Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Miss Doherty]

Tā. Ko lai saka - nu saņemās, tauta! Un kā par nožēlu jāsaka, ka pieteikušies pagaidām tikai 2 cilvēki. Varbūt pieteikties vēl kādus spēlētajus iedvesmos Mattiassa piedalīšanās un rakstīt anketas iedvesmos parauganketa (atļāvos to tā nodēvēt - ļoti labi uzrakstīta. Ja kāds raksta - ņemiet piemēru)

Mattiasa anketa:

Vārds Uzvārds: Arts "Ksens" Ksillbergs
Vecums: 22
Rakstura apraksts: Viņa raksturs ir... teiksim tā, viņam ir ļoti interesanta apkārtnes uztvere. Datormaniaks.
Pagātnes apraksts: Nu, piedzima, uzauga... Principā viņš ir hakeris un pēdējos gados ar to arī nodarbojies. Ģimene... sen nav satikta, par tādas eksistenci principā atceras tikai divreiz gadā. Attiecības ir tikai ar pašreizējiem grupas biedriem - kolēģiem. Ksens ir hakeru grupas vadītājs.
Aizraujas ar: Datorspēlēm, īpaši fantasy pasaulē.
Fiziskā sagatavotība: Garš, kalsns jauneklis. Nav pārāk stiprs, toties veikls un ātrs. Pārvietojas kā ēna. Ideālākā viduslaiku profesija pēc ķermeņa uzbūves - lokšāvējs.
Temperamenta tips: emocionāli/garīgi noturīgs, viegli piemērojas, ja to gribēji zināt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) . Visu notiekošo uztver tā, it kā spēlētu "krutu" datorspēli ar vēl "krutāku" grafiku.
Vēl kas par tēlu: reliģiskas piederības nav ("kas tā tāda?"), ja neskaita datoru, īpaša pārliecība - 1. jebko ir iespējams uzlauzt, ja labi pacenšas, 2. ja tomēr uzlauzt neizdodas, skat. pirmo punktu.
Pēc izskata mazliet atgādina vampīru.

[Miss Doherty]

Tumsa. Klusums. Bezsvara stāvoklis.

Tālumā maza gaismiņa. Klusa švīkstoņa. Lēna virzība uz priekšu.

Gaismiņu kļūst arvien vairāk - mazi, sīki punktiņi kaut kur tālumā. Un arī skaņu kļūst arvien vairāk. Jeb klusums spiežas ausīs? Jūti kā vēja (?) brāzmas gar Tevi slīd - lēni, kā neīstas. Spēcīgi sajūtamas, bet maigas. Maza gaismiņa tepat blakus! Maza zvaigznīte. Tikai gaisma. Mēģini satvert - pazūd. Gaismiņu kļūst tik daudz, ka vairs jau neskaiti un pa pat nepamani, ka rodas arvien jaunas un jaunas. Lēnām sāc ieraudzīt to, kas apkārt - nekas. Lielā, melnā nekur esi. Lēnām parādās kas gravitācijai līdzīgs - sāc krist lejup. Palēnināti, bet ātrums pieaug. Parādās kas līdzīgs krāsu pleķiem. Pēc mirkļa saproti, ka tu krīti zemē. Ūdens, baltas smiltis, klintis... lēnām krīti. Lēnām? Nē, nu jau vairs ne lēnām! Ātrums pieaug. Gaiss sitas sejā, sirds dauzās ar 200 sitieniem minūtē, cauri mākonim, cauri otram... acis aizžmiedzas! Tūlīt būs klints... Nēēē!!!

Pļekš, pļeks, pļekš! Kāds aplaudē. Kāds smejas. Urkšķošiem, vecišķiem smiekliem. Smejas un pļeckā plaukstas vienu pret otru.
Tā sejas izteiksme...
Smiekliņš.
Es pajokoju. Bija taču smieklīgi?
Vēl mazs smiekliņš, tad krunkainā pundura seja savelkas pagalam nopietnā grimasē un bargi uzlūko Tevi. Un tomēr - lūpas atkal savelkas greizā vieplī, ko pats punduris būtu nosaucis par smaidu. Jeb smīnu.
Nu tad pie formālās daļas!
Miniatūram norvēģu trollim līdzīgais punduris apgriežas un steidzīgi tipina pie miniatūrā rakstāmgalda, kas novietots istabas stūrī.

Pēc mirkļa, beidzis ar atplestu muti un pagalam stulbu skatienu blenzt uz punduri, pamani, ka neesi vienīgais šajā telpā. Jā, protams, protams, šeit ir iepriekšminētais pundurtrollis, bet ne tas! Šeit ir apmēram vēl 10 tādu pašu kā tu - cilvēku ar krīta bālu seju un neko nesaprotošu skatienu. Cits šķiet gan jau ir beidzis blenzt uz trolli un pēta telpu, kurā atrodaties, cits vispār šķiet nav spējīgs redzēt neko, bet vēl kāds... ir pat iejuties?! WTF?!

Pamani, ka atrodies tādā kā alā... alveidīgā telpā. Maza, piebāzta ar tīstokļiem, pilna ar putekļiem, pa grīdu izmētāti spilveni... uz kuriem Tu sēdi. Šķiet, kāds mēģinājis īsā laika posmā sen neizmantotu darba kabinetu pārvērst par pieņemamo telpu...

******

Nu ko? Lai tā būda rūc (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Sorr, soreiz bez garumziimeem

Melisa ieknieba sev rokaa vienreiz, tad otreiz, lai paarliecinaatos, ka tiesam saap. Vina nesapnoja, tad ellee rataa, kur vina atradaas? Vai tiesaam seedeedama pie taas kastes buus palaidusi savu garu briivsolii un tagad ir tur, kur tiek izskirts miruso taalaakais likteni?
Nee, tam vina negribeeja ticeet. Punduris interesanti, kas tam nabadzinam bija par slimiibu, kas taa izkroploja. Tacu vins taa smeejaas. Melisa saneema duusu, galu galaa ikdienaa vajadzeeja saskarties ar visaadiem cilveekiem un tad bija labaak noskaidrot, ko vini grib.
Labdien, sakiet luudzu, kas sii ir par vietu un kaa es te nokluvu, un ko juus veelaties, ja reiz seit mani atgaadaajaat? Sii tacu nav skiistiitava, ko?

[Miss Doherty]

Pundurtrollis atkal izplūda irgošānās lēkmē.
Šķīstītava... Jūs laikam man nemaz strādāt neļausiet, ko?
Tik tiešām - viss mazais, savādiem izaugumiem un ādas sabiezējumiem klātais ķermenītis trīcēja tā, ka pergamenta lapas, kas viņam bija rokās, izkrita un nosēdās uz grīdas, kur nu kurā... Pieliecies, savācis lapas un turpinādams savus urkšķoši ````iskos smiekliņus smiet, viņš pavērās uz runātāju.
Visi ir tā izlaidušies... Zin', es jūs labāk iereģistrēšu un tad jūs iet, man kramp's vēl iemetīsies... Vaaai dieniņās, šitos pigorus!

Vecais sāka krāmēties pa dokumentu kaudzēm, kas uz galda stāvēja, pilnīgi ingorējot telpā esošos un viņu neizpratni. A kas viņam - izdarīs, kas darāms, lai var kratīties vaļā. Šitie arvien neinteresantāki sāk palikt! Nav jau kā kādreiz. Kā jaunībā... Jāā, tad gan - i publika atraktīvāka, i pašam spēki lielāki. Nu kas tad tagad? Tikai pabaida šamos mazliet - neko vairāk ja nevar. Nesanāk jau vairs. Un ar to pašu nekas - ne šie bīstas, ne kā - šķīstītava?! Phe! Vai tad te pēc šķīstītavas izsaktās? Nu gan! Dievs šito dzirdētu apsmietos kā traks... Jā, jā - tā gan! Kaut ko klusi zem deguna bubinot, vecais krāmējās ar tādu sparu, ka ap viņu sacēlās putekļu mākonis, kas nicīgo viepli nomainīja pret lielo kāsētāju. Klepo kamēr traks paliec... Un kāds no šitā labums? Sliktā oma ģeometriskā progresijā pieauga un nu jau vecais purpināja tik nīgri, ka dažam labam taisni neomolīgi varētu palikt.

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 08.10.2005 13:41

[Ļipa]

Efija redzēja tik dievīgu sapni, ka nemaz negribējās pamosties. Vai tiešām viņa atkal bija aizsnaudusies nelaikā. Nekas, drīz grāmata būs izlasīta un atkal pa naktīm varēs mierīgi gulēt. Tomēr, Efija pat nepaspēja pamosties, kad kāds bija ielauzies viņas sapnī. kritiens... straujāks.... straujāks....straujāks.... straujāks.... līdz viņas tumšbrūnās acis atkal atvērās un ieraudzīja... Skats lika mutei palikt vaļā. nē, viņa velaizvien bija sapnī, tikai burvīgais sapnis bija pārvērties par, ko biedējošu. Jā, un nu jau tas vērtās par, ko komisku, lai gan galvenais varonis bija tas pats trollis, kas, ko runāja, tikai Efija īsti nesaparat, ko. varbūt, ka tā nebija viņas dzimtā valoda, bet varbūt, ka kā jau tas dažkārt gadījās tad, kad cilvēks sapņo, daudz, kas paliek apslēpts.

[Idril]

Sonna mēģināja reaģēt ātri - nesanāca, viņa bija pārāk miegaina - tas bija pirmkārt.
Kas pie?
Viņa nodomāja saraucot pieri. Viņa paberzēja galvu un degunu, kuru bija apsitusi pret grīdu.
Viņš ir ļauns vai labs? Ak kā man nepatīk, ja viss jāizdomā pašai..
Viņa nodomāja un pavāca gaišos matus tālāk nost no sejas. Viņa gulēja uz vēdera, šajā telpā, pacēlusi vienīgi galvu. Lielāko daļu jo jau notikušās sarunas viņa bija palaidusi garām.
Tas pavisam noteikti būs nozīmīgi turpinājumā un es nezināšu..
Viņa izmisīgi nodomāja un palūkojās apkārt. Viņas šķietami mierīgajai ārienei - viņa joprojām plašām acīm nopētīja klātesošos un nebija bildusi ne vārda - bija iemesls, viņa mēģināja aši visu izanalizēt, spriest, kas noderēs un visu saprast. Viņa nebija nobijusies - nemaz, viņa visu laiku bija gaidījusi, kad notiks kas līdzīgs - tas atgādināja Ellu Smaragda pilsētā. Viņa nešaubījās, ka vēlāk pamodīsies, bet patlaban negribēja traucēt šo brīnišķo sapni - beidzot kaut kas notika. Viņa mēģināja atsaukt atmiņā pirmītējās sajūtas - tas bija patīkami, nudien, vienkārši fantastiski - tik dzīvi īstena sajūta, kādu viņa vēl sapņojot par piedzīvojumiem nebija jutusi.

[Moskjis]

Esmu putns. Liels, neveikls putns. Visapkārt koki.. Un cilvēki zem manis. Bērns... Ieraudzīja, viņš skrien, ķer.. Lec uz augšu vēl, vēl un vēl. Es glābjos no viņa koku zaros, lidoju prom. Bet koku zari ir savijušies kopā. Es netieku virs kokiem un plēšos uz priekšu... Uz priekšu, uz priekšu. Prom no viņa, prom no visa, prom, prom, Prom!!!

Un balss, kas krekšķ...

Uh And baby said: "Dance magic, dance magic." Esmu 'Labirinta' pasaulē. Un ārā leks stiegraini, spalvaini radījumi. Mētās savas galvas..

[Ungaarijas ragas...]

Tas nu gan palika iigns. Melisa necieta taadus, kas palika iigni, nu kaapeec nevareeja iztureeties laipnaak, it kaa vina zinaatu, kur nonaakusi! Par kaut ko taadu vina noteikti nebija sapnojusi, vai fantazeejusi... Varbuut tomeer?
Atminaa neskaidri atausa melnie burtini uz baltaas lapas. Vinu sagraaba sausmas, vai buuus noticis, kaa kaadaa no taam fantaazijaam, kur vinas varoni ieraava datora monitors.
Mieru, mieru! Melisa pieceelaas no spilvena, uz kura bija seedeejusi un noteiktaa solii piegaaja pie galdina.
Lieliski, lai tas trollis iignojas, vina turpretim iztureesies draudziigi.
Es atvainojos cieniitais par tik mulkiigu jautaajumu, bet varbuut juus tomeer vareetu vispirms izstaastiit, kur mees esam un kaapeec muus jaaregistree un visu paareejo, kas mums buutu jazina... Beigaas vina draudziigi uzsmaidiija.

[Moskjis]

Redzēju pirmos kontaktus starp dažādām dzīvības formām.

I can tell you what they say in space
That our earth is too grey
But when the spirit is so digital
The body acts this way

Esmu dzīvs vai miris.. Sapņos vai īstenībā...

Skaista vieta. Papirusi, spilveni... Iedegt sveces. Vīraks un sausais sarkanvīns.
Mūzika. Daudz mūzikas...

Prāts. Interesanti vērot sevi, no malas. Esi svešā, nepazīstamā, varbūt bīstamā vietā. bet domā ko citu... Vai mēģinu atslēgties no visa? Saglabāt skaidro saprātu.
Aizraušos ar Kantu, "Tīrā prāta kritika"

Vai Jungu. Meklēšu arhetipus savā prātā.

Un reizē smiešos par šo visu.
Kā teica "Stalkers"? Tie izglītotie cilvēki.... Cik viņiem tukšas acis.

[Lucifer]

Jūras mala. Vilnis pēc viļņa. Kaijas. Skaistas zilas debesis un iesārti mākoņi. Saulriets. Es un Eva pludmalē. Seko skūpsts. Tas mani uznes kā mākoņos. Un es krītu...krītu....krītu...
Kā ilūzija pāršķēlās mans sapnis par mākoņiem un pēkšņi attapos tumsā...drēgnumā.Skatiens piesteidza te pie viena...te pie otra cilvēka tumsā.
Domas šaudās. Nevaru saprast. Dzīvs vai miris. Taču likās,ka neviens no abiem.
Skatiens aizvijās pie kāda patiesi dīvaina radījuma,tikai nekā no viņa murmulēšanas nevarēja dzirdēt. It kā ausis būtu tik smagas ā svins,bet tad dzirde atgriezās un es sadzirdēju pavisam savādo balsi.
Pavisam savādi...kur Eva? es pēkšņi atapos un meklēju pēc savas mīļotās...vai drīzāk iedomāās sapņu meitenes,kuras man nekad nev bijis...

[..:Kerija:..]

Emīlija vēl nekad nebija domājusi, ka kas tāds varētu notikt. Tā vien likās, ka viņa bija kur atsitusi pamatīgi galvu un atslēgusies, ieslīgusi komā vai tomēr viņa bija tā nodzērusies +nopipējusies, ka nu viņai rādījās halucinācijas? Emīlija neko nesaprata, bet pēkšņi pat sāka likties, ka nemaz nevēlējās uzzināt, kas viņai noticis, jo te izskatījās...
-Kruta!-
Viņa klusi, it kā sev noteica, kad, ar saviem gandrīz gaisā saslietajiem matiem, iezīmēja gaisā rinķīšus. Viņas smaržas, kas spiedās vai ikkatram nāsīs, likās izgaisinām telpu un viņa nu spēja visu saskatīt un...
-Vāks!-
Nākamais neticamības moments bija pārdzīvots, kad viņa paspēra pāris soļus tālāk uz priekšu un pētot visādas dīvainības un dīvainīšus sev apkārt.
-Shit, cik daudz esmu sapīpējusies?-
Emīlija pēkšņi klusi iespurdzās un viņai pat mazliet no pirmā iespaida noreiba galva.

[Miss Doherty]

Piezīme: Ievērojat to, ka katrs ir savas tautības cilvēks līdz ar to arī valodām vajadzētu būt dažādām. Jūs nerunājat nevienā no tām. Visas skaņas, visi vārdi tulkojas jums nezināmā dialektā. Principā, ārkārtīgi dīvains(priekš jums) skaņu savirknējums. Tā mazliet urkšķoši, rūcoši - tā kā runā trollis.


Ta, ta, tā...
Visbeidzot atradis, šķiet, meklēto papīru viņš to triumfāli izvilka no kaudzes... mēģināja izvilkt. Veidlapai līdzīgais pergamenta gabals vidū pārplīsa uz pusēm - viens gabals trollim rokā, otrs palika starp pārējiem pergamentiem.

Sapīkumu strauji nomainīja smaga vilšanās izteiksme sejā. Nopūties viņš pavērās uz Melisu - ar tik nīgru skatienu it kā viņa būtu ar savu klātbūtni vien likusi tam papīrelim saplīst. Protams, ka viņš i netaisījās atbildēt uz tiem muļķīgajiem jautājumiem.

Nu lab. Pierakstīs jūs tepat, vēlāk sameklēš, kur iegrāmatot. Nu?
Viņš pavērās uz Melisu argaidošu skatienu. Nekādas reakcijas?
Nu sauc tak savu vārdu!
Pundurtrollis bija tik saērcināts, ka nu jau ķērca nelabā balsī un nikni blenza uz Melisu. Un jā - kāpēc tikai Melisu? Viņš pablenza arī uz pārējiem.
Nu sauc tak vārdus!

[Nihil]

Ooc: Wtf noziimee "tulkojas"? Mees runaajam uz dzirdam kaut kaadu sviestainu ruucvalodu vai kaa? Vai arii vienkaarshi te oficiaalaa valsts valoda ir ruucvaloda un mees visi runaajam katrs savaa valodaa?

Bic: Peec baltas papiira lapas un ziimulja naakamais, ko vinja redzeeja, bija diivains sapnis. Par lidoshanu. Diezgan garsh un daudz detalju, sajuutu. Naakamais, kam idejiski bija jaabuut tam, ko sauc par pamoshanos, visnotalj likaas kaa cits sapnis. Tikai - ar zemi, griestiem, citiem cilveekiem un pavisam reaalu spilvenu, uz kaa Laine seedeeja. Un kaut kaadu Svesho, kas aardiijaas pa papiiriem uz maza rakstaamgaldinja.

Laine vispirms krietni nozhaavaajaas, saberzeeja acis un tad paskatiijaas apkart veelreiz. Citi cilveeki. Un visi kaa viens ar satriecoshi dailjruniigaam sejas izteiksmeem. Viena meitene pieceelaas un meegjinaaja kaut ko teikt Sveshajam. Laine bija aiznjemta blenzhot uz aapkarteejo alu-kabinetu un ap vinju gandriiz redzami virmoja gaisaa jautaajums: WTF?

[Ungaarijas ragas...]

Melisa dziļi ievilka elpu un varonīgi samirkšķināja acis mēģinot aizturēt asaras, kas bija saskrējušas acīs pēc pundura uzbrēciena un pakāpās soli atpakaļ.
Pie velna viņu, pie velna visu šo vietu, pie velna!!! Bāc, tu nedrīksti piesaukt velnu, kā velnu piesauc tā velns klāt. Nē, domā pozitīvi, tev jādomā tas labākais, viss atrisināsies un nepasūti tagad visu, saņemies, citādi viss tik tiešām pasūtīsies... taču skaļi nekas neizpaudās. Viņa jutās aizvainota par šo viņasprāt nepelnīto uzbrukumu, turklāt nesaprotamā valodā.
Vislabrātāk viņa tagad būtu tāpat uzrēkusi pundurim, taču te bija citi un svešinieku priekšā Melisa negribēja izblamēties. Slikts sākums gan nenozīmēja sliktas beigas. Turklāt viņai bija veiksmes apakšveļa...
Taču vienu gan tas nemainīs - tas, tas... trollis bija zaudējis viņas simpātijas...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 10.10.2005 08:36

[Moskjis]

Mha, ha, ha es smējos... Kā aptracis, kā zaudējis prātu...
Mēs esam barbari, barbari.... Ai nopūtos Mha, ha, ha

Katrs runājam savā valodā: bar, bar, bar!!! Bar? Bar, bar.
Un bļaujam uz otru.... Mha, ha, ha!!!
Smiekli pagarinot dzīvi, Mha, ha, ha tad jau dzīvošu.....

Jaunkundz, pamēģiniet ar zīmēm! Es saucu. Ups, viņa mani arī diez vai saprot...
Bar, bar? Bar. Bar, bar! Ai...

Piegāju pie mazās radības, bakstīju sev krūtīs un teicu: Fransuā, Franuā Rablē!!!
Rādīju vēlreiz uz sevi un teicu Fransuā... Tad norādīju uz mazo radību un gaidīju...
Ko teiks viņš...

[Ungaarijas ragas...]

Melisa paskatījās uz to, kurš sevi dēvēja par Fransuā. Traks viņš izskatījās visnotaļ traks, un tie smiekli. mazliet neomulīgi, bet viņa izlikās, ka ar šo vīru viss ir kārtībā.
Franču valoda, tā izklausījās pēc franču valodas, ko viņa dzirdēja.
Ak dieniņās, takš te bija vieni ārzemnieki! vai viņa te tiešām vienīgā latvieti.
Labi, patrenēšu savu anglisko!
Excuse me! Do you speak english? Un vai kāds te runā arī latviski? Vai govorit po russki? labi, ja neviens nesaprot manu dzimto, tad viņi nesapratīs ko es muldu... Nu re pierādījās, ka nav ļaunuma bez labuma un Melisa pasmaidīja. Tomēr tomēr, turklāt viņa skaidri atcerējās, ka bija izkāpusi no gultas ar labo kāju.

[Moskjis]

English! English? Do you think I will speak English!!! I understand it, of course, but ... I will not speak English… !!!!
Ak, dievs. Nepietiek ar to, ka viņu dēļ mira Žanna d'Arka, ka ilgu laiku viņi valdīja vai pusē mūsu zemju, ka...., ka .....

Uh, aizrāvos. Un tas mazais knēvelis visu laiku lūr....
Un vispār, es guļu un šis ir sapnis. Es redzu sapni sapnī, vai sapni, kurš ir sapnī, kurš arī ir sapnī. Apburtais loks....
Drīz kaukšu pret mēnesi un būšu vilks.

Bet ja šī ir īstenība.....
Tad man ir bail, nāvīgi bail. Un es būšu nevis vilks, bet zaķis, kas slēpjas krūmos, vai pele savā alā.

Labāk pieņemšu, ka šis ir sapnis. Mans prāts izpauž savu zemapziņā glabāto informāciju...

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 10.10.2005 13:09

[Mattiass]

Ksens paraudzījās apkārt un nodomāja: Hmm, tas laikam ir kaut kāds noslēptais līmenis. Loģistiski, ka valoda šādā pasaulē patiesībā nebūtu angļu. Bet grafika te ir krutākā no visām, ko esmu redzējis... nē, tiešām... biju domājis šito purnu nodauzīt, bet tagad takš vairs nebūs jautri, redz cik ekspu tīkotāju novākušes... Vispār kruta pasaule. Atjēdzās Ksens tad, kad kāds sāka kaut ko muldēt angliski.
— Diemžēl, jaunkundz, latviski nerunāju, bet nav iebildumu iemācīties. Bet es zinu angļu un krievu valodas, — Ksens pieklājīgi atbildēja Melisai, un tad nopētīja punduri ar skatienu, kas izpauda Ksena pārdomas (uzreiz kraut pundurim pa ķobi, vai parunāties... un pēc tam kraut pundurim pa ķobi).

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 10.10.2005 15:47

[..:Kerija:..]

Emīlija, tākā bija angliete, saprata pāris frāzes no cittautiešu teiktā, vai vismaz tā, ko viņi centās bilst angliski. Viņai sanāca smiekli. Emīlija palūkojās atkal apkārt. Tik daudz dažādu cilvēku, tik daudz dažādu dialektu. Viņa iesmējās atkal. Atrazdamās tepat starp visiem, un vienlaicīgi tomēr mazliet nostāk no bara, viņa iesmējās atkal. Viņas košās drēbes likās izceļamies uz citu fona, tomēr...
-Pajāt par to!
Viņa pie sevis nodomāja un iesmējās atkal.

[Ungaarijas ragas...]

Tā vēl viens, kas kliedz bez iemesla, taču tas, kurš ieminējās, ka prot runāt pa angliski un krieviski likās visnormālākais.
Jēziņās, kur es esmu nonākusi! bet tev taču tagad ir iespēja!
Eto horošo, što vi govoriķe pa ruski, ja ļučše poņimaju i govorju na etom jazike! Melisa pievērsās viņam, Moja imja Melisa!
Viņa izjuta atvieglojumu, ka ir kāds kas varētu saprast, ko viņa saka.

[Miss Doherty]

/ooc: Ārprāc! Kaut kāds aptrakums! Es ārkārtīgi atvainojos, ka radīju šādu nevajadzīgu sajukumu - būtu ka nu klusējusi un bijusi mierā ar to, kas ir. Eh...
Tulkojas - tas domāts tā, ka jūs dzirdat jums pavisam svešas skaņas (jūs saprotat, ka to jums teorētiski saprast nevajadzētu), bet saprotat, kas tiek teikts (gluži kā runājot savā dzimtajā valodā) Priekš kam tas?! Vienkārši atmosfēras radīšanai... it kā. Radās sajukums. Piedošanu. Turpmāk smalkāk un cerams arī sakarīgāk paskaidrošu ko kas nozīmē.

Lai nebūtu tā, ka vajag izlikties, kakaut kādas darbības nav notikušas, tad uzskatiet, ka jūsu tēli uz mirkli nav sapratuši sacīto. 'Programmā' k-kas uz īso sagājis. Bet tagad viss ir ok, un visi visu saprot

Un ja ir vēl jautājumi, neskaidrības - ATD vai PZ (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) /

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 10.10.2005 17:35

[Miss Doherty]

/OOC: Atvainojos, ka 2 raksti pēc kārtas - rediģēt vairs neļāva/


BIC: Pundurtrollis ar pagalam aizvainotu aci blenza uz to žākli, kas sevi par Fransuā nosauca. Pēc mirkļa blenšanas viņš ieķērcās tik skaļi un tik nelabā balsī, ka pergamentu kaudze apgāzās, kādam pārītim klātesošo aizkrita auss, daži salēcās, bet tie, kuri vēl domāja sapnī esam, sajutās visnotaļ reāli jeb vismaz kā mazā murdziņā.
Fransuā! Fransuā!
Mazā pusradība brēca tik aizkaitināti kā tikko izvirdis vulkāns
Ko neteiksi - Fransuā! Kransuā! Krancuā! KRANCUĀ!
Izstiepis roku viņš bakstīja ar mezglaino pirkstu Fransuā vēderā tik stipri, cik nu viņam atļāva atrašanās stāvoklis - gluži vai zem francūžā. Tomēr viņš iemanījās bakstīt ātri un pa tām vietām, kuras Fransuā nemēģināja aizsegt.
ĀRĀ! Mani te pa vecu muļķi tur?! Garais slaists tāds! ARRRRRAAAAAAAA! Visi! Ārā, ārā, ārā!
Sīkās kājeles dipināja pa spilveniem piemētāto grīdu un raudzīja, kur kādam iespert.
Fransuā! Blenzīs te uz mani! Prom! Blenžas tādi! Lūriķi! Slaisti! Tūlīt jūs ar furunkuļiem apkritīs!
Brēkdams nebalsī un ārdīdamies kā miniatūra viesuļvētra viņš bīdīja visus uz izeju - sākumā nepamanāmām, mazām durtiņām, kas bija itin labi piemērotams viņa augumam, bet dažam labam lielajam cilvēkam varētu sagādāt pamatīgas grūtības izkļūšanas jautājumā.

Piezīme: Caur durtiņām saliecoties var izspraukties vidējas miesasbūves cilvēks. Cik atceros neviens resns nebija, bet apjomīgākam cilvēkam vajadzēs mesties četrrāpusun cerēt, ka neizsprūdīs.
Ja kāds iztiek otrā pusē - tumsa. Klusums un tumsa. Kā pašā sākumā. Kā tad, kad pēc jūsu domām bija jocīgais sapnis par kritienu./

[..:Kerija:..]

Emīlija cītīgi vēroja visu notiekošo un tā kā viņa vienkārši uzskatīja, ka viss šis ir viņas halucionācijas no zālītes vai zālītes apvienojuma ar lakoholu, vai tomēr alkohola un tabletēm... viņa neatcerējās.. lai nu kā, viņai bija jautri un viņa jutās arī mazliet pacilāti, it kā būtu ko salietojusies. Nebija jau pirmā reize, kad viņa tā jutā,s lai gan šeit viss savādi likās pat.. reāls.
Emīlija, kaut kā grūstīta un stumdīta, tika it kā vilkta uz priekšu. Tad, viņai pat nemanot, viņa bija kur citur, ne vairs tajā telpā, kur iepriekš.
-m.a.u.c.ī.b.a, kas te notiek?-
Viņa it kā pati uz sevi lamājās, tomēr izteica to skaļi, iespējams pat pārāk skaļi. Nebija iemesla lamāties, tomēr...
-Nu, cik tad var?-
Viņai tā vien gribējās kādam iebelzt, lai tikai nedrūzmētos. Viņa necieta drūzmēšanos, tāpēc savu koncertu laikā priecājās, ka atrodas uz skatuves, nevis skatītāju vietās. Viņas acis pēkšņi likās paliekam aklas.. tumsa.. melni pelēcīga tumsa, kas smacēja acis. Viņai gribējās kliegt.

Šo rakstu rediģēja ..:Kerija:..: 10.10.2005 18:12

[Ungaarijas ragas...]

Tas mazais punduris bija traks! ko viņš tur vervelēja.
Paga? Melisa piepeši attapa, ka saprot visu, ko saka punduris, ko teica Fransuā. vairs nebija labi.
Taču viņa bija apmulsusi no pundura izdarībām un ļāvās bīdīties uz priekšu. Automātiski pieliecās, bet tad piepeši kā atmodās, apcirtās apkārt un nomēroja ar skatienu trolli.
Velns ar ārā, vai jūs vienreiz varat paskaidrot, kas te notiek vai nē?!!! viņa spalgi un visa spēka nobļāvās.

[Lucifer]

Kas?es pēkšņi nodomāju un uz brīdi aizmirsu par Evu. Tumšā telpa aizkliedēja visas jaukās atmiņas. Vairs nebija ne pludmales...nekā...tikai tumša telpa.
Sirds dauzījās kā negudra. Izdzirdot man daļēji pazīstamo angļu valodu nolēmu kontaktēties ar pārējiem cilvēkiem.
Whats gong on? es izstomīju,bet sapratu,ka tiešām pateicu,kaut ko nepareizu.
Entschuldigung!Was ist hier los? Sprechen Sie Deutsch?es jautāju sev vēlamajā valodā un nezināju vai kāds sapratīs.
Bet izskatījās,ka ikviens varēja saprast manu teikto. Interesanti,vai šeit ir kāds triks vai vienkārši šie nepažīstamie cilvēki ir tik izglītoti un zin vācu valodu?
Tas lika man aizdomāties.
Domas atkal aizklīda kaut kur tālu atceroties par mājām. Atkal gibējās vērot saulrietu kopā ar manu sapņu meiteni Evu...

[Moskjis]

Mazais rausītis!
Un sajūta ir drausmīga, tas nav sapnis. Esmu Kafkas pasaulē


...Once more the odious courtesies began, the first handed the knife across K. to the second, who handed it across K. back again to the first. K. now perceived clearly that he was supposed to seize the knife himself, as it traveled from hand to hand above him, and plunge it into his own breast. But he did not do so, he merely turned his head, which was still free to move, and gazed around him. He could not completely rise to the occasion, he could not relieve the officials of all their tasks; the responsibility for this last failure of his lay with him who had not left him the remnant of strength necessary for the deed....


Mazais rausītis! kucēnus nesit...
Bet, pirms iziet pa durtiņām, aizņēmos kādus pergamentus no apgāztās kaudzes...

Tumsa, tumsa bij tas ko ieraudzīju...
Virzījos tālāk. Nezinu, kā... Bija sajūta, esmu bezsvara stāvoklī, kā astronauts kosmosā.
Tad pazuda balsis. Griezos atpakaļ, bet arī tur... Tikai tumsa.


I can never get out of here
I don't want to just float in fear
A dead astronaut in space

[Ļipa]

Efija nebija radusi pie tādas attiekmes, ka tiek stumdīta un grūstīta uz visām pusēm un vēl bļauj uz viņu. štrunts par citiem, bet uz viņu? Njā, laikam šajā vietā nebija nekādas audzināšanas kultūras.
Es atvainojos, varbūt Jūs tomēr nelamātos?
Efija pieklājīgi painteresējās, lai gan cik nu tas pieklājīgi varēja sanākt ar jautājumu, ar, kuru viņa parasti izveda no pacietības cilvēkus. Pēdējais atgadījums bija bijis pērkot matu gumiju, kad pārdevēja izlamāja viņu par to, ka visu nenoliek pa vietām, labi tas nebeidzās un pašlaik Efija labāk met līkumu tai vietai. kauns tomēr arī viņai piemīt.

[Moskjis]

Maldos mūžīgā tumsā


There goes my old girlfriend, there's another diamond ring
And, uh, all those late night promises I guess they don't mean a thing
So baby, what's the story? Did you find another man?
Is it easy to sleep in the bed that we made?
When you don't look back I guess the feelings start to fade away.
I used to feel your fire
But now it's cold inside
And you're back on the street like you didn't miss a beat, yeah


Mana sirds ir melna, mans prāts ir melns....
Un pamazām zaudēju prātu.
Šī apziņa ir visbriesmīgākā. Saproti: tavs prāts mirst, bet nespēj rīkoties...

Kā cīņā, tev nolaižas rokas... tās vairs nespēj pacelt. Tu centies, centies, bet muskuļi vairs nedarbojas. Apziņa, ka līdz sakāvei, nāvei vairs ir tikai daži mirkļi. Un saņem... sitiens, sitiens, sitiens. Līdz krīti...

[Lucifer]

Pēkšņi es sapratu,ka jāiet. Jākustas ārā no šīs elles rīkles. Piecēlos un lēni slīdēju uz tādas,kā izejas pusi. Par Evu tagad domām neija laika,kaut gribējās redzēt viņas seju un brūnos vējā landošos matus. Skaisto seju...
Nē! Es tagad nedrīkstu domāt par Viņu! Man jātiek laukā un jānoskaidro,kas šeit notiek.
Es virzījos uz izejas pusi tikai šķiet,ka neviens mani nemanīja. Varbūt vainīgs bija mans gotiskā stila apģērbs,kas cieši piekšļāvās šeit valdošajai tumsai.
Mani tomēr neatmeta doma par to,ka esmu šķīstītavā. Visapkārt tumšs. Kāds mazs vīrelis mēģina tevi reģistrēt...vai sazin vēl ko ellē darīt. Elle...es aidomājos...vai es nonākšu ellē,ja šī patiesi būs šķīstītava?
Man bija nedaudz bil un sirds pukstēja straujāk. Bija bail...atkal...domas par Evu. Viņa bija ā mans pavērums fantāzijā. Viņa bija mans patvērums no ārpasaules.
Iedomājoties par viņu man likās,ka tumsā pavīd viņas smaidošā seja. Tikai uz mazu mirklīti. Uz brīdi mana sirds jutās tik laimīga.
Atkal sekoja uzbrēciens ar vienu vārdu. Ārā! mazais vīrelis uzkliedza.
Sāku iet ātrāk un nonācu līdz mazajam atvērumam,kas laikam bija domāts kā eja.
Sperdams soli kaut kam uzdūros.
Es atvainojos.sacīju. Laipni smaidīju,bet tomēr bija bail. Bail,kas tagad notiks.

[Nihil]

Laine pa to skjietami garo briidi, kas pagaaja, kopsh peedeejoreiz noveersa skatienu no diivainaa trollja, nebija atradusi nevienu pashu kaut nedaudz ticamu izskaidrojumu nokljuushanai sheit. Tagad sashutusi par trolliisha izdariibaam, neko-nepaskaidroshanu un nu jau arii aaraa dziishanu, vinja pieceelaas kaajaas un izsleejaas pilnaa augumaa, uzmanoties, lai neatsistu galvu pret alas griestiem, kuri vietaam bija augstaaki, vietaam zemaaki.
Mazais moskjis tagad visus gruuda un tishinaaja uz durvju pusi. Nav nedaudz par mazu? Pareejie normaalie, muusdieniigie cilveeki tikpat kaa bez ierunaam jau devaas araa pa neproporcionaali mazajaam durtinjaam, kameer viens dzeks melnaa, kursh jau bija pie pashaam durviim, kaut kam uzgruudaas un atvainojaas. Taa nebija durvju stendere vai plaukts turpat blakus? Te patiesiibaa vareetu buut arii gaishaaks, tas siikais briesmonis, kursh tagad uzraudziija, lai visi tinas araa, te tikai bojaa acis.
Vinja jutaas vairaak taada mazliet sadusmojusies par to, ka trollis neko nepaskaidro, nekaa nobijusies no taa, kas notiks.

Ok, buus tomeer jaapienjem, ka mazais moskjis zin labaak. Naakamais meerkjis- durvis.

[..:Kerija:..]

Emīlija centās kur taustīties, tomēr.. viņai likās, ka iegrimst aizvien dziļāk un dziļāk. Ne jau kādā masā, bet.. visā, kas apkārt. Tumsa.. nē, tumsa viņai nepatika. Tā viņai atgādināja ko.. šaušelīgu un radīja viņā sāpes. Nē, nebija īstais laiks, lai visu sabojātu un sāktu īgņoties. Viņa tikai sejā uzmeta vieglu smīnu un devās uz priekšu, cik nu tas bija iespējams. Tā vien likās, ka te bija salasījušies vai vesels bars ļautiņu vai tomēr.. kas cits?
Nu viņa vairs ne par ko nejutās droša.

[Mattiass]

— Tu kuces deels taads! — Ksens uzblaava pundurim (un sekmiigi vinju paarblaava), — Tu te muus dzenaasi, ja? A nu ka pats ar furunkuliem norauties negribi?! Es tev tuuliit pautus noraushu, ja nebeigsi blaut! — un tad mieriigaak turpinaaja. — Normaali visu nevar izdariit, vai? Buutu nu vismaz apstaastiijis, kas shii ir par vietu, un kas vispaar notiek. Kaa buus?

[Moskjis]

Skaņa....

Pār mums valda Puppet-master...
Un mēs esam tikai instrumenti...

Bet skaņa. Tā ir skaista. Tā dod gaismu, varavīksni.... Ūdeni varavīksnei.

Un tad...
Rodas strūklaka, krāsas...
Un es atkal atrodos Čehijā, visapkārt man ir strūklakas, tajās atspoguļojas krāsas, skaņas...

Es maldos starp tām, vēroju krāsas, skaņas.

[Miss Doherty]

Piebilde:ārpus alas atrodas - Kerija, Moskjis, Nihil. Visi pārējie atrodas iekšā alā.

Alā/kabinetā:

Trollis vispirms tā kā mazliet apraujas, kad Efija ierunājas visnotaļ pieklājīgi lūgdama nelamāties. Tad vēl viens cilvēks sāk runāt laipni. Tas jau visnotaļ samulsina pundurtrolli. Un tad Ksens sāk bļaut... un arī pāriet uz laipnu runāšanu.

Nu...
Viņš paveras uz klātesošajiem - vai tiešām viņi būs tie, kas klausīsies viņā? Vai viņiem tiešām interesēs? Iesāukmā tā mazliet neroši, tad jau arvein raitāk un raitāk - trollis sāka runāt, atbildēt uz jautājumiem...

Nu... šeit ir mans kabinets. Jūs jau redzat - nekas jau nav. Man jau tikai nesen pateic, ka jūs ieradīsies. Sanesu spilvens, piekārtoj... Gribēju atstāt labu iespaidu.
Pundurtrollis mazliet pieklusa. Pārlaidis skatienu klātesošajiem un viņu ieinteresētajām sejām viņš nosprieda, ka tas arī tā kā ir izdevies. Nokremšķinājies viņš turpināja
Es tikai jūs iereģistēš. Lai viņ zin, kas nāks un kas jāsagaida. Mums jau katram te sava dzīve arī. Un viss mums te iet uz galu - ar visu šito padarīšanu - ienācēji nekad nepaliek. Nu daži jau jā, bet kaut kas jau nav riktīg. Darbs jau man ar nav. Vairāk tagad visi ar privāto dzīvi ņemas. Te jau visādi iet - ne tikai šitādus pigorus gadās redzēt. Vispār jau es dikti samulsu, kad man pateic, ka vēl kādi būs - tagad es te ar rakstvedību ņemāsun nav jau vairs laik man te ar tiem ienācējiem ņemties. Un tagad - atkal pie vecajiem pienākumiem.
Jūs jau neko nesaprot... Eh.
Trollis pakasīja aiz auss un klusiņām nogārdzās
Es piereģistrēš jūs un tad jūs iet. Gan jau jūs sapratīs, kura ir jūsu vieta Fantāzijas impērijā...

Nu ta - kād tie vārdiņ?
Un atkal atsākās rakāšanās pa pergamentu kaudzi - tikai šoreiz jau pa apgāzto...


Ārpusē (tumsā):

Atkal parādās mazās gaismiņas. Tinkš! - tur. Tinkš - šeit! Tinkš - šeit un tur! Gaismiņas visapkārt un apkārt... Tikai šoreiz ne izmētātas pa visurieni, bet veidojot tādu kā tiltu. Uz zvaigžņu gaismas tilta krita vēl un vēl zvaigžņu - krita kā ūdens lāses strūklakā, krita radot klusas šļakatas.

Klusas putna spārnu vēdas - kāds nolaidās uz zvaigžņu tilta. Ļoti staruji nolaidās - vien balta gaismas strēle un kāds jau stāvēja tilta sākumā - otrā galā tam, kur atradāties jūs.

Kāda ārkārtīgi skaista būtne atradās 'tilta' otrā galā - pat nevarēja saprast kāda dzimuma tā bija, pat nevarēja tās sejas pantus skaskatīt... patiesībā pat seju nevarēja saskatīt. Viegls mirdzums apņēma līgano stāvu, kas virzījās šurp... Smaids. Nē, neviens vēl nesaskatīja būtnes seju - katrs sevī sajuta gaišo labvēlību ar kādu šurp nāca skaistuma personifikācija. Katrs sevī sadzirdēja balsi, kas liktu fēniksam apbrīnā apklust - balsi, kas aicināja jautāt. Balsi, kas iedrošināja. Balsi, kas aicināja - bez vilinājuma, bez kārdinājuma. Katrs sevī sajuta smaidu...

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 11.10.2005 19:54

[..:Kerija:..]

Emīlija pēkšņi pamanīja tumsā kot ādu, kas viņas acīm lika uz mirklīti piemiegties. Nē, tas nevarēja būt. Tumšā, pēc domām, tukšā tumsā kas uzradās. Kā no zila gaisa... lai gan gaiss ne allaž ir tieši zils. Kas uzradās un likās mirklīti izzūdam, tad likās parādāmies vēl un vairāk, un... Emīlija pēkšņi apstulba.
Vai jūs arī ko tādu redzat? Viņa vaicāja vienlaikus ar rokām it kā taustoties apkārt, cenšoties kur atdurties. Tad viņa kam pieskārās, tomēr īsti neapjēdza kam pieskārās. Tikai juta kaut ko.. kaut ko īsti nenosakāmu.. viņa aši atrāva roku, tomēr pieskārās tam vēlreiz un jau drošāk.

[Miss Doherty]

*Kerija pieskaras Mošķa tēla rokai.
**Visi no pilnīga bezsvara stāvokļa sākat lēnām sajust smagumu, kas velk uz leju. Ne kā uz kritienu - vienkārši uz kāda jums neredzama tilta pagarinājuma jeb kāda celiņa jūs nostājaties.
***Būtne, kas tovojās apstājas gaismas tilta vidū un tuvak nenāk.

[Mattiass]

-- Cieniitais, saaksim ar to, ka juus mums vareetu paskaidrot, vai obligaati ir jaaregisteejas. Un veel juus pie reizes vareetu pastaastiit, kas te iet uz galu. Un kas iisti nav riktiigi.

-- Un vai juus vareetu paut ko kopeejos vilcienos par fantaazijas impeeriju apstaasstiit?

[Miss Doherty]

Punduris apstājās rakāties un pavērās uz Ksenu
Apstāstīt? Nu jūs zin... es nezin, vai es drīkstu jums tā stāstīt... es nezin, ko Tie ir nolēmuši...

Bet reģistrēties vajag gan. Kamēr jūs nav iereģistrējušies, jūs šeit neskaitās. Kamēr jūs šeit neskaitās, jūs nevarat doties tālāk. Kamēr jūs nevarat doties tālāk, tikmēr jūsu fiziskais ķermenis mirst... Nē, viss! Neko vairāk es jums neteikšu! Piereģistrēsimies un dodieties prom. Tālāk jau tā ir citu darīšana, ko ar jums iesākt. Vārdus!
Trollis, kaut arī nezaudēja savaldīšanos un centās nezaudēt k-kādas cilvēkam saprotamas pieklājības normas, kļuva strikts.

Tiesa gan tas viss nopietnus izskatījās tā ar puļķiem sabakstīts - rokās maza saplēsta lapele, uz kuras viņš grasījās skribelēt vārdus. Nu bet ko - veidlapa ta saplīsa...

[Moskjis]

Saira strūklakas, pazuda dzelmē. Atkal tumsa...
Pakš, pakš, pakš..... Līst lietus, skaidras lāses, kas izceļas uz tumsas...

Tumsa vairs nav ļauna, tā ir fons.
Fons skaistām lāsēm, tiltam uz bezgalību...

Gaisma spīd acīs... spārnu vēdas.
Silts pieskāriens. Kāds satver manu roku....

Mans prāts ir citur. Tas maldās pa seno Grieķiju...
Sirēnas, skaistas sievietes ar putnu ķermeņiem.

Kurš mani piesies pie masta, vai iedos vasku, ar ko aizbāzt ausis.
Kā teica Odisejam Kirke? Kad nāksi tuvumā salai, kur mīt sirēnas, šie spārnotie putni ar sievietes galvu, neļaujies viņu tīkamām dziesmām, ar kurām viņas apbur katru, kas tajās ieklausās, un ierauj dzelmē.

Man nav masta, nav vaska. Eju pretī šai Sirēnai. Kāds neizprotams spēks mani dzen pie tās. Un saprotu: man nav vairs bail no nāves... es vēlos dzirdēt Sirēnas dziesmu. Tās jūtas, ko viņa liek tajā....

[Mattiass]

-- Un kas tie taadi -- Tie? -- Ksens nelikaas mieraa.

-- Esmu augstaakais vampiirs Ksens fon Tastatuurs, -- Ksens smaidiidams pazinjoja, -- nee, nu ja nopietni, vienkaarshi Ksens, -- vinjsh staadiijaas priekshaa.

Hmm... Registraacijas proceduura. Kaut kur to esmu jau redzeejis... Morrowind! -- paar Ksenu naaca atklaasme.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 12.10.2005 14:27

[Ungaarijas ragas...]

Melisa klausījās un skatījās pundura rosībā. Dīvaini, taču viņa kaut kā nevēlējās, lai viņas fiziskais ķermenis mirst. Hmm, varbūt piereģistrēties. Ja viņa pateiks vārdu...
Jūs taču neizmantosiet mūsu vārdus ļaunos nolūkos, ko? viņa pajautāja pundurim.

[Nihil]

Ooc: Mattias, izbeidz, lol (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Nee, ok, taa tik turpinaat, bet ja tu ar citiem saaksi sarunaaties kaa ar NPC, tad gan buus slikti- dialogboxaa teemu par ko runaat buus tik vien kaa "little advice" vai "my trade" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Bic: Laine jau saaka pierast pie taa, ka ne vella nevar saprast no notiekoshaa un shobriid jau bija aizmirsusi par iigno trolli un meegjinaaja izbaudiit diivainaas sajuutas un absoluuti neticamo, kas notika acu priekshaa. "Meegjinaat" gan nebuutu iistais vards, jo redzeetais nepavisam nelikaas diivains. Laine dzirdeeja kaa meitenes balss veel pajautaa "Vai jūs arī ko tādu redzat," bet nenoveersa skatienu no mirdzoshaas ainas.
Leenaam sajutusi zem kaajaam taadu kaa pamatu, vinja speera paaris solju uz priekshu, lai nokljuutu tuvaak un vareetu ko uzzinaat...

[earnella]

Ariadne samirkšķināja acis. Viņai nupat bija šķtisi, ka viņa vairs nav savā istabā.
Nē, pag. Viņa nudien vairs nebija savā istabā. Viņa sapurināja galvu.
`..kamēr jūs nav iereģistrējušies, jūs šeit neskaitās. Kamēr jūs šeit neskaitās, jūs nevarat doties tālāk...`
`..nu, ja nopietni, vienkārši Ksens...`
`..mūsu vārdus ļaunos nolūkos, ko?`
Viņa sadzirdēja šādas saraustītas balsis. Šķita, ka tās nāk no nenoregulēta radioaparāta. Tomēr beigās pēdējais vārds `ko` skanēja skaidri, it kā runātājs stāvētu tepat blakus... Ak vai. Nē, viņš tiešām stāvēja blakus. Viņa stāvēja. Meitene. Ko laikam nevarēja teikt par.. troļļveidīgo punduri viņu priekšā.

[Ļipa]

Es atvainojos, bet tas nekas, ka es neko nesaprotu?
Efija bieži ar šādiem teikumiem mēdza pārtraukt skolotājus skolā, šoreiz tas tika vērsts dīvainā radījuma virzienā, kura vārdu viņa vai nu nebija dzirdējusi vai arī bija palaidusi garām. nebūtu jau arī nekāds brīnums, ja troļļa vārsds būtu paslīdējis garām- normāla parādība- ar neuzmanībām bija pilna visa viņas dzīve.

[earnella]

-Baidos, ka tu neesi vienīgā.
Ariadne klusi teica meitenei, kas nupat bija runājusi.
-Un tomēr, tas atšķirībā no visa, ko esmu redzējusi iepriekš, ir interesanti.
Tad viņa aprāvās. Ka viņa var zināt, ka tā visa nav sasodīta halucinācija...?

[Moskjis]

Es nejūtu, vai kāds mani tur... Vai pie manis turas... Esmu ruķis, spēju iet varavīksnes ceļu. Esmu Kims, aiz manis ir palicis Pasaulgala cietoksnis. Priekšā putns ar divām sejām.
Kā teica Jungs? Katrai lietai ir pretmets? Labais un ļaunais, dievs un velns, Iņ un Jaņ...

Esmu Meistars pidžammā. Kur ir mana Margarita?
Un mazais punduris... Vai vinš varētu but dēmonisks pāžs, runcis, kurš uzkož sālītu rudmiesi?

Man acīs eksplodē varavīksne....
Pēkšņi skaņas ir krāsas un krāsas ir skaņas. Vai mākslasdarbi arī ir slimības izpausme?

Vai es dzirdu Sirēnu? Putnu ar sievietes seju...
Draugi man sakiet bez viltus vai es jucis vai iedomu mākts!
Voland, kur tu esi! Es saucu. Nāc, esmu tavs Berliozs. Nocērt man galvu. Atbrīvo mani no tās, no sapņiem ko tā rada, no murgiem...

[Idril]

Jāsauc vārds? Tas var būt bīstami..
Viņa nervozi nodomāja un noguldīja glavu uz rokām blenžot sānu sienā un apdomājot savu rīcību.
aši izdomāt kādu pseidonīmu? Samurgojumu?
Viņa prātoja.
Ja es pateikšu savu īsto vārdu man vēlāk var draudēt brismas, bet varbūt tagad mans ķermenis patiešām mirst, bet ja mirst, kur es esmu?
Viņas smadzenes drudžaini rosījās - cik nu drudžaini tās spēja pēc ilgas bezdarbības.
Tad kā? Teikt manu vārdu? Bet varbūt, ka tas tieši nevis glābs, bet nogalinās manu ķermeni?
Viņa atgriezās pie pirmā jautājuma.
Bet varbūt tomēr tiešām sablefot? Varbūt teikt un blefot vēlāk? Klusēt?
Viņa nervozi domāja bungojot ar pirkstiem pa grīdu, viņa joprojām gulēja uz tās un necēlās, viņa bija pārāk aizņemta domājot, kas un kā - turklāt pagaidām neviens celties augšā nelika un viņa jutās tīri nemanāma, kāda viņa gan droši vien nebija.
Vārds? Klusums? Pseidonīms? Ja nu tomēr mirst? Varbūt tomēr nē? Riskēt? Vai nē? Ko gan darītu Bonds?
Viņa prātoja smagi elpojot.
-All you have to decide is what to do with the time, that is given to you..-Prātā atausa kādas filmas citāts..
Zinu, zinu, bet ko?
Viņas prātā izraisījās sīva diskusija, kamēr viņa nekustīgi blenza sienā.

[..:Kerija:..]

Emīlija nespēja saprast, kas notiek. Tā vien gribējās sākt ārdīties, kliegt.. vienalga.. kaut ko... teikt, bet vārdi likās iesprūstam kaut kur pakrūtē... sākusi taustīties pa garo svārku sānu kabatām, viņa centās ko sameklēt. Lai gan pirms brīža vienā no kabatām atradās viņai vesela tulbiņabaldriānu un mazā kastītē iesprostotas bija pāris šaibiņas, tagad viņa neko no tām nespēja atrast.
Vai es būtu tās izlietojusi un tagad to te redzu? Domas vēl darbojās un tāpēc viņa nesaprata, kāpēc to te visu redz, lai gan bija ko salietojusies, pārlietojusies vai vēl nez kā dozējusi.
Emīlija kāpās uz priekšu, cik nu viņa ko apjēdza, ko dara... likās, ka viņa kustas, tomēr nekustas nemaz.. it kā tuvotos tiltiņam, tomēr tas likās dikti tālu.
Hloroforms! Viņa beidzot izteica. Šim vārdam nebija jēgas, vienkārši viņa to izteica, jo tas bija iesakņojies viņas domās un izskanēja, lai vienkārši zinātu, saprastu, ka vēl spēj parunāt.

[Moskjis]

ooc: vai Kerijas tēls 'turas' pie manas rokas?

Es lidoju pār zemi kā bezūdenstuksneša dēmons, esmu Bezpajumtnieks, skrienu rakstieku templī.. Esmu tērpts apakšbiksēs un rokās man svētbilde. Iedodiet kāds svecīti, iedodiet svecīti ko nolikt Ikonas priekšā!
Un manas kājas min tilta virsmu. Tā ir silta un patīkama. Pļava vasaras saulgriežos, kur meitenes iet Jāņzāles lasīt.

No manām rokām spīd gaisma.

mama put my guns to the ground
i can't shoot them anymore
that cold black cloud is coming down
feels like I'm knocking on heaven's door

[..:Kerija:..]

occ-laikam.. ar vienu roku.. it kā.. ok, atlaidīšu, ja nevēlies (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Emīlija, ar vienu roku vēl joprojām rakņādamās pa kabatām, neticēdama, ka nekā tajās nav, ar otru roku vēl nebija paspējusi atlaist vaļā to, ko bija satvērusi. Viņas sejas vaibsti atslāba, kad viņa viegli it kā... pielidoja šim satvertajam tuvāk. Emīlija ielūkojās sejā, kas pavērās viņas skatam.. nē, patiesībā viņa redzēja visu diezgan miglaini, tomēr cauri tumsai tomēr likās, ka tā ir seja, vai tomēr...?
Emīlija nezināja, ko teikt.. viņas acis šaudījās te uz vienu, te otru pusi, it kā ko meklēdamas... gaismas slēdzi, lukturīti, kaut vai nieka sērkociņus, tomēr.. kaut ko, kas izgaismotu... bet...
Viņa atlaida vaļā to, ko bija turējusi..
Piedošanu, ja savainoju vai par stingru ieķēros! Emīlija izdvesa viegli tīkamā tonī, kas piemita lielākajai daļai dziedātāju, arī viņai. Viņas nagi bija pagari, tādi, kas spētu bez liekas piepūles pārraut ādu, tomēr... tādi tie vismaz bija tad, kad viņa vēl bija skaidrā. tagad sāka reibt galva no pārlieku lielās tumsas.
HELP! viņa sev domās noteica un likās, ka acīs sariesīsies asaras, tomēr viņa centās apvaldīties un.. būt spēcīga!

[Mattiass]

ooc: eee, viss buus shtokos, Nihil. btw, offtopic, protams -- ieveeroji zinaamu liidziibu muusu aviem? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) /offtopic vispaar Ksens uzvediisies normaali, tikai vinjam shiis pasaules uztvere ir diivaina. /ooc

-- Eee, mister Regjistraator, -- ierunaajaas Ksens, -- vai juus nebuutu tik laipns pateikt, kas noticis ar tiem, kas tikko izleeca no shejienes aaraa?

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 13.10.2005 17:50

[earnella]

Ariadne dzirdēja kādu pieminam kaut kādus ārā izlēkušos, un pagriezās uz balss pusi. Runātājs bija kāds jaunietis, par viņu noteikti vairākus gadus vecāks. Viņam piemīt zināma līdzība ar vampīru. Man tas patīk.

-Atvaino, viņa vērsās pie viņa, -tu teici kaut ko par no šejienes ārā izlēkušajiem. Pirmkārt, no kurienes šejienes, un otrkārt, kur ārā un treškārt, ko man darīt, ja es te esmu tikai nupat, ē, ielēkusi, ja tā var teikt, iekšā?

[Mattiass]

-- Sheit, tas ir shajaa telpaa. Es nezinu neko daudz vairaak par tevi -- Ksens atbildeeja, -- tur, tas ir tur -- vinjsh noraadiija durvis, pa kuraam paareejie izleeca, kad punduris saaka visus dziit prom.
-- Pagaidaam, kameer nezinaam, kas tur ir, neiesaku turp doties... lai gan, ja veelies, vari pameegjinaat, neviens tevi netur, dazhi to jau izdariija, -- Ksenam saaka raustiities luupu kaktinji.
-- Cik noprotu, tad shitas te, -- Ksens pamaaja pundura virzienaa, -- tuuliit izraadiis nepaarprotamu veelmi tevi ieregjistreet. No taa, ko es zinu, labaak vinju paklausiit.

[earnella]

-Ak šitā. Par spīti nedrošībai par situāciju, Ariadne pasmīnēja. -Un tu arī esi iereģistrēts? Viņa paskatījās uz punduri, kas pagaidām, šķiet, nebija viņu pamanījis un turpināja rosīties. Ariadnei nemaz nešķita, ka viņam nevajadzētu te būt. Ariadnei toties pavisam noteikti šķita, ka VIŅAI nevajadzētu te būt...

[Mattiass]

-- Patiesiibaa nevienam no mums, nu, varbuut iznjemot punduri, te nevajadzeeja atrasties, -- noteica Ksens, it kaa buutu nolasiijis meitenes domas. -- Taa kaa mees esam tagad vienaa laivaa.
Uz Ksena luupaam joprojaam rotaajaas tas pats ironiski-sarkastiskais smaidinjsh.

[Moskjis]

balss.
Seja, tuvu, tik tuvu. Bet neredzu. Tik jūtu, kāds uzpūta elpu... Tad pazuda.
Balss, ko tā teica?
Kautkas par savainošanu, pieķeršanos.. Kas?

Sapnis ir beidzies. Cilvēka tēls blakus. Un vēlviens tilta vidū....
Nē, tilts ir no varavīksnes.. Sapnis turpinās.

Vārdi, vārdi.
Ā, jā, nē.. Viss kārtībā.


Try not to get worried
Try not to turn on to
Problems that upset you
Well, don't you know
Everything's all right
Yes, Everything's fine


Esmu iesprūdis nekurzemes vidū..

[Nihil]

Ooc: Mattias, es saveejo peedejoreiz mainiiju pirms kaada pusotra gada, taa ka nepiesienies, ja? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif) Tev ir kaut kaada diivaina Telvanni Cehalopod kjivere uz kaut kaada pavisam diivaina teela, nu un, ka galvas formas liidziigas? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) Telvanni rullzZz! ::insert any smily::
EDIT: Nee, taa pat nav no Shmorrowind!

Bic: Taa diivainaa sajuuta, ka tu ar abaam kaajaam turies pie zemes, bet neko nesver, bija bezgala patiikama un reibinosha. Acu priekshaa bija aina kaa no... teiksim, graamatas vaacinja. Laine tikai devaas uz priekshu. Ko vinja gribeeja? Laikam sasveicinaaties.

Šo rakstu rediģēja Nihil: 13.10.2005 19:50

[earnella]

-Nešķiet gan, ka punduris uzskata mūsu atrašanos te par ko neparastu... Viņa prātā pārcilāja visas neskaitāmās pasaules, ko pazina no stāstiem, grāmatām, dziesmām, filmām, gleznām, spēlēm un visa cita... -Ahā!! Gooooot it! Atcerējos gan.. Mūsējie, nu, cilvēki, noteikti nodomās, ka mēs esam komā, vai ne? Tātad visi, kas iekrīt komā, patiesībā nonāk te! Ko tu domā par šo teoriju? Ak jā, un kā tevi vispār sauc? Ariadne bija visai apmierināta ar savām zināšanām par starppasauļu ceļojumiem.

[Mattiass]

— Nu, neesmu bijis komā, tādēļ neņemos spriest, — noteica Ksens, — bet izklausās ticami.
— Nu, to punduris jau ir pieminējis, ka mūsu ķermeņi tai pasaulē šobrīd mirst, un turpinās mirt, kamēr mēs nepiereģistrēsimies. Un tava teorija izklausās reāla, tikai ir viens bet — punduris kaut ko pieminēja, ka pirms mums te jau ilgi neviens nav rādījies... paga... šķiet, sapratu. Šī ir fantasy pasaule. Es te, piemēram, iekļuvu, kad aizsapņojos par vienu spēli. Ko tu darīji, kad šeit iekļuvi?

— Jā, un mani sauc Ksens. Nē, nu patiesībā es esmu Arts Ksillbergs, bet visi mani sauc par Ksenu. Reālajā dzīvē. Un šeit es arī piereģistrējos kā Ksens.

[earnella]

-Ak tā. Ariadne sarauca pieri. -Un pirms tā ilgi, kad te neviens nav rādījies, te kāds ir rādījies? Viņa attapās, ka nav izteikusies visai skaidri, tomēr cilvēkam, kas šo to saprot no fantasy, vajadzētu būt radušam pie kaut kā tāda, tāpēc viņa neizlaboja.
-Bet kā šī var būt fantasy pasaule? Tas ir, es nudien daudz maz ticēju tam visam - nu, TUR, atpakaļ, ticēju, bet man šķita, ka mēs te nokļūt... Ak vai. -Nu bet protams. Bezgalīgais stāsts.
-Ak, un es patiesībā biju sākusi lasīt vienas grupas dziesmu tekstus, kaut gan skaitījās, ka es trenējos ģitārā.

[Mattiass]

— Tātad arī tu aizsapņojies — Ksens noteica. — Skaidrs... Jā, agrāk esot bijuši. jaikam šim te bijis pienākums visus reģistrēt, bet tagad viņš grib ātrāk ar mums tikt galā un atgriezties savā mierīgajā, no imigrantiem brīvajā dzīvītē. Es sāku aizdomāties... nu kā, ir tak 21. gadsimts, varbūt tādēļ arī te neviens jauns nerodas. Moška mēs te vienīgie tādi dīvainī, kas mūsdienās vēl mēdz fantazēt? Neviens nekam vairs netic.

[earnella]

Ariadne pasmaidīja. Jā... Esmu gan pazīstama ar zināmu ļaužu grupu, kas regulāri satiekas tieši fantāzijas vienoti. Arī internetā ir iespējams pabūt viņu vidū. [ooc - (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ka tikai arī mēs, KBKNieši, pa īstam nenonākam tajā pasaulē (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Vispār man patiktu.]

-Pag, tu teici, ka spēlēji datorspēli? Fantasy, vai ne? Redzi, tā grupa bija Nightwish. Un viņi taču mēdz rakstīt par šādām tēmām. Varbūt arī tam ir kāds sakars ar to... Ariadne ierosināja. -Pag. Es pati taču tam neticu.. Laikam.

[Mattiass]

ooc: to Nihil. Tas vispār nav cilvēks. Tas ir protoss, un tā ir nevis ķivere, bet viņa galva. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

ooc: to Earnella (Still Alive). Jāā... Tu aizmirsi par LFFB. Lai nu kā forumieši, bet visam LFFB tagad vajadzētu atrasties tajā pasaulē. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

— Nāksies vien noticēt, — Ksens nopūtās, — man arī patīk Nightwish. Un tu saki, ka tu pazīsti ļaužus, kas interesējas par fantasy? Hmm, būs jāaptaujā pārējie, vai viņiem ir ar fantasy kāds sakars.

[*Lidium Karry...]

/OCC- Vēlreiz atvainojos, ka tik vēlu, jau teicu, ka vēnā iedūru naglu un palika slikti ar acīm.../

Konstantīns bija rakājies pa netu... Kā jau vienmēr... Viņs iesnaudās no bezgalīgā klusuma, kas bija mājā... Neviens viņu netraucēja, jo Konstantīns dzīvoja viens.

Viņš izjuta bezgalīgu aukstumu un vēsumu kas spraucās iekšā viņa dvēseles dzīlēs.
-Kas pie velna...- viņš izstomīja un sabruka uz grīdas.
-Pie velna... Kur Es atrodos? Kas tās par nesakarīgajām balsīm kuras tur pļurkst? Ai... pilnīgi vienalga...- Konstantīns vēlējās ielīst gultā un vismaz nedaudz sasildīties.
Pēc apmēram kādas minūtes Konstantīns spēja pacelt galvu. Viņš skaidri neko neredzēji. Tikai siluetus, bet tos pašus arī lāgā nevarēja saprast. Viss zibēja un viņš dzirdēja kādu pīkstīgu un spaldu balsi. Konstantīns varēja saskatīt, ka skaņas izdala kāda maza radība.
-Kas pie velna Jūs visi esat? Kur Es atrodos?- viņš izdvesa un lēnām piecēlās kājās.

[Miss Doherty]

Alā/kabinetā:
Pundurtrollis triumfeejoshi paskatiijaas uz Ksenu un jaunpienaaceeju. Aciis bija manaam aciimredzams apmierinaajums. Uzvara! Viegli maajotar galvu vinjsh uzskribeleeja Ksena vaardu, un paluukojaas uz Ariadni, gaidot, ka vinja teiks savu vaardu. Jeb kaads cits runaas?

Blaaksh! Veel kaads ieveelaas kabinetinjaa!
Fantaazijaa, cilveek, Fantaazijaa tu esi!
Joprojaam esot uz taa pasha viljnja trolliitis atbildeeja Konstantiina izmisushajiem jautaajumiem.

Ārā/Tumsā:

Baltās gaismas apstarotā būtne pastiepa rokas pret cilvēku, kuram likās, ka Nekurzemē viņš. Klusi smiekli viņam galvā. Klusi smaidi viņam galvā. Tu saproti, ka skaistā balss noliedz Tavu versiju. Kaut arī sparoti, ka labāk būt Nekurienē nekā būt vienaldzīgam. Kāds skaisti spiež just, kāds skaisti, bet ar sāpēm, lej tevī sajūtas, lej tevī krāas, lej tevī avota ūdeni, lai aizskalotu pelēko vienaldzību.

Jūs var izglābt tikai mīlestība...
Tevi izglābs tikai brīnums... Notici!

Rokas, garas slaikas rokas, pastiepjas uz priekšu un bez pieskārieniem noglāsta seju, sakrusto gaismu uz krūtīm. Jūti siltumu sevī. Silts, silts, karsts! Šķiet, tu sasprāgsti tūkstoš gabalos - kā gaisma iziet caur tevi!

Abas meitenes bez acīmredzama iemesla tiek ar triecienu aizsviestas pāris metrus tālāk. Kā liels, neredzams sprādziens! Fransuā mirdz! No krūtīm nāk gaisma, kas apstaro visu!

Un kur zvaigžņu tilts? Kur skaistā gaismas būtne? Murgs vai īstenība? Sapnis? Biedējoši...

/ooc: joprojām jūtat pamatu zem kājām. gaismas vairs nav. tikai Fransuā mirdz. saprast notiekošo... nu diez vai saprotat, bet rīkojaties brīvi - nav nekādu ierobežojumu tam, ko varat izdarīt savā bezgalīgajā telpā. Varat meklēt durvis atpakaļ uz kabinetu, varat doties uzpriekšu. arat mēģināt sarast, ks noticis., etc - tas lai nebūtu apmulsuma - a ko tagad?

Un vēl - spēlētāji savus ooc tekstus raksta ATD vai caur PZ. Lūdzu./

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 14.10.2005 19:48

[Idril]

Teikt vai neteikt?
Sonna domāja pieslienoties sēdus.
Sonna..
Viņa negribīgi izvēla pār sausajām un drebošajām lūpām. Viņai nepatika tas, ka bija jādomā pašai - allaž taču bija kāds palīgs.. Kaut kas, ne jau nu šis trollis..

[Moskjis]

Just one year of love
Is better than a lifetime alone
One sentimental moment in your arms
Is like a shooting star right through my heart


Kaislības, kaislības....
Manī līst gan prieks, gan laime, gan skumjas, gan niknums...
Esmu nāve, esmu dzīvība. Svētums un nešķīstība. prieks, bēdas, žēlums un ļaunums..
Kliedzu, asaras līst pār vaigiem. Smejos un ķērcu..

"Wrong, do it again!"
"Wrong, do it again!"
"If you don't eat your meat, you can't have any pudding.
How can you have any pudding if you don't eat your meat?"
"You! Yes, you behind the bikesheds, stand still laddie!"

Es griežu sev vēnas, es lidoju no jumta, metu televizoru ārā pa logu...
Es nometu veco ādu un sludinu Zaratustru..


Un viens tapa divi, man Zaratustra garām pagāja


Esmu gan debesis, gan elle. Esmu viss un reizē nekas.
No manām asarām radās skumjas, no smiekliem prieks. Un no asinīm...
No asinīm radās cilvēks.
Mēs visi dzīvojam savos pēcnācējos, labajos un ļaunajos darbos.
Mēs esam dzīvi, kamēr tiekam pieminēti.

No ķērcieniem radās Pandoras lāde...

Their united efforts were crowned with the utmost success. Nothing was lacking, except a name for the peerless creature; and the gods, after due consideration, decreed she should be called Pandora. They then bade Mercury take her to Prometheus as a gift from heaven; but he, knowing only too well that nothing good would come to him from the gods, refused to accept her, and cautioned his brother Epimetheus to follow his example. Unfortunately Epimetheus was of a confiding disposition, and when he beheld the maiden he exclaimed, " Surely so beautiful and gentle a being can bring no evil !" and accepted her most joyfully.


Tūlīt, tūlīt... Tā tiks atvērta.

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 14.10.2005 20:25

[Ļipa]

Trollis tā arī nevīžoja atbildēt uz Efijas jautājumu.
Cik nepieklājīgi...
meitene nodomāja un uzsmaidīja Ariadnei, kas ar bija teikusi, ka neko nesaprot, lai gan diez vai meitene ar savu pakausi varēja redzēt Efijas smaidu. Būtībā tas jau arī nemaz nebija svarīgi.
Nez, par kādiem ķermeņiem viņš te runā?
Tas ir, kā fantāzijā?
nesaņēmusi atbildi uz iepriekšējo jautājumu viņa tomēr uzdeva nākamo.
Vai tā kā Bastians?
Doma likās smieklīga un cik reizes Efija nebija vēlējusies ko tādu piedzīvot, bet tagad neticēja, ka kas tāds varētu arī notikt.

[Miss Doherty]

Alā/Kabinetā:

Pundurtrollis pieskrīpāja uz lapeles arī Sonnas vārduun tad pievērsās Efijai
Vārdu, jaunkundz.
Viņš jau sāka justies kā vecos laikos - eh, patīkami!
Tas ir sarežģīts jautājums. Pirmsākumi meklējami ūūū ku tālās fantāzijās. Tas bija sen - viens izdomāja, otrs izdomāja, trešais izdomāja tik spēcīgi, ka tas sāka dzīvot. Fantāzija sāka dzīvot.

Šķiet, tagad bija īstais brīdis vaicāt - nosauc tik vārdu un jautā. Kāds bija atguvis labo omu un ja aši būs vārdi, aši būsatbildes. Žip, drip un gatavs!

[*Lidium Karry...]

Konstantiins bija piesleejies kaajaas. Vins pasaa galvviduu izjuta taadas loti speeciigas saapes kas gandriiz vai pleesa pusi vinja galvu.
-Es nespeeju saprast kas ar maniim notiek... Tagat es atrodos kaadaa vietaa, kurai Es pat nosaukumu nezinu... Ko tas punduris teica? Es es atrodos fantaazijaa? Ai pie velna...- Konstantiins satraukti domaaja un pieveersaas pundurim.
-Kur Es esmu? Fantaazijaa?- vins jautaaja.

[Ļipa]

Efija...
Efija pilnīgi automātiski un bez apdoma izšāva.
Kāpēc mūs ir jāreģistrē? Šeit taču nebūs ne skola, ne konference... A, kā es šeit vispār nokļuvu? es taču gulēju un...
jautājumi izšāvās viens peč otra.
Kas jūs vispār esat? Un...
Laikam tomēr nebūtu pārāk pieklājīgi teikt, ka tādi cilvēki, kā šis trollis līdz šim nav redzēti. Vispār neskatoties uz jautājumu gūzmu, ko meitemne uzdeva viņa nemaz tik omulīgi un atvērti nejutās, te kā nekā nebija neviena pazīstama un viņa neatminējās, ka būtu gribējusi šurp nākt. vai tiešām viņai būtu atmiņas traucējumi? Tas būtu briesmīgi.

[*Lidium Karry...]

Konstantiins ieraudziija sievieti, kas staaveeja vinjam pavisam netaalu. -Kaa tas vareeju buut, ka es vinju nemaz nepamaniiju?- Konstantiins saspringti domaaja un piegaaja nedaudz tuvaak abaam buutneem. Vins bija dzirdeejis kautko par kautkaadu registreesanos...
-Fantaazijas pasaule? Kaada registreesanaas? Pie velna, kur Es atrodos? Vai tas ir kaads launs joks?- Vins aatri un diezgan skali izmeta...
-Un kas Juus uz sejienu atvilcis, jaunkundz?- Konstantiins pieveersaas meitenei kas sarunaajaas ar diivaino radiibu.

[Ļipa]

Mani?
Efija strauji pagriezās pret nepieklājīgo cilvēku, kas bija viņu uzrunājis, lai gan viņa jau sarunājās. Vai tiešām atkal būs jāpaliek bez atbildēm no troļļa puses?
Efija nopētīja cilvēku, kurš izskatījās nedaudz apvēlies un bāls.
maniaks vai datorfanāts...
Prātā tika uzstādīta diagnoze, kura gan varēja mainīties jau pēc sekundes.

Šo rakstu rediģēja Ljipa: 15.10.2005 09:50

[*Lidium Karry...]

J-aa jaa Jus, jaunkundz... Vai Juus vispaar zinaat kas sii ir par vietu? Kaapeec Es esmu seit nokluvis?- Konstantiins mieriigi atkaartoja...
-Ja jau Es seit neesmu vieniigais ted vismaz paareejiem buutu jaazin kas sii ir par vietu un kaapeec tik draudzi ir seit nonaakusi.- vinjs domaaja un noskatiijaas uz paareejiem apkaart esosajiem cilveekiem.
-Nu par laimi Es seit neesmu viens...-

[Ļipa]

To jūs varētu jautāt šim cilvēkam, kas vēlas zināt mūsu vārdus!
meitene vienkārši norādīja uz trolli aiz galda. Vārds "trollis"nešķita piemērots apzīmējums, jo troļļi bija tikai fantāzijā.
nevajadzēja pirms gulētiešanas skatīties to filmu...
Efija vakarā bija redzējusi lielisku filmu, kurā bija iegājusi ar vusu savu sirdi un dvēseli tik tālu, ka ārā līst nemaz negribējās- šis rad''ijums, kas sēdēja aiz galda, lai gan neuzvedās tā, bet tomēr ārkārtīgi līdzinājās tiem mošķīšiem, kas lēkāja pa ekrānu.
es velaizvien vēlos zināt, ko šeit daru!
Viņa nejauši izteica skaļi savas pāromas- tā tagad šis mazā auguma un nevisai tīkamais cilvēks, ar, kuru normālos apstākļo Efija censtos vispār neielaisties sarunā nez kā bija izvilinājis no viņas pārāk daudz informācijas.
Tā, tagad viņš nodomās, ka es esmu ķerta...
meitene nodomāja.

[*Lidium Karry...]

Konstantiins no saakuma paluukojaas uz sievieti, bet peec tam uz trooli "aizgaldaa". Taadu nosaukumu vinjs bija izdomaajis mazo radiibu jau ieraugot. Tas izklausiijaas smiekliigi...
-Taatad arii paareejie nezina kur mees atrodamies. Sii vieta ir nolaadeeta...- Konstantiins luukojaas uz trolli.
-Kaa naakaas, ka Juus zinaat muusi vaardus? Un kas taa ir par vietu kur mees atrodamies? Fantaazijas ir tikai muusu galvaas un praatos... Mees tajaas nevareetu nokluut pat jau loti gribeetu. Kaa tad naakaas, ka mees te atrodamies?- Puisis nevienam nemanot sev ieknisba...
Nu vismaz Es nesapnoju...

[Ļipa]

No puiša, lai gan viņš no ārēja izskata atstāja visai nepatīkamu iemeslu, ārā nāca samērā jēdzīgi jautājumi. Vien par tiem vārdiem... Trollis taču jautāja kā viņus sauc. Efijas tumšbrūnās acis atkal apstājās pie troļļa, viņa centās tā virzienā raidīt pietiekami uzmundrinošus skatioenus, lai tas runātu.
Vēl nesen es taču tāaa gribēju gulēt...
Efija nodomāja. laikam jau uztraukums bija pie vainas tam, ka miegs vairs nenāca, bet atgriesties sapnī gan gribējās- fejas, princeses, mersedes... mmm....

[Idril]

Sonna joprojām klusēja. Neierasti priekš viņas, tomēr viņa vērīgi klausījās tajā, kas notiek apkārt. Viņa klausījās, jo tas taču galu galā var noderēt un cik tik filmās nebija borēts viens un tas pats - ka pārāk daudz reižu vāvuļojot ir kas svarīgs palaists garām.
Ko jūs gribat no mums? Izņemot vārdu?
Viņa beidzot klusi izvēla pār lūpām jautājumu, kas jau labu laiku brieda viņas galvā.

[Ļipa]

Jā, lielisks jautājums izskanēja no Sonnas. Kā gan Efija pati par to nebija aizdomājusies, bet viņa jau mūžam aizmirsa pajautāt loģiskas un vienkāršas lietas, bet kad cits to bija jau izdarījis, tad atapās, ka pati arī būtu varējusi pajautāt un noskaidrot.
Čība...
Efija domās sevi nolamāja. Vispār jau laikam vajadzēja beigt domāt par blakus lietām, bet gan pievērsties galvenajai problēmai, tomēr viņas uzmanība bija pārāk nenoturīga un velme darīt vairākaslietas reizē bija pārāk liela, lai viņa ko novestu arī līdz galam.