*Spiegu intrigas, [PZP] [ATD] [C] Opcijas

[Kira m.emo.ria]

Uz šo brīdi spiegu, aģentu un zinātnieku ir pietiekami lai sāktu spēli, bet vajag vēl ļaunos spiegus (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Bet daru zināmu, ka jebkurā laikā visi, kuri vēlēsies piedalīties sūtiet man PZ un es jums piešķiršu kaut ko (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tātad :
Atkal jau norisinās darbība starp labo un ļauno. Šoreiz iesaistījušies spiegi. No abām pusēm. Spiegi un aģenti tiek sūtīti gan no valdības gan arī no pretiniekiem. Darbība risinās pa visu pasauli, mūsdienās. Heinrich Zoll ir izgudrojis tā teikt mūžīgās jaunības serumu, pēc kura tīko vai visi ļaundari. FIB sūta savus labākos aģentus, lai nosargātu šo zinātnieku ... Bet arī ļaundari sūta savus aģentus / spiegus lai tie nozagtu vai kā citādi dabūtu šo serumu.

Sākam lomu spēli!
19 gadus vecā Saira Amneja tieši tobrīd bija izkāpusi no lidmašīnas, jo bija nolēmusi paņemt atvaļinājumu un pabūt savās mājās - Bahamu Salās. Pēdējais uzdevums, ko viņai bija deusi aģentūra, pat uz pusi nebija tāds, kādu Saira bija vēlējusies. Par ko sieviete ir visai neapmierināta. Bet ko nu tur vairs ko stāstīt. Romina Pārse tikko bija veiksmīgi izpildījusi savu uzdevumu. Proti beigusi savu maiņu Spānijas rezidensē sargājot karali, kad jau dodoties ārā no karaļa apartamentiem pamanīja pie sienas kādu tumšās drānās tērptu stāvu... Tā bija Patrīcija, kurai aģentūra (tā šajā lomu spēlē sauksim ļauno bandu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ceru, ka nav iebildumu) bija devusi jaunu darbiņu. Proti nolaupīt Spānijas karali. Tikmēr Andželikai Reinsai un Angelai Roxai tika paziņota jaunākā informācija par mums jau zinamo Jaunības serumu. Tikai viņas neatrodas vienā vietā vienlaicīgi. Andželika savos Losandželosas apartamentos mē'tā dunčus, bet Angela Krievijā palīdz saviem kolēģiem notvert kādu nevēlamu teroristu. Viņas abas tiek sūtītas pie Heinricha Zolla, lai aizsargātu to. Spiedzēm tiek nogātāta viņa fotogrāfija un dati par viņu. Viņām ceļā jādodas nekavējoties. Tass arī būtu sakumam.

Spiegu intrigas ir sākušās!

[Hikari]

Romia nopūtās. Viņas maiņa tikko kā bija beigusies. Sieviete bija nogurusi un nāca miegs. Lielāko nakts daļu viņa, protams, nebija gulējusi nemaz. Acis lipa ciet. Atvadotiesn no apsardzes darbiniekiem sieviete jau sāka prātot par to, kā ielīdīs siltā vannā un ies gulēt, tikko, kā nokļūs atpakaļ mājās. Atvadīdamās no sarga, Romina izgāja no pils un jau gribēja doties uz savu mašīnu, kura stāvēja garāžās, kad pie vienasn no sienām viņa pamanīja kādu tumšu stāvu. Refleksi, kuri jau bija iestrādājušies darba gaitā, bija momentāni. Sieviete aši apgriezās un uzlūkoja stāvošo.

ooc: Erm, tālāk nerakstīju, jo es nezinu, vai mans tēls pazīst Patrīciju vai arī nē...Lūgums GM to uzrakstīt... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

[Kira m.emo.ria]

Romina pazina šo stāvu. Viņai jau bija bijusi tikšanās ar Patrīciju...

ooc: Ņu lūdzu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Kira: 03.01.2006 17:21

[Darka]

Angela paslēpās aiz vilciena. Garām vilcienam lidoja simtiem ložu, kas nāca no automātiskā ložu metēja, kas darbojās ar tālvadības pulti. Aukstajā Krievijas ziemas gaisā pacēlās neliels tvaika mutulīts, kad Angela sāka runāt pa mobīlo tālruni. Kur sasodīts ir visi aģenti??? Viņas balsi spēja pārspēt tikai automātiskā ieroča skaņa. Tālrunī atbildēja kād vīrieša bals. Mēs nevaram nosūtīt Tev palīgus, jo apkārtne tiek novērota un gaisa telpu uzrauga automātiskais uzbrukuma vairogs...
Un ko ar to Tu gribi pateikt?
Tev būs jātiek galā vienai...
Angela ieslidināja tālruni kabatā, bet no otras izņēma sudraba bumbiņu, kura lielumā nepārspēj pat golfa bumbiņu. Pārs soļos uzrāpās uz vilciena un meta bumbiņu virsū automātiskajam ierocim. Tiklīdz tā pieskārās ierocim, sekoja sprādziens.... Tas nu būtu nokārtots, tagad jāatrod kurā vilcienā ir paslēpies Dimitrijs?
Angela no cepures noslidināja saules briles un uzlika tās uz acīm, lai gan naktī tās nemaz nevajadzētu. Protams briles nebija parastas, bet ar siltuma uztverošu ierīci. Angela gāja starp daudzajiem vilcieniem, līdz vienā ieraudzīja siltuma izraisošu punktu. Atradu gan Tevi! pasmaidījusi, klusi noteica Angela.
Ar lāzera palīdzību, Angela izdedzināja vilcienā caurumu un ielīda pa to iekšā.
Vilciens bija iekārtots, kā neliela zienātniska labratorija ar daudz dažādiem ieročiem. Dimitrijs sēdēja pie datora monitora čukstēdams zem deguna Kur Tu paliki...Gan es Tevi atradīšu!!! Klusām pielavijusies pie Dimitrija, Angela pielika pie viņa galvas ieroci Vai Tu meklē mani???

Angela iesēdāslidmašinā un pievēra acis Beidzot es varēšu atpūsties... Bet šī doma ātri beidzās jo iezvanījās viņas mobīlais
Roxa klausos!
Apsveicu ar labi paveiktu misiju! Sen meklētais terorists Dimitrijs ir nogādāts mūsu aģentūrā. Bet neiesaku Tev atpūsties ilgi. Lidmašīnas bāra nodalījumā Tu atradīsi nākošā uzdevuma matreālus. Pilots Tevi nogādās nepiciešamajā vietā.
Vai es nevaru iebraukt mājās? Angela vēlējās nedaudz atpūsties un ieiet vannā.
Nē! Misija ir ārkārtīgi svarīga! Bals talrunī bezmaz vai sāka bļaut.
Labi tad lai kāds parūpējas par manu suni! Angela nolika telefonu un izņēma matreālus par jauno misiju.

[Ungaarijas ragas...]

Patrīcija kā ēna slīdēja gar tumšo sienu, kamēr izdzirda soļus, viņa tūlīt sastinga pieplakdama tai ciešāk un cerot, ka neviens viņu nepamanīs. Sieviete pat uz mirkli aizturēja elpu, kad ieraudzīja iznākam kādu stāvu. Gana labi pazīstamu - Romina. Patrīcija bija ar viņu pāris reizes saskrējusies.
Piepeši Romina pagriezās pret viņu, skaidri bija jaušams, ka Patrīcija ir ieraudzīta.
Sakāve kaujā, uzvara karā, nodomāja viņa un aši metās prom, pa ceļam veikli izraudama aiz zābakstulma aizbāzto metamo duncīti un paslēpdama to rokā. Patrīcija vēl pameta skatu pār plecu, viņai jau galvā brieda sīks plāniņš, kā neļaut izgāzties darbiņam...

[Kira m.emo.ria]

Angelai bija slinkums visu lasīt tādēļ nolikusi materiālus malā viņa iekārtojās uz gulēšanu. Kā nekā atpūta viņai arī bija vajadzīga, lai varētu turpināt savu darbu. Lidmašīna nolaidās Cīrihes lidostā... Angela zināja, ka viņai bia jāsatiek kāds Heinrich Zloll, bet viņa nebūt nezināja ka tagad viņš izskatījās pilnīgi savādāk nekā fotogrāfijās. [Veicot izmēģinājumus uz sevi, seruma iedarbībā kļuva par 11 gadīgu puiku. Puiku ar brillēm, kas patstāvīgi šļuka nost no deguna ... parasti bija ģērbies baltā halātā (klišejas, klišejas ) ]

Patrīcija un Romina .... (šito ļausu jums pašām izdomāt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[berserks]

Es gribēju jau vakar šito ielikt bet nesanāca ... Tātad pamēģināsim ...prof. Zolls atradās savā laboratorijā ... viņš jau ilgāku laiku no pasniedzēja darba brīvajā laikā strādāja pie sava projekta "Mūžīgās jaunības serums" . Līdz šim viņam nekas īpašs nebija sanācis ... izmēģinājumi uz pelēm nekādus rezultātus nebija devuši. Bet aizvakar, spriežot pēc visiem aprēķiniem, viņam šķiet tas bija izdevies. Bet tie no universitātes valdes bija izlieguši eksperimentus ar pelēm. Eksperimentos nedrīkst izmantot dzīvniekus viņš izmēdot atkārtoja universitātes valdē nolemto Bet kā tie idioti nesaprot ... tas ir viens no cilvēces nozīmīgājiem atklājumiem ... bet es neļaušu pārtraukt izpēti, kad tā jau gandrīz pabeigta viņš nikni noteica. Apdomājot iespējamo tālāko rīcību, profesoram galvā iešāvās traka un reizē ģeniāla ideja Kā būtu , ja es izmēģinātu uz sevis ... spriežot pēc pierakstiem, visam vajadzētu būt pareizi viņš pie sevis murmināja jā ...hmm ... aha .... Tad, sajaukdams nepieciešamās sastāvdaļas un apstarodams šķidrumu ar viņa izgudroto staru aparātu, pacēla kolbu pie lūpām un izdzēra to sausu. Mmm, intersanti, garšo pēc ... nepaspējis izteikt pēc kā garšo ( (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ) viņš sajuta krampjainas kustības vēderā, kas pārgāja uz visu ķermeni, profesors tirinājās apkārt, gāzdams pie zemes visu, kas atradās uz galdiem. Tad prāts aizmiglojās un viņš nokrita uz grīdas bezsamaņā. ... Pēc kāda laika atjēdzies, viņam bija tāda dīvaina sajūta ... ieskatījies kāda šķidruma peļķē uz grīdas, viņš ieraudzījis, kas ar viņu bija noticis, iesaucās ENDLICH ... viņš bija kļuvis par 11 gadus vecu zēnu. Bidzot man tas ir izdevies ... laigan nevajadzēja tik daudz dzert, esmu kļuvis biški par jaunu, bet tas nekas, to visu var novērst ar dozēšanu...

P.S. Tātad par maniem pētījumiem šajā jomā jau bija zināms, bet tikai vakar tie tika pabeigti tb. Angelas lidmašīna Cīrihes lidostā nolaidās šodien ... vēl - es visu laiku neesmu izgājis no savas laboratorijas ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 04.01.2006 12:21

[Mauvaise Mademoi...]

OOC: kā sauksim ļauno spiegu aģentūru ? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

Paslēpusies aiz dzelzs mucām ostā, Odrija no kabatas izvilka mutautiņu un piespieda sašautajai brūcei kreisajā rokā. Sasodīts. Pirmais ievainojums visu sešu gadu laikā ! Un no kaut kāda ielu bandīta, kas veica apmaiņu ! Pāri viņas galvai lidoja helikopters, nu kura atskanēja pamatīga ložu zalve uz viņas pusi. Pielēkusi kājās viņa skriešus metās prom no benzīna mucām cik tālu vien spēja. Izvilkusi ieroci, Odrija izšāva uz cilvēku helikopterī , kuram bija ložmetējs, bet velti. Nav jēgas.
Nolūkojusies, kā tas aizlido, viņa izņēma mobilo telefonu un uzņēma numuru.
- Deril ?
No telefona atskanēja vīrieša balss.
- Jā ? Viss sanāca ?
- Protams. Krievi noticēja.
- Vai tad nekas netika pārbaudīts ?
- Nē, es izvilku tikai vienu flakonu. Ar to pietika. Neviens jau negribēja izmēģināt , vai ne ? Runa taču ir par indi, nevis par kaut kādu izslavēto jaunības serumu, kas tiem pusmūža onkuļiem būtu derīgs.
- Lai ir. Cik saņēmi pretī?
- Piecsimt tūkstošus, kā jau bija sarunāts. Labi, gaidiet birojā. Attā.

Nolikusi klausuli , viņa pasmīnēja. Jaunības serums.... Kādas muļķības.

[Darka]

Pēc pus stundas nolaidīsimies Cīrihes lidostā kabīnē atskanēja pilota balss, kas pārtrauca patīkamo sapni par atpūtu pie Ligūrijas jūras. Angela piegāja pie durvīm, kas atradās otrā lidmašīnas korpusā, un tās atvēra. Aiz tām atradās vēlvienas durvis.
Lūdzu ievadiet slepeno kodu atskanēja balss no durvīm. Angela nospieda 12 ciparu kombināciju.
Kods pieņemts. Nepieciešama acs tīklenes nolasīšana. Angela pie zilas spūldzītes pievirzija savu aci.
Esiet sveicināta Angela Roxa! Atskanot balsij atvērās otras durvis. Aiz tām atradās neliels kabinets. Uz galda stāvēja dators, pie sienas aiz stikla atradās jaunāko veida ieroči, pie otras sienas karājās daudz dažādi tērpi sākot no vakarkleitām, beidzot ar sporta tērpiem.
Kā varu Tev palīdzēt? No datora atskanēja tā pati vīrieša balss ar kuru Angela runāja pa telefonu Krievijā. Datora monetorā parādījās, kāda jauna vīrieša seja. Melni mati, brūnas acis ap 26 gadiem - tipisks Itālis.
Es vēlos sev jaunu tērpu un nelielu ieroci, kas nebūtu pārāk uzkrītošs. Angela nožāvājās un apsēdās pie monetora.
Kā dzirdēju Tava nākošā misija ir Cīrihē... Iesaku uzvilkt šo kostīmu! No drēbju nodalījuma uzāru iznāca pelēks kostīms ar baltu blūzīti, nedaudz augstāki par celi pelēki svārki un pelēka žaketīte. Tā ir apstrādāta ar jaunāko bruņu vestu funkciju... Īsāk sakot tai vajadzētu izturēt pat stiprāko ložu šāviņus Līdzi nāk šis ieroču komplekts no ieroču nodalijuma iznāca neliela pelēka rokas somiņa Tajā Tu atradīsi lāzer ieroci. Trīs mazos ieročus. 10 bubiņveidīgās bumbas. 3 asargāzes bumbas un 6 dūmu bumbas Kā arī iesaku paņemt saulesbriles, kuras jau ir pie TevisKamēr vīrietis runāja Angela paņēma rokassomiņu un pārbaudīja vai viss ir atrodams.
Lieliski! Pateicos. Angela noteica un atpogāja blūzes pirmā trīs pogas, bet tad paskatījās uz monetoru... Man vairāk nav nepieciešami Tavi pakalpojumi Angela noteica vīrietim, kas bija monetorā.
Es tikai gribēju nedaudz paskatīties... Starp citu kad Tu atgriezīsies, vai Tu negribētu satikties ar mani?Vīrietis nedaudz piesarka jautājot.
Angela pasmaidīja un noteica Kādam taču vajadzēs atvest manu suni...

Piezemēšanās Cīrihes lidostā bija veiksmīga. Angela taisnā ceļā devās lidostā, lai atrastu profesoru, kurš izskatās kā 11 gadīgs puišelis... Vai arī kādu kurš pateiktu kur meklēt profesoru... Tas nebūs viegli Angela nodomāja, kad ieraudzija drūzmēšanos, kas valda lidostā.

Šo rakstu rediģēja Darka: 04.01.2006 13:43

[Deepeyed]

Saira izkāpa Naso lidostā un ievilka krūtiis sāļo gaisu.
-Beidzot mājās..-
Drīz piebrauca sagaidītājmašīna, sekoja neilgs brauciens uz nelielo, bet mājiīgo namiņu pie jūras, un Saira jau vēra vaļā svaiga, vēsa ūdens pudeli.
Vispirms vanna.., viņa nodomāja.
Tad viņa negribīgi ieslēdza datoru, Ja nu kādam mani ļoti ievajagas..
Ieslēgusi mierīgu mūziku, viņa iegremdējās siltajā ūdenī, pēc laiciņa viņa bija jau iemigusi..

Šo rakstu rediģēja Flēra: 04.01.2006 18:19

[Hikari]

ooc: Tas būs pārlieku sarežģīti, Kira, jo tad mēs, bez maz vai, varam no kabatas izvilkt mūsu spiegu izgudroto superieroci un nogalināt viena otru...
Vismaz kaut kā mūs pavadi, citādi, man liekas, tas novedīs krietnos neceļos. Moš Tev ir kāda ideja, UR?
Vislabāk, pagaidām, lai kaut kas iejaucas no malas un šī cīņa paliek neizšķirta. Tā būs godīgi pret abām, ne?

Romina šādās situācijās rīkojās tikpat ātri, kāvējš. Daudzi pat viņu jau pirms krietna laika bija sākuši dēvēt par vētru, jo sieviete bija tikpat ātra un nevaldāma, cik bieži vien haotiska savās darbībās, taču šobrīd doma bija tikai viena- tas ir viņas darbs. Viņa bija vai nu jaizglābj princis, vai arī jamirst. Metusies pakaļ Patrīcijai un, apmēram jau nojautusi, kāda ir sievietes viltība, viņa sagatavojās uz jebko.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 04.01.2006 18:16

[~SweetIrony~]

Andželika bija savā dzīvoklī un izklaidējās... metot mērķī dunčus, tie vņai patika vislabāk, ātri un ērti...
Viņa bija savā slepenajā istabā-kabinetā, par kuru neviens nezināja, protams izņemot viņas aģentūru...
Labi un tagad apskat1išos, kas jauns...
ooc: biki sasteigshu, mani dzen prom no kompja..
Izlasījusi ziņojumu viņa pavērās uz attēlā redzamo bildi...(Tajā bija Heinrichs Zolls un protams vēl būdams normālā vecumā...) Ak tad tāds tu izskaties, nu labi mēģināšu tevi atrast... Viņa ielika ausī sustiņu, pie, kuras bija mikrofons... Jozeff, atsūti pēc iespējas ātrāk personīgo lidmašīnu un palūko, laibūtu viss nepieciešamais aprīkojums, jālido uz Vāciju...

Pēc brīža viņa jau bija ceļā...

[Ungaarijas ragas...]

Lieliski! apmierināti pie sevis pasmaidīja Ptrīcija, ieraudzījusi, ka Romina seko. Izskatījās, ka Pandai vēl par labu nāks tas fakts, ka sekotāja izskatījās nupat beigusi darbu un droši vien nebija savā labākajā kondīcijā.
Patrīcija metās pie kādas mašīnas, aizslēpusies aiz tās, viņa zibenīgis amainīja dunci pret nelielu pistolei līdzīgu priekšmetu, kurā jau iepriekš bija ievietota šautriņa ar paralizējošu vielu.
Redz kā noder sagatavošanās iepriekš sieviete jautri piemetināja, tad paslējās pāri auto motora pārsegam un īsi nomērķējusi, izšāva. Ar klusu paukšķi, ko dzirdēja tikai Patrīcija, necilā paskata šautriņa aizlidoja Rominas virzienā.
Pati viņa tūlīt zemu pieliekusies mainīja atrašanās vietu. Patrīcija bija izcila mērķī trāpītāja, un bija gandrīz pārliecināta, ka Romina nespēs pietiekami ātri izvairīties. Tomēr apstākļi mēdza citreiz ļoti ļauni rīkoties un var gadīties, ka sekotāja izvairīsies un tad jau noteikti nevēlēsies draudzīgi paspiest roku.

OOC: Nu, Rowenny, mans plāniņš aizceļoja pie tevis pa PZ un kā redzi manam tēlam nav slepkavniecisku nodomu :lol:Bet tam, ka kāds varētu iejaukties no malas, piekrītu.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 05.01.2006 10:15

[Kira m.emo.ria]

OOC: Njā... Šķiet, ka man būs mazliet jāpasvīst (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

Tiklīdz Odrija nolika klausuli atskanēja jauns zvans. Jauns uzdevums. To saņemsi pie Džefa. Viņš tevi gaida pie taksometra Odrija palūkojās apkārt un patiesi pamanīja taksometru un pie tā Džefu. Savu paziņu, kurš arī bija spiegs. Mēs paļaujamies uz tevi, bet tev vajadzētu zināt, ka mēs esam izsūtījuši arī citus aģentus . Tu neesi vienīgā. Vēlu vieksmi un balss apklusa...

Angela jau bija pilsētā un pētot mājas atrada īsto adresi, kuru viņa bija uzzinājusi no universitātes valdes. Pēc mirkļa Angela jau stāvēja pie mājas un klauvēja pie durvīm. Durvis atvēra kāds aizkaitināts 11 gadus vecs vecs puišelis. Tas Angelu pārsteidza, jo viņai bija teikts, ka būs jāsatiekas ar kādu zinātnieku un jāpārliecina lai savu izgudrojumu atdod valdībai... Un protams kamēr vien izgudrojums atrodas pie zinātnieka jāaizstāv viņš un izgudrojums

Sairu pamodināja kāda skaļa balss, kas atskanēja no ddatora puses. Aģente Saira! Jums ir jauns uzdevums! Saira uzreiz izkāpa no siltā ūdens un ātri uzvilkusi halātu aizsteidzās uz to istabu no kuras atskanēja balss. Bet es tikko paņēmu atvaļinājumu! viņa dusmīgi protestēja. Daudzi ir saņēmuši jaunu uzdevumu un mums tevi vajag kā spiedzi. Tev ir jāiefiltrējas FIB aģentu vidū un jāmēģina noskaidrot kas viņiem ir aiz ādas sakarā ar jaunības serumu...

Patrīcijai par nelaimi Romina izvairījās no šīs šautriņas. Patrīcija nolēma nogaidīt, jo viņai šķita, ka Romina viņu vairs nemana. Bet viņa maldījās. Rominai bija iešāvies prātā ļoti vienkārš, bet ģeniāls plāns. Sieviete pagriezās un aizgāja. Pēc piecu minūšu ilgas gaidīšanas Patrīcija bija nolēmusi mēģināt vēlreiz. Viņa uzmanīgi picēlās, bet viņai no mugurpuses uzbruka. Patrīcija pagriezās un ieraudzīja Rominu. Norisinājās neliels kautiņš, ja tā varētu teikt, bet iznākumā Patrīcijai tiikai uzlikti roku dzelži...


Ja esmu par kādu aizmirsusi, kas tā arī varētu būt, tad lūdzu ziņojiet pa PZ (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Vispā' jau varēja pagaidīt Rominas pašas reakciju, bet ko tur, kad runcis laumiņās... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Patrīcija noklausījās kā ar aukstu klakšķi aizcērtas roku dzelži. Ne pirmā, bet cerams arī ne pēdējā reize. Bija jāatzīst, ka Romina kā parasti strādāja izcili. To, ka Patrīcija varētu iesūnot, sieviete neatzina, viņa bija labi trenējusies un labi gatavojusies šim darbam, turklāt atlika vien sākt domāt par kaut ko tādu un tev jau bija beigas.
Patrīcija ielūkojās Rominai tieši acīs un aukstasnīgi pasmaidīja: Sveika, Romina, kā redzu tev ar katru reizi sanāk arvien labāk. Varbūt drīz pat sasniegsi laba spiega līmeni.
Lai nu ko, bet spiedze i nedomāja tik viegli padoties, bija tik jānogaida izdevīgāks mirklis.

[~SweetIrony~]

Andželika jau vairākas studas bija pavadījusi ceļā...
OOC: neesmu iisti drosha cil ilgi jalido no Losandzelosas uz Vaaciju...
Viņa piegāja pie paliela kofera, un ievadījusi kodu to atvēra... Iekšā bija visdažādāko veidu dunči... Andželika paņēma pāris pavism mazus duncīšus un ielika zābaka stulmā, bet vairākus citus savas vestes iekšpusē...
Jācer, ka tos man nenāksies izmantot... jau pagājšreiz pazaudēju vairākus... Tie bija viņas tēva dunči..., kururs viņš meitai bija uzticējas, kad viņa pācēlās uz Losandželosu...
Nolēmusi, ka jāapbruņojās arī a modernākām iekārtām viņa izņēma arī nelielu lāzeri, ko aizsprauda aiz jostas un vēl paņēma savu uzticamo atrasšanās koordinātu noteikšanas ierīci...

Pēc brīža balss no pilota kabīnes liecinaja par to, ka lidmašīna drīz piezemēsies...
Lidmašīnas durvis atvērās un pirms tam piekārtojusi visu savu apģērbu un ekipējumu Andželika izkāpa ārā no lidmašīnas...

[Darka]

Angela izgāja no unversitātes ar smaidu sejā. Tomēr tas bija viegli... Angela atvera sarkanā kabrioleta durvis un iesēdās tajā. Uzlika saules brilles, paņēma mobīlo talruni un Es noskaidroju kur dzīvo profesors. Cik noprotu labratorjia atrodas viņa mājās
Tu taču esi lieliska! atskanēja jau ierastā Itāļa balss.
Noskaidrot to bija pārāk viegli, tāpēc nedomāju, ka mūsu pretiniekiem tas arī varētu sagādāt kādas grūtības. Angela diplomātiski atbildēja un pavēroja apkārtni, vai kāds viņu nevēro.
Tev pēc iespējas ātrāk ir jātiek pie profesora un jāpierunā viņu ar mums sadarboties. Tu nedrīksti viņu no acīm izlaizt!
Nebaidies es savu darbu pieprotu... Starp citu vai aģentūra sūtīs vēl kādu aģentu? Angela ieslēdz mašīnas navigācijas iekārtu un ievadīja profesora adresi.
Sūta gan... vīrietis nepabeidza sakāmo, kad Angela jau pauda savu neapmierinātību Kas viņi neuzticas, ka es tikšu galā viena? Tad kad vajag palīgus tad viņi mani atstāj nosalt Krivijas salā, bet, kad nevajag tad.... Angela iedarbināja mašīnu un sāka braukt.
Šī ir pārāk svarīga operācija! Lai nu kā vēlu Tev veiksmi! Vīrietis ļoti laipni atbildēja.
Ar veiksmi šeit nav nekāda sakara, bet vienalga paldies! Angela ieslidināja mobīlo pelēkajā somiņā.

Angela piestāj pie kādas palielas ēkas Nav slikta labaratorija... Angela atzinīgi nodomāja. Piegāja pie durvīm un trīs reizes piesita pie tām. Pēc kāda laiciņa tās atvēra, kāds 11 gadīgs puišelis ar brillēm un baltu halātiņu. Hei, man neviens neteica, ka viņam ir bērni! Angela dusmīgi nodomāja. Sveiks, puikiņ! Angela noliecās zemāk lai būtu vienā augumā ar puiku Kur ir Tavs papucīts? Angela nedaudz bērnišķīgi pajautāja zēnam.

Šo rakstu rediģēja Darka: 05.01.2006 13:22

[berserks]

Interesanti, kāpēc citi brauc uz Vāciju, ja Cīrihe ir Šveicē (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) un itkā jau tā laboratorija bija Universitātes pagrabstāvā(citādi tā valde jau nevarētu neko aizliegt), bet lai nu paliek (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) kā teica UR kad kaķis laumiņās (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Visu nakti un šo dienu profesors bija pavadījis negaidītā iznākuma pētījumos un pretējas iedarbības seruma iegūšanai, līdz kāds klauvēja pie durvīm. Viņš jau nemaz nebūtu dzirdējis, ja vien durvis uz pagrabu nebūtu nejauši palikušas vaļā. Aizgājis pie durvīm un tās atvēris, viņš ieraudzīja sievieti, kura uzdeva viņam muļķīgu jautājumu. Es ne ... viņš dusmīgi iesāka, bet laikus atcerējās, ka viņš tagad izskatās pavisam savādāk ... nav mājās, un es ar svešiem nerunāju! un aizcirta durvis. Traucē te visādi manus eksperimentus. Viņš jau pagriezās, lai ietu atpakaļ uz laboratoriju ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 05.01.2006 14:24

[Kira m.emo.ria]

Kondrāts nopūtās. Viņam nepatika ja aģentūra lika viņam strādāt ar kādu kopā. Un šoreiz viņam bija iedalīta Patrīcija. Pamanījis, ka 'viņa ir noķerta Kondrāts izkāpa no mašīnas. Piegājis pie Rominas viņš noteica... Es viņu paņemšu... Tā pat tava maiņa jau ir beigusies. Romina ar elkoni iedunkāja nemierīgajai Patrīcijai pa muguru. Kas tu esi? viņa neuzticīgi jautāja. Karloss Berhīrijs no FIB . Viņš teica parādot apliecību. Labi tad ņem viņu Romina pagrūda Patrīciju Kondrāta virzienā.

Šo rakstu rediģēja Kira: 05.01.2006 14:47

[Darka]

Angela palika pie aizcirstām durvīm ar vaļā muti. Ah Tu mazais pretīgai sīci.... Neviens vēl nebija manā priekšā aizcirtis durvis! Bet tad viņai ienāca prātā kaut kas ļoti viltīgs. Angela aizgāja līdz auto un no tā izņēma kādu plasmasa kartiņu.
Piegāja pie mājas durvīm un atkal pieklauvēja.

[berserks]

Nebija vēl Heinrihs paspējis nokāpt lejā pagrabā, kad atkal jau kāds bungājās pie durvīm. Nu kas tur atkal ir!? Aizgājis atpakaļ pie durvīm un jau gribēdams vērt vaļā, viņš mirkli aizdomājās ... tad aizgāja uz virtuvi un paņēma ķebli un pielika to pie durvīm, uzkāpa augšā un paskatījās pa durvju actiņu. Atkal tā sieviete, nu ko viņai vajag, staigā te visādi preču izplatītāji viņš nodomāja. Tad caur durvīm teica Neviena cita mājās nav un es svešus Viņa domā ka esmu paša dēls viņš pie sevis nospurdza nedrīkstu laist iekšā ...
Nu un ko tu tagad darīsi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja berserks: 05.01.2006 14:49

[Darka]

Angela nokrekšķējās un atkla ar mīļu un nedaudz bērnišķīgu balss intonāciju teica Nu ja no tā jau es arī nobijos, ka Tu varētu būt viens. Tavs tētuks pirms 10 minūtēm pazvanīja uz auklīšu aģentūru un teica, lai atsūta kādu, kas pieskatītu, gan Tevi gan māju! Tāpēc laid vien mani iekšā un es Tev parādīšu auklīsu apliecību Angela sažņaudza kartiņu, ko bija izņēmusi no mašīnas.

Un ko Tu tagad pateiksi? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Moskjis]

...Visas spiegu grāmatas savus galvenos varoņus nostāda fakta priekšā: ir jāiegūst tas un tas. Jānolaupa atombumbas rasējumi... Diemžēl, nekad netiek paskaidrots kā tika vispār uzzināts par šiem slepenajiem rasējumiem. Tā visa pamatā ir veiksmīgi spiegi, Varjagi... Viņi ir vervējuši, izzinājuši noslēpumus, sasprindzinājuši visu savu garīgo spēku cietā dūrē, likuši citu gribai pakļauties viņu priekšā, ievilkt savus spārnus...

Karlos Berhīrijs no FIB
Izvilkt, atmazgāt, kā astoņkājim izšaut tintes mākoņus uzbrucējam ceļā....

Veiksmīgu dienu. Uzredzēšanos, jaunkundz.

Un kārtējais pārītis aiziet pastaigāties.

Mašīna, brauciens...
Pārbaudes, pārbaudes un vēlreiz pārbaudes. Seko, neseko, seko, neseko...

Rokudzelžu atslēgas...

[~SweetIrony~]

Andželikas aģentūra viņai bija iedevusi zinātnieka adresi, tā, kā meitene uzreiz brauca uz norādīto vietu...
Izkapusi no mašīnas pirmais, ko viņa pamanīja bija vēl kāda mašīna, kas apstājusies pie mājas... tad viņa paraudzījās uz lielo ēku... Neslikti, tiešām neslikti... viņa pi sevis nodomāja...
Un kas tad būtu viņa? Nodomāja Andželika ieraudzīju kādu sievieti pie mājas durvīm... Labi, lai jau viņa tur ir, bet iekšā man tik un tā jātiek... un Andželika mierīgā gaitā sāka iet uz durvju pusi..

[berserks]

Profesors saprata kā tādā veidā no nevēlamiem apmeklētājiem vaļā netiks, bet viņš taču nevarēja rādīties tādā izskatā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/fear.gif) ... Tad, nokā```` no krēsla, viņs pašļūkāja kājas, itkā vēlkāds (tjipa pieaugušais) pienāktu pie durvīm, un pārvērsdams balsi jo balss saites arī taču atjaunojās, cik nu labi spēdams Ādolf, kas tur pie durvīm ir? tad savā balsī Kautkāda tante, laikam preču izplatītāja tad atkal pārvērstā Atvainojiet, mans dēls palaidņojas ... mums nevajag nekādas preces, lai ko arī jūs tur piedāvājat, šodien man nav noskaņojuma ne ar vienu tikties ...

[Darka]

Ah tad tēta nav mājās? Angela nodomāja Vai Jūs esat profesors Heirich Zols? Man ar Jums ir jārunā par jūsu izgudrojumu... Paskatīdamās visriņķī, viņa ieraudzīja tuvojamies kādu sievieti un pieklusinādama balsi turpināja ...par jaunības eleksīru! Atvērusi pelēko rokas somiņu viņa izņēma nelielu ierocīti un satvēra to gatavība uzbrukt ja sieviete izrādītos no pretinieku aģentūras.

[Hikari]

Romina piemiegtām acīm un ļoti aizdomīgi lūkojās uz apliecību, kuru vīrietis bija viņai novicinājis zem deguna un uzlūkoja Patrīciju, kura sasieta roku dzelžos, stāvēja blakus.
Diemžēl, es Tev viņu atdod nevaru! atbildēja sieviete un dzēlīgi pasmaidīja, turpinot: Paturēšu viņu pie sevis, kāmēr noskaidrošu, kas Tu mums par putniņu, Konrāt vai kā nu tur Tevi... un, pavilkusi sievieti sev līdzi,. Romina devās uz telpu pusi.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 05.01.2006 15:48

[~SweetIrony~]

Andžela tuvojās durvīm un pamanīja, ka sieviete pieliekusies tuvāk durvīm kaut ko saka, tad viņa pamanīja kā sievietes roka satver ieroci... Vai viņa grasās viņam draudēt, un varbūt viņa ir no pretējās aģentūras...? Andžela ieslidināja rokā savu jakas piedurknē paslēpto duncīti un uzmanīgi virzījās tuvāk durvīm ne mirkli nenovērsdama acis no sievietes un un viņas rokas, kas bija sagrābusi ieroci...

OOC: jautaajums...kaa mees abas sapratiisim, ka esam no vienas agjentuuras?

[Darka]

Angela pamanīja, ka sieviete ieslidina kabatā roku, visi muskulīši viņai savilkās, viņa bija gatava šaut, kad iezvanījās viņas tālrunis. Iemetusi pistoli somiņā , pacēla klausuli. Roxa, klausos!
Atskanēja ierastā Itāļa balss Sveika Roxiņa! Es te tā pārskatīju GPRS sistēmu un ... Jau atkal Angela neļāva Marko pabeikt sakāmo Marko tagad nav īsti piemērots laiks sarunai, jo manuprāt ir ieradies kāds slikto pārstāvis Angela klusā balsi pavēstija un atkal ieslidinājusi somiņa roku satvēra ieroci, bet nepaspēja izvilkt to ārā, kad jaunais Italis ierunājās Vai Tu domā sievieti, kas cēlusies no Japāņu spiegu ģimenes? Un kuru sauc Andželika Reinsa... Angela palūkojās uz sievieti Nudien viņa varētu būt Japāne. un atkal palaida vaļā ieroci, un tas iekrita viņas somiņā. Nu man liekas, ka viņa varētu būt Japāne... Angela vēl klusāk pateica, jo sieviete, bija pienākusi vēl tuvāk.
Tādā gadījumā viņa ir Tava partnere. Pēc GPRS sistēmas noteicu, kur atrodas Tava partnere un viņai vajadzētu atrasties 2 metru attālumā no Tevis. Nu labi tagad man ir jābeidz! telefonam pārtrūka sakari.
Angela ielika telefonu somā un, nu jau pilnā balsī pajautāja Vai Jūs esat Andželika Reinsa?


Vai tā būs labi? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[berserks]

Profesors palika uzmanīgs Jā es esmu prof. Heinrihs, bet kas jūs tāda esat, un ko jums vajag ... starpcitu mani pētījumi nav vēl pabeigti viņš meloja nodomādams Ko var zināt, visādi izgudrojumu zagļi apkārt klīst ...

[~SweetIrony~]

Izdzirdējusi ierunājamies kādu vīrieti aiz duvīm viņa nosprieda,ka tas noteikti it zinātnieks..
Jā esmu, un kas esat jūs? Andželika jautāja nepazīstamajai sievietei...


OOC: japp ir laba idej...

[Darka]

Esmu Angela Roxa! No Itāļu aģentūras, jeb citiem vārdiem no FIB. Kā noprotu FIB jūs ir atsūtījis tā paša iemesla dēļ, kāpēc mani... Angela nepabeidza sakāmo, jo atcerējās par zinātnieku. Angela pavirzijās tuvāk durvīm un atkal atsāka runāt diplomātiskajā stilā Profeor Zoll esmu Angela Roxa! Esmu ieradusies no Itālijas valdības drošības aģentūras un mums būtu jāparunā par Jūsu pētījumiem. Lūdzu atveriet durvis!

[Ungaarijas ragas...]

Lēnāk pār tiltu, Patrīcija netaisījās, doties līdzi Rominai telpās un tāpat netaisījās arī vēl ilgāk palikt saslēgta rokudzelžos.
Spēji sagriezusies, viņa no visa spēka iebelza Rominai ar elkoni pa saulespinumu un turklāt no visa spēka uzmina ar zābaka papēdi uz kājas. Izrāvusies, viņa metās pie mašīnas un ielēca tajā.
Aidā, jūriņā!

OOC: Mošķi, ja pēc tava posta iznāk, ka mēs jau braucam, tad atvainojos, pēc Robinas posta mēs varam braukt tikai tagad (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 05.01.2006 16:43

[Moskjis]

ooc:
Kira, ja es jau esmu atbildējis, atvadījies un aizbraucis, tad mainīt kaut ko, turklāt neapspriežoties ar iesaistītajām personām t.i. mani, ir nepareizi.
Rowenny, Tev mans vārds nav zināms. Es tev esmu Karlos Berhīrijs. Par tāda Konrāda eksistenci tev nav ne jausmas.
Lūdzu izmainiet savus rakstus.

[~SweetIrony~]

Ā, nu labi skaidrs... mmm.. man jau likās, ka viņi būs artsūtijuši vēl kādu... Andželika pie sevis nodomāja... tad viņa pievērsās zinātniekam... Jā, būtu labi, ja jūs mūs ielaistu, ir jāaprunājas un pie tam mēs jau pārāk ilgi stāvam pie šīm durvīm un skatītājam no malas tas var likties pārāk aizdomīgi...

[Mauvaise Mademoi...]

Saņēmusi dokumentus no Džefa, Odrija nostopēja taksometru.
- Uz lidostu, Edmund,- viņa uzsauca šoferim . Uzrunātais paskatījās uz sievieti un noklepojies, abildēja.
- Uzdevums, ja ?
- Protams. Jau vairākus gadus tikai tas.
- Nav pārāk daudz ? Odrij, paņem atvaļinājumu. Tu nevari bez apstājas strādāt, tas radīs grūtības tev pašai. Pietam vēl ar savainotu roku... - Salivana apklusināja Edmundu ar rokas mājienu.
- Būs labi. Viss ir apsaitēts, drīz sadzīs, un atvaļinājumu man nevajag.
- Bet, Odrij...
Aģente centās saglabāt neitrālu izteiksmi, un novērsās.
- Tu zini, kāpēc es uzsāku darbu šeit. Tagad man ir pats nopietnākais uzdevums pēdējā laikā. Man vajag to pabeigt labi. Es iegūšu uzticību, un es varēšu sākt darboties pret Krievijas mafiju, tu to saproti ? Tas ir pats svarīgākais ! Tāpēc tagad brauc uz lidostu, un ātri.
- Lai notiek, Salivana. Bet piemini manus vārdus .
Mašīna aiztraucās uz lidostas pusi . Pēc pusstundas viņa jau atradās Sankt-Pēterburgas lidostas uzgaidu telpā . Paņēmusi ārā paku , ko viņai iedeva Džefs, Odrija to nolika uz ceļiem un uzmanīgi apskatījusi, atvēra.
Iekšā atradās dokumentu mape un maza kastīte.
Atvērusi mapi, viņa atrada pasi uz Sāras Frīdžeilas vārda. Iekšā bija Odrijas foto, lai gan dzimšanas datums un pārējā informācija bija izmainīta. Iekšā atradās maza lapiņa.
- Odrij, šis uzdevums prasa vislielāko piesardzību. Izstudē visus dokumentus pirms sēšanās lidmašīnā. Vēlams , lai tu tos iznīcini uzreiz pēc izlasīšanas. Pase tev būs, un vēl viena lieta. To es atradu birojā. Man šķiet, tā būs laba motivācija .

Professor Heinrich Zoll, die Biographie.
Jugends Serum , neue Erfindung.

Kastītē viņa atrada mazu kulonu . Kur viņa to bija redzējusi ? Atmiņā nozibsnīja māte. Bet protams!

[berserks]

Noklausīdamies sievietes teikto viņš vēl mazliet šaubījās ... tad, spriežot pēc balsīm, uzradās vēl viena Ak jā viņš nodomāja paskatīdamies pa actiņu ... tad mazliet dzirdēdams arī abu sieviešu sarunu, izlēma un nokāpdams no krēsla un nolikdams to malā skaļi, tā, lai varētu dzirdēt, teica Nu labi nāciet abas iekšā, bet palieciet vestibilā, es negribu ka jūs mani redzat ... klusāk pagaidām ... un mazliet ērcīgi neaizmirstiet aiztaisīt durvis un aizskrēja tālāk istabā ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 05.01.2006 17:03

[Darka]

Angela, atrazdamās durvīm vistuvāk, tās atvēra un spēra pirmā kāju pār slieksni. Pavirzīdamās nedaudz iekšā, viņa pamanīj pie sienas spoguli un pavērās tajā. Piekārtoja nedaudz matus un no somiņas izņēma lūpu balzāmu un to uzklāja uz lūpām. Perfekti! nodomāja Angela un pasmaidīja.
Paskatīdamās, ka arī Andžela ir ienākusi viņa skaļāk sāka runāt Profesor, mēs esam ieradušās pasargāt Jūs un un Jūsu izgudrojumu, lai tas nenonāktu svešās rokās! Un mums vajadzētu parunāt acīs skatoties! Angela beidza runāt un ieelpoja, gaidīdama profesora atbildi.

[Hikari]

ooc: Nu labi, pieņemsim, ka Tavu vārdu nezinu. Tik un tā Jūs aizbraucās tikai tagad, kad to pateica UR, jo sanāk neloģiski, sanāk, ka es biju tik STULBa un atdevu viņu Tev. Bet pēc UR posta viss ir reāli, tāpēc es pieturos pie tā. Sorr, ja kas.

Romina šoreiz nepaspēja noreaģēt tik ātri, kā vēlējās. Jau pagrieziena mirklī sieviete juta, ka nebūs labi- neviens nop ķermeņa locekļiem vienkārši nevēlējās paklausīt viņas pavēlēm. Nākamajā mirklī sieviete juta, kā viņai tiek iebelzts pa saules pinumu. Elpa aizsitās un Romina saliecās čokurā. Otrs sitiens sekoja pa kāju un pēdējais, ko sieviete spēja piefiksēt, bija mašīnas ātrā došanās prom. Sekot vairs nebija iespējams. Tas būtu nereāli. Tāpēc, apsēdusies uz kāda soliņa koka paēnā, Romina centās atgūties...

[~SweetIrony~]

Arī Andžela iegāja pa durvīm pēc tam tās aiztaisīdama... Angela jau bija sākusi runāt, tāpēc Andželika nolēma atļut Angelai izskaidrot situāciju līdz galam... Diez kāpēc viņš nevēlas mums rādīties acīs, varbūt kaut kas noticis...nodomāja Andželika...

[berserks]

Profesors runāja no istabas, vēl tomēr negribēdams parādīties Ak tad mani un manu izgudrojumu ... bet varbūt man jāsargājas tieši no jums viņš jautājoši teica. Varēja dzirdēt ka profesors pastaigājas pa istabu, tad atskanēja tāda kā metāla džinkstoņa un papagaiļa ieķērkšanās. Nu labi profesors turpināja mans papagailis teica, ka man tomēr vajadzētu jums uzticēties ... soļu skaņas uz vestibila pusi un aģentu skatam parādījās 11 gadīgs puika baltā halātā, kas izskatījās viņam par lielu un ar papagaili uz pleca ...

[Darka]

Papagailis teica.... Laikam viņam nav kaut kas kārtībā ar galvu... Kā saka - visi ģēniji ir nedaudz jocīgi! Angela nodomāja pirms puika ar papagaili parādījās no istabas. Angela palūkojās uz puiku, papagaili un tad palūkojās uz istabas durvīm, gaidīdama, kad parādīsies profesors. No istabas tā arī neviens neiznāca...
Puika, kur palika Tavs tētuks? Viņas balsī bija jaušama nedaudz bailes un apjukums. Aiziedama garām puikam ar papagaili viņa palūkojās telpā. Taču tajā vienīgi atradās tukšs papagaiļa būris un dažas apputējušas mēbeles. Kur, sasodīts, viņš palika?

[Ungaarijas ragas...]

Patrīcija pameta skatu pār plecu, caur aizmugures logu viņa ieraudzīja sakņupušo stāvu.
Iesūnojusu gluži vēl neesmu, sieviete apmierināti pasmaidīja, tomēr nākamajā mirklī smaids pazuda. Neapšaubāmi, ka uzdevums bija izgāzies. Romina noteikti pacentīsies sacelt trauksmi un tagad jau arī Konrāds droši vien tiks turēts aizdomās. Nāksies izdomāt citu veidu...
Patrīcija uzmeta skatu pie stūres sēdošajam vīrietim. Interesants un neizprotams vīrs, un neuzticams vīrs. Sestā maņa, un Patrīcija zināja, ka uz to var gana labi paļauties, viņu brīdināja par to, ka šim vīrietim uzticēties nevar. Galu galā, kuram vispār varēja uzticēties, pat Patrīcija zināja, ka vajadzības gadījumā, ja visi striķi trūks, viņa būs gatava pāriet labiņo pusē. Nē, tādu labiņo nebija.
Varētu lūdzu atslēgu? Patrīcija pieklājīgi vērsās pie "FIB aģenta".

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 06.01.2006 10:56

[~SweetIrony~]

Andželika pārsteigti lūkojās uz 11 gadīgo pušeli...Nē, tas taču nav iepējams... bet varbūt tomēr...
Izdzirdējusi Angelu runājam par zēna tēvu viņa nodomāja... Jocīgi gan... kur tad viņš varēja palikt...
Puisit vai tu no mums kaut ko slēp?un viņa palūkojās uz zēnu, kurš izskatījās pēc pasata puikas, ja protams neskaita lielo balto halātu, kas bija viņam mugurā...

Šo rakstu rediģēja Stargirl: 06.01.2006 13:00

[berserks]

Prof. Heinrihs ar smīniņu sejā skatījās, kā šīs "Aģentes", vai nu kā viņas tur sevi uzdeva, meklē kādu, kas patiesībā stāv viņu priekšā ... un uz viņaprāt muļķīgajiem jautājumiem par "tēti" viņš atbildēt netaisījās. Papagailis aizlidoja atpakaļ uz būri un ielīda tajā atpakaļ. Un tātad profesors iesāka ... par ko tieši jūs gribējāt ar mani runāt?

[Darka]

Pāri Angelas galvai pārlaidās putns, tagad telpā atradās tikai papagailis.
Angela pagriezās pret puiku un cieši palūkojās viņam acīs. Tas taču nevarētu būt... Viņš teica, ka to vēl nav pabeidzis... Angela atvēra somiņu un no tās izņēma bild uz kuras bija profesors. Tad atkal palūkojās uz puiku un atkal uz bildi. Vai... Vai Tu esi profesors Heinrich Zols?

[~SweetIrony~]

Andželika bija pārsteigta Vai tad tu esi Heinrihs Zolls??? Tas zinātnieks,kurš ir atklājis mūžīgās jaunības eliksīru?
Un viņa vērīgi ielūkojās jaunā zēna sejā mēģinādma tajā saskat1it kaut ko līdzīgu attēlāredzētajam vīrietim... Nu varbuuut... acis kaut kur redzētas... bet vai tiešām...? Nu viņam vismaz nebūs gūtības ar maskēšanoss...
OOC: par to eleksiiru iisti neatceros kaa vinsh saucaas...

[Hikari]

Romina piecēlās. sievietei bija kļuvis krietni labāk, elpot varēja normāli. Pie viņas piesteidzās kāds no apsardzes dienesta darbiniekiem, palīdzēdams ieiet telpās un iedodams ūdeni.
Izziņo trauksmi, pārbaudi visas pils telpas, visus kaktiņus līdz sikumam un esat visi modri. Būs labāk, ja valdnieks apkārt neklīdīs. Romina noteica, lūkojoties uz vīrieti, kurš, apjukušu skatienu lūkojās pretī, taču neuzdrošinājās nepaklausīt tik svarīgiem norādījumiem un, jau pēc mirkļa, izsteidzāš no telpas.

[berserks]

Vai tad ir redzams vēl kāds?viņš pikti teica ... *kad profesoram īsti ar eksperimentiem negāja, viņš kļuva visai ērcīgs un nelaipns pret visiem (protams viņa papagailis bija izņēmums), tāpēc arī viņš dzīvoja viens. Un kā reiz pirms negaidīto ciemiņu ierašanās, viņš bija mēģinājis izgatavot pretējas iedarbības serumu jaunatklātajam jaunības serumam* ... pēc mirkļa Nu tad ko jūs īsti gribējāt no manis, man darba pilnas rokas, tā ka ... tad apķēris, ka viņš taču izskatās pēc maza puikas un jau laipnākā balsī ... ak jā, redziet, universitātes valde gribēja pārtraukt manus pētījumus,aizliedzot man eksperimentēt ar dzīvniekiem uz mirkli sejā parādījās dusmu krunciņas bet tā kā mani pētījumi bija praktiski pabeigti, tad man nācās galīgo seruma variantu izmēģināt uz sevis ... kā pašas redzat, iedarbība ir visai spēcīga, lai neteiktu vairāk ... bet nu pietiks par mani, parunāsim par jums ... ko jūs, vai varbūt pareizāk būtu teikt jūsu valdība, grib no manis...?

[~SweetIrony~]

Nu... Andžela aši palūkojās uz otru aģenti Muma ir dots uzdevums jūs apsargāt, jo ļoti iespējams ari ļaunās organizācijas cer iegūt jūsu izgudrojumu un piespiest jūs sadarboties ar viņiem... , bet ņemot vērā to, ka viņiem noteikti ir slikti nolūki attcībā uz jums un jusu izgudrojuma pielietošanu, mēs jūs aizsargāsim un neļusim, lai viņi jums tiek klāt... Tā kā es domāju, ka drošāk jums būtu sadarboties ar mumsAndželika beidza savu sakāmo un cieši palūkojās uz profesoru, domādama diez ko viņš par to teiks...

[Deepeyed]

jauns uzdevums, iefiltējies FIB! kas tur pavisam Saira nedaudz aizkaitinaati nomurminaaja
Vai man pienākas kāda informācija, par to, no kura gala man jāķeras klāt? Kāda būs mana identitāte un amats? viņa jautāja monitorā vīdošajai sejai.
vai mans nākamais galamērķis man tiks piešķirts?

OOC:nu kaada informācija man ir vajadziiga.. nav ne jausmas, ko lai izdaru bez GM sniegtaam zinjaam..

[Darka]

Angela vēl joprojām īsti nespēdama noticēt, pagrizās pret durvīm un izgāja arā no mājas. Apstājusies pie durvīm, viņa apsēdās uz slieksni. Neko tādu es neesmu piedzīvojusi... Es domāju, ka nekas tāds nav iespējams. Tā ir tāda vara.... Ja tā nonāktu sliktās rokās... Nē, man ir jāizdomā kaut kas!
Piecēlusies kājās viņa sagrāba rokturi un atkal iegāja ēkā. Es atvainojos, ka Jūs pametu, bet man vajadzēja nedaudz svaigu gaisu! Angela apburoši pasmaidīja un sāka diplomātiski runāt Tā kā Jūsu izgudrojums ir tik iespaidīgs, es uzskatu, ka mums vajadzētu, Jūs pēc iespējas ātrāk nogādāt kādā drošākā vietā. Vai Jūs man piekrītat Andželika? Angela palūkojās uz aģenti.

[~SweetIrony~]

Andželika nedaudz pārsteigti palūkojās uz Angelu Jā... Protams, tas ir pats galvenais...

[Moskjis]

Spiegi iedalās divās kategorijās: Varjagi... un Kurti.
Lai kļūtu par Varjagu vajag vervēšanas, noslēpumus....
Bet Kurti... Maza galva, garas kājas. Var īpaši nebarot. Bet palaist pakaļ zaķītim. Var arī barā -- pret lielāku zvēru. Lai noķer, lai atnes. Un var arī upurēt, augstāka mērķa labad. Bet Varjagus... Varjagus neupurē, viņus saudzē, nedzen piesegšanās bez vajadzības.

Kārtējā pārbaudīšanās...

...Ekrāns, ātri slīdošas sejas. Ieraudzīji vienu seju divreiz: spied pogu. Nenospiedi... viegls, bet nepatīkams sitiens ar strāvu. Nospiedi nepareizi: tas pats. Bet sejas mainās arvien ātrāk un ātrāk, tiek mainīta matu krāsa, garums. Profils, pretskats... Kļūdies un alga viena: viegls, bet nepatīkams sitiens ar strāvu. Kā Pavlova suņiem.

Cilvēka atmiņa ir milzīga, diemžēl mēs izmantojam tikai nelielu tās daļu. Nekas, izmācīsim.
Mašīnas, simtiem mašīnu. Un viegls strāvas sitiens... Bet kā tās visas atcerēties? Vienādi modeļi, krāsas. Tās nav jāatceras analītiski, tās ir jāuzzīmē prātā. Ir simtiem mazu īpašību, kuras vienu lietu atšķir no otras, analītiski tās nav iespējams izmantot, bet prāts tās visas spēj piefiksēt...


Tukšums. Neviens neseko. Daudzstāvu autostāvvieta. Pārbaudīta: te nav kameru. Kāds Kurts te ilgi un dikti strādājis... Apstādinu mašīnu.
Atslēdzu roku dzelžus...
Nāc, mašīna jāmaina...

ooc: Citātos, pēc atmiņas, izmantoti autobiogrāfiskā romāna "Akvārijs" materiāli.

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 09.01.2006 06:24

[Ungaarijas ragas...]

Patrīcija, viegli paberzēja roku locītavas, tur, kur bija atdusējušies roku dzelžu rimbuļi. Sieviete klusējot vērīgi nopētīja apkārtni, it kā nekas aizdomīgs, it kā visur kaut kas slēpjas...
Klusējot Patrīcija sekoja Konrādam. Ja ceļabiedrs bija nerunīgs, arī viņa tāda bija, Patrīcija parasti gluži automātiski it kā pielāgojās savam partnerim. Tiesa viņa pati bija ne visai runīga, ja nu vienīgi adrenalīns radīja pretēju efektu - vēlmi izteikt komentārus par radušos situāciju, censties ar runāšanu psiholoģiski iespaidot otru, vai arī attiecīgā situācija prasīja kaut ko muldēt par deviņiem mēmajiem.
Tagad bija klusums, ko pārtrauca viņu soļi.

[Moskjis]

Jauna mašīna, jauni papīri...
ielas, ielas. Caurbraucami pagalmi un nomales.

Standarta procedūras. Izpildāmas visos gadījumos. Brīžiem pat nelabi metas no tā visa. Šī izlikšanās, maskas... Hese reiz, grāmatā "Stepes vilks", teica: Mūsos eksistē daudz un dažādi cilvēki. cits pieaudzis, cits bērns, cits -- stepes vilks... Vai mūsu maskas arī ir daļa no šiem cilvēkiem? Vai katra maska nav kāds cilvēks...

Es nezinu. Varbūt arī tā ir. Bet es nevēlos, man metas nelabi no šis visas izlikšanās.
Vai tas nozīmē: es nespēju pieņemt sevi tādu, kāds es esmu?


Cita autostāvvieta, citi Kurti...
Nāc... Vārdi veltīti manai klusajai "kolēģei".

Klusa, mierīga kafejnīciņa... Pagrabstāvs, ar vairākām izejām.

Ja kāds vēlas mūs izsekot, tad viņam nepieciešams nākt iekšā, savādāk neredzēt: Ar ko es tiekos, ko daru, ko ņemu... Bet tukšums. Nav nācēju.
Man, lūdzu, Franču, sīpolu zupu, kartupeļus, ar gaļas mērci un marinētiem gurķīšiem, jaunvīnu...
Ko jūs vēlēsieties... kolēģi?

[Ungaarijas ragas...]

Patrīcija nopētīja kafejnīciņu. Jauki, rādījās, ka Konrāds zina ko dara, tas sievieti priecēja.
Viņa brīdi nopētīja piedāvājumu, aukstās zupas nebija, šā un tā no viņas iecienītiem ēdieniem arī nebija. Sīpoli, visur klāt bija tie sasodītie ceptie sīpoli...
Man, lūdzu, rīsus ar mērci un salātiem... Jā, un vīnogu sulu. viņa noteica.

[Moskjis]

Visa mūsu dzīve ir darbs. Tu ēd, guli, staigā pa pilsētu, ej uz izstādēm... Bet reizē vēro, skaties: vai mani neizseko, vai mani neievēroja, vai tuvumā nav policijas. Vai... vai... vai... Arī izstādes, koncerti... Visslavenākā vervēšana notikusi zelta zivtiņu izstādē... Kas iet uz izstādēm? Cilvēki, kuriem ir nauda, cilvēki, kuriem ir vara. Tieši viņus mēs meklējam, šos cilvēkus ar varu, ar zināšanām... Tad notiek vervēšana.


Pusdienas bija labas.
Tad nosūtīju ziņu: operācija nesekmīga, līdz karalim aģents netika.
ooc: Lai dzīvo Spānijas karalis Huans Karloss I.
Tagad jāgaida atbilde...

Katram aģentam ir noteikts signāls visādiem gadījumiem. Piemēram, signāls "53" var apzīmēt: savervētais cilvēks izsauc uz tikšanos 15:00 Andalūzijas kalnos.
Zem tā slēpjas simtiem dažādu varbūtību, desmitiem variantu.

.....

[berserks]

Profesors noklausījās aģentu teikto Njā, nekur nav miera, kā lai zinātnieks pastrādā, ja tikko kautko labu izgudro, uzreiz uzrodas izmantotgibētāji Heinrihs pie sevis nomurināja, tad normālā balsī turpināja Nu labi, bet kā tad jūs mani aizsargāsiet, kādi ir jūsu plāni ... vēl pie sevis nodomājot vēl īsti pilnībā manas aizdomas nav izkliedētas, kaut arī Alfijs (papagailis) viņām uzticas, būs kautkā jāpārliecinās pilnībā ...

[~SweetIrony~]

Nu.. pirmkārt es... ai atkal piemirsu.. Tas ir mēs jūs varētu pārvest uz kādu citu drošu vietu... [i] un, ja ar to nepietiks... un Andželika paskatījās uz profesoru...

[Darka]

Jā mums Jūs ir jānogādā drošākā vietā. Bet drošākā vieta Jums, būtu... Angela nespēja iedomāties nevienu pietiekam drošu vietu, ko nevarētu atrast pretinieki. Palūkojusies uz saviem zābakiem, viņa pamanīja ražošanas numuru... Kā jau es iesāku drošākā vieta Jums būtu FIB galvenajā mītnē, jeb Angela pavērās Andželikā Jūsu darbavietā - ASV Lai kā Angelai negribētos atzīt ASV centrāle, bija daudz drošāka par Italijas.

[Moskjis]

Es piederu vienai no augstākajām savas valsts "kastām": Esmu izlūkošanas virsnieks. Vēl vairāk esmu informācijas ieguves virsnieks. Ne apstrādes, ne apsardzes.. Informācijas ieguves virsnieks. Esmu izbraucošais virsnieks. Tas nozīmē: esmu pietiekoši kompetents, varu strādāt citās valstīs. Šī ir visaugstākā virsnieku kasta, elite. Bet... šajā elitē esmu plebejs. Izbraucošie virsnieki iedalās divās daļās. Varjagi un Kurti. Es esmu Kurts.

Nācēju nav, neviens nesekoja. Un neviens nevarēja zināt: kur es iešu, kurā kafejnīcā, kurā vārtrūmē, kurā veikalā... Viss tika izlemts manā prātā. Zin divi, zin cūka... Kā mēdza izteikties mani pasniedzēji. Bet šeit cūku nav. Zinu tikai es.

Nemāku teikt, ko darīt kolēģei... Man nav zināmas arī viņas tiesības, uzdevumi un pienākumi. Kas viņai jādara tālāk, kur jāiet? To zin vienīgi viņa un viņas vadītājs. Un arī viņš var nezināt visu. Varbūt pavēle no pašas augšas... Vai viņa mani pārbauda, vai es pārbaudu viņu...
Par katru notikumu uzdevuma izpildes laikā ir jāsniedz sīka atskaite. Ko redzēji, ko darīji, ko satiki, kā juties, kas notika... Varbūt tevi uzmanīja vēl kāds: vadība zina noteiktas kontrol vietas, vietas kur tev noteikti jāparādās. Piemēram, garāža... Ieliec tur pārbaudes punktu, skaties... ko darīja, kādēļ. Un nedod dievs, atklās: nesakrīt!

Bet patlaban man ir brīvs. Nav pienākuši nekādi ziņojumi, nekādas komandas...

Vilku baro kājas. Arī mēs esam vilki, mēs ik brīvu brīdi pavadām uz ielas. Pagalmi, dārzi, pamestas ēkas... Mēnesi pēc tavas ierašanās dienesta vietā tevi izsauc priekšniecība: simts jautājumi. Kur atrodas tas, kā nonākt līdz turienei, kur tu slēptu paciņu tā, lai to atrod tikai īstais adresāts.... Ja kļūdīsies četras reizes: Lidosi atpakaļ uz mātes zemi. Un nekad vairs tev netikt par izbraucošo virsnieku.

ooc: to Ungaarijas ragaste, nezinu kādas ir tev dotās "pavēles". Ja vēlies, vari piebiedroties "pastaigā"

Rēķins, dzeramnauda.... Un atkal. Ielas, ielas, ielas.

Marijas iela –
mūžīgā tirgone –
saules vai mēness –
tu pārdod un pērc
visu,
sākot ar lūžņām
līdz dievišķai cilvēka miesai.
O, tavā drebošā ķermenī
jūtu,
kas laikmetisks mīt
čūskādai ņirbošai - dvēselei manai -
daudz rada:
bezgala trauksmes
un bezgala nemiera pilna,
šurp turpu, šaudīga

kā sunim elsojot mēle.
Čaks

[Moskjis]

Mācību laikā mūs veda uz kriminālistikas muzeju. Attīstīt kriminālo domāšanu, redzēt -- ko citi ir izdomājuši. Sākot no moku kambariem pieliekamajos, cilvēku pievilināšanas veidiem... Bet rezultātā tika radīta tikai skepse: visi šie piemēri: to radītāji tika notverti...

Man ārkārtīgi trūkst ideju. Darbs tevi nodzen... piesegšanas, atmazgāšanas, tu braukā pa visu Eiropu, nolikt paciņu kalnos, granātmetēju ielejā, nauda tam, tam un tam... Man ārkārtīgi vajag idejas.
Varbūt izmēģināt vēlreiz ar Spānijas karali... Katrā valstī ir varai opozicionāri spēki. Atrast Basku separātistus, ieteikt viņiem šo ideju... Bet, pirms viņš mirst: ar vīli pa lūpām, zobiem: "runā k*ce! Stāsti noslēpumus!" pēc tam var atmest viņu tiem puišiem, lai darās pēc savas patikas. Bet.. atceras izpildītājus. Idejas autoru aizmirst... Un atkal būs piesegšanas, atmazgāšanas... Vajag ko tādu... ko izpildu es pats...

[Ungaarijas ragas...]

Patrīcija klusēdama paēda, ko lai dara viņai nebija jausmas, pagaidām. Lai gan nē, bija gan... Spānijas karalis pagaidām bija viņas prioritāte. Nu ko pirmais mēģinājums cieta krahu, pateicoties tai... Sieviete domās pasūtīja dažu labu pāris mājas tālāk. Varbūt nogaidīt, kamēr lapsenes pūznī nomierināsies? Varbūt sarīkot otru atentātu tūlīt negaidot?
Vislabāk bija apdomāties un visu pārdomāt. Galdabiedrs devās prom, Patrīcija viņam sekoja, neminstinoties un ilgi nedomājot... Termiņš vēl nebija notecējis un rīt viņi tāpat zinās...

[~SweetIrony~]

Andzelika paaskatijas uz Angelu..
Nu labi... varam vinju vest uz ASV...

[Moskjis]

....A. Hačaturjans, "Gajanē"...
Pirms ej uz operāciju, izperies pirtī, izdzen visas sliktās domas. Mēs esam uzvarētāji. Mēs visu varam. Tevi nedrīkst atstāt šī, šī agresīvā uzvarētāja sajūta. Ej kā uzvarētājs, tad tu uzvarēsi...
Vislielākās kļūdas izlūki pieļauj tieši pēc veiksmīgas operācijas, viņi aizmirst par agresiju, viņus pārņem prieks... klausies mūziku, "Vilku medības", maršus. Noskaņo sevi...

Manī skan Hačaturjans, "Zobenu deja". Vienmēr, vienmēr....
Ja esi izbraucošais virsnieks, viss tavs laiks ir operācija. Visa tava dzīve ir agresija.
Un... Smaidi, izskaties optimistisks. Ja pārbaude ieraudzīs -- tu esi atslābis, tev vairs nav spēka, vairs netici dārgajai tēvzemei, tās vistaisnībai. Tas var nozīmēt -- tevi ir savervējuši svešzemju ļaundari, tu esi pārdevis savu dzimteni. Tad ir tikai viens sods...
Ne vienmēr tā ir nāve, reizēm pēc šī notikuma tu pacelsies augstu, augstu....
Diemžēl, tas būs Orvelisks augstums

...though the words were still distinguishable. The instrument (the telescreen, it was called) could be dimmed, but there was no way of shutting it off completely. He moved over to the window: a smallish, frail figure, the meagreness of his body merely...

Smile smile, smile, smile.

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 23.01.2006 09:07

[~SweetIrony~]

Andželika viltīgi paskatījās uz profesoru un aģenti un viegli pasmaidīja...Tik tiešām izdevīgāk būs viņu vest pie mums... Tagad vienīgais jāpārliecina pārējie un jāpaziņo manējiem... Tikai galvenais, lai nevienam nestos kādas aizdomas... Un pēkšņi smaidz no Andželikas sejas izzuda... Nu, ko teiksiet?

[berserks]

Sorry, ka tik ilgi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) vienk. sesija, tapēc tā sanāk, bet otrdien un ceturdien pēdējie ekši ...Nu labi, bet tad man vajag paņemt kautkādas mantas un viņš iegāja istabā, tad atgriezās atpakaļ bet cik man daudz laika, respektīvi, kad mēs brauksim projām ... Un es savu papagaili arī gribu ņemt līdzi, bez viņa es nekur neiešu ...

[~SweetIrony~]

Domāju, ka ceļā jādodas pēc iespējas ātrāk, jo mēs nezinam vai citi arī nav nosūtījuši savus aģentus... Andželika diezgan skarbā tonī noteica... Un runājot par papagaili, domāju, ka ar to nekādas īpašas problēmas neradīsies ... ja vien..., nē domāju, ka nē.... Andželika pie sevis nodomāja un aizgāja apsēsties krēslā... Vēl tikai tā nemanāmi jāpaziņo manējiem, ka viss sarunāts...

[berserks]

Noklausīdamies aģentes(viņa tā arī nestādījās priekšā, bet šķiet viņu sauca Andželika, vai kautkā tā ... būs vēlāk skaidri jānoprasa ) teikto viņš tikai nopurpināja Nu , labi ... un aizgāja savākt svarīgākās, nepieciešamākās mantas ... istabā bija dzirdams kravāšanās troksnis un ik pa brīdim ieķērcās papagailis ...
Pēc kāda brīža viņš atgriezās ar ne īpaši lielu somu vienā rokā un papagaiļa būri, ar tur iekšā esošu papagaili, otrā rokā. Nu, es ta ka būtu gatavs doties viņš teica, bet pie sevis nodomāja Laikam jau man dēļ šī izgudrojuma normālas dzīves vairs nebūs ... ja vien ... un viņam prātā ienāca kāda laba doma (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif) ... bet tai vēl jāsagatavojas.
Mums pa ceļam būs man jānopērk kādas drēbes, jo pašreizējās, kas man ir somā, kamēr es nēesmu izgudrojis pretējas iedarbības eliksīru, man ir par lielu ... un vēl viņš turpināja es ceru, man būs pieejama visas nepieciešamās laboratorijas iekārtas lai turpinātu savus pētījumus pretējas iedarbības eliksīra iegūšanai ...

P.S. Tjipa šitas ir kautkas līdzīgs "Alias", man tā sāk izskatīties (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja berserks: 24.01.2006 12:07

[Darka]

Kad profesors pazuda no Angelas redzes lokam, viņa viegli atstutējās pret mājas sienu. Kad nogādāsim puiku... Profesoru ASV es ņemu atvaļinājumu. Angela viegli nopūtās.
Atkal parādījās mazais profesors ar papagaili un somu, kurš izteica ideju par iepirkšanos. Lai gan Angela skaitījās viena no vadošajām aģentēm pasaulē, viņai vienalga piemita ļoti sievišķiga daba, kas iepirkšanos izdzirdot, vienmēr jutās kā no jauna dzimusi. Jā iepirkties mums noderētu! Angelas balsī atgriezās degsme. Bet tad atkal ļoti profesionāli viņa pievērsās otram profesora jautājumam. ASV aģentūrā ir vislabākās labrotorijas pasaulē, un es uzskatu, ka jums būs dota pilnīga brīvība tajās. Bet par to labāk Jums pastāstīs mana kolēģe. Angela pavērās Andželikā.

[~SweetIrony~]

Andželika viegli ar galvu pamāja Angelai Jā, pekrītu AVS ir labākās laboratorijas, kurās varēsiet turpināt savus pētījumus, jums tikai tagad jāpaņem visi dokumenti un cita informācija, kas varētu būt noderīga turpmākai pētījumu veikšanai... Garantējam jums arī vislielāko drošību, kas protams ie pats galvenais... Andželika viegli sarauca pieri cerams, ka pārvešans laikā neradīsies nekādi traucējumi... un ja arī radīsies tad ... Un sieviete jau ar gaišāku sejas izteiksmi pavērās uz Profesoru...

[berserks]

Dokumenti? viņš atjautāja Es pierakstu ļoti maz, visu paturu galvā, lai mani atklājumi paliktu mani, un es ar viņiem dalīšos tad kad es gribēšu! mazliet skarbi noteica, bet tad atkal nomierinājās ...Angelas mirkļa vaļību, kad runa gāja par iepirkšanos, viņš neievēroja(lai gan viņa attieksme pret šo vājību-iepirkšanos bija negatīva-"izdomā ko grib un tad iet veikalā, nevis stundām staigā pa veikaliem"), jo viņa galvā šaudījās kāda plāniņa iedīgļi ... Nu labi, tad mēs varētu doties. Heinrihs noteica vēl paskatīdamies apkārt ... viss tik pierasts un nu būs jāpamet ... uz cik ilgu laiku? ... kad tas viss beigsies? ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 25.01.2006 21:53

[Darka]

Dosimies gan! Angela jau pagrizās pret durvīm, kad piepeši pamanīja spoguli un, nespēdama vienaldzīgi paiet tam garām. palūkojās uz sevi un pasmaidīja Apburoši! Atvēra durvis, kas veda uz ielu, viņa palūkojās visapkār, un neko aizdomīgu nemanīdama devās pie sava auto. Ar ko kopā Tev patiktu braukt... Angela atkal piemirs, kas šis puišelis ir Es gribēju vaicāt, ar ko Jums profesor labpatiktu braukt.

[~SweetIrony~]

Andželika devās uz durvju pusi... Nu tā tūlīt sāksies, cerams, ka viss izdosies labi... un sieviete izgāja pa durvīm... mmm... vajadzētu kaut kā panākt lai profesors brauc reizē ar mani... Andželika nodomāja un pagriezās uz profesora pusi...

[Moskjis]

Dear Tiffany
You've made me nauseous for the last time
Everything I've said to you
I will form into a spike (To drive through my throat)
In order to stop my words
This time I'll put them in the ground
Along with my memories and my feelings
I'll burn it down and walk away
Let the fire warm my back
I wish you would say you hate me
It would make it so much easier
Burn it down and walk away
Love, Daniel


Akadēmijas laikā gadījās saņemt ziņas -- tuvāko cilvēku dzīvības ir briesmās.
Ko tu izvēlēsies, uzticību savai valstij? Vai mīlama cilvēka dzīvību?
Vai nodosi valsti... Vai cilvēku...

Mēs esam vilki. Vilki ledus tuksneša vidū.
Bez briežiem, bez stirnām... Visapkārt balts, tukšs. Nāve un patiesība reizē.
Cik ironiski, spiegu patiesība, vai -- varbūt, nāve...
Nedēļām, nedēļām mēs skrienam pāri sniegiem. Vājākie paklūp, krīt. Tos plosa...
Bet mūžīgā nolemtībā skrienam. Tālāk, tālāk... Tur, kur saule ar zemi sastopas. Kur Dauka cerības vēlējās rast, kur pieri pret debesīm atsist...
Nemainīgā gaitā, izkaltušiem vēderiem, pie mugurkaula tie pielipuši.

[berserks]

Profesors izgāja pa durvīm ... Tikai pēc jautājuma "ar kuru mašīnu viņš gribētu braukt?" viņš saprata, ka viņa priekšā ir delikāts jautājums ... brīdi padomājis viņš nolēma tā Tā kā es, tas ir, mēs brauksim uz ASV pie jums ... eee, atvainojiet, es nedzirdēju jūsu vārdu ... Stargirl

[~SweetIrony~]

sieviete pārsteigti palūkojās uz profesoru... ...Andželika, Andželika Reinsa, profesor, man prieks, ka nolēmāt braukt reizē ar mani... Un sieviete nadaudz pasmaidīja... Pagaidām viss rit, tā kā tas bija ieplānots...

[Darka]

Tieši šī iemesla dēļ man nepatīk sadarboties ar citiem aģentiem! Angela nodomāja, kad profesosrs izlēma braukt kopā ar Andželiku. Bet smaids no viņas lūpām nenozuda, viņa atvēra sarkanā kabrioleta durvis, bet tad atkal aizvēra un piegāja pie Andželikas. Sākumā mums būtu jāaizbrauc iepirkties, vai Tu pārzini Cīrihi?

[~SweetIrony~]

Ak, jā vēl taču jāiepērkas...Andželika nodomāja Īpašas pieredzes tieši Cīrihē man nav bijis, un tu?un viņa jautājoši palūkojās uz Angelu...