūtes. jācer, ka nekavēsies. pārāk riebīgs laiks. viņa vēl nosprieda un palūkojās pa kreizi gaidot tramvaju. tur tas arī precīzajā laikā bija. daudz nedaidot, mūzikas studente nogaidīja, kad tas apstājās un atver durvis. tad bez liekām ceremonijām iekāpa tajā...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 18:07

[Īvs]

Kārtējo dienu darbs ritēja līdz vēlai naktij. Vesta stāvēja tramvaja pieturā, ar papēdi bungodama pa asfaltu. Darbā bija lielas problēmas, milzīgas; visai daudz solījās viņai to zaudēt. Sievietes galvā bija tukšums, tāds, kā rudens vidus stiprais vējš, kas aizklāj visas problēmas ar neredzamu tinti. Vesta iztēlojās, kā pa sliedēm graboši atšļūc šurp vēlā vakara tramvajs, kā viņa tajā iekāpj un tuvojas mājām. Miegs nenāca. To varēja nosaukt par pēcdarba eiforiju. Tā parasti notiek, bet ne bieži.
Pienāca tramvajs. Izvilkusi no mēteļa kabatas pēdējās monētas, sieviete, papēžiem skanot, gāja ieņemt vietu pie loga, divvietu krēslos, kreisajā pusē. Logi bija aizsvīduši no siltuma, kas plūda tramvajā. Un viņa lūkojās tukšumā.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 10.04.2008 18:01

[Nīcele]

Teita aizvēra grāmatu un vēroja kā pret loga rūtīm sitas lietus lāses.
Viņa ātri uzvilka mēteli, paņēma grāmatu kaudzīti, kas stāvēja uz galda un izgāja ārā.
Ieraudzījusi tramvaju viņa nopriecājās, ka nebūs ilgi jāstāv lietū un metās skriet, lai viens no retajiem šī vakara tramvajiem neaizietu gar degunu.
Viņa salijusi, steidzīgi iekāpa tramvajā un samaksājusi, gaidot biļeti noskatīja sev sēdvietu. Saņēmusi biļeti viņa devās un apsēdās aiz vīrieša ar saksafona futlāri.
Viņa ērti iekārtojās un lasīja savu iemīļoto dzejoļu krājumu.

[washulis]

uzsoļojusi pa tramvaja pakāpieniem, emanuela iegāja tramvajā un palūkojās uz tiem dažiem cilvēkiem, kas tik vēlā stundā brauca. tā, kartiņa man ir... labi. viņa pie sevis nodomāja, uzliekot roku uz kabatas, zem kuras slēpās viņas kartiņa. nosēdusies pie loga, pa kuru sāka vērties ārā, viņa vēl uzmeta skatu savam apģērbam. galīgi slapjas džinsas, nedaudz netīras kedas, jaka, labi, ka kapuce bija. apakšā vienkārša jaka un zem tās krekliņš. ērti un vienkārši...

palūkojoties atpakaļ uz logu, viņa kaut kur sadzirdēja "rammstein". ak, kāpēc es nepaņēmu neko, ko klausīties. tas pats rammsteins būtu derējis.

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 18:11

[Zōzā zač zač]

Puisis kādā pieturā gaidīdams lūkojās uz cigarešu paciņu, kuru bija izņēmis un aplūkojis. Tā bija atvērta un vienu cigareti viņš slidināja iekšā paciņā, tad no tās ārā.
Skatiens bija dziļdomīgs.
Es vēl joprojām nesaprotu, kāda velna pēc to sāku darīt.
Nodomādams puisis, jeb precīzāk vīrietis ieslidināja cigareti atpakaļ paciņā un to aizvērdams ielika paciņu somā, kas viņam bija no jogas treniņa, ja tā var izteikties.
Tālumā varēja redzēt, kā brauc tramvajs.
Puisis bija atradis kādu īsāko ceļu, kā nokļūt līdz pieturai. Viņš nepievēra uzmanību, ne to, kādā pieturā bija, nedz arī to, ka tramvajs bija atnācis, tikai pēdējā brīdī puisis iespraucās pa tramvaja durvīm iekšā vagonā.
Viņš nopētīja katru, kas te atradās un uzreiz apsēdās, kādā brīvā vietā. Somu viņš nolika sev pie kājām. Zem krēsla.

[Malduguns]

Tramvajs, iespējams, pat pārāk strauji paņēma pagriezienu un visiem pasažieriem nācās pieturēties, la nenoslīdētu no krēsliem.
Uz mirkli noraustījās elektrība un sāka līt stiprāk. Lietus lāses sitās logos un kāda ūdens tērcīte appilināja Aleksandra jaku un dažas lāses uzšļakstījās arī uz Teitas dzejoļu grāmatas.

[Tējas lapa]

Dens domīgi skatījās uz lietus lāsēm, kas lija uz tramvaja loga un gandrīz nokrita no krēsla, kad vadītājs pārāk strauji paņēma pagriezienu. Labi, ka Denam ir laba reakcija un viņs varēja ātri pieķerties pie krēsla malas. Uz kurieni tad viņs steidzas. Apsēdies normāli viņš atkal pievērsās loga pētīšanai un gaidīja kad pienāks vajadzīgā pietura.

[Semijs]

Deriks uzmeta izaicinošu acu skatienu Zozā tēlam un gribēja teikt viņam ''Ko lupī?'', bet tramvajs veica strauju pagriezienu un puisim nācās pieturēties pie krēsla, lai nenogāztos.
-Vo bļ..-
Viņš nolamājās un nedaudz pamirkšķināja acis, kad elektrība sāka raustīties.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.04.2008 15:00

[Massacre]

Šajā braucienā Aleksandrs tikai vienu reizi izslējās krēslā, lai lautos izbrīnam par to, ka šovakar ir tik daudz nakts braucēju. Nodomājis, ka šodien ir kāda īpaša aktivitāte vai kāds labvēlīgs enerģētiskais apstāklis, viņš atkal atspieda galvu pret loga rūti, lai lūkotos nebaidzamajā debesu veldzes akcijā, kura nu jau bija kļuvusi par īstu lietu. Domas lidoja gaisā un pēkšņais pagrieziens vīrieti izsita no miera un uz mirkli aizgaiņāja nogurumu Sliedes labo, vai? Neatceros šādu pagriezienu. bet viņa domas ātri vien pārtrauca lietusūdens uzpilēšana jakai, ko viņš ātri laboja, ūdeni notrausdams no tās un nopētīdams, no kurienes sūcās ūdens. Ja tā turpināsies, nāksies pārsēsties.

[Nīcele]

Ak, tīrā sodība, Teita nedaudz sapīka par īso pārsteiguma momentu un nolikusi grāmatu malā nolēma pavērot pārējos tramvajā esošos.
Jā, var redzēt, ka ne visiem iet pie sirds šāda vasara, Teita domīgi pārlaida skatienu pār tramvaja vagonu un pievērsās skatam, kas bija redzams pa logu.
Tramvajs bija izbraucis no galvenās ielas gaismām un brauca pa pustumšu ceļu, kurš veda uz..
hmm, dīvaini, Teita nodomāja, priekšā nekas nav redzams. Tik vien kā dažas ceļa zīmes, kas norāda par pieturu. Ak, laikam vainīgs lietus
Gar logu nozibēja zils BMW un Teita iekšēji atslāba, jo saprata, ka viņas dīvainajām šaubām par šī tramvaja maršutu nav pamata. Viss ir kā parasti.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 10.04.2008 18:27

[washulis]

oi... velns! emanuela pieķērās pie priekšā esošā krēsla rokturīša, lai nenogāstos. ja viņa būtu to izdarījusi, tad droši vien viņas čella futrālis nokristu zemē un viņa nemaz negribētu zināt, kas ar to varētu notikt. trakie vadītāji. un vēl jābrīnās, kāpēc tik daudz avāriju. varbūt tā bija sagadīšanās, bet pēdējai laikā viņai sanāca iekāpt tramvajā un tas uzbrauc ka'dai mašīnai, vao kam citam. labi, ka tas parasti nav bijis nekas nopietns, bet nu tik un tā...

miegs nedaudz lipināja acis ciet. kā nekā viņa bija nomodā jau kopš agra rīta, tad mācības, tad vēl pēc tam un tad vēl šitais tusiņš. eh... esmu aizņemts cilvēks. viņa nedaudz ar ironiju nodomāja un turpināja vērties ārā pa logu, pret kuru nu jau stiprāk sitās lietus lāses. gluži kā dziesmu svētkos, atklāšanas dienā. tad vienmēr līst. un pēc tam suta...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 18:39

[Ungaarijas ragas...]

Tramvajs, tur jau tas nāca, meitene uzsāka strauju sprintu un pēdējā mirklī ielēca pa atvērtajām durvīm. Uzrādījusi vadītājam savu mēnešbiļeti kopā ar apliecību un viņa apsēdās un sāka drūmi raudzīties pa logu, vēl joprojām uz vaigiem juzdama nu jau nožuvušo asaru pēdas. Tramvajā bija silts un meitene pamazām aizmirsa par aukstumu ārā.
Vienā brīdī tramvajs nolīgojās un Airita, pēdējā brīdī pieķerusies pie priekšējā sēdekļa, klusu pie sevis nolamājās, un mēģināja saskatīt vietu, kurai viņi bija pabraukuši garām. Bet nakts tramvaji jau parasti brauca ātri, tā, ka reizēm likās, ka tie piedalās sacīkstēs par to, kurš ātrāk izbrauks konkrēto maršrutu.

[Semijs]

Deriks tik turpināja skatīties laukā pa logu un domāja par to, ko vēlāk iesākt, kad satiksisies ar saviem draugiem. No ''Rammstein'' jau iPodā pārgāja uz ''Devildriver''(death metal), kas citiem varbūt izklausījās pēc dēļu zāģēšanas, bet puisim tā bija māksla.
Galva turpināja lēnām kratīties un kāja sitās pret tramvaja grīdu. Šad tad, puisis uzmeta aci apkārt uz pārējiem, bet neko citu.

[Īvs]

Vesta tukši lūkojās caur plēvei biezo miglu, kas klāja stiklu, kad tramvaja šoferis izdarīja asu pagriezienu, ietriekdams sievietes pieri tramvaja sienā. Viņa ieelsās un klusi novaidējās, tikai tagad īsteni pamostoties no bezsakara domām. Protams, viņa nepievērsa uzmanību tam, kas bija noticis ar tramvaju, tikai palūkojās, kaklu pastiepdama mazliet sānis, uz šoferi un tad uz citiem pasažieriem, kas arī šķita pārsteigti. Tad viņa atkal pievērsās logam, šoreiz neiegrimstot aizmirstībā.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 10.04.2008 18:43

[Malduguns]

Gaisma noraustījās vēlreiz, skatam pazibinot savādas ainas un atkal atgirezās ar vienmērīgu sīkoņu. Tramvaja gaita izlīdzinājās un līšana pārstāja kā ar nazi nogriezta. Apkure pārstāja sildīt un tramvajam cauri izdvesa savāds vēsums, kas lika visiem nodrebināties savādās priekšnojautās.

[washulis]

sākumā gaismas nozibsnīšanos viņa neievēroja. tikai turpināja garlaikoties. bet pēc tam...

kas? viņa pavērās uz tramvaja griestiem un tad uz pārējo vagonu. pēkšņī palika auksts un klus, jo lietus bija apstājies. arī pārējo braucēju sejās varēja redzēt nelielu un nekāgu nojausmu.

[Tējas lapa]

Jau atkal noraustījās gaisma un pazibēja dīvainas ainas kuras uzreiz pazuda. Dens papurināja galvu un saberzēja acis. Nekad vairs tik ilgi nestrādāšu. Man jau sāk rādīties. Tagad tramvajs brauca lēnāk un mierīgāk. Puisis paskatījās pa logu vai nav pienākusi viņa pietura un sarauca pieri, jo lietus, kas pirms brīža lijā kā pa jāņiem bija pārstājis līt. Pār ķermeni pārskrēja vēsums kāds bija izslēdzis sildītāju. Kas pie velna šeit notiek? Viņs domaja un pagriezās tā lai redzētu arī citus pasažierus.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 18:59

[washulis]

šis ir depo,vai kas...? viņa ieminējās. vēlme tikt mājās kļuva lielāka, jo miegs arī nāca virsū. no mutes sāka velties mazie tvaika mutulīši. vai vienkārši elektrības padeve notrūka. tas tik vel trūktu. tagat iet to visu gaisa gabalu līdz savai pieturai. ienīstu sabiedrisko transportu satiksmi... viņa nospriena un vienkārši pārbaudīja, vai visam mantas ir līdzi, jo jau gaidīja to drīdi, kad vadītājs izlīdīs no savas kabīnes un dzīs visus ārā...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 19:05

[Malduguns]

ooc: ievadpostā tika teikts, ka tā nav konkrēta pilsēta, tādēļ, Rīgu, lūdzu, neminēt

Tramvajs vēl aizvien mierīgi ripoja tālāk. Bez pieturām un bez liekas apstāšanās. Varēja dzirdēt, ka vadītāja kabīnē skan nakts ziņu programma.

[Nīcele]

Ak, šīs tehniskās problēmas. Bet ak, vai es neesmu pabraukusi garām savai pieturai?! Teita nemierīgi nodomāja un paskatījās ārā pa logu. Aiz tā vairs, kā par brīnumu, nelija. Viss tumšs. Vairs nevienas mašīnas, nevienas dzīvas dvēseles, izņemot tos, kuri atradās tramvajā. Daži tramvaja pasažieri nemierīgi grozījās un centās noskaidrot kas noticis.
Ei, vai kāds nevēlas aiziet pie vadītāja un noskaidrot, kas notiek?! Teita centās iedrošināt pārējos pasažierus.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.04.2008 15:07

[Īvs]

Tramvaja mākslīgie gaismas avoti uz brīdi noraustījās. Iepriekš tas netika redzēts, tāpēc Vestai tas bija kā ierasts etaps vecās šausmu filmās. Laiks aiz loga bija draņķīgs (kaut pārstāja līt) un tas varēja būt par iemeslu īsam elektrības pārrāvumam. Tomēr tajā zibenīgajā tumsas mirklī sieviete skaidri saskatīja neskaidrus stāvus, un šobrīd tas viņai likās kā vienkāršs šizofrēnijas simptoms. Bija jūtams, kā tramvajā pārstāj plūst siltums un Vesta nodrebinājās. Uz brīdi pavīdēja doma, ka vajadzētu aizet pie šofera.

[Tējas lapa]

Dens piecēlās kajās, jo sēdēja tuvāk šoferim. Piegājis pie durvīm, kas vedu uz šofera kabīni viņs pieklauvēja pie tām. Eee atvainojos varētu ieslēgt atpakaļ apkuri? Viņš diezgan skaļi jautāja. Puisis aizvilka ciet jakas rāvējslēdzēju un noskurinājās.

[washulis]

aiziet pie šofera... noderētu gan. viņa nopētīja pārējos. tad nopētīja futrāli. kaut kā negribējās to vienu atstāt. ko td es darītu, vilktu to uz vagona priekšpusi un tad atpakaļ. vēl jau soma.

nolēmusi, lai citi rīkojas viņas vietā, viņa palūkoās ārā pa logu. emanuelai likās, ka viņa tur kaut ko manīja. ne īsti cilvēku. kaut ko citu. vēlreiz pāri pārskrēja šermuļi. vienkārši kāds miglas mutulītis. viņa sev ieskaidroja un palūkojās vel reiz uz pārējiem pasažieriem un to vīrieti, kas aizgāja uz tramvaja vadītāja kabīni.

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 19:19

[Malduguns]

Tramvaja vadītājs uzmeta īsu skatienu Denam, bet ātrumu nesamazināja.
-Apkure nemaz nebija ieslēgta. No novembra līdz martam. Ilgāk nē. Dārgi taču. Tas nozīmē, ka šis ir jau trešais mēnesis bez apkures, es to ievēroju un tā nebija ieslēgta,-vadītājs nopurpināja.

[Nīcele]

Ha, labs joks! Un tagad, lūdzu ieslēdziet apkuri, te sāk kļūt patiešām vēsi. Un es nejokoju. Ieslēdziet, vai es izkāpšu un gaidīšu nākamo tramvaju. Nav nekāda patīkamā sajūta sēdēt tādā aukstumā. Pat ārā šobrīd, noteikti ir siltāks! Teita no savas vietas centās uzrunāt vadītāju. Viņa bija viena no pirmajā, kas atklāti centās paust savu sašutumu tramvaja vadītājam.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.04.2008 15:09

[Tējas lapa]

Bija taču ieslēgta. Dens iesaucās, kad izdzirdēja šofera teikto. Nu labi pieņemsim. Atvainojos par traucēšanu. Viņš noteica un apsēdās atpakaļ kur bija sēdējis. Te notiek kaut kas savāds. Vai arī ar mani nav labi. Puisis paskatījās uz pārējiem braucējiem.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 19:31

[Džea]

Aleksa klusi sēdēja savā kautkur beigās.Par laimi viņai nevajadzēja īpaši nekur pieturēties brīdī kad tramvajs noraustījās.Palūkojusies pa logu viņa pamanīja ka lietus ir pārgājis,vismaz tā izskatījās
izskatījās ka varēju arī mierīgi doties ar kājām
Viņa pie sevis nodomāja.Tramvajs brauca pēc Aleksas domam diezgan ātri,turklāt viņa neatcerējās ka būtu bijusi pietura,lai gan tādai sen jau vajadzēja būt.Noraustījās elektrība un pamazām kļuva vēss.Kāds kautko sacīja tomēr meitene nevarēja saprast ko tieši
kas vispār šis tramvajam par numuru
Viņa pēkšņi iedomājās,patiešām pirms kāpšanas Aleksa nemaz nepaskatījas uz numuru

[washulis]

nu vienalga. pacietīšu jau kādu brītiņu nedaudz vēsumā. toties, ko darīšu mājās. noģerbšos. ieiešu siltā dušā un tad, pats labākais... gulēšu! viņa pie sevis domāja. bet kāpēc tik liela migla. tad jau rīt būs silts! vai arī auksts? nekad neatceros tās visas parunas. viņa pie sevis spriedelēja.

bet tiešām likās, ka apkure ir ieslēgta. nedaudz jocīgi. viņa klusi, bet labi dzirdami, noteica.

[Semijs]

Deriks, sajuta, ka sāk palikt aukstāks un ievēroja, ka vairāki iet pie vadītāja, lai kaut ko runātu. Izņēmis laukā austiņas, puisis nepiecēlies no savas vietas uzsauca.
-Davai beidz muldēt un ierubī atpakaļ to apkuri, da te visiem salst sēžamvieta!-

[Massacre]

Aleksandrs sev nemanot bija aizmidzis, taču nepamosties aukstumā nebija iespējams. Sataustījis dažus sarunu pavedienus, vīrietis palūkojās ārā pa logu, cerībā ieraudzīt kādus pazīstamus orentierus, lai zinatu vai nav nokavējis savu pieturu, jo gribējās ātrāk tikt prom no šī aukstumu dvesošā tramvaja. Parasti viņs kāpa ārā netālu no otra galapunkta.

[Malduguns]

Tramvaja vadītājs neatbildēja. Raido vēl aizvien stāstīja par pagalam savādo politisko sistēmu valstī un nepārtrauktajiem mītiņiem, kurus rīkoja pagrīdes organizācijas.
Kaut kur spalgi iezvanījās telefons un kāds nopurpināja pāris īsus vārdus.
Tramvajas mierīgi turpināja braukt, vien aiz logiem vijās balta, dūmakaina migla.
Šķita, ka pazudušas visas skaņas. Vien dziļais klusums nospiedoši valdīja visapkārt.

[Īvs]

Kad pārējie transporta biedri aktīvi apspriedās par atkārtotu apkures ieslēgšanu, Vesta sarāvās un uzpūta dvašu rokām, cenzdamās sildīt tās un ķermeni. Viņa savilka ciešāk mēteli ap miesu. Bija kļuvis patiešām salts un parastos apstākļos tā nekad nenotiek, it īpaši tādos valsts transporta līdzekļos kā tramvajs. Arī aiz logu stikliem notiekošais bija guvis asu redzamību. Tas bija kā termometrs un patlaban tas šķita kā nospodrināts ar Ajax. Vesta novilka kurpes. Kājas šķita nejūtīgas, tāpēc sieviete tās novietoja uz priekšā esošā krēsla. Tad viņa palūkojās uz šoferi.
Kungs, esiet taču cilvēks! Ārā ir briesmīgs laiks, un jūs vēl mūs tramvajā iznīcināt.
Aiz logiem pēkšņi migla rija tumsu, kaut pirms mirkļa logi bija kā nākotnes rādoši spoguļi. Vestai šķita, ka viņa vairs neko nesaklausa, bija iestājies vēl viens šizofrēnijas cienīgs klusums.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 10.04.2008 19:54

[washulis]

nē, nu tas jau paliek smieklīgi. viņa nopētīja logu un pasēdās vienu sēdvietu tālāk no tā. palika ļoti nemolīgi. ko tas nozīmē? viņa nomurmulēja un palūkojās uz miglu. ne kādu garām braucošu mašīnu, ne cilvēku. vai mēs naz vēl esam uz slieēm tajā pašā pilsētā, kur vēl nesen bijam? nu bet protams. kur gan citur mēs varētu nokļūt? emanuela ruso pie sevis spriedelēja un palūkojās uz vadītāja kabīni.

njā... droši vien, ka ārā ir siltāks. bet mums jāsēž te. varbūt izlaidiet mūs ārā. paši tiksim galā.kāpēc ne? kāda pastaiga pa svaigu gaisu... lai nu cik pilsētas gais var būt svaigs... un izvēdināt galvu...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 19:54

[Semijs]

-Nē nu čist, kas notiek? Es kaut kā neatceros, ka man būtu jābrauc uz šo pusi..-
Deriks nomurmināja un paskatījās pa logu laukā, neko nevarēja redzēt un viss bija aizdomīgi klusi.
-Vai tiešām man tik smagi kāds iedeva pa galvu?-
Viņš pie sevis noprātoja un nosmīnēja.
-Jau tā jāmaksā par sabiedrisko normālu piķi un vēl vēlās stundās ved foršos izbraucienos!-

[Tējas lapa]

Dens paskatījās pa logu bet nevarēja neko redzēt izņemot baltu miglu kas vijās visapkārt. Vai tad tramvajos ir tik kluss? Bija spocīga sajūta. Jau atkal viņš piecēlās kājās. Atvainojiet vēlreiz. Dens pieklauvēja pie šofera durvīm. Jūs varētu mani izlaist tuvākajā pieturā?

[Nīcele]

Teita izvilka no somas pledu, ko gatavojās uzdāvināt mammai viņas dzimšanas dienā un apsedzās ar to.
Varbūt, vismaz, pasakiet, cik tālu ir nākamā pietura? viņa atkārtoti centās uzrunāt vadītāju, bet kā novērojumi liecināja - viņš bija pietiekami egoistisks un nelikās ne zinis par salstošajiem cilvēkiem.
Un galu galā - kur mēs atrodamies?!
Klusums.
Viņa izņēma no somas bloknotu, ieksatījās tajā, bet rokas neklausīja un viņa to ielika atpakaļ somā. Teita uzcēla kājas uz krēsla un centās uzturēt normālu ķermeņa temperatūru sildot pati sevi. Šādos apstākļos tas kļuva ar katru mirkli aizvien grūtāk.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.04.2008 15:13

[Ķipītis amonjakā]

Džena nemierīgi stāvēja pieturā. Nedaudz pariņķojusi, viņa atkal apstājās, lai kārtējo reizi paraudzītos pulkstenī. Nu drīz tramvajam bija jānāk, un viņa nomierinājās. Uzmetās zosāda no nepatīkamā vēja. Meitene ar rokām centās sasildīt savu ķermeni, bet veltīgi. Kapēc man vajadzēja aizmirst savu ādas jaciņu? Viņa pārmetoši prātoja. Viņa sāka mīņāties, jo nespēja izturēt ne salu, ne vēju, ne sīko lietu un arī ne to, ka tramvajs tik ilgi jāgaida.
Džena paraudzijās uz ielas lapmu, kas ielu apgaismoja tikai nelielā stūrītī tieši pie braukšanas saraksta. Ik pa brīdim tā nomirkšķinājās, bet tas meiteni neuztrauca, viņa tikai turpināja berzēt savus plecus un mīņāties uz vietas.

Pēkšņi klusumu pārtrauca tramvaja skaņas un drīz vien parādijās arī gaismas. Viņa atviegloti pasmaidīja.

Tramvaja durvis atvērās un meitene iekāpa tajā, sāka meklēt labāko vietu un apsēdās.

Džena paspēja dzirdēt citu runas par sildītāju. Sildītājs vasarā? Dīvaini. Džena centās nostiept krekliņu pāri plikajai mugurai, uz kuras bija neliels tetovējums. Zosāda nogāja. Viņa izvilka no kabatas savu mp3, uzlika mīļu dziesmu un sāka to klausīties, bet paralēli dzirdēja ko saka citi braucēji. Viņai reizēm interesēja paklausīties citu cilvēku piedzīvojumus, apkaunojošus brīžus vai kādas citas pļāpas.
Džena pagriezās, lai paraudzītos, kas vēl brauc šajā tramvajā un tad uzlūkoja kādu vīrieti. Hmm.. viņš nu gan ir izskatīgs!!!
Meitene bija stāvā sajūsmā. Jau sen viņa gribēja ar kādu iepazīties.

[Zōzā zač zač]

Puisis izņēma no savas somas, kas bija pie kājām, savu telefonu un iesprauzdams austiņu vadu tajā viņš ieslēdza nomierinošu mūziku.
Skanēja Bēthovens un puisis aizvērdams acis uz mirkli iemiga, līdz tramvajs pēkšņi strauji sagriezās un puisis atvērdams acis, nedaudz sasvērās un ar roku atspiezdamies pret krēslu, lai nenokristu, viņš piecēlās, atkal sēdus.
NU gan...
Viņš nodomāja un atkal aizvēra acis, tālākais viņam palika nezināms, līdz brīdim, kad vagonā bija jūtama vēsa sajūta, kas lika puisim nodrebināties un pamosties.
Viņš no ausīm izņēma austiņas, kurās jau tagad skanēja "Disturbed- Shout". Un nopētīja vagonu.
kaut kā vēsi palika.
Viņš no prātoja un nedaudz nodrebinājās.
Viņš alūkojās uz plāksnītes, kur bija rakstītas pieturas. Sapratis, ka viņa pieturas nosaukums tur nav viņš ielika austiņu atpakaļ ausī.

[Massacre]

Aleksandra nogurums pazuda kā nebijis. Tramvas noteikti nebrauca pa pazīstamu maršrutu, vismaz tiktāl viņš cerēja, ka tā nav taisnība. Aukstums kļuva arvien svelošāks un viņš sabāza rokas jakas piedurknēs un lūkojās līdzbraucejos, tikpat apmulsušos kā viņš pats. Un sēdēt sāka kļūt arvien mokošāk.
Aleksandrs piecelās kājās, uzmanīgi atsutēdams saksafona futlāri ta, lai tas nenokristu, un pastaigajās vagona garumā, lai ķermenī ienaktu vismaz kāds siltums no fiziskās aktivitātes. Beidzot viņš neizturēja un piegāja pie vadītāja:
"Atvainojos. Bet uz kurieni ved šis maršruts?"

[Malduguns]

Tramvajs spēji apstājās. Vadītājs, nepievērsis pasažieriem uzmanību, izkāpa. Kaut kas noplunkšķēja un pēc mirkļa durvis aizvērās. Nevienas no tām nebija iespējams atvērt, bet vagonā piepeši uzvilnīja neparasts karstums.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 20:38

[Tējas lapa]

Kad tramvajs apstājās Dens mazliet sasvērās uz priekšu. Viņam garām pagāja vadītājs un izkāpa no transportlīdzekļa. Puisis gribēja arī kāpt ārā, bet viņa deguna priekšā aiztaisījās durvis. Eu, kas tie pa jokiem. Dens sašutis iesaucās. Viņš sāka raustīt durvis, bet nekas nenotika. Metis to pie malas viņš apsēdās krēslā un novilka cepuri, jo tagad tamvajā palika ļoti karsts. Jūtos apjucis. Tagad Dens novilka jaku paliekot sarkanā T-kreklā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 20:39

[washulis]

vadītājs tā vienkarši aiziet? hei, kas te notiek. nu jau arī emanuela piecēlās kājās un uzrunāja vadītāju. normāli. viņa ciniski vēl nobilda un palūkojās uz durvīm. nu labi, ja nelaiž, tad pati iešu. viņa jau savāca mantas un mēģināja ar rokām ataisīt durvis. bet tās turējās vietā, neskatoties uz emanuelas pūliņiem. kas pie velna *** te notiek? viņa ierunājas jau skaļāk, meģinot saskatīt kaut ko ārā pa logu. un tad. gluži vai pāris sekunžu laikā viņa uz savas ādas sajuta tādu sutu, kā pirtī. man tas nemaz nepatīk...

[Massacre]

Pārsteigts par pilnīgo ignoranci no vadītaja puses, turklāt vagona pamešanu, Aleksandrs izlēma, ka nav ko te vairāk uzturēties. Bet, paraustot durvis, atklajās, ka tās nav iespējams atvērt, lai cik pārdabisku spēku viņš mēģinātu pielikt.
Sākumā karstuma svelošo līmeni vīrietis nejuta, jo katra ķermeņa šūniņa bija bezmaz vai nolsīdējusi savā temperatūrā līdz absolūtajai nullei un kamēr ķermenis atguva siltumu, pagāja krietns laiciņš. Tad sāka palikt karsti. Kas vēl ne? Labi, vismaz nav auksti. Aleksandrs centās domāt optimistiski un palūkojās uz vadītāja kabīni. Iegājis tajā viņš lūkojās uz vadības paneli, cenšoties atrast tik pierastos nosaukumus ar darbībām pie podziņām, kuras jānospiež, lai kaut kas tramvajā notiktu.

[Ķipītis amonjakā]

Džena nolūkojās tik ļoti aktīvajos pasažieros, ko tik vēlā stundā nenācās redzēt visai bieži.
Viņa diezgan izbrīnīta nolūkojās visos. Ko jūs varat cepties? Meitene labprātāk tagad gribēja mierīgi atlaisties krēslā un pagulēt, jo to varēja atļauies (brakut vajadzēja diezgan ilgi), bet prāts bija nodarbināts par šo rosību.
Tad arī pati Džena uzrausās kājās un sāka pētīt, kas atrodas aiz loga. Šo maršrutu viņa pazina visai labi, bet šoreiz meitene jutās pavisam apjukusi. Viņa palūkojās uz citiem un ierunājās. Kas šis bija par tramvaju? [viņa vēlējās uzzināt nummuru]
Meitene, noraizējusies, saberzēja rokas un tad plecus. Tavu nelaimi aizmirst jaku! Viņa klusām centās nobārt sevi.
Džena atkal juta, ka vasarīgais krekliņš ar visai lielo izgriezumu, atkal atsedza muguru, bet to viņa ātri laboja.

[Zōzā zač zač]

Daniels sēdēja ar skatu uz šofera pusi, viņš novēroja visus, ko viņi darīja un jāatzīst, ka tas bija dīvaini, ka vadītājs vienkārši izkāpa un pēkšņi palika karsti.
Puisis piecēlās kājās un paņēmis savu somu piegāja pie vadītāja kabīnes viņš izņe'mis vienu austiņu no auss ievaicājās.
Emm, kas te īsti notiek?
Viņš cerēja, ka puisis, kas bija kabīnē atbildēs.
pagriezis galvu pret Dženu viņš sāka domāt, ka neatminās.
Godīgi sakot es neievēroju, varbūt kāds cits?
Puisis visai skaļā balsī iejautājās, lai visi dzird, kas te bija.

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 10.04.2008 20:45

[washulis]

vai es esmu te vienīgā, kas domā, ka kaut kas nav labi? viņa palūkojās uz parējiem pasažieriem. novilkusi virsjaku, viņa no jauna apsēdās savā vietā, ko vēl nesen bija pametusi. nolaupīšana vai? mēs esam ķīlnieki sabiedriskajā transportā? šādas domas lika viņai justies vēl neomuligāk. nolāpīts. viņa atvēra rāvēslēdzēju savai parastajia jakai ar kapuci. ja tā turpinās sutēt un pat karstāk, tad drīz te būs kaut kāda nūdistu pludmale. jauki jau, ka nav auksti, bet...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 20:55

[Tējas lapa]

Ja es zinātu, kas šeit notiek es būtu laimīgs. Es arī neievēroju. Dens atbildēja uz jautājumu. Puisis piecēlās kājās un piegāja atkal pie durvīm un palūkojās ārā varbūt šoferis ir turpat blakus. Dīvaini.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 20:52

[Ķipītis amonjakā]

Džena kā jau vienmēr koķetīgi uzsmaidīja, jo tam vienmēr laika atliks, pat vissatraucošākajās situācijās, bet tad atkal pievērsās skatam pie loga. Nu, bet es taču nevarēju iekāpt citā tramvajā. Viņai palika nedaudz jocīgi.
Visi šie nakts pasākumi tagad nav īstajā brīdī. Džena jau tā bija ļoti piekususi, bet vēl rītdienas agrā fotosesija. Kā tas izskatīsies, ja viņa ieradīsies ar uzpampušām acīm? Kauns un negods. Nopūta.
Kapēc tad tik vēlu braucam mājās? Negribēdama vairs uztraukties, viņa uzdeva jautājumu puisim.
Tad meitene izdzirdēja kādu visai uztraukušos meiteni. Nomierinies. Džena nedaudz iesmējās. Gan jau būs labi. Tas ja vasarā nestrādā sildītāji, un ja tumsā nespējam atpazīt pavisam pazīstamu vietu nenozīmē, ka esam nolaupīti. Nelieli smiekli.

[Malduguns]

Šofera nekur nebija. Tramvaja nummurs loga atspīdumā vēstīja, ka tas ir 15 maršruts. Tas veda no vienas nelielas priekšpilsētas uz otru, pa vidu paceļojot caui centram un izbraucot pa apakšu diviem tiltiem.
Ārā pa logu varēja redēt vien baltu miglu, kura satinās dīvainos virpuļos.
Spiedīgais klusums vēl aizvien valdīja, bet karstums kļuva mērenāks.

[Semijs]

-Nu viss! Man ZB šis viss, vadītājs aizmočī prom un atstāj mūs te somu pirtī.-
Pavisam neapmierināts Deriks noburkšķēja un piecēlies, paņēma savu beisbolu nūju.
-Paeiet malā no gala.-
Skaļi izteicis, puisis devās uz pašu galu, kur stikls bija vislielākais. Atvēzējies, viņš no visa spēka ar nūju zvetēja pa logu.

[Malduguns]

Logs neizrādīja ne mazāko atsaucību. Tas tikai savādi notrinkšķēja un palika tāds, kāds bijis. Migla uz mirkli pārstāj mutuļot, bet tad atsāka, gluži kā kristāla lodē.

[Massacre]

ooc: un vadības paneļa raksturojums? Ja nav, pieņemšu, ka tāds, kādu esmu to pieradusi redzēt.

Aleksandrs ieraudzīja pogu, uz kuras bija rakstīts "durvis" un nospieda to.
Palūkojies uz puisi, kurš uzdeva jautājumu pabāžot galvu šofera kabīnē, viņš paraustīja plecus: "Nezinu. Tagad spiežu to, kas iepspējams varētu dabūt mūs ārā no šejienes, vai, lai tiekam vismaz apskatīties, kur atrodamies un kur palicis vadītājs, jo aiz logiem nekas nav redzams."

[Ķipītis amonjakā]

Ak šausmas. Nomierinies jel. Dženai nācies redzēt visādus frīkus, bet kaut ko tādu pirmo reizi.
Tad jums par aukstu, tad par karstu. Meitene skeptiski nopētija dažus labus.
15.? Tas ir mans. Viņa atkal atsēdās un turpināja vērot to trako, kas dauzija logus.

Džena pamanija, ka kāds cenšas izkļūt ārā no tramvaja. Izmēģini pilnīgi visas pogas. Viņa nedaudz smejoties noteica. Bet to visu uztvēra pilnīgā nopietnībā.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 10.04.2008 20:59

[Tējas lapa]

Dens vēljoprojām stāvēja pie loga. šoferi nekur nemana un šis ir 15 tramvajs. To var redzēt loga atspulgā. ārā vēljoprojām bija baltā migla. Paskatījies uz plikpauraino puisis kurš mēģināja izsist logu bet dīvainā kārtā tas neizdevās Dens sarauca uzacis. Den nomierinies. Viss būs labi. Viņs nodomaja un atkal apsēdās tuvējā krēslā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 21:01

[Malduguns]

ooc: ui, jā. panelis. es vienkārši jau miegu ciet. bet tas ir tāds, kā visiem tramvajiem.

Durvis uz pogas piespiešanu nereaģēja. Aiz loga varēja dzirdēt kādu vēja brāzmu un bija jūtams, ka tramvajs sakustās. Sākumā mazliet, bet tad jua braukšana notika tīri automātiski un pagalam mierīgi. It kā vadītājs būtu atpakaļ un nekas nebūtu noticis. Bet vadītāja nebija. Tramvajs kustējās pats.

[Zōzā zač zač]

Daniels piekrītoši pamāja un ieraudzījis, kā viens idiots paņēmis nūju devās uz vagona aizmuguri viņš viņam uzreiz sekoja. Viņš nevēlējās nepatikšanas, bet visticamāk, pats tajās tagad gāja.
Daniels ar brīvo roku satvēra puiša beisbola nūju, kad viņš atvēzējās un nobloķēja viņa nākamo sitienu.
un draudošā balsī ierunājās.
Pārstāj tevis dēl mums visiem būs nepatikšanas.
Viņš noteica un asi lūkojās puiša acīs. UN ja nu kas, tad, Daniels izvairīsies no jebkāda uzbrukuma, kas viņam tiks raidīts virsū.
Bet puiša uzmanību novērsa, tas, ka tramvajs sāka kustēties un viņš automātiksi paskatījās vai tam puisim izdevās k-ko izdarīt.
Ew, tu tur gadījumā nepiespiedi kādu citu pogu?
Viņš skaļā balsī uzrunāja puisi, kas bija kabīnē.

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 10.04.2008 21:05

[Semijs]

-Kas pie velna?!-
Deriks sašutis iespurdzās un paskatījās uz Danielu.
-Bļ.e tu laid vaļā manu nūju, nepatikšanas būs tikai vadītājam, kad tikšu tam klāt.-
Viņš dziļi ieurbās vīrieša acīs un strauji izrāva no viņa rokas laukā nūju, jā krampītis šim skinam bija labs.
-Tas sū.da vadītājs mūs te vienkārši pameta un tramvajs sācis braukt, kādās nepatikšanās mēs varam iekļūt?-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 10.04.2008 21:07

[Ķipītis amonjakā]

Kas te notiek? Džena beidzot apjauta, ka viss ir patiešām dīvaini un ka ir laiks sākt uztraukties. Tramvajs brauc bez vadītāja! Tas taču ir spokaini! Un mēs pat ārā netiekam! Meitene atkal piecēlās un sāka rinķot no vienas uz otru pusi.

[Hworang666]

Varbūt tomēr nomierināsieties? Valters pietiekami skaļi noprasīja Derikam. Braucis tramvajā viņš bija pietiekami ilgi un nu jau histērija sāka apnikt. Nu un, ka vadītājs pazudis? Nelaimes gadās, bet tādēļ jau nav jāsāk tēlot primātus...

[Tējas lapa]

Nomierinieties. Tagad nav laiks stresot. Vēljoprojām sēžot Dens uzsauca pērējiem "spokainā" tramvaja pasažieriem. Tagad kad apkure atkal tika mistiska veidā izslēgta viņš uzvilka pirmstam novilkto jaku. Dens vēl saglabāja vēsu prātu. Visam ir savs izskaidrojums un tas arī ir viss.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 21:08

[Mattiass]

Simons, kurš jau pirms brīža bija ievērojis, ka kaut kas nav kārtībā, arī jau grasījās doties uz vadītāja kabīni, taču, atklājis, ka tur jau ir neliela drūzmēšanās (veseli divi jau priekšā), vienkārši palika stāvam kājās. Tad viņa uzmanību pievērsa tips, kas neveiksmīgi ar beisbola vāli mēģināja izsist aizmugurējo stiklu. Pirmā doma bija: ellē, kopš kura laika viņi parastos tramvajos liek bruņustiklus?
— Hm. Bet ja nu pamēģināt šitā? Kkh, — viņš piepūlē noteica, taisīdams vaļā griestu lūku.

[Massacre]

Virietis pagalam sabruka vadītāja krēslā, kad beigu beigās uz pogas spiešanu tramvaja vadība nereaģēja.
Atkritis vadītāja krēslā, Aleksandrs apātiski lūkojās kā tramvajs sak kusteties uz priekšu. Realitātē viņu atgrieza Daniela jautājums:
"Nē, es vispār pašlaik neko nedaru un, ja tas ir tādas uzbūves tramvajs kādā esmu pieradis braukt, tad pogas nospiešana tam neliks sākt braukt. Tur jāspiež vēl pedāļi. Tagad droši varu apgalvot, ka šeit notiekošais nav normāli." viņš secināja ar bažām lūkojoties ārā pa priekšējo stiklu.

[Ķipītis amonjakā]

Meitene palika pavisam mierīga, jo viņas uzmanību piesaistīja kāds tipiņš, kas cenšas kā akrobāts uzlekt uz augšējās lūkas un nokļūt uz tramvaja jumta. Kas? KO?
Dženai patiešām iepatikās šis haoss. Viņa ar lielu interesi nolūkojās šajos pārlieku aktīvajos cilvēkos.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 10.04.2008 21:29

[Zōzā zač zač]

Puisis turpinaja cu kontaktu, kā izaicina'tu šo puisis, bet viņš uzreiz novērsās un aizsteidzās uz vadītāju kabīni.
Palūkojies uz puisis un izdzirdējis jautājumu viņš nopūtās.
Pamēģini izdomāt, kā šo apstādināt.
Puisis noteica un pagriezās pret apkārtējiem.
Ir idejas, kā apstādināt? Bez upuriem?
Viņš vaicāja visiem, kas te bija.
Izskatījās, ka Daniels nemanot cenšas ieņemt vadoņa lomu.bet viņš pats to neapzinājās.

[Džea]

15??
Idzirdējus tramvaja numuru Aleksa saīga.Viņa nebija iekāpusi pareizajā,turklāt šis veda uz pavisam citu galu,ne tur kur viņai vajadzēja.Sanāk ka vaajdzēs braukt atpakaļ pie Džima vai arī domāt kā tikt mājās ja reiz citi tramvaji negāja.Tomēr tad notika vel kautkas dīvains.Viņa jau bija pamanījusi ka vairāki pasažieri bija manāmi satraukušies.Jā arī tramvaja vadītāja izkāpšana un tērraudcietie logi kā arī aizcirstās durvis nelikās normāla parādība,tomēr jau iepriekš šis tas nebija normāli.Vel nenormālāk bija tas ka tramvajs pēkšņi sāka kustēties pats no sevis,lai gan iespējams izskaidrojums varēja arī būt tāds ka tas viens puisis vienkārši bija piespiedis nepareizo pogu.
Spokiem es neticu.
Viņa klusi atbildēja drīzāk gan sev lai gan to bija uzdevusi kāda sieviete.Daž labs centās tikt ārā no tramvaja un citi šķiet krita panika.Pašlaik gan Aleksa izvēlējās vienkarši sedet un redzēt kas notiks.Vina galu galā nebija no tiem kas krita histērijā kad vien bija izdevība

[Malduguns]

Lūka, kuru Simons centās atvērt, padevās. Ar klusu čīkstoņu tā atvērās un ļāva tramvajā ieplūst pavisam svaigam un neparasti dzirdam gaisam.
Migla pamazām izklīda, vēja brīzes izdzenāta un pa logiem varēja redzēt silu, kurā vīdēja arī pāris kusli bērziņi. Gaisma tramvajā bija kļuvusi nedaudz blāvāka, tādēļ skats pa logu uzlabojās. Pavērās zvaigžņota debess. Tik daudz zvaigžņu nevarēja redzēt ne pilsētās, ne laukos. Visu bija aprijusi elektrība. Šī zvaigžņu gaisma šķita kas pārsteidzošs un fenomenāls. Tas apņēma no visām pusēm un ietina nostaļģiskā plīvurā, kopā ar apmulsuma segu un neslēpta pārsteiguma apmetni. Visus, nešķirojot nevienu.
Tramvaja gaita palēninājās.

[Vilku meita]

Mūzikai dārdot neviena nemanīta sēdēja Džese, kas uz doto mirkli bija iegrimusi pārdomās, kad turpat netālu no viņas kāds vīrietis, nelāgi lamājoties, vēzējās ar nūju. Ar vienu ietrennētas rokas kustību jauniete izvilka austiņas, uztverot viņ a pēdējos teiktos vārdus par nepatikšanām.
es atvainojos, viņa pēc ies'pejas iecietīgākā tonī bilda. Bet manuprāt, spriežot pēc tava izskata, tev jau nepatikšanu pietiek vairk nekā pietiekami.
Viņa tik redzēja tuvāk atrodošos cilvēkus, vēl pat nenojaušot neko par patiesībā tramvajā notiekošo.

[Tējas lapa]

Gaisma tramvaja palika blāvāka un migla ārā arī sāka pazust ,tākā tagad varēja skaidrāk redzēt, kas notiek aiz loga. Pagriezis galvu pret loga Dens palūkojās laukā. Eee kāds pazīst šo vietu? Viņs pamāja uz sila pusi pa kurieni pašreiz viņi brauca. Tramvajs sāka lēnām stāties tādēļ Dens pieslējās kājās.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 21:25

[Hworang666]

Tramvajs nebrauks mūžigi, mēs no tā nevaram izkļūt.. Apzinies problēmu... Klusītēm ierunājās Valters. Tā kā tas nevar braukt mūžīgi, tam būs jāapstājas... Tad varēsim mēģināt gan izlekt, gan, iespējams, vienkārši iziet pa durvīm... Šķietami vienkārši puisis paskaidroja.

[washulis]

nolāpīts. emanuela palēca nost no tā stikla, ko čalītis ar beisbolnūju mēģināja sadaudzīt. kā tas var izturēt tādu sitienu? kaut kāds... viņa pat nezināja, ko piebilst. redzot, ka apkārt ar vien vairāk izvēršas troksnis un panika, viņa turpināja sēdēt savā vietā un vērot, ko viņi dara. bet, kad tramvajs sāka braukt, tad viņa nobijās ne pa jokam. es murgoju vai? viņa neduadz stresaini noteica. bet, kad migla izuda un skatam pavērās pašas skaistākās zvaigznes, kādas viņa jel kad bija rezējusi, no galvas pazuda visas drūmās domas. ak kungs!

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 21:25

[Semijs]

-Laikam nāksies atslābt un būt jaukam pret šo salašņu baru.-
Nodomāja pie sevis Deriks un nolaidis nūju, galīgā neizpratnē lūkojās apkārt. Notika dīvainas dabas izmaiņas, migla pazuda un visas debesis bija pilnas ar zvaigznēm.
-Kaut ko tādu es pirmo reizi savā mūžā redzu.-
Nopūties, viņš apsēdās uz krēsla, pilnībā ignorēdams Džesi un sāka prātot, ar roku nobraukdams pāri galvai.

[Zōzā zač zač]

Daniels vēlējās, kaut ko teikt, bet viņa acis nez kāpēc ievēroja, to, ka migla izklīda un āda sajuta vieglo gaisu, kas ieplūda vagonā.
Migla izzuda un viss lēnām skaidrojās.
Daniels piegāja tuvāk logam un palūkojās apkārt.
Mežs???
Viņš no prātoja.
NU, labi, tas ir dīvaini, šādā vietā tramvajs?
Viņš skaļi sev pajautāja nedomādams par apkārtējiem. Acis pievērsās debesīm. Tas bija savā ziņā skaisti.

[washulis]

tur nu es tev piekrītu. emanuela noteica piekrītot derika teiktajam. burvīgi. nu labi. tagad mēs kaut ko redzam, bet... kur tads ir. ne jau nu mūsu pils'tā, kur mūs spēj nogādā 15 tramvajs! viņa nopētīja pārējos, kas bija palikuši savā vietā, skatoties uz lūku, vai pie vadītāja kabīnes.

varbūt nevilkt lieki gumiju un līst no šejienes prom? viņa piecēlās un piegāja tuvāk lūkai tramvaja girstos.

OCC: man šodienai viss... varbūt tomēr piebremzēsim. kā nekā vēls un tā. labu nakti.

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 21:37