Dafne di Morjē Opcijas

[Puķu elfs]

Bērnībā un pusaudžu gados ne vienu reizi vien pārlasīju D.di Morjē "Rebeku". Stāsts valdzināja ar savu izjūtu dziļumu un izsmalcināto telpu. Daļēji pateicoties šai grāmatai notika manas profesijas izvēle, veidojās priekšstats par to, kas ir skaistums un izsmalcinātība. "Rebekai" sekoja "Grēkāzis", "Piekūna skrējiens", "Alku kalns", "Jamaikas krogs". Vēl neviena šīs autores grāmata man nav sagādājusi vilšanos, bet līdz šim neesmu sastapusi nevienu, ar kuru varētu dalīties sajūtās un iespaidos. Šeit noteikti ir kāds, kas ir lasījis šīs autores darbus. Sakiet, kā jums patika vai nepatika, kas tieši patika, valdzināja, un kas atgrūda, likās nepievilcīgs.

[Roviela]

Esmu lasījusi tikai "Rebeku". Man patika. Īstenībā, tā vienu laiku manā bērnībā bija modes grāmata, ko izlasīja pilnīgi visi, kas tikai tika tai klāt. (Tāpat kā drusku vēlāk lasīja Mičelas "Vējiem līdzi".) Bet tā nav grāmata, kuru es esmu vēlējusies pārlasīt.

[Vējaslota]

"Rebeka" man patika un patīk vēl tagad. Viena no grāmatam, kuru saglabāšu savā plauktā vienmēr. Šī grāmata smaržo pēc pavasara un vasaras sākuma; vējš, zilie zvaniņi Manderlijas mežā, tikko nopļautas zāles smarža, jūra, kamīns, rozes, vasaras pusdienlaika siltums, rīta migla.. . Manai sirdij tuvas noskaņas, un mans suns arī bija spaniels.
No pārējām vēl patika "Jamaikas krogs". Citas arī ir lasītas.

[Lia'angia]

Esmu lasījusi tikai "Rebeku", un tā mani ļoti dziļi iespaidoja. Tik dziļi, ka pārlasīt kaut kā negribas. Tāpat, kā Lema "Solāris". Mirušas sievietes atriebība, aiz kuras slējas izmisums un nāves bailes - drūmi.

[lady_valea]

Pirms pāris mēnešiem izlasīju "Rebeku". Toreiz grāmata šķita tik dikti drūma un nospiedoša, ka negribējās viņu pat turpināt lasīt... Bet izlasīju. Kopumā grāmata ir laba, bet nav no tām, kuru gribētu pārlasīt!
Citus autores darbus neesmu lasījusi...

[Puķu elfs]

"Rebeka" man patika un patīk vēl tagad. Viena no grāmatam, kuru saglabāšu savā plauktā vienmēr. Šī grāmata smaržo pēc pavasara un vasaras sākuma; vējš, zilie zvaniņi Manderlijas mežā, tikko nopļautas zāles smarža, jūra, kamīns, rozes, vasaras pusdienlaika siltums, rīta migla.. . Manai sirdij tuvas noskaņas, un mans suns arī bija spaniels.

Cik neparasta sajūta reizēm pārņem, uzzinot, ka vēl kāds kādu grāmatu izjūt līdzīgi. Arī mani šajā grāmatā vairāk iespaidoja pati Manderlija, noskaņa, tradīciju spēks (bet savā ziņā varētu arī uzskatīt, ka pilnībā atrados Rebekas varā. Manderliju, kādu lasītājs to redzēja, taču veidoja viņa. Tātad, es pēkšņi atklāju, visus šos gadus esmu sajūsminājusies par bijušās de Vintera kundzes gudrību, gaumi, šarmu... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) ).
Un esmu vairākus gadus pilnībā apsēsta ar tējas dzeršanas tradīciju - piecos zem kastaņa.
Savā ziņā laikam nav īpaši prātīgi tik ļoti ļauties kāda stāsta ietekmei, bet varbūt tas bagātina mani, veido jaunu attieksmu, jaunu uztveri...

[Vējaslota]

Jā, savādi, ka šī grāmata daļai lasītāju ir atstājusi tik drūmu iespaidu. Man tā nekad nav likusies drūma vai nomācoša. Di Morjē tā ir labākā no visām grāmatām, ko vērts vien ir personāži, grāmatas kompozīcija.. .Nu, kas lasījis, tas sapratīs.
Galvenais ir pati Manderlija, sižetam te nav tik būtiska nozīme.
Nevaru teikt, ka šis romāns būtu atstājis uz mani satriecošu iespaidu, bet man, pašai, patīk grāmatas izsmaržot, izgaršot, pārlasīt un padomāt. Un šo romānu ir vērts pārlasīt.

Šo rakstu rediģēja Vējaslota: 17.11.2005 22:32

[tiigjeris]

es laikam gan esmu no tiem, kam shii graamata nepatiik. netiku pat liidz pusei. vai nu, nepatiikami atziit, bet esmu ati par mazu, vai gluzhi vnk man apkaart viss bija paaraak depresiivi noskanjots, lai pietiktu speeka lasiit nomaacoshas graamatas (tieshi taada man "rebeka" likaas).

[Veela]

Tagad lasu "Jamaikas krogs", esmu tikusi līdz Ziemassvētkiem, ļoti patīk, ar visu savu drūmumu!

[alise brīnumzemē]

izlasīju rebeku, un jāatzīst, ka ļoti ļoti ļoti patika. tāpat, vienīgi mazliet mazāk kā vējiem līdzi. viss tur tik skaisti aprakstīts, manderlija, rebeka. kad vēl nebija noskaidrojusies tā baigā patiesība par viņu, arī man viņa likās kā dieviete - sieviete, kurai gribētu līdzināties. neapzināti sāku pārdomāt savas rīcības, centos vairāk izkopt sevi. bet, kad izlasīju grāmatu, kaut kā vairāk vai mazāk pārgāja. laikam jau tiešām neviens nav ideāls. un kas ļoti lielā mērā mani arī pievilka - vecums. man ļoti patīk vecas grāmatas - romāni utt. un es gribētu māju nākotnē. vecu, lielu, koptu. kā manderlija. ar koku aleju, kas ieskauj ceļu, kas ved uz māju. un jūru vai ezeru, un mežu. skaisti.
visādā ziņā man ir baigas, jocīgas un nopietnas atmiņas par to grāmatu. man tādas patīk. patīk, ka ir viela pārdomām. tas vismaz pierāda, ka es jau esmu pārkāpusi bērnu grāmatu slieksni un pilnveidoju sevi ar labām grāmatām. lai gan - piemēram, vinnijs pūks ir pieaugušo grāmata, kas domāta bērniem.
un jā - rebeka ir no tām, ko es paturēšu atmiņā un mūžīgi turēšu plauktā. kādreiz pārlasīšu, noteikti. jāpacenšas bibliotēkā sameklēt arī vēl kādu viņas darbu.

btw vai tad nav dafnija di morjē?

[Princese uz zirņ...]

Septembrī mums Rebeka bija jalasa uz literatūru un fakts, ka pēc tam būs ''jautrs'' kontroldarbs, nemaz nepalīdzēja to uztvert kā vienkārši gramatu, kuru es (ka tik ne tā) lasītu savam priekam. Šausmigi kaitinaj tas, ka galvenaijai varonei tā arī nebija vārda un ka viņa bija tik pelēka , un tā centās neizjaukt ierasto Manderlijas kārtību. Protams, ja tajā visā iedziļinās un meklē nozīmi un simboliku, tad (tikai bišķi) kļūst interesantāk, bet vienalga, šausmigi nomācoša lasāmviela...

[pinku_princis]

Hmm.. pšlaik esmu sākusi lasīt "Jamaikas krogs", pagaidām grāmata liekas interesanta, nedaudz sawdabīgi tēli un wieta, bet man patīk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Ariana]

Šausmigi kaitinaj tas, ka galvenaijai varonei tā arī nebija vārda

Man liekas, ka vārds 1 reizi tomēr parādījās, tikai nevaru precīzi vietu nosaukt.

Grāmata man patika. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[kaiva]

iesāku es viņu
jūs nudien protat motivēt

jā nu ir kaut kāda fantasy piegarša tai grāmatai (rebekai). doom romance baisums un tādā garā
jā nu vajag briesmīgi mīlēt dabu un būt īstam grāmatu tārpam lai viņai izburtos- nu man piemīt šis lietas um šķiet tikai nupat sāksies notikumi
bet nu kāds te ieminējās ka rebeka jau esot grāmata nopietnākiem un pieaugušajiem.. lol- tas ir seno laiku dāmu romāns it sevišķi derīgs pusaugu meitenēm
bet nu dabas apraksti ir tiešām izteiksmīgi
un vispār ja negribas būt drūmam tad no tās sajūtas var visai viegli abstrahēties un izbaudīt visas citas intresantās noskaņas

tikai man nepatīk ka tā grāmata ož pēc putekļiem
parasti vecas grāmatas smaržo pēc veca papīra tintes dzeltenām lapām koka un vēl viskautkā bet šitai ir tikai asa putekļu smaka. būs jāmēģina izvēdināt varbūt mainās..

[Malduguns]

Lasu "Mana māsīca Reičela". Pagaidām sajūsmā neesmu, bet varbūt vienkārši vēl neesmu ielasījusies. Kad paņemšu atkal, tad gan jau aizies.

[Grēkmeistars]

"Īsu brīdi mīlestība priecē". Vienīgais, ko no viņas esmu lasījusi un man patika, galvenokārt tādēļ, ka tur tik garšīgi tika aprakstīts tirgus, un tik neparasts galvenā tēla raksturs. Bet beigas varēja būt citādas. Kaut kas tur tika salaists dēlī.

[kaiva]

nupat izlasīju lidz galam un secinu ka baaaigi gribas ari citas viņas grāmatas bet nava
un vēl secināju ka grāmtplauktā (kur ārzemju lit ir kādi 4 simti varbūt) vispār nav tāda stila grāmatu.
tādu kuras varētu kā šeit bija teikts izsmaržot un izgaršot u kur būtu par muižas dzīvi
jā tā galvenā varone bez vārda mani tiešām tracināja bet to būtu varēts labot ar to ka parādītu kā viņa pēcāk mainījās
jā un beigās jau nu obligāti vajadzēja ielikt tādu teatrālu ainu ar baisu zīmējumu- kokiem kas lokās vējā lol
vēl man nenrmāli tracināja ka katrā otrajā lappusē parādās vārdi "maura laukums"

bet principā viņa mani iedvesmo- kā jau daudzas citas-parādīt kā īstenībā tas būtu jāizvērš

[Massacre]

Diemžēl esmu izlasījusi tikai vienu darbu, kas šajā sadaļā arī pieminēts tikai vienu reizi un ar niecīgām atsauksmēm.Šī grāmata ir "Mana mācīca Reičela".Lasīta ļoti sen, tāpēc tikai pieminēšu atmiņā palikušo: labi dabas, lietu, personu apraksti un sižeta līniju savērpums radīja vēlēšanos (viena no retajām gramatām, kas izsauc bezpalīdzīguma izjūtu no lasītāja puses) palīdzēt izlīdzināt starp grāmatas varoņiem valdošo pārpratumu (vismaz tā to nosaucu es), bet tas nav iespējams, jo grāmata rit savu gaitu neatkarīgi no tevis.

Ja kādreiz sanāks pārlasīt, varu apsolīt labāku izklāstu, bet pašlaik...(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Klementīne Krauk...]

Ak, tik sena diskusija, bet man vienalga ir vēlme te kaut ko uzdrukāt.
Izlasīju "Rebeku" pirms kāda brītiņa. Jā, grāmata aizrāva, un iespaidīgās, nospiežošās beigas par to, ka "pamale bija asiņaini sarkana un rīts meta viņiem sejā pelnus"( vai kaut kā tamlīdzīgi) vēl vairāk.
Bet drūma grāmata man nelikās. Drīzāk tāda nedaudz apātiska un domīga. Kā jau atmiņas... Man ļoti patika, bet nu jau tā emocija, kas man bija sākotnēj, tā, kas līdzīga sajūsmai, nu jau ir pārgājusi. Dabas atainojumi bija tiešām spēcīgi, un arī es pamanīju galvenā tēla vārda nepieminēšanu. Nē, man šķiet, ka tiešām to nepieminēja, tikai de Maksimilians atzīmēja, ka tas iri nteresants. Es domāju, ka autore to parādīja kā atmiņu izklāstu, un kurš gan par to domādams izceltu sevi? Nē, nu varētu jau, bet šī interesantā vārda īpašniece nebija no tām egocentriskajām. Un arī šī autores grāmata viesa vēlmi kaut ko mainīt, izlīdzināt attiecības, radīja nelielu bezspēcību šajā sakarā. citus autores darbus neesmu lasījusi, bet domāju, ka derētu; Kaut kad nākotnē.

[Sonata]

Esmu lasījusi "Rebeku", šī grāmata mani gan tik ļoti neaizķēra kā viņas stāsts "Putni", kuru ir ekranizējis A. Hičkoks.
"Putni" bija aizraujoša lasāmviela, kas arī lika man aizdomāties par to, kā būtu, ja būtu. Vienlaikus skaists un biedējošs stāsts, kas liek apzināties, ka cilvēks tomēr ir tikai maza daļiņa no dabas.