Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[Roviela]

Krodziņa durvis atdarījās klusi un nemanāmi, un tikpat klusi un nemanāmi telpā parādījās svešinieks apmetnī no galvas līdz papēžiem. Vienkārši - viņš, kā vēja nests, piepeši bija te, un skatītājiem šķita, ka durvju vēršanai ar šo uzrašanos nav nekāda sakara.
- Sveiciens šim namam! - atskanēja paklusa, skaidra un ļoti patīkama balss no kapuces apakšas. Iedams tuvāk letei, svešinieks atmeta kapuci, un kļuva redzams, ka tas ir zeltmatains elfs, ļoti glīts, kā tas elfiem parasti, un zem apmetņa varēja samanīt paspīdam bruņas. Uz muguras bija logs ar bultu maku.
- Saimniek, - elfs uzrunāja krodzinieku, - vīnu un pusdienas, ko labu varat ieteikt.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Šodien mums garda putra parādījusies.-
Krodzinieks, novērsies no loga pievērsās elfu jauneklim.
-Ar vīnu? Tie būs kādi trīs graši-
Vienkārši noteikdams, viņš uz brīdi aizgāja uz virtuvi, atnesdams lielu šķīvi labi smaržojošas putras ar glāzi tumšsarkana vīna.
-Labu apetīti, jaunais cilvēk.-
Protams, ka šādu teicienu virzīja uz elfu, tam bija drusku savādāka nozīme nekā parasti.

[Miss Doherty]

No krogus stūra telpu pāršalca zemi, čerkstoši smiekli. Caur nepatīkamo tembru izskanēja uzjautrinājums. Tad atkal jau pieklusinātākā un lišķīgākā tonī, tika nožužināti daži vārdi krogusmeitai, kas izskatījās tāda uz skaistumu apdalīta. Un tagad ej. Teci nu vien prom.. Pavadījis meiteni ar mazu vīpsnu, vecis piecēlās un, kauliem nokrakšķot, šļūca uz letes pusi. Jaunais cilvēk? Mazs gārdzieniņš rīkles iekšpusē, skaņa nemaz neizspruka uz āru, bet Sedrenuss bija paudis savu attieksmi - viņam diezko nepatika visādi cilvēku rases kropļojumi. Jā, jā - diktam jau nu izcili visās jomās, bet varbūt tieši tāpēc nepatika. Nu jaunais cilvēk, kādi vēji tevi te atpūtuši? Norīstījies un nošmakstinājis, skatoties uz vīna glāzi elfam priekšā, Sedrenuss pasūtināja sev arī vienu. Tu tak neesi vietējais, ko? Ka tik tu neesi tas no Vateršellas.. vecais iegārdzās, ko varētu tulkot arī kā smiekliņu. Tā nu tas bija - tādā nosacīti mazā teritorijā visi visus zināja. Vai gandrīz. Nedomā, ka bāžu degunu svešās darīšanās un tas būtu visnotaļ nepatīkami, ja viņš savu kraupaino un aprepējušo degunu bāztu jebkādā sev nepiederošā vietā atnācu tikai novēlēt labu apetīti. Šeit tāda tiešām var piemeklēt. Tāds kā kompliments kroga saimniekam. To nu der atcerēties - nav labi atklāti naidoties, draugi ir vajadzīgi visās malās. Kur nu vēl tik svarīgā vietā kā krogū!

[Beppo]

Nika pavēra durvs mazā spraudziņā, tieši tik, lai ieietu krogū. Šodien bija bijusi veiksmīga diena un varēja atļauties uzdzīvot. Ēšanu krodziņā, piemēram. Varbūt nedaudz vīna.
Piegājusi pie letes, viņa veikli un bez lieka trokšņa pasūtīja putru - tādu pašu, kādu jau ēda elfs - un apsēdās pie visnomaļākā galdiņa.
Te bija silti un labi, tāpēc viņa nesteidzās ar putras ēšanu, lai varētu te pasēdēt ilgāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 19.08.2007 16:38

[Roviela]

- No Vateršellas gan, paldies par vēlējumu! - elfs nemaz neliedzās, vērīgi nopētot viņu uzrunājušo, - un vēji tie paši, visiem zināmie - nav nekādas kārtības vairs, jāmeklē, vai ko nevar darīt.
Viņš pavērās ēdmaņā, kuru bija atnesis krodzinieks. Putra. Ar vīnu. Par vīnu Errano iebildumu nebija, bet putra šoreiz nebija tas, ko viņam kārojās. Laikam jau nekā labāka nav, viņš nosprieda pie sevis un nolēma nesūdzēties.

[Semijs]

Durvis atkal tika atvērtas vaļā un telpu piepildīja vēss patīkams vējiņš, kas nodzēsa pārītis sveces. Pēc brīža atskanēja pakava sitieni pret zemi un pirmā doma bija, ka kāds gudrinieks ir iejājis ar zirgu iekšā, nu tālu jau no patiesības nebija (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) . Majeks bija ienācis iekšā bārā un pamādams ar galvu teica.
-Sveiks ( nosauc bārmeņa vārdu ) ! Iedo man kausiņa alus, ja vēl ir.-
Kentaurs pasmaidīja un jau piegāja tuvāk letei, lai saņemtu pasūtīto dzērienu.

[Miss Doherty]

Pasaules lāpītājs tu saki, ja? skatiens uz bārmeni, Sedrenusam diez ko nepatika, ja kavējās. Un pašlaik kā reiz gribējās apslapināt sasprēgājušās lūpas. Un kā tad tu domā sameklēt - putras bļodā? mute pavērās nejaukā smīnā, bet balsī jautās patiesa interese. Arī Sedrenusu jau ilgāku laiciņu nodarbināja šis pats jautājums, kas visus, - kas te īsti notiek? Nē, viņš nebija ieinteresēts salāpīt pasauli, izglābt koku vai nosist bebru. Viņu vienkārši tas interesēja. Kas tas ir, kāpēc tā ir un pats svarīgākais - kas aiz visa tā stāv? Pakasījis pakausi un savīstījis ciešāk lupatas ap sevi, viņš klusi iečērkstējās stallis.. nebija nekas neparasts, ka dienas vidū krogū apmeklētāji staigā šurpu turpu, bet kad te sāka vazāties iekšā lopi.. nu nekas patīkams jau nu tas nebija. Vispār tas nodarbina daudzus prātus, man domāt... tikai es netieku gudrs - ko tur var darīt, un - kas to gribētu darīt? un no domīgās nots uz niknāku Kas tur ir ar to vīnu? Būs vai nebūs?

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: Spēlei trūkst nedaudz humora (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Tiklīdz Majeks iejāja krogā, apkārtējie apjuka. Retais tika redzējis īstu, dzīvu kentauru, taču gandrīz visi bija dzirdējuši, ka kaut kur tajā galā pilsētai kāds dzīvo. Dažas meitene pat izvilka mazus papirusa gabaliņus lai paprasītu autogrāfu (dažiem vajadzēja iztikt ar muguru vai apmetņa galu)
Arī krodzinieks pievērsa savu uzmanību kentauram
-Labprāt....-
Un uzreiz iedeva tādu palielāku kausu ar alu
-Protams, Kentauram kungam atlaide!-
Kā arī pamādams kādam palīgam, lai apkalpo pārējos. Galu galā - tāda lieta kā kentaurs bārā varēja piesaistīt vairāk apmeklētājus.

Tikmēr ārpus sāka līt, aicinot ļaudis bez aizsega ieiet iekšā siltajā krodziņā.

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 19.08.2007 17:16

[Semijs]

* Gadās, bet ar laiku būs (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Kentaurs nopūtās, kad viņam jau skrēja klāt ar papirusiem, lai saņemtu autogrāfu. Bet nu ko varēja darīt? Spārdīt jau visus nebūtu prāta darbs, taču Majekam nebija nekas pretī, pret autogrāfu izsniegšanu. Saņēmis papirusus un oglītes vai kādu citu rakstāmo, Majeks parakstījās uz papirusiem, drēbēm apmetņiem, ķermeņa daļām, visur kur varēja. Kādai kundzei kurai dievs devis lielus apaļumus, nācās kautrīgi parakstīties uz tiem. Piegājis pie letes, Majeks ar savu stipro roku satvēris kausu, padzērās no tās un nedaudz aizkaitināts teica.
-Nu taču izbeidz! Nevajag man nekādas atlaides, es esmu tāds pats klients kā pārējie, kas jums ir ar tām atlaidēm?!? Es neesu pelnījis viņas, pats esmu grēkojis un darījis sliktas lietas kā pārējie, tas, ka esmu kentaurs nenozīmē, ka man ir kādas priekšrocības!-

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Krodzinieks nobāla taču droši pasmaidīja pretī
-Atvainojiet lūdzu! Tā tas nebija domāts, Kentaura kungs, bet ik pa reizei taču iznāk kāda kļūme, ne? Lūdzu, neņemiet pie sirds!-
Kāds mazs puišelis - palīgs tikmēr aiztaisīja logus un pievēra durvis, jo šķita ka lietus drīz kļūs par negaisu....

[Semijs]

Kentaurs sirsnīgi iesmējās un teica.
-Nebīsties un neuzrunājiet mani par Jūs! Es arī šad tad pieļauju kļūmes, tā pat kā jūs!-
Majeks iemalkoja kārtējo malku alus un nolicis lielo kausu uz letes, nopētija laikapstākļus.
-Izskatās, ka būs kārtējā vētra.. ehh nabaga Rihanna, kādreiz viņa bija tik skaista, ka ar savu skaistumu aizdzina jebkuru dēmonu uz elli, bet tagad laiki ir mainījušies... Pilnīgi asaras saskrien acīs, skatoties, kā viņa mainās..-

[Roviela]

- Tā sanāk! - elfs mierīgi piekrita pēkšņi uzgadījušamies galda biedram, - un, nē, putra ir tāpēc, ka ir pusdienlaiks, lai gan, atklāti sakot, es labprāt ēstu kaut ko, kur varētu izmantot žokļus.
Viņš atgāzās krēslā, rokā turot vīna kausu un vēroja, kā tauta ņemas ap kentauru. Nevienu pašu kentauru Errano personīgi nepazina, bet pa gabalu bija redzējis, un ne par kādu īpašo brīnumu neuzskatīja.
- Mūsupusē neviens nezin, kas noticis, un kas vainīgs, un tagad izskatās, ka te arī nē.

[rudo lapu vilcēn...]

Vējš un lietus neganti plandīja apmetņa stūrus un lika elfam savilkt to ciešāk pie kakla. Šie nejaukie laikapstākļi aizvien vairāk kaitināja. Kad gan bija kas tāds peidzīvots? Bet nu nebija laika gausties, vajadzēja sameklēt kādu vietu, kur patverties. Būtu viņš dzimtajā ciematā, varētu patverties mājās, bet viņš dzimto ciemu bija pametis, lai meklētu ko jaunu apsaulē. Nu elfs bija nonācis sājā pilsētā.
Aicinosā izkārtne šupojās spēcīgaja vējā, vestīdama, ka tepat preikšā atrodas krogs. Dažus grašus viņš taču varēja atļauties izdot par ko spēcinošu un siltu?
Atvēris durvis, leikot vējam iebrāzties uz mirkli iekšā, elfs ienāca siltajā telpā, ko piesildīja šeit esošo karstās elpas un liesmu glāsti.
Noņēmis no galvas kapuci un nopurinājis sīkos leitus pilieniņus, viarāk vai amzāk, elfs apņēmīgi devās pie letes, kur vēl rādījās esam kāda brīva vietiņa netālu no kāda cita elfa.
-Labu dienu šim namam, kaut arī laukā plosās vēji!- elfs moži uzrunāja aiz letes stāvošo. -Vai šeit ceļotājs var rast maltīti un kādu vīna malku, ar ko noskalot rīklē saskrējušos putekļus?-

[Big Bad Wolf]

Elfs klusām atvēra krodziņa durvis. Savu bultu maksti viņš nocēla no pleca un steidzās un bārmeņa pusi. Kabatā jautri žvadzēja pieci graši, kurus apmēram pirms desmit minūtēm viņš bija nočiepis no baznīcas ziedojumu kastītes.
Kas šodien pusdienās, krodziniek? Daniels jautri, nedaudz elsodams noteica un ar labo dūri uzsita pa leti. Šodien viņš bija ļoti labā noskaņojumā, jo beidzot viņam bija izdevies apzagt baznīcas ziedojumu kastīti bez lieciniekiem.

[novemberunge]

OOC: atvainojos par garumziimju truukumu.

Niveuss jau labu laiku uz debesiim bija skatiijies ar vieglaam aizdomaam, taa kaa lietus iipashi vinju nepaarsteidza, turklaat beidzot radaas iemesls lai pagaustos, paskjendeetos, paiignjotos un uzmauktu paar galvu tumshaa apmetnja kapuci. Tiesa, neko daudz tas nedeva- mitrums peec mirklja taapat saaka suukties cauri smalkajam audumam, taadeelj burvis pielika soli un, galu galaa, krodzinjaa "Zelta zirgs" ieradaas skrieshus, aiz sevis strauji un speeciigi aizcirsdams durvis. Vinjsh bija pamatiigi aizelsies un kruutis smagi cilaajaas, censhoties atguut elpu, kameer rokas automaatiski atmeta no simpaatiskaas, jaunekliigaas sejas kapuci, atglauda tumshos matus un saaka puleet nuujas kristaala aci, kas bija paarklaajusies ar uudens pilieniem.

Acis paarluukoja telpu un klaatesoshos, un, pamaajis sveicienu sveshiniekiem, vinjsh pieveersaas krodziniekam, kas tobriid apkalpoja divus elfus. Niveuss pieklaajiigi pagaidiija savu kaartu, nedaudz zinjkaariigi, tachu atturiigi nostaadamies turpat blakus un neuzkriitoshi veerojot abus- kopsh maates vairs nedziivoja kopaa ar vinju, burvim bija paraadijusies neliela, pat nedaudz smiekliiga paranoja attieciibaa tieshi uz sho rasi.
Un nemaz nerunaajot par kentauru, kas apkaarteejajos izraisiija staavu sajuusmu. Niveuss vien speeja sapnjaini smaidiit, iedomaajoties sevi shiis varenaas buutnes vietaa, daaljaajot kundzeem ruunu rakstus uz vinju apaljumiem, tachu vinju arii shoreiz kaut kas lika atgruusties un aizgriesties ar visu to aizgraabto izteiksmi sejaa.
Jaa, nu, un ko pasuutiit? Nekaadus reibinoshos dzeerienus vinjsh neveeleejaas, tachu uz sho ljauzhu fona noteikti buutu ljoti mulkjiigi luugt glaazi silta piena. Kaa taads mazs beernelis. Vaigos iemetoties zemenju saartumam, Niveuss nokrekshkjinaajaas un ierunaajaas ljoti klusaa, kautraa balsii, -Man, luudzu, glaazi viina.
Vismaz to nepasniedz tik milziigos kausos kaa alu. taada bija vinja logjika, turklaat, ar viinu vareeja niekoties un, taa teikt, izbaudiit, lai gan, aizbildinoties ar kompaaniju, kuru vinjsh jau pamazaam saaka iepaziit, viss meedza gadiities.

[Semijs]

Kentaurs dzēris savu alu, nedaudz pagrozījās, lai citiem dotu vairāk vietu pie letes. Cilvēkiem jau daudziem tika parakstīti autogrāfi uz papirusiem un ķermeņiem, līdz beidzot Majeks neizturēdams visu uzbļāva ,,faniem''.
-Lieciet mani mierā!! Ļaujiet man izbaudīt kaut mirkli miera! Varēsiet savus sū.da autogrāfus saņemt, kas pēdējais koks nokaltīs uz šīs dieva pamestās vietas!!-
Nemaz nelicies ne zinis par cilvēku reakciju, kentaurs turpināja dzert alu. Viņam nebija garstāvoklis ar kādu šobrīd baigi runāties, kāds viņam ir bijis parasti.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kad krogā ienāca vēl daži, krodzinieks pievērsās viņiem.
-Diemžēl, no pusdienām, šoreiz ir tikai putras, jo cepeši pašreiz taupās citām nedienām. Protams, ja negribat piemaksāt. Elfu jaunkungam, glāze vīna!-
No pūļa "Zelta zirgā izrādījās, ka visas vietas aizņemtas, izņemot vienu tādu palielu galdiņu kaut kur kroga nostūrītī, kur diezgan kluss un mierīgi salīdzinot ar uzjautrināto pūli vidū.

[Roviela]

Izdzirdis, ka par piemaksu var dabūt cepešus, Errano klusēdams piecēlās no palielā un patukšā galda (iespējams, apmeklētājus aizbaidīja viņu sarunbiedrs, elfs nespēja iedomāties, ka tā varētu būt viņa vaina), aizgāja pie letes, nolika uz tās pāris sudraba gabalus (OOC - es pieņemu, ka tas ir visai daudz, t.i., pieņemu, ka tas ir pietiekami) un noteica:
- Cepeti, saimnieks! Ar kartupeļiem un svaigiem salātiem.
Neskatīdamies, kas notiek blakus, zeltmatainais elfs graciozi pagriezās (un kā viņš to spēja, ja tagad skaidri bija redzams, ka viņam mugurā ir bruņas?) un aizgāja atpakaļ uz savu vietu. Pabīdījis putru mazliet nostāk, viņš pagaidām iztika, lēnām sūcot vīnu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Vīrietis, pieņemot sūtījumu un, nedaudz kāri paskatījies, arī sudrabu.
-Kā kungs vēlas....-
Un nosūtīja kādu no palīgiem pēc gaļas, taču bija vajadzīgs nedaudz laiks līdz tika cauri elfu maģijas barjerai pie "īpašā" pieliekamā. Varbūt nedaudz pat paranaoski, taču dažam labam bija nojausma, ka varbūt drīz sāksies bada laiki kad pat godīgi ļaudis cerēs piezagties pie tik vērtīgās gaļas.
Pēc kāda laiciņa, beidzot tika atvests cepetis ar gardi kūpošiem katrupeļiem un salātiņiem - dažiem apkārtejiem pat, palūkojoties uz dārgo maltīti, saskrēja mutē siekalas jau tāpatās.

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 20.08.2007 07:31

[Roviela]

Saņēmis savu pasūtījumu, elfs atzinīgi pamāja ar galvu krodziniekam
- Pateicos, tas izskatās lieliski, saimniek! Apkalpošana jums ir uz goda, neko nevar teikt!

Viņš, nemaz nelikdamies traucēties, ķērās pie ēšanas, pēc pirmajiem kumosiem noteikdams
- Varu piebilst, ka garšo tikpat labi.

Tikmēr pie līdz šim brīvā galda saradās vairāk viesu.

[rudo lapu vilcēn...]

Putra pavisam noteikti enbija tas, ko elfs šobrīd vēlējās. Kut kas tāds derēja tikai tad, kad tiešām uz zoba nejia ko likt. Taču iztērēt tik daudz naudas par cepeti viņš arī nebija noskaņots.
-Pateicos, bet varbūt jums labāk atradīsies kāda doniņa maizes un siera gabaliņš?- pieklājīgi smaidot, Esmus ieviacājās. Siers un vīns, viņprāt, saderēja lieliski.
Gaidot krodzinieka atbildi, elfs nesteidzīgi pārlaida skatienu pāri kroga zālei. Tā šķita pilna. Šķiet, tikko kā saņems pasūtīto, ja kas tāds būs, naškeis meklēt vietu kur apmesties, lai pie letes var tikt citi. Brīvāks rādījās tikai viens galds. Cik nu brīvāks, šobrīd šķiet pie tā sēdēja vēl viens elfs.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kamēr galvenais krodzinieks apkalpoja Errano, jauna palīdze runāja ar Niveussu, Danielu un Esmusu.
-Labdien, puiši! Ko vēlaties? Putru, salātiņus, vai glāzi vīna?-
Jaunajai meitenei bija gari, blondi mati saņemti astē, un viņa izskatījās ap gadiem 18. Seju rotāja plašs un draudzīgs smaids un koši zaļas acis.
-Maizi? Tūlīt būs, svaigi cepta ar vislabāko sieru!-
Un, ar meitene nelielu mājienu, pie elfa atlidoja neliels šķīvītis ar maizes doniņām un siera gabaliņu.

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 20.08.2007 08:07

[Džezā tikai Meit...]

Sāka līt. Selīnu tas neuztrauca. Viņa lēnām gāja pa Rhiannas tukšajām ielām uzlikusi uz galvas kapuci, lai aizsargātu acis no lietus lāsēm. Drēbes jau sen bija samirkušas, taču viņai tas bija vienalga. Viņa dievināja lietu. Viņa dievināja negaisu. Selīna apstājās pie kāda kroga. Kāpēc ne? Viņa iegāja iekšā un telpu pāršalca auksta vēja plūsma. Selīnas ķermeni apņēma patīkams siltums un viņa noskurinājās. Iegājusi iekšā, viņa lēnām lauzās uz letes pusi. Izlauzusies caur pūli, viņa klusi uzrunāja krodziņa īpašnieku. Sveicināti. Vai es varu dabūt glāzi vīna un kas jums šodien ir ēdienkartē?

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 08:15

[rudo lapu vilcēn...]

-Liels jums paldies.- elfs silti pasmaidīja un palocīja galvu. Varēja gan manīt, ka smaidīt viņš nemaz tik bieži nesmaida. Arī izbrīnu, ja tāds radās, par krogus meites spējām, kad tā ar mājienu lika sķīvim atlidot pie viņa, Esmus neizrādīja.
[OOC: Tā vīna glāze bija domāta Nirn' tēlam? Ja nē, tad tālāk var nelasīt.]
-Vēl tikai lūgšu jums glaži vīna, un šī diena būs patīkama, neskatoties uz laikapstākļiem.- Esmus izvilka dažus grašus. Viņš nebja īsti pārliecināts cik daudz šī maltīte viņam izmaksās, tādēļ cerēja, ka krogusmeita pati pateiks priekšā. Paradā palikt nebija viņa dabā, kaut arī nauda jātaupa. Es nu sazin vai kur šajos nemeirīgajos laikos atradīsies iespēja ko nopelnīt.

[novemberunge]

Niveuss satruukaas un savu vaigu maigi saarto zemenju toni nomainiija uz koshu bishu kraasu. Teju vai astonjdesmit chetras vasaras nodziivotas, bet vinju veel sauc par puisi! Un ko tad lai elfi saka? Vecaaki par kokiem un kalniem, bet taada uzruna! Nu, protams, protams, vinjsh jau atkal baaza degunu tur, kur nevajag un domaaja par mazsvariigaam lietaam, jaunaa daama tachu tikai apsveicinaajaas, bet vinjsh jau sarka un baaleeja, - nav jau briinums, ka sho notur par jaunu, spraunu zeenu.
Visa kaara uz viinu pilniibaa pazuda, ja vispaar bija bijusi. Vinjsh papurinaaja galvu, mitrajiem, melnjaiem matiem dejojot liidzi taas kustiibaam un atsuacas tanii pashaa klusajaa balsii, -Nee, paldies, man nudien neko nevajag, paldies, paldies.
Un, uz luupaam uzbuuris gaishu, vieglu smaidu, vinjs nosliiga pie palielaa galda kroga stuurii, apseesdamies pieklaajiigaa distancee no elfiem, vispirms veerodams vinju ar apslaapeetu sajuutu, kuraa mijaas bailes un sajuusma, un tikai tad ierunaadamies nu jau skaljaakaa, dzidraakaa tonii.
-Labu apetiiti!- vinjsh noveeleeja, joprojaam smaidiidams, un peec labaakaas sirdsapzinjas centaas atstuteet zizli pret savu kreeslu un tad galdu, tachu taa peleeciigais koka staavs spiitiigi atteicaas staaveet mieraa, savu saimnieku iedziidams pamatiigaa kaunaa. Burvis ta' burvis, bet pat ar saviem instrumentiem apieties nejeedz!
Un vispaar, nez vai tas bija iipashi pieklaajiigi trauceet citiem maltiiti, tachu tikpat nepieklaajiigi likaas vienkaarshi seedeet blakus, skatoties kaa vinji eed, un nestaadiities priekshaa. -Niveuss Bakka, juusu riiciibaa.

Šo rakstu rediģēja Nirnaeth: 20.08.2007 08:37

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: Tas domāts Esmusam.

Tiklīdz Esmus izrunāja lūgumu pēc vīna glāzes, arī tā atlidoja pie viņa.
-Ceru gan, ka lietus drīz beigsies. Visas šīs pārmaiņas, kaut nu kāds drosminieks beidzot uzzinās kāpēc tas tā! Personīgi, es domāju ka kāds varens burvis ir pie tā vainīgs - taču kas zina? Kaut kāds trakums pašreiz ar tiem kalniem notiek!-
Nedaudz pažēlojusies, meitene attapās.
-Ja godīgi, es arī gribētu doties ceļā! Bet darbs gaida, nevar atļauties - tagad visi steidzas uz lielākajām pilsētām patverties, un kurš viņus visus pabaros un izklaidēs?

Krodzinieks laipni pasmaidīja, kad kāda skaista dēmone ienāca krogā.
-Sveicināti "Zelta zirgā"! Tūlīt būs vīns, mums ir putra un salāti, taču šķiet ka nevienam netīk pirmais.-

[Roviela]

- Pateicos! - zeltmatainas elfs, kas ar labu apetīti locīja iekšā cepeti, atteica, atbildēdams puselfa sveicienam, - Errano, pēddzinis, gatavs pakalpot!
- Kas jūs atvedis šaipusē? Ne tas pats, kas, šķiet, mūs visus?

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Neviens nevar pamanīt ka viņa ir dēmone, jo mugurā viņai ir apmetnis.

Selīna apskatīja krodziņu un aizkavēja acu skatienu pie elfa, kurš ēda gaļu un salātiņus. Pagriezusies pret īpašnieku viņa iejautājās. Vai es nevaru dabūt to pašu ko viņš? Viņa norādīja uz elfa pusi. Došu jums tik cik vajag. Putra arī šķiet vilinoša, taču šobrīd es vēlētos kādu stiprāku ēdienu. Bija jūtams, ka sieviete smaida. Man taču jāuzņem enerģija.

[rudo lapu vilcēn...]

-Varbūt arī kāds uzzinās. Labprāt pats noskaidrotu, bet šaubos vai ko spešu viarāk uzzināt par jau zināmo.- sejā iegūlās ierastā, viegli pieklājīgi ieinteresētā izteiksme, kas jaucās ar kaut ko tādu, ko nebija iespējams noteikt.
-Lai vai kā, vēlreiz paldies!- samkasājis par pasūtīto un tikko jausāmi atkal pasmaidījis, elfs ieņēma vietu pie gladiņa netālu no iepreikš redzētā elfa. Drīz viņiem pievienojās vēl viens jauneklis, kas pēc mirkļa peiklājīgi ar sevi iepazīstināja.
Nesteidzīgi norijis kumosu, elfs pieklājīgi palocīja glavu.
-Esmus Dinavs Dorejs. Priecājos iepazīties.- viņš neieslīga īpašos skaidrojumos un arī savus pakalpojumus nepeidāvāja. Neizskatījās, ka abi galdabiedri būtu pārlieku atšķirīgi no viņa paša stāvokļa ziņā, vismaz daļēji, ja vien, protams, neprata labi maskēties.

[Lianjuks]

Leila mīlēja lietu, varētu pat teikt dievināja. Mugurā viņai bija bikses un savāds vīriešu kārtas pārstāvju krekls. Sudrabainie mati bija paslēpti zem milzīgas, brūnas cepures kurā bija iesprausta pelēka spalva. Bija arī apmetnis kurā viņa mēģināja patverties lietum pieņemoties spēkā. Laiks pamazām elfai kļuva nedaudz neciešams un tādēļ viņa nolēma patverties tuvējā krodziņā. Vējš bija tik stiprs, ka elfai atverot kroga durvis tas ietriecās mugurā un tā rezultātā elfa iekūleņoja krogā. Ietriekusies kentauram kājās viņa gribēja teikt, ka nevajag stāvēt kur pagadās, bet kad Leila ieraudzīja tā apmērus viņai atkārās žoklis un no mutes izripoja milzīgs sarkans rubīns ko viņa bija nozagusi pirms kādas nepilnas pusstundas. Ātri iebāzusi to kabatā viņa nez no kurienes izvilka arī nozagtu loku un bultu un pavērsa to pret kentauru. Viņai bija paniskas bailes no kentauriem. Loks trīcēja.
- Nenāc klāt.. - viņa iepīkstējās, bet ar loku rīkoties viņa nemācēja un tas nokrita zemē. Bailēs iespiegusies viņa ieleca bārmenim klēpī.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 20.08.2007 09:13

[Beppo]

Nika uzjautrināti vēroja ienākušo meiteni. Uzreiz varēja redzēt, ka tā ir meitene, kaut arī viņai mugurā bija bezformīgas vīriešu drēbes. Turklāt neviens vīrietis tik tizli neizrīkotos ar loku.
Viņa lēnām maisīja putru ar karoti. Putra, protams, nebija slikta, bet ieraugot smaržīgo cepeti pie blakus galda viņai siekalas saskrēja mutē. Neko darīt; nauda gan viņai vēl bija, bet nevarēja zināt, kā veiksies rīt un parīt, un aizparīt.

[Big Bad Wolf]

Kad ārā sāka līt, elfam sejā bija redzamas apmierinājuma iezīmes. Laiks, kā radīts zagšanai!
-Krodziniek, man arī, lūdzu kādu stiprāku ēdienu. Cepetis būtu tieši laikā,- Daniels noteica un izvilka no kabatas naudu. -Ja nāksies nedaudz piemaksāt - nekas. Cena nav problēma!-
Vēders nedaudz kurksēja, viņš vija izbadējies.
-UN ALUS VISIEM UZ MANA RĒĶINA,- iebļāvās elfs.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Krodzinieks jau grasījās atbildēt, ka krājumi jātaupa, kad ieraudzīja daudzos sudraba gabalus.
-Kā vēlaties!-
Viņš, apjucis no tik negaidītās bagātības atbildēja elfam.
Jaunā meitene savukārt ātri iegāja virtuvē un pēc maza brīža no tās izlidoja vairāki alus kausi un viens liels rubeņa cepetis ar siltiem kartupeļiem. Krodzinieks, nedaudz apjucis no negaidītās bagātības,

[Big Bad Wolf]

Rubeņa cepetis smaržoja viekārši burveklīgi. Smarša zitās nāsīs.
-Labu apetīti visiem,- ar karstu kartupeli mutē iesaucās elfs.
-Paldies, krodziniek. Šeit viss ir ļoti garšīgs. Paslavēšu šamējo krodziņu arī saviem draugiem,- manāmi apmierināts ar ēdamo Daniels novilka.
Pats paņēmis vienu no alus kausiem viņš to iztukšoja sausu.
-Cikk grašus prasāt, krodziniek?-

Kad rubeņa cepetis bija pieveikts, elfs paņēma savu bultu maksti un uzlika to sev plecā.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Pa visu kroga troksni, jaunā meitene atrada apmulsušos jaunatnācējus - jauno dēmōni (ooc: ne jau viņš zina, tikai lai OOC varētu saprast).
-Diemžēl mums tomēr ir mazliet jāpataupa gaļa - šajos laikos nevar īsti saprast. Nepavainojaties, lūdzu, mēs varam piedāvāt salātus, kartupeļus, neslaveno bet labo putru, un vēl dažas tādas lietiņas.-
Klusi smejoties, palīdze sacīja.

Krodzinieks, izdzirdējis bagātīgā elfa balsi, viņš tam uzreiz atbildēja
-*nezinu tā laika naudas skaitīšanas sistēmu, bet diezgan tā padaudz*-

[Roviela]

Errano laipni pamāja sveicienu arī Dinavam. Viņš jau bija beidzis pusdienot, un tagad kavēja laiku ar vīnu. No mutīgā elfa piedāvātā alus visiem pēddzinis gan atteicās. Nav labi jaukt.

(OOC - vai cienītie spēlētāji (vai GM) beidzot nevarētu uzrakstīt, kur viņi katrs atrodas? Nav iespējams uzsākt nekādas kopējas sarunas. Šitā tā lieta uz priekšu neies.)

[Big Bad Wolf]

Elfs ielika labo roku savā naudas kulē. Izvilcis riekšavu sudraba monētiņu viņš tās uzbēra uz letes, lai krodzinieks varētu tās saskaitīt.
- Un, lūdzu, vēl vienu aliņu priekš manis!- Daniels sauca uz krodzinieka pusi, -paldies, cepetis bija vienkārši burveklīgs. Labāku grūti iztēloties,-
Elfs apsēdās pie letes, lai netraucēti varētu sūkt savu aliņu.

(OOC - Atrodos pie letes)

Šo rakstu rediģēja Mr. Green.: 20.08.2007 13:20

[Džezā tikai Meit...]

Selīna pagriezās pret palīdzi un jaukā balsī noteica. Nekas. Tad varbūt varētu vienkārši kartupeļus un šķovētus kāpostiņus? Ā un to glāzi vīna. Selīna nepievērsa uzmanību tracim ar kentauru, bet kad kāds elfs uzsauca visiem alu, viņa nepatikā sagrozījās un atteicās. Viņa iegāja dziļāk bārā, kur pie kāda galdiņa jau sēdēja trīs elfi. Sveiki. Vai es drīkstētu piesēst? Viņa noteica un noņēma kapuci. Skatam atklājās skaista sievietes seja ar smaragdzaļām, priekā līksmojošām acīm. Uz lūpām bija maigs smaids. Pār muguru pārkrita sarkanīgie mati, kuri no lietus bija īpaši viļņaini.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 13:26

[Roviela]

- Jā, laipni lūdzam! - Errano ar patiku noskatīja nākamo galda biedreni.
- Mani sauc Errano, esmu pēddzinis, gatavs pakalpot!

(OOC - formulu "gatavs pakalpot" es aizņēmos no "Gredzenu pavēlnieka" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas neko nenozīmē, tikai pieklājīgs sveiciens)

[Džezā tikai Meit...]

Dēmone noskatīja visus pie galda sēdošos un priecīgā balsī sveicināja. Sveiks. Priecājos ar tevi iepazīties Errano. Mani sauc Selīna. Burve - mācekle.

(OOC: Saprotu)

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kamēr visapkārt valdīja troksnis un citi trakumi, skaistā paldīdze nemanāmi pieslīdēja pie lielā galda.
-Biedzot! Ap šo laiku man vienmēr ir pātraukums. Kā sviežas? Esmu Džeina, kā redziet, esmu te galvenā palīdze. Un jūs?-
Šarmanti, bet dzīvespriecīgi palūkojaties, meitene iepazinās.
-Traki laiki vai ne? Kā jūs domājat, kas īsti notiek, ka leknu pļavu vietā vienā dienā izaug milzu kalni? Nevar saprast, godīgi es vēlētos doties pati ceļojumā. Dzirdēju, ka kādi burvji sarunājaties pieminēja to, ka iespējams Sannē meklējamas atbildes....-

[rudo lapu vilcēn...]

Esmus bija beidzis tiešāt savu neleilo maltīti un tagad nesteidzīgi malkoja vīnu. Lai arī cik labs šeit būtu alus, no elfa uzsauktā viņš pieklājīgi atteicās. Nebija plānots īpaši ilgi palikt šeit tādēļ labāk saglabāt skaidru galvu, īpaši šādos mainīgos laikapstākļos.
-Esmus Dinavs Dorejs, prieks ir mans.- kājaš elfs nole'ma necelties, bet pieklājīgi palocīja glavu pret jauno sievieti, kas nolēma apmesties pie viņu galdiņa. Pagaidām pārāk daudz brīvu vietu citur nebija.
Tāpat sveicināta tika arī nedaudz neparstā krodzinieka palīdze. Taču viņai turinot elfs neviļus sasmailēja ausis. Tas jau varēja būt interesantāk.

Šo rakstu rediģēja rudo lapu vilcēns: 20.08.2007 13:44

[Beppo]

Alus. Nika nekad neatteicās no dzeramā par brīvu. Tiesa, reizēm tas beidzās bēdīgi, bet kam gan tas rūp.
Putra jau gāja uz beigām, lai cik lēni to ēstu un vientuļi sēdētāji pie alus kausa pārpildītajā krogū nebija vēlami. Cita lieta, bariņš pie alus kausiem. Vai vēl labāk pāris.
Nika atstūma tukšo putras šķīvi, sparīgi piecēlās un, nesdama alus kausu, piegāja pie letes, kur blakus izšķērdīgajam elfam bija brīva vieta.
- Paldies par alu, - viņa iečukstēja tam garajā ausī un apsēdās blakus. - Mani sauc Nika.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 20.08.2007 13:58

[Džezā tikai Meit...]

Selīna arī pamāja elfam un jau bija ērti iekārtojusies, kad pie viņiem piegāja tā pati palīdze. Sveika. Skaists vārds - Džeina. Mani sauc Selīna. Šodien te gan ir ļoti daudz ļaužu. Viņa pārlaida acis krodziņam un kad palīdze ieminējās par nelaimēm dēmone pagriezās pret viņu un dziļi ielūkojusies tai acīs noteica. Pie šīs nelaimes droši vien ir vainojams kāds maģisks spēks. Nezinu kurš vēl, bet es došos uzzināt kas noticis. Varbut pat apturēt to.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 13:54

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Sveicināti, Selīna, Esmus!-
Pieklājīgi pamājusi, Džeina turpināja.
-Un vispār, jūs izskatāties visai drosmīgi un labi noskaņoti, gluži tā kā piedzīvojuma meklētāji! Es nedaudz baidos iet viena pati, bet man ir labs tēvs, kurš noteikti atbalstītu šādu ceļojumu - agrāk viņš pats bija tāds, palīdzot kur vien varot un ceļojot pa visu zemi!-
Meitenes acīs šķita varēju saskatīt mazu uguntiņu, taču to, ka viņa turēja īkšķus, ka izdosies sākt savu sapni, gan ne.

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 20.08.2007 14:05

[Roviela]

- Kuri vai kurš tad runā par Sanni? - zeltmatainais elfs ieinteresējās, vaicājoši lūkodamies uz Džeinu.
- Mani sauc Errano, un es arī vēlos noskaidrot, kas tad notiek. Un kas tieši būtu meklējams Sannē, nav zināms?

[Džezā tikai Meit...]

Dēmone iztaisnoja muguru un paskatījās te uz Errano, te uz Džeinu. - Man liekas, ka tur bija kāda burve, kas šo visu paredzēja. Vismaz man tēvs tā stāstīja. Un mazliet klusāk piebilda. Pirms viņš aizgāja.

(OOC: Kad es beidzot dabūšu savu pasūtījumu?)

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 14:02

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Pa to laiku, kad pulciņš bija sarunājies, blakus Selīnai jau atradās ēdiens, vēl aizvien silts.

-Īsti nezinu, bet tie burvji izskatījās gudri. Bet, ir taču vērts mēģināt? Ja labi padomā, šķiet ka esmu dzirdējusi nostāstus, par Sannes torni, kur itkā mituši galvenie burvji - nu tie, paši labākie no burvju savienībām. Varbūt tur ir kādas atbildes? Lai nu kā, bet no Sannes nav bijušu nekādu ziņu, šķiet tur kaut kas ir paslēpts!-
Džeina turpināja stāstīt.
-Vai kāds ir ar mieru piedalīties šajā "ekskursijā"? Man nav bail no jebkādiem piedzīvojumiem, bet jūs?-
Saspiedusi īkšķus vēl ciešāk, Džeina nodomāja "beidzot kāda iespēja! Bail man nav, bet ja nu kāds par šādām domām tikai smiesies? Nevar jau šo pasauli tādā postā atstāt..."



Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 20.08.2007 14:07

[Roviela]

- Būs uz turieni jāaizstaigā, - elfs domīgi noteica, atgāžoties krēslā. Tad viņš paskatījās uz krodzinieka palīdzi, kura taisni vai dīdījās no vēlēšanās doties piedzīvojumos un viegli pasmaidīja. Un, nez kāpēc, šķita, ka krogā palika mazliet gaišāks.
- Tu vēlies nākt? Es varu būt tavs pavadonis, - pēddzinis piedāvājās.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna pamanīja ēdienu un pievilkdama to sev tuvāk klāt, sāka ēst, kamēr Džeina stāstīja par Sanni. Es piedalos. Viņa noteica dzīvespriecīgi paskatīdamās uz viņu un turpināja. Es tāpat klejoju pa pasauli un tagad man ir izdevība kaut ko darīt lietas labā. Es tev palīdzēšu. Mēs dosimies jau šodien? Viņa ar lielām acīm raudzījās uz Džeinu un sirds viegli priekā ietrīsējās, taču tajā brīdī viņa paturēj prātā kādu domu. Neuzticies vinai. Tas var būt arī māns, taču to viņa ātri aizmirsa. Tu arī dosies? Viņa paraudzījās uz elfu pēddzini un jauki uzsmaidīja viņam. Tad jau vēl labāk. Būsim veseli trīs. Varbūt vajadzētu pieaicināt vēl kādu? Un tajā mirkli viņa piecēlās kājās un nokliedzās pa visu bāru. Ei! Es vēlētos palūgt mirkli miera! Vai ir kāds, kurš vēlētos doties uzzināt kas noticis ar mūsu skaistajiem kalniem, upēm un pļavām? Kurš būtu tik drosmīgs un ietu kopā ar mani, Džeinu un Errano uz Sannu patiesības meklējumos?

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 14:20

[rudo lapu vilcēn...]

-Interesanti.- Esmus klusi noteica, kalusīdamies krogusmeitas stāstītajā. Pēc tam, akd otrs elfs peiteicās meiteni apvadīt, arī Esmus vairs ilgi nešaubījās. Šis ceļojums solīja piedzīvojumus, un peidzīvojumi bija tas, kas viņam vajadzīgs, visma zpagaidām. Bez tam, ja bija cerības uz laikapstākļu uzlabošanos un šīs dīvainās reljefa maiņas beigšanos, tad ko lieki kavēties.
-Es labprāt jums peivienotos. Kāds lieks loks ceļā vienmēr var noderēt.- Esmus pieklājīgi ieteicās.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-jūs piedalaties? Skaidrs! Paldies, bet man šķiet būtu vēl vajadzīgi kādi ļaudis....-
Džeina izmisīgi sāka skatīties apkārt pa krogu, itkā meklēdama kādu. Un, tad saņēmusi visu gribasspēku, piecēlās kājās.
-KLUSUMU!.... Atvainojiet, bet vai starp jums ir kāds piedzīvojumu meklētājs, drosmīgs ļaudis, vai vienkārši tāds kurš mīl savu zemi tāda kādai viņai ir jābūt? Es aicinu jūs piebiedroties, un doties ceļojumā uz Sanni, pie kāda, kurš varbūt zinās atbildes. Vai kāds piekrīt?-
Pieskrējusi pie letes un uzkāpusi uz tās, Džeina, nedaudz nosarkusi, nodeklamēja tā, ka viss krogs dzirdēja.
-Nu?- damnit. par lēnu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

-jūs piedalaties? Skaidrs! Paldies, bet man šķiet būtu vēl vajadzīgi kādi ļaudis....-
Tad, kad Selina pēkšņi piecēlās un drosmīgi uzrunāja pūli, Džeina piebriedojās viņai
-Jā! Mēs uzzināsim, kāpēc notika tik neizprotamās pārmaiņas, un varbūt pat atgriezīsim mūsu skaisto zemi, ikviens pats, ikviens kurš ir par bailīgu lai ko tādu uzsāktu pa īstam nemīl Adrennu!-
Nosarkusi, taču priecīga, Džeina sev prātā uzgavilēja.

[Miss Doherty]

Sedrenuss joprojām sēdēja savam jauniegūtajam paziņam, elfam no Veteršellas, blakus pie galda, ap kuru saradās arvien vairāk un vairāk ēdāmuun dzērāju. Un kā nuizrādījās - nepatikšanu meklētāju un gaisagrābšļu. Viņš rūcoši iesmējās. Un pareizi vien bija - neko vairāk kā izsmiekla vērti viņi nebija. Puslops, pāris elfu, sieviešķis, kuram vispār vajadzētu bordelī vai mājās sēdēt.. Tā nu gan ir dikti laba doma - iesim pameklēt patiesību, ja nu nāk pa ceļam pretī.. Un šis dižais burvis to tik vien gaida, lai jūs ietu un izdibinātu patiesību un pie reizes nopļautu šamo no kātiem, protams, pa ceļam visiem izbazūnējot, ka grasāties to darīt. Nebija jau tā, ka viņu neinteresēja, kas notiek, bet šitāda gaisagrābslība varēja visu tikai sabojāt. Vispirms atved to, kas tev teica, ka Sannē meklējamas atbildes. Tas ir labs gaisa gabals un vajag labu iemeslu, lai uz turieni ietu. Jeb skrisi ar pieri pa priekšu, cerot, ka ne nekur neatdursies?

[Big Bad Wolf]

-Nav par, ko,- elfs uzsmaidīja Nikai, -šodien bija tāds paprāvāgs ķēriens. Izdevās apzagt baznīcas ziedojumu kastīti. Starp citu. Mani sauc Daniels. Nakts elfs - zagis.-
Nakts elfs mierīgi dzēra savu aliņu, līdz sadzirdēja aicinājumu piedalīties šajā "ekskursijā".
-Es arī piedalos,- elfs pievērsās Džeinai.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Džeina, izdzirdējusi mazu, bet vecu, burvi runājām, ja vilka rokas dūrē.
-Ja tu tā saki, kāpēc vispār te esi? Ja nemīli šo zemi, un nevēlies pat mazo pirkstiņu pakustināt, lai uzzinātu kā un kāpēc visa Adrenna kļuvusi par ko līdzīgī tuksnesim, tad ej projām un nerādies mums vairs acīs!-
Taču tad meitene attapās. Viņš tomēr izskatās gudrs un, šķiet, varbūt arī varēs mums palīdzēt - bet vai tiešām? Varbūt tikai parasts īgņains vecis, kurš baidās iziet no pilsētas?

[Lianjuks]

Elfa labu laiku bija klusējusi, bet beidzot viņa uzlēkusi uz galda pie kura sēdēja Nika paziņoja. - Es arī nākšu. - Sapratusi ka ir šausmīgi izslāpusi viņa ieprasījās. - Kurš var mani uzcienāt ar kaut ko dzeramu? Kaut vai ūdeni?

[Džezā tikai Meit...]

( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

Paldies Esmus. Vai būs vēl kāds? Aiz muguras ierunājās vēl kāds. Hāhāhā. Dēmone izjuta lielu nepatiku pret runājošo vīrieti. Kā tu zini, ka tas ir burvis? Es neko tādu neminēju. Mēs nemaz nezinām vai tas ir kas tāds. Varbūt tas ir pavisam kas cits? Viņa bija mazliet iekarsusi. Varbūt tu pats gribētu iet mums līdzi? Viņa uzmeta aizkaitinātu skatienu vecajam vīram. Turklāt kā jau tu teici, tas ir liels gabals un būtu labi, ja mēs būtu vairāk. Un to ko mēs vēlamies atrast Tu droši vien pazīsti. Negribētu viņu nomocīt vedot lidz šejienei. Pieteicās vēl divi elfi. Ak, paldies par atsaucību! Ņem. Viņa piegāja pie kādas elfas, kura bija pamatīgi pārbijusies no kentaura un iedeva tai padzerties no savas vīna glāzes. Visiem, kas vēlas doties ar mums, ir stunda laika lai sagatavoto un atgrieztos šajā krogā.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 15:10

[rudo lapu vilcēn...]

Vecais, kas bija iekārtojies netālu no Errano, runāja loģiski. Vai viņi tiešām negrasījās skriet ar peiri sienā. Mēdza jau teikt, vismaz viņa dizmtajā pusē: skrien kā vējs, atduras kā meits. Varbūt labāk visu bija apdomāt? Ko varēja zināt šajos mainīgajos laikos kas sagaidīs aiz nākamā ceļa līkuma?
Nesteidzīgi iemalkodams malku vīna, Esmus brīdi domāja. Nu atteikties jau nu viņš neies. Ja jau iebāza galvu cilpā neapdomājies, tad atliek vien cerēt, ka tā nesavilksies ap kaklu ciešāk.
Kompānija rādījās raiba un savā ziņā vieglprātīga, ja enskaita dažus. Pie kuriem īsit peiderēja Esmus pats - elfs pagaidām neņēmās spriest.
-Stunda laika - tas ir daudz.- Esmus neviļus skaļi izteica daļu savas domas pēc Selīnas teiktā. Viņam enbija nekur jašteidzas. viss vajadzīgias bija soma'uz pleca un līdzās krēslam. Viņš bija ieradies šeit ka'ceļotājs un tāds tad arī šo pilsētu pametīs.
Ērtāk atlaidies krēslā elfs brīdi vērās uz pustukšo glāzi. Varbūt derēja pasūtīt vēl kādu, lai nav tik garš aliks? Tomēr labāk nē. Ja jau pēc stundas ja'dodas ceļā tad labāk lai prāts skaidrs un skatiens ass.

[Miss Doherty]

Vecais, grumbainais, lupatās savīstītais stāvs sāka kratīties - zemi, gārdzoši smiekliņi no viņa plūda tāpat kā nepatīkama vecuma smaka. Pirmo reizi dzirdu, ka kāds domā - Adrenna ir muļķu zeme. Duļķaini bālās acis, kas likās iegrimušas dziļi acu goosebumps, stingi vērās pretī Džeinai ar caururbjošu, pat uzbrūkošu skatienu. Varena ekspedīcija gan jums te grasās iznākt. Pavīpsnājis, viņš nolēma mest sarkasmu pie malas un teikt tieši, sievietes jau vispār ir stulbas, jādomā ka varbūt vismaz šādi sapratīs Lai kas arī būtu pārmaiņu cēlonis, to nevarēs tā vienkārši apturēt 5 zaļknābji, kas jūt sevī drosmi mēģināt.
Tā, kas sevi nodēvēja par burvja mācekli, uzbrūkošā tonī uzrunāja veco, prasot kā viņš zin, ka tas ir burvis. Un tad nu bija pašam Sedrenusam jābrīnās - kāpēc viņš tā neapzināti bija pieņēmis? Lai nu kā - kaut kas tas bija, labāk pieņemt tam vismaz kādu veidolu pirms skaidri zināms, kas tas ir.
Malks vīna tika iegāzts pa caurumu, ko varētu dēvēt par muti, tad atkrēpojies un atkal to norijis, atkal uzdzerot vīnu, viņš jau gludākā tonī piebilda, var jau pamēģināt aiziet līdz Sennai. Jādomā, ka liels ļaunums no tā necelsies. Patiesībā viņš jau bija iegrimis pats savās domās un izteicās tikai tā starp citu, darīdams citiem zināmas savas domas.
Phe, stunda nav nekas. Sagatavoties tālam ceļam, sēžot krogū pa stundu.. vecais nogrozīja galvu. Bet tādi jau tie ceļinieki bija - vienmēr uz kājām. Tiesa gan - viņš nebija nekāds ceļinieks. Un pirms došanās viņam noteikti vajadzēja aizlīst līdz savai migai. Ja jūs gribat tā skriet, pievienošos uz Ediannes ceļa. Pirmajā krogū uz ceļa, šodien pret vakaru, uz nakts pusi. Jā, varētu tā sanāk.. varētu gan.

Šo rakstu rediģēja Kī Kī: 20.08.2007 15:21

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: Akdievs. Paldies paldies tev, MMania! Negaidīju tādu palīdzību!

Džeina novērsusies no burvja, uzrunāja nu jau sabriedotos.
-Par zirgiem varu parūpēties! Kā arī kaut kur vajadzētu būt kartei, nu tai jaunajai.... Ja zināt vēl kādu, kurš varētu būt spējīgs mums palīdzēt - ņemiet līdzi! Tātad tiekamies pie Rihiannas dienvidu vārtiem! Līn, es laikam vairs nevarēšu palīdzēt, piedod, bet varbūt kādreiz varēšu atgriezties! Ardievu! -
Pēdējie vārdi bija domāti krodziniekam, kurš apmulsis vēl aizvien tur stāvēja ar alus kausu rokā, kurš bija domāts kādam viesim, un meitene izskrēja laukā - lietus jau bija beidzies, un spīdēja saulīte caur biezo mākoņu segu.

OOCatkalbūs: man jāiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

[Roviela]

Errano tā, savādu skatienu veltīja elfam, kurš nupat bija skaļi atzinies, ka esot zaglis, un piedevām apzadzis baznīcas ziedojumu kastīti.
- Ja man šai ceļojumā kaut kas pazudīs, cienītais, kāds paliks bez pirkstiem, - elfs noteica pietiekami skaļi, lai to dzirdētu visi. Tas neskanēja draudīgi, bet bija pilnīgi skaidrs, ka tā arī būs.
- Un es neiešu kopā ne ar vienu, kas pa ceļam nodarbosies ar zagšanu. Man nav vajadzīga tāda slava. Līdzko man būs kādas aizdomas, mūsu ceļi šķirsies uz nesaredzēšanos, - viņš brīdināja.
Tad viņš noklausījās par zirgiem un piekrītoši pamāja. Labi! Ar zirgiem var tikt uz priekšu ātrāk.

(OOC - klase "zaglis" nenozīmē to, ka personāžs zog. Mana Mona Vienradzītē arī bija klasē "zaglis", bet viņa mūžā neko nebija nozagusi tīri kriminālā nozīmē.
Starp citu - kādas baznīcas? Mums te par reliģiju nav nekādu ziņu, bet fantāzijas pasaulēs parasti ir dažādiem dieviem veltīti tempļi.)

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Nav par ko. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Stunda laika nav nemaz tik daudz. Tu jau esi gatavs. Tāpat kā es. Turklāt. Viņa atkal uzrunāja pārējos. Ja mīlat savu zemi un vēlaties to atgūt tādu kāda tā bija agrāk, tad es jūs lūdzu paturēt šeit notikušo noslēpumā. Ja nē. Viņa draudīgi izņēma zobenu un vii noelsās, bet Selīna tikai pameta to gaisā un no griestiem novēlās beigts asinssūcējs sikspārnis. Tad viņa maigi iesāka. Ja nē, tad baidos ka viss var izgāsties un mēs būsim spiesti šādi dzīvot mūžīgi. Jūs to vēlaties? Es nē. Tādēļ es jūs lūdzu. Vecais vīrs atkal ierunājās un dēmone atkal pievērsa viņam skatienu. Pprotams mēs tevi pagaidīsim, ja vēlies doties. Lieliski. Viņa nodomāja. Mums būs vēl arī zirgi. Varēšu ar kādu brīvi parunāt. Viņa atkal apsēdās un dziļi ieelpoja.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 15:42

[Lianjuks]

Leila pateicās par dzeramo. Viņa negribēja lai kāds cits sarūpē zirgu viņa gribēja to izdarīt pati. Varbūt nozagt? Izdzirdot Errano piebildi par zagļiem elfa stipri nosarka un aizrijās ar vīnu.

[rudo lapu vilcēn...]

Errano teiktais neskanēja īpaši draudzīgi un Esmusam mazleit sametās žēl to nabadziņu, kam enlaimēsies. Par sevi kā zagli viņš nedomāja. Nekad mūžā nebija paņēmis neko, kas nepiederētu viņam vai nebūtu atļauts. Tomēr dzīve varēja izmainīt. Un ja nu tā bija vienīgā iespēja izdzīvot?
Vecais atkal lika padomāt, amzliet, bet tomēr. Viņam bija kreitna dzīves peiredze, vismaz viņš lika tā domāt. Lai arī gadus elfs pats vairs neskaitīja, viņš neuzdrošinājās viņam ko iebilsts. Kas bija viņš salīdzinājumā ar veco? Visu savu apzinīgo mūžu Esmus bija pavadījis mežā, tur viņš varēja atrast jebkuru teku. Pārējā pasaule vēl bija diezga nedroša un miglaina viņam.
Runām aizejot pie zirgiem, vinš klusi nopūtas. Zirgu nozīmēja papildus rūpes, un reizē - papildus ērtības.
Ieruna'joties dēmonienei par noslēpumu turēšanu, Esmusneviļus iesprauslājās. Lai nu arī cik dziļos mežos audzis, pat viņš saprata, ak krogā ar tik daudz ļauzīem šeit runātais ilgi enpaliks noslēpumā. Pat šķeitamie draudi no Selīnspuses nevarēja atturēt tos, kam šāda informācija varēja izrādīties izdevīgi pārdodama.
-Tu tiešām esi tik naiva domādama, ka sēit runātais ilgi paliks noslēpumā?- Esmusa sejā varēja redzēt neticību, viņam tieši un atklāti veroties uz Selīnu.

[Miss Doherty]

Tad Zaļajā Pūķi, paplucis kroģelis uz Ediannes - Adrennas ceļa, pirmais Adrennas pusē. Pāris jūdžu gājumā no Sedrenusa alas, tā pat kā no šejienes - stunda, pusotra. Pret vakaru tiksimies, ceļa biedri mani. Nejauki nosmīnējis pats pie sevis savās smirdošajās lupatās, viņš izsoļoja no kroga nepiedinīgi spriganā gaitā tādam vecam kaulu kambarim.

ooc: atvainojos, ka nedaudz GM darīšanās iebraucu ar to krogu.

[Džezā tikai Meit...]

Jā, labi. Zaļajā Pūķī. Viņa miegaini izgrūda. Kāds viņu atkal uzrunāja un Selīna atvēra acis. Pavērusies uz pusi, no kuras skanēja balss, Selīna saprata, ka tas ir Errano. Nē, es tā nedomāju, bet tas dos mums nedaudz laika. Un tāpat mēs nebūtu varējuši to paturēt noslēpumā, jo kā tu vari zināt, ka es neesmu tas ļaunums? Varbūt tā ir Džeina vai vēl kāds. Mēs nevaram to zināt, bet tagad mēs kopā vismaz noskaidrosim kas tas ir. Tāpat viņš to uzzinās. Ja es būtu uzlikusi paziņojumu vai vēl ko citu, tas būtu briesmīgāk. Liktenis man lēma šodien satikt Džeinu un pār'jos. Kau vai viņi ir zagļi. Kaut vai īgni nerunīgi vecuki, no tā vienmē var gūt labumu. Elfi spēj klusi lavīties un piezagties bez skaņas, bet tas vecais vīrs likās ļoti zinošs. Viņa vairs nespēja parunāt. Viņa bija reti turējusies sabiedrībā sava noslēpuma dēļ, taču tagad vienā reizē izrunāt tik, cik viņa parasti pasaka nedēļas laikā? Selīnai mazliet noreiba galva. Kas viņai bija uznācis? Kāds spēks viņu dzina uz priekšu. Viņa bija kļuvusi bālāka.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 16:08

[rudo lapu vilcēn...]

-Mēs enzinām viens par otru tipat kā neko, aj nu vienīgi vārdu un dažiem nodarbošanos. Zem tā var būt daudz kas paslēpts.- elfs meirīgi atbildēja. No Selīnas unas bija pagrūti ko zišķetināt, varbūt dēļ nedaudz juceklīgajiem vārdiem. -Atvainojos, aj esmu tevi aizvainojis. Vienkaŗši tavs iepreikšējais lūgums visiem šeit notikušo apturēt noslēpumā man šķeit endaudz apsurds. Es ļaudis tik labi varbūt nepazīstu, tomēr šādi visiem apsakot tu lies aausīties tiem, kam varētu būt pdomā kas ļauns. Neka stāds sēit apgaidām vēl netika pateikts, bet, ja aiz šīm paŗmaiņām kas stāv, tad viņam droši vien ir arī aplīgi un tie labprāt gribēs zināt, ka viņiem pretī cēloni devušies noskaidrot neliels bariņš vējagrābšļu.
Katram no mums ir savas albākās puses, bet tikpat daudz ir arī vājību.-

[Big Bad Wolf]

Sakarā ar to, ka pēc stundas bija noorganizēta satikšanās pie Rihiannas dienvidu vārtiem, elfs vēl nedaudz vēlējās pasēdēt pēc viņa domām lieliskajā krodziņā. Visas nepieciešamās mantas viņam jau bija līdz – loks ar bultu maksti un naudas maisiņš, kurā atradās paprāva riekšava ar sudraba monētām. Zirgs arī viņam bija noorganizēts. Tātad viņš palēnām jau varēja sākt doties uz Lai dotos ceļā viņam bija nepieciešama vēl viena lieta – labs garastāvoklis.
Uz redzēšanos, krodziniek, elfs izgāja no krodziņa, viegli aizcērtot durvis.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna bija nedaudz apstulbusi un tikai tagad tā īsti saprata to, ko bija teikusi. Dēmone paskatījās uz elfa pusi un viņas acīs varēja redzēt nožēlu. Vaigi bija mazliet iesārti. Tev ir tainība un nav jāatvainojas. Mēs tiešām esam svešinieki un neko nezinam viens par otru. Bet zini, vienam doties ceļā ir bīstamāk un sarežģīti. Es agrāk šeit dzīvoju. Patiesībā šie ļaudis nav tik nodevīgi un uzticas viens otram. Vismaz tā tas bija pirms es devos prom.. Un turklāt, es visus apskatīju un man nelikās, ka kāds varētu būt šī ļaunuma pusē. Protams es varu smagi kļūdīties, bet mēģināt ir vērts. Selīna mirkli iegrima pārdomās un tad rūgti noteica. Es vienkārši nevaru izturēt šos laikus. Viss ir tik pelēks un neauglīgs. Atceros kā bija agrāk. Viss ziedēja un smaržoja, putni dziedāja... Tas nav paciešams.. Viņa ieskatījās elfam acīs un jautāja. Kā tu domā, kas aiz tā visa slēpjas?

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 17:29

[rudo lapu vilcēn...]

Esmus klusi nopūtās.
-Neskatoties ne uz ko gandrīz vienmēr cilvēkiem šķiet, ka agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas.Un pasaulei ir nelāgs ieradums mainīties, liekot vēl nesenu draugu sejās atrast ienaidniekus, bet prieka vietā tikai skumjas.-
Ja esi viens - vienmēr ir grūtāk. Taču jačeļas un jādodas tālāk.- puisis iedrošinoši pasmaidīja. Lai vai kā, ja citas dienas smaidu redzēt nsanāca, tad šodien tas pats no sevis plauka gandrīz visu laiku, vismaz tā šķita pašam elfam.
-Bet, lai spriestu kas aiz visām šīm pārmaiņām slēpjas, manas zināšanas vēl nav pietiekami lielas.- sejā iegūlās ierastā izteiksme, ko atkal ātri nomainīja smaids. -Varbūt kāds vēlas pasauli padarīt labāku, kaut arī sākums vēl nešķiet tik daudzsološ.- tikko jaušami smiekli ieskanējās gaisā.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna pasmaidīja. Iespējams, viss ir iespējams. Viņa piecēlās un klusi pajautāja. Laika vēl ir pusstunda. Vai tu nevēlētos iziet laukā pastaigāt pa Rihiannu? Iespējams šī ir pēdējā reize kad mēs viņu redzam. Selīna piegāja pie letes un samaksāja. Paldies jums. Tas bija vienkārši debešķīgi. Viņa klusi noteica un pasmaidījusi atgriezās pie Esmusa. Negribu visu atlikušo laiku sēdēt telpās. Turklāt man ir jāaiziet uz kādu īpašu vietu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: Ki kī - visiem paredzēts savākties pie Džeinas tēva saimniecības, vai tu gaidīsi "Zaļajā pūķī"? Bet zirgs?

Tā lēnām visi runājās un sapazinās, un rāpoja tālāk uz dienvidu vārtu pusi, jau stunda pagāja (OOC: jā, tas ir lēciens laikā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) Runāt varēsiet pēt tam. Spēle jau ir nedaudz iepalikusi, tāpēc lūdzu atvainojiet. Ja vēlaties, varat turpināt diskusiju it kā jau ejot nonākdami tur.)


Ceļinieki gaidīja Džeinu pie dienvidu vārtiem, kad tālumā jau skanēja jaunas meitene steidzīgie soļi. Pēc kāda brīža Džeina bija klāt.
-Uh, sveiki! Es sakārtoju dažas lietas - varam iet pie mana tēva, šķiet viņš varēs atdot pāris zirgus un maizes klaipus, taču daudz ne. Varam iet? -

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 20.08.2007 17:47

[rudo lapu vilcēn...]

Vīna glāze rādījās tukša un jaunu pasūtīt negribējās. Sēdēts arī šķita jau pietiekami ilgi, kāpēc gan neiziet pastaigāties?
-Es tevi netraucēšu?- elfs pieklājīgi apvaicājās, celdamies kājās.
Pievērsies pārējiem Esmus pieklājīgi palocīja galvu. -Prieks ar jums iepazītie. Domāju, ka tiksimies pēc pusstundas pie vārtiem.-
Tad paņēmis iepreikš malā nolikto loku un somu, Esmus devā spakaļ Selīnai. Varbūt mazliet muļķīga rīcība, tomēr uz vietas arī bija pazudusi vēlēšanās sēdēt. Bez tam Selīna kādreiz bija šai pilsētā mitusi.
-Atzīšos, ka esmu Rihiannā tā īsti esmu pirmo reizi, kaut arī tikai caurbraucot. Neko daudz par šejieni nezinu.- tāpat kā par lielāko daļu ````ētu un ievērojamo vietu. elfs pei sevis domās peibilda, vērsies pie Selīnas, kad kroga durvis aiz muguras jau bija aizvērušās.

[Roviela]

Errano piecēlās un mierinoši noteica.
- Iesim vien, un neraizēsimies. Tāpat jau - ja kāds to visu ir tīši sarīkojis, vai viņš būtu tāds muļķis, ka cerētu, ka neviens pats nemēģinās noskaidrot, kas notiek? Mūs gaidīs tāpat. Vai nu pa vienam, vai bariņā. Un tad es teiktu, ka bariņā ir drošāk. Katrs no mums kaut ko prot, un ne visi vienu un to pašu. Tāpēc.
Viņš piegāja pie letes un uzlika uz tās vēl dažus sudraba gabalus.
- Saimniek, man vajadzēs ko līdzi ņemamu no ēdamā. Kaltētu maizi, speķi, šo te blаšķi ar vīnu, žāvētus augļus un sieru, - elfs skaitīja.

Sagaidījis savu pasūtījumu, pēddzinis palēnām devās uz Rihiannas dienvidu vārtiem, kur tieši pēc stundas ieradās arī Džeina. Elfs atzinīgi pamāja ar galvu - viņš cienīja precizitāti, - un gāja meitenei līdzi turp, kur viņa grasījās visus vest.

[Džezā tikai Meit...]

Nē, netraucēsi. Es būšu pateicīga par kompāniju. Viņa teica un kopā ar elfu izgāja laukā no kroga. Laiks bija nomierinājies un Selīna lēnām gāja pa pilsētas ieliņām. Laigan esmu šei dzīvojusi, es neko daudz vairs neatceros. Viņi gāja garām veikaliem, visādām bodītēm un mājiņām. Šeit agrāk bija mūzikas skola. Atceros kā gāju uz to katru dienu. Es biju apsēsta ar mūziku. Tolaik man tā likās maģiska. Katru nakti es sēdēju vientuļa vītola zarā un dziedāju mēnesim. Viņa smejoties norādīja uz kādu greznu ēku, virs kuras bija rakstīts - tiesas nams. Bija dīvaini to stāstīt tikko iepazītajam elfam. Viņa paskatījās uz kādu bērnu bariņu, kuri jautri spēlējās ar akmentiņiem, tos spārdot. Viņa pasmaidīja un klusi noteica. Šķiet, ka bērni nekad nav nelaimīgi.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 18:22

[rudo lapu vilcēn...]

-Bērnus reti uztrauc pieaugušo problēmas. Dzīve viņiem ir sarežģītāka savādākā veidā kā mums. Par savu rīcību uzņemties atbildību viņi tikai mācās un dzīvo vairāk tikai vienai denai. Tad reti kad ir iespēja ilgi būt nelaimīgam.- viegla skumju izteiksme iegūlās elfa sejā, tomēr diezgan aŗi pagaisa. -Ikvienu kādreiz no musm kas aizrāvis, iespējams aizrauj pat tagad, tikai to neizrādām.- kaŗtējais smaids. Šī diena tiešām bija neparasta.

[Džezā tikai Meit...]

Dažreiz es atkal gribētu būt bērns. Tā neuztraukties par visu un brīvi dzīvot. Bez smagās pienākumu nastas. Ir pareizi dzīvot tikai vienai dienai, jo tu jau nezini, kas var notikt. Iespējams tu pēdējo reizi smejies vai raudi, jo iespējams, ka nākamajā mirklī tu jau esi miris. Viņa apklusa un palūkojās uz Esmusu. Viņš teica patiesību. Dēmone vārgi pasmaidīja un teica.Es gribētu atkal dziedāt, bet pa šiem gadiem es iespējams esmu zaudējusi savu balsi. Viņa nogriezās kādā sānieliņā un gāja iekšā mežā. Es ceru, ja tev nav iebildumu, ka es apciemošu kādu sev īpašu vietu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 18:49

[rudo lapu vilcēn...]

Elfs viegli papurināja galvu, tādējādi pauzdams, ka iebildumu, ja pašai Selīnai par viņa klātbūtni nav, tad viņam vēl jo mazāk.
-Ikviens reiz atkal vēlas būt bērns, taču tas nav iespējams. Var sapņot, bet dzīve no tā nemainīsies.- filozofija. Mazliet dīvains temats par ko runāt svešinieku, bet varbūt labāk kā nekāds. Iespējams šadi bija iespēja par otru uzināt daudz vairāk kā vienkāršā sarunā.

[Semijs]

* Es biju tikai pāris stundas prom un jau TIK daudz sadrukāts (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Majeks bija nedaudz izbrīnīts, kad viņam ar loku kaut kāda naiva zaļa meitene piedraudēja. Kentaurs pat nosmīnēja, vai vispār viņa prot aprīkoties ar loku. Dzirdēdams par ekspedīciju, Majeks, bez liekām runām pieteicās, kentaurs arī gribēja uzzināt, kas notiek šei apkārt un pieņemsim, ka visu sarunājis, devās laukā, visiem līdzi, neliekoties ne zinis pa trako skuķi.