"Spārnotā čūska" Opcijas

[Diabolic]

OOC-Atceros ka Mastero man aizrādīja par vienrindi. Un es viņam par to pateicos, jo tiešām rakstīt vienrindes nav īpaši pareizi. Vajag aprakstīt pasauli kādu tu redzi tai laikā, gan veidot dialogus. Nepietiek vienkārši ar jautājumu un atbildi. Pateicoties Mastero paziņojumam man ienāca prātā doma uzrakstīt nedaudz garāk kā parasti un lūk kas iznāca.

Dorians kāpa augšā uz klāja pa nedaudz nobružātām koka kāpnēm un tas ka kāpnes bija nedaudz deformējušās, nelika viņam domāt, ka tās varētu jebkurā mirklī salūzt. Dorians domāja tieši otrādāk. Viņam likās, ka kāpnes vajadzētu postīt ar motor zāģiem, lai tās nojauktu.
Viņš kāpjot augšā apbrīnoja to cik kuģis labi saglabājies no seniem laikiem. Varbūt kuģis izskatījās kā pēc mazas vārgas mušas, bet patiesībā tas vairāk līdzinājās riktīgi lielai lapsenei. Jebkurš garāmgājējs neuzkāpjot uz kuģa varētu apzvērēt, ka kuģis vairs vairāk par 5 jūdzēm nenoceļos, bet tā viņi zaudētu visu uz ko būtu derējuši.
Arī papagaiļa klaigas Dorians dzirdēja, bet viņš tām nepievērsa uzmanību, jo ziņas par tuvojošos vētru varēja uzskatīt par maldоgām, jo debesis kādas blāvi pelēkas bija, tādas arī palika un no debesīm nekrita neviena lietusvīra mestā pile, kura vēstītu par lietus vai vētras ciemos nākšanu.
Uzkā```` uz kuģa klāja, kurš nu jau likās lielāks nekā sākumā uz tā kāpjot, Dorians Grejs nolēma visu labi nopētīt kā to bija radis darīt. Viņš pagrieza galvu pa labi, pa kreisi un nopētīja klāju, kā arī Kapteiņa Morgana komandas tiltiņu. Klājs bija tiešām liels, bet uz tā nekas daudz neatradās. Dažas mucas bija redzamas pie kuģa masta un kastes, pēc skata tukšas, mitinājās netālu no mucām. Neko citu nevarēja saskatīt. Pat zemē nomestu papīru nevarēja samanīt. Buras pie masta, kas vāji plīvoja neizvilktas, arī bija labā stāvoklī. Viss uz kuģa bija labs, varbūt noskrandis vai nobružāts, bet labs.
Kuģa priekšā Dorians pamanīja stāvam Kapteini Morganu, kurš lūkojās jūras nebeidzamajās tālēs kā kaut ko sapņodams. Viņš izskatоjās pзc nopietna un jau pieredzējuša Jūras Vilka un viņš savu darbu mācēja darīt godam, jo likās, ka Jūra un kuģis ir visa Morgana dzīve. Dorians pietuvojās pie Kapteiņa Morgana un uzrunāja viņu. ''Sveiki atkal.'' Dorians stāvēja blakus Morganam, bet skatījās tā pat kā Morgans, tālu jūrā. ''Svaigs gaiss...mmm. tas ir viss dēļ kā es braucu šajā ceļojumā. Protams arī no kāda piedzīvojuma es neatteiktos.'' stāstīja Dorians. ''Man gribētos zināt,...caur kurieni ved mūsu ceļojuma maršruts? Gribētos nojaust ko sagaidīt un vai nelekt no kuģa nost jau tagad.'' Viņš dziļi ievilka elpu un izelpoja. ''Jā! tā tik ir sajūta, kad jūra tevi pakļauj un liek kustēties tās liego viļņu pavadībā. Cilvēks beidzot var atpūsties un atslābināties.'' Viņš pagriezās ar skatu pret Morganu. ''Feina sajūta.'' Ielika rokas savu bikšu kabatās. ''Kas tad mūsu ceļa grafikā ir paredzēts?'' pajautāja Dorians uzsēžoties uz kuģa, priekšējā borta margas.

[sinda]

Flo aizcirta atvilktnes un rūpīgāk nopētīja skapīti. no sākuma apputējušais skapis izskatījās nožēlojams, bet kas varēja slēpties aiz biezās putekļu kārtas?
paņēmusi kādu lupatu, kas atradās zem tā paša skapja, viņa rūpīgi nobrauca ar to pār skapja virsmu - un pārsteigumā noelsās.
nelielais skapis bija rūpīgi nolakots, ar izciliem kokgriezumiem. kopumā tas izskatījās vienkārši grezni.
'' skaisti, '' viņa klusi nomurmināja un palūkojās visapkārt. galvenokārt, visu biezi noklāja putekļi.
ar to pašu lupatu, viņa ņēmās visu izslaucīt. pēc neliela brīža kajītes gaisā lidinājās putekļi, un tieši tādēļ Flo ne reizi vien nošķaudījās. taču viņa turpināja tīrīt, jo ik pēc reizes, kad pār kajītes gultu, skapīti vai nelielo galdiņu tika novilkts pāri ar lupatu, atklājās pārsteidzoši grezns griezums, lakojums vai krāsojums.
galu galā, kajīte nebija nemaz tik slikta, patiesībā tā bija lieliska.
pēc Flo domām, vajadzēja vien izvēdināt kajīti no putekļu dvangas un tad kajīte tiešām būtu perfekta.

[Shatered]

Nī iesoļoja kajītē, kas atradās pašā ejas galā, kreisajā pusē. Viņa ieejot nedaudz apstulba - kajīte bija pilna ar putekļiem, bet tomēr kautkas pie tās viņu saistīja. Istaba izskatījās jau kautkur redzēta. Nedabiski redzēta.... Viņa piesoļoja pie - pēc skata - no koka gabaliem sasistas, prastas kastes, kas bija cilvēka garumā un augšstilbu augstumā. Viņa nometa mantas uz "gultas" un apsēdās uz tās. Šī " koka kaste" bija gaiši zaļā krāsā, tikai ja tā to varētu nosaukt, jo krāsa lobījās nost. Meitene mantas novilka zemē un pacēla guļvietas vāku un zem tā atrada biezu polārlāča ādu, no kuras bija izveidots tāds kā pārklājs gultai. Vēl tur atradās balts palags, sacaurumota zaļa sega un nedaudz gaišāk zaļš spilvens. Viņa sakrāmēja tos visus uz gultas un aiztaisīja vāku. Meitene uzklāja gultu un atgūlās tajā. Viņa jau aizvēra acis , bet tad atkal tās pavēra plaši vaļā. Protams, ka viņa to bija pamanījusi, bet tagad viņa to ievēroja citā gaismā. Virs viņas, nedaudz augstāk bija uzkārts liels plaukts, kas arī bija domāts gulēšanai (izskatījās pēc lāvas, kādas ir pirtī, tikai tam bija iedobe, kur likt matraci, kā arī nedaudz augstākas malas, lai cilvēks pilnībā neizveltos.), bet tajā nebijauzklāts matracis, bet gan pie lielajām dzelzs ķēdēm, kas lāvu turēja bija piesiets liels jūrnieku šūpuļtīls. Meitene šādu bildi bija redzējusi. Pirms daudziem daudziem gadiem, kad šis kuģis bija devies ceļā pirmoreiz uz tā klāja atradās viņas vec-vec-vec-vec-vectēvs Pjērs Montekrū. Viņš tā arī neatgriezās, bet no kuģa tika ģimenei nogādātas viņa mantas, starp kurām bija kāda forogrāfija ar Pjēru, kas šūpojas šūpuļtīklā un zem viņa guļošais biedrs Andreass. meitene ātri sameta savas mantas pie gultas esošajā plauktiņā ( augstums aptuveni līdz meitenes viduklim, 4 lielas atvilknes) un izslēdza necilo petroleļļas lampu, kas bija piekārta pie griestiem. Viņas kabīnē odziņa nebija , tāpēc tas bija arī vienīgais gaismas avots. meitene uzmetusi savu melno ceļojumu apmetni metās augšup uz klāju.

[earnella]

"Jā, Dorian, šoreiz es tev pilnīgi piekrītu..." Sīra pasmaidīja, nostādamies blakus Dorianam un kapteinim. "Toks, aizveries taču vienreiz!" Meitene iesaucās, kad papagailis, tagad brēkdams "Cilvēks aiz borta!!!" nolaidās uz viņas rokas. "Tokss jau sen nav bijis jūrā. Bet vecie jūras termini viņam aizvien ir uz mēles... Reiz viņš saprata daudzu vārdu nozīmi, tālab bija lielisks kuģotāju palīgs. Es domāju, ka drīz viņš visu atcerēsies." Meitene nolaida roku, un Tokss pacēlās gaisā un nometās uz masta. "Priekšā zeme!!!" Putns iekliedzās. "Nu bet protams, ka priekšā zeme, tu, trakais putns, mēs vēl neesam izbraukuši!!!"

[Dark Knight]

Mums nav īsta mērķa, atteica Morgans, es esmu ceļotājs, bet pirāts. Parasti mans kuģis ceļo pa karību jūrām, bet šoreiz esmu nolēmis maršrutu nedaudz pārveidot. Viņš uzsmaidija Grejam. Man prieks, ka arī tāds džentlmenis kā jūs izlēma pievienoties vienkāršam kapteinim. Šis kuģis ir ļoti vecs. Ar to ir braukājuši arī jūsu ve-vec-vec-vectēvi un iespējams arī jūsu vec-vec-vec-vecāsmātes. Kādreiz šis kuģis piederēja Pjēram Daregiberī, bet nelaiķi saplosija haizivs.Viņš šo kuģi novēlēja man.

[Shatered]

" Par tiem vec-vec tēviem runājot... Es nezinu vai esmu īsti precīza, bet gadījumā uz šī kuģa nav kuģojis arī Pjērs Montekrū ?... viņš bija mans vec-vec-vec-vec-vectēvs un no ceļojuma ar šo kuģi tā arī neatgriezās.. Es varu APZVĒRĒT ka kajīte kurā es esmu iekārtojusies ir tā pati no fotogrāfijas ko atnesa pēc ceļojuma kopā ar viņa mantām.." Diezgan ieinteresēta par šo tēmu ieminējās Nī.

[sinda]

pēc neilga brītiņa kajītes gaisā vēljoprojām virmoja putekļi, taču nu kajīte izskatījās visai pievilcīga. kajīte bija neliela, tādēļ tās iztīrīšana neaizņēma ilgu laiku.
atkāpusies pie kajītes durvīm, Flo gandarīta nopētīja paveikto. uz gultas tagad bija ļoti skaista zīda sega, ko Flo bija ielikusi somā. tumšie, biezie zilie aizskari bija izpurināti no putekļiem un viegli plīvoja vējā, ko radīja nelielas dvesmas, kas ieplūda pa kajītes durvīm, kuras vēljoprojām bija atvērtas.
mazliet ieilgušo klusumu Flo kajītē pārtrauca vanaga ķērciens. uz Flo pleca nosēdās liels, pelēcīgi brūns vanags, kas ar savu ciešo acu skatu nopētīja kajīti.
'' tagad tā būs mūsu mājvieta, Graid, '' Flo klusi teica un noglaudīja vanaga galvu.

[Dark Knight]

Jā, tā tas varētu būt, atteica Morgans, Montekrū bija labos draugos ar Daregiberī. Par kajīti nevaru apgalvost, jo pats esmu dzīvojis tikai virtuvē un kapteiņa kajītē. Pārējās neesmu apskatījis.
Man diemžēl nav bijis tas gods būt pazīstamam ar jūsu senci, bet kā stāstija Daregiberī, viņš esot bijis labs jūrnieks un uzticams kapteinim. Pēc "Spārnotās čūskas"pēdējās brauciena uz "Miroņgalvas"salu, ļoti daudzi neatgriezās.

[earnella]

"Dosimies uz turieni! Uz Miroņgalvas salu!" Sīrai iemirdzējās acis. Šo leģendām, noslēpumiem un mistiskiem notikumiem apvīto vietu viņa sapņoja apskatīt kopš desmit gadu vecumā izlasīja leģendu par Melno pērli. Šī vieta, kura atradās līcī, ko nereti dēvēja par Bermuda trijstūra līci, bija vienīgā, uz kuru nevarēja bez bailēm doties pat pieredzējušākie jūras vilki, bet kuru sapņoja ieraudzīt katrs kuģapuika.

[Diablo]

Tēla vārds, iesauka: Deivids Kārters, draugi sauc par Deivu
Izskats: Melni mati, staigā parasti baltā kreklā un džinsās
Dzīvesvieta: Londona



Deivids soļoja pa ielu. Viņs ieskatījās pulkstenī: Kaut es paspētu, viņš nodomāja. sasniedis ostu viņs paraudzijās apkārt. Un tur nu tā bija-"Spārnotā čūska". Dievids piegāja tuvāk kuģim un uzkāpa uz klāja. Viņs dziļi plaušās ievilka sāļo jūras gaisu un devās uz kaptēņa kajītes pusi. Uz tiltiņa atradās trīs cilvēki, Deivids ieskatījās ciešāk, jā viens no viņiem tik tiešām bija kapteinis Morgans. Deivids piegāja viņiem klāt un noteica: Ceru, ka neesmu nokavējis kaptein? Plaši smaidīdams viņš paraudzijās uz kapteini.

[Shatered]

"Interesanti.. un no tiem laikiem, kad kuģis ceļoja ir saglabājušās kādas pierakstu un ceļojumu aprakstu grāmatas ?.. "Captain`s log" vai kaukas tāc ? Es vienkārši gribētu uzzināt pēc iespējas vairāk par šo kuģi, jo man nav palaimējies zināt tā leģendas un vēl šādus tādus faktus... " Nī klāstīja Morganam.

[Diabolic]

Dorians uzsmaidīja. ''Jā,'' noteica Dorians izbaudīdams nelielās, vēsās vēja plūsmas, kuras atdūrās pret viņa seju. ''Man jau godīgi sakot ir vienalga uz kurieni doties. Galvenais jeb pirmajā vietā man ir atpūta.'' Dorians vēl brīdi lūkojās tālu aiz jūras horizonta un tad pagriezās, lai dotos uz kajīti. Viņš vēl uzmeta skatu Sīrai, uzsmaidīja un devās uz durvju pusi aiz kurām atradās kāpnes pa kurām varēja nokāpt līdz kajītēm. ''Es uznākšu augšā, kad mēs sāksim attālināties no krasta.'' Viņš paziņoja un nokāpa pa kāpnēm lejā uz kajīti.

[earnella]

"Atpūta... Uz kuģa, ja esi pamatsastāvā nevis smalkā, modernā pasažieru kajītē, nekādas atpūtas nebūs..." Sīra nedaudz sarauca pieri, bet tad atkal pasmaidīja. "Nu re, es teicu, ka viņš sāks atcerēties kad kuru saucienu lietot!" Jo Tokss tikko bija iebļāvies: "Pirāts uz klāja!!!"

[Diabolic]

Dorians jau bija pie kāpņu telpas durvīm, kad viņš sadzirdēja ko teica Sīra. ''Atvainojiet, bet es neesmu no tiem augstāko rindu cilvēkiem, kurš uz zemākām kārtām noskatās kā uz ielas pamestu suni. Man nebūtu nekādu problēmu jums palīdzēt iet uzvilkt buras mastā vai izmazgāt klāju. Man atpūta nozīmē beidzot padzīvot dzīvi ar baudu..., es labprāt kļūtu netīrs, pastaigātu noplukušās drēbēs un norobežotos no apkārtējiem cilvēkiem un pastrādātu vienkāršu sētnieka darbu.'' Dorians beidza stāstīt par saviem atpūtas mirkļiem, pagriezās un nokāpa lejā uz savu kajīti. Viņš atvēra durvis, iegāja kajītē un apgūlās gaidīt mirkli, kad kuģis izkustēsies.

[earnella]

"Nu es jau tā neteicu." Sīra apstiprināja. "Man gluži vienkārši liekas, ka šoreiz atpūtas būs pat vēl mazāk nekā pierasts uz seniem, leģendu apvītiem kuģiem. Jo te piedalos es un Rudā Zora, un tu ar... Svešiniek, kāds ir jūsu vārds?" Meitene pagāja tuvāk Deividam.

Šo rakstu rediģēja Earnella: 27.04.2004 19:16

[Dark Knight]

Deivid! Priecīgi iesaucās Morgans un piesteidzires pie viņa paspieda puiša roku. Necerēju tevi šeit ieraudzīt. Man likās, ka tu vēl joprojām esi Marseļā! Kādi vēji tevi šurp tpūtuši?

[earnella]

"Deivids..." Klusi nomurmināja Sīra. "Ne taču Deivids Kārters, ko? Tik daudz paziņu no vecajiem, labajiem laikiem necerēju sastapt!" Meitene uzsmaidīja pienācējam. "Es esmu Sīra. Patiesībā Sirienna de Klonda, ja jums tīk."

[Diablo]

Kā jau kapteinis tikko teica mani sauc Deivids, viņš noteica pievērsdamies meitene, bet tad atkal paskatījās uz kapteini. Nu kā lai saka, vienkārši gadījos tepat netālu, tad ieraudzīju afišu un nolēmu, ka kas gan var būt jaukāks par ceļošanu kopā ar vecu draugu. un cik es pazīstu tevi šis ceļojums nebūs no parastajiem. Deivids pasmaidija. Un paraudzijās uz meiteni, jums taisnība tas pats Deivids, jūs jau man likāties tāda pazīstama, prieks jūs atkal satikt Sīra.

Šo rakstu rediģēja Diablo: 27.04.2004 19:25

[Dark Knight]

Jā, šis nebūs parasts ceļš. Kapteinis Luiss Migels Espinosa i Valdess ļoti grib ar tevi parunāt, tu blēdi! Viņa kuģis ir nolaists pa burbuli un viņš grib atriebties. Ceru, ka tu atceries arī cilvēku vārdā Bišops no plantācijas. Nu to trako pulkvedi, kurš mūs opirka. Arī viņš tevi medī pa visām jūrām!

[earnella]

Viņš mani neatceras... Bet nu, nav brīnums... Sīra nedaudz uzjautrināta nodomāja. Bet vai Toksu arī? Meitene iedomājās. Viņa pacēla roku, un papagailis nolaidās uz tās. "Visi uz klāja..." Papagailis domīgā balsī ieķērcās, nostādamies uz vienas kājas un pieliekdams galvu. "Tas ir Tokss." Sīra īsi paskaidroja, uzsmaidīdama Deividam.