Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Šarlote kā vienmēr kavējās. Viņa atnesās uz vietu kur bija ieradušies visi klasesbiedri un naivi pasmaidīja. Ak, nestāstiet es zinu, ka jau atkal esmu savā elementā. Meitene iekāpa autobusā līdz ar pārējiem klasesbiedriem visiem jautri uzsmaidīdama. Nestāstiet man,ka vajag pieslēgt internetu. Tas bija Auroras teiciens kad viņa bremzēja visu gaitu. Bet šķiet,ka neko daudz nēesmu nokavējusi. Spilgtie rozā dredi kā vienmēr bija sasieti biezā jo biezā bizē. Rozā acis izstaroja prieku.

[Hikari]

Kad liela daļa skolēnu jau bija sakāpuši autobusā, arī skolotāja iekāpa tajā un uzlūkoja Šarloti Priecājos vismaz, ka galīgi nenokavēji, varētu teikt, ka ieradies pēdējā mirklī skolotāja pasmaidīja un iekārtojās autobusa priekšgalā pavisam tuvu šofera vietai.

[Eņģeļu gūstekne]

Ak, varat nestāstīt. Kavēšanās laikam ir kļuvusi par manu zīmolu. Šarlote iesmējās un iekārtojās ērtāk. Kā jau vienmēr starp puišiem. Melnie šūzi kā vienmēr izskatījās ideāli neskatoties uz to, ka meitene bija diezgan ekstrevaganta un pat varētu teikt meitenīga.

[.kreizī.]

Mia iekāpa autobusā, un apsēdās starp puišiem, kā vienmēr. Viņa nolika mantas un paskatījās uz apkārtesošajiem.

[rudo lapu vilcēn...]

Aspers veikli iekārtojaš vienā no aizmugurājajiem autobusa soliem, gatavs jebkādām aktivitātēm, kas varētu norisināties brauciena laikā. Mugursoma tika uzmanīgi iestū'ķēta zem krēsla.
Atkal iztaisnojies, viņš priekā dzirkstošām acīm peivērsās paŗējiem klasesbiedriem.

[Eņģeļu gūstekne]

šarlote kā parasti to mēdza darīt atspieda galvu pret blakus sēdošo puisi Asperu. Viņai tā bija ērtāk. Meitene joprojām smaidīja tikai tagad iemesls bija mūžīgā aizmāršība kas tā vien nevēlējās atkāpties no meitenes. Ko tik uzmanīgi nobāzi somu? Atkal taisies ar mums visiem kopā "kvasjīt"? Aurora iesmējās un arī savu pleca somu nobāza kaut kur dziļi krēsla padibenē.

[Darka]

Acīs bija paties prieks par to, ka beidzot autobus bija ieradies un ka šoferis ir tik draudzīgs pēc sejas.

Nemaz nerunājit par satiksmi, pirms pārs minūtēm uz sliedēm pusstundu bija noplīsis vilciens, tas bija murgs... Meitene noskurinājās, patiesībā jau tas nebija murgs, ar Rolandu pat tādā situācijā nebija garlaicīgi. Drīz vien viņa pievienojās pārējiem autobusā, vēl pamanīdama Šarloti, jeb kā viņa viņu dēvēja - Rožgalvīti.

Sveika, Roža. Par rožu viņa tika saukta, jo rozā krāsa meiteni padarīja spilktu, līdzīgu sarkangalvītei, bet tomēr tā bija Rozgalvīte, bet tas vārds neskatēja labi, tāpēc sanāca vien Rožgalvīte, jeb saīsinot pavisam - Roža.

Tā,kā aizmugurējais sols, jau gandrīz bija aizņemts Līva nedaudz apstūlba, lai atrastu vietu, kur sēdēt.

Un kur lai es palieku?

[Margo]

Arī Grēta lēni iekāpa autobusā.
Viņa uzmeta acis pārējiem un aizspreukusies garām savai klasesbiedrenei, kas nevarēja atrast sev vietu apsēdās solā, kas atradās pirms pirmspēdējā.
Meitene apsēdās loga pusē un nolikusi mugursomu sev blakus viņa vērās sapņaini ārā pa logu.
Viņa nekādīgi nevarēja beigt domāt par Matīsu.
Tas ir pilnīgs murgs!viņa sevi lādēja.
Meitene nopūtās un turpināja vērties pa logu.

[Ného]

Isidors pievienojās saviem klasesbiedriem autobusā, kas nu beidzot bija atbraucis. Žēl gan, ka nesanāca uzspēlēt kārtis, bet tas vēl priekšā.
Izlavierējis pa eju starp dažām klasesbiedreņu kājām, kas no krēsliem kārās pāri paroceņiem ejā, un arī somām viņš nonāca pie brīvas vietas pie loga autobusa pakaļējā daļā. Labi iekārtojies un uzkarinājis savu somu uz pretēja krēsla galvas atbalstītāja, Isidors izvika savu mp3 atskaņotāju un ieslīga mūzikas skaņās - tā jau bija kļuvusi kā tradīcija, kā rituāls, vienmēr pirms autobuss atiet no sava ceļa sākumpunkta un ceļa sākum daļā klausīties mūziku, lai varētu nomierināties, atpūsties.

[.kreizī.]

Mia paskatījās uz Isadora atskaņotāju, un pasmaid;ija. Viņa savējo bija paņēmusi, bet atagad negribējās klausīties.

[Margo]

Grēta pameta skatu uz Izidora pusi, kas klausījās MP3. Varēja sadzirdēt pavisam klusu mūziku.
Vajadzēja iztraucēt no...viņa sūrojās, bet tad atskārta, ka ir visai jauki, ka kāds aizvedinājis prom no domām par puisi, kurš "pats uzprasījās".
Atkal viņš! noknakstinājusi ar mēli viņa pgriezās pret logu un atkal iegrima ainā.
````...viņa klusi nomurmināja.

[Ného]

Isidoram austiņās skanēja Hovarda Šora komponētā mūzika, kas bija paredzēta Gredzenu pavēlnieka filmai. Tā bija viena no viņa mīļākajām nomierinošajām mūzikām. pamazām puiša galva sāka klanīties un pēc brītiņa jau ar klusu būkšķi atsitās pret autobusa loga stikla.

[rudo lapu vilcēn...]

Puisis nedaudz sagrozījās, ļaujot Šarlotei iekārtoties ērtāk.
Tāpat vien. pusis pasmaidīja par meitenes jautājumu. Ja pārāk daudz gribēsi zināt, ātri veca paliksi. viņš viegli iesmējās, peiskardamies meitenes degungala.
Tad pievērsies logam, viņš brīdi vērās laukā. Kaut kur aizmugurē cauri balsīm bija dzirdama klusina'ta mūzika. Tās avots puisim bija nojaušams.
Atkal peivērsies autobusam, viņš vigli ar brīvo roku paraustīja Grētu aiz kadas matušķipsnas.
Hei, Grēt, ko tu tik drūma? Laiciņš paŗāk jauks? viņš viegli apvaicājās preikšā sēdošajai meitenei.

[Hikari]

Ismēķējis savu pirmsceļa cigareti, autobusa šovefirs iekāpa iekšā un uzlūkoja skolotāju Nu, vai visi ir ieradušies? Vai varam doties ceļā? viņš jautāja.

Skolotāja palūykojās apkārt un likās, ka visi ir sakāpuši. Tapēc viņa pamāja un sacīja Dodamies

Autobusa durvis aizvērās un tas lēnām sāka kustēties uz priekšu, pēc kāda brītiņa tas jau bija izbraucis uz ielas un tālāk- uz šesejas un klases ceļš sākās.

[Pūķēns Sāra]

Mišels pēdējā brīdī paspēja ielekt autobusā un pie sevis klusām nolamājās, kad autobuss sakustējās, jo no negaidītās kustības nokrita līdzi pavelkot Līvu. Atvaino. Viņš uzsmaidīja meitenei, kas bija nogāzta blakus. Tu nesasities? Viņš diez gan norūpējies viņu nopētīja un tad apsēdās, pasniegdams viņai roku, lai arī viņa apsēžas viņam blakus. Liekas vietu izvēle nav vairs nekāda lielā. Viņš vīlies atklāja, bet tad pasmaidīja, Bet man ir laba ideja. Viņš paņēma somu un izvilka no tās sīki salocītu segu, kaut kādā veidā iemanījies to izklāt pa šaur eju, iekārtojās uz tās. Vai vēlies pievienoties? Šādi izgājieni no Mišela puses nebija nekāds jaunums, cilvēkiem no malas likās, ka viņš vienkārši ir izlutināts zeņķis un tādēļ dara šādas lietas, bet cilvēki, kas pazina viņu tuvāk vienkārši zināja, ka šādas lietas ir viņa garā un ja viņš atnāktu uz skolu pidžammā, tas nebūtu nekāds pārsteigums, kur nu vēl šāds sīkums

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 14.11.2006 17:58

[Eņģeļu gūstekne]

šarlote iesmējas par Līvas teikto. Lī, Tu varētu beigt mani saukt tai krievu žargonā? Es zinu, šīs iesaukas pirmsākumus, bet man jāatdzīst šis nix naw diez ko glaimojošs. Meitene pasmaidīja arī par Aspera teikto. Netēlo paipuisīti, jaunais cilvēk. Pareizais mums atradies. Šarlote sacēla kājas gaisā un atspieda pret priekšējā krēsla atzveltni tādejādi sapurinot priekšā sēdošo. Tad nāca apjausma, ka kāds no klasesbiedriem ir palicis nenoliedzami kluss. Šarlote kā uz burvju mājienu apgriezās uz riņķi joprojām daļēji atspiedusies Asperam un pacēlusi roku iebakstīja Isidoram degunā pirkstu. Muļķīgas, neadekvātas rīcības bija tik pat parasta lieta kā skrituļslidošanas maratons, vai rosola mētāšanās sacīkstes skolas gaiteņos.Kad viņa bija sakairinājusi puiša degunu, ar klusiem nejaukiem smiekliņiem Šarlote atgriezās iepriekšējajā pozīcijā un atkal jau kārtīgi iekārtojās puisim azotē. Mišelam viņa tikai piemiedza ar aci, jo puisi pazina pietiekoši labi lai nešaubītos par to, ka tas ko viņš dara ir pilnīgi normāli. Kā nekā 10. klasē abi jaunieši bija stundu laikā sēdējuši apakšveļā bez jebkādiem kompleksiem, tā teikt prikola pēc. Un skolotājiem jau arī nebija ko teikt.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana pēdējā iekāpa autobusā, bet palika mulsi stāvam, visi jau bija iekārtojušies, un tāpēc Nana paraustīdama plecus apsēdās blakus aizmigušajam Isidoram.
Meitene kādu brīdi vienkārši aplaida skatienu pār klasebiedriem. Pat ar klasebiedru atbalstu, Nana jutās diezgan nožēlojami.
Nu, kāpēc viņš tā dara? meitene noskumusi prātoja, un tad no somas izvilka ļoti biezu žurnālu-mangu, kas bija japāņu valodā. Nana to mācēja diezgan labi, tāpēc bieži lasīja mangas.
Viņa ērtāk atlaidās krēslā un iegrima zīmētajā pasaulē.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 14.11.2006 19:06

[Ného]

Isidors peldēja miera un svētlaimes virpulī, bet pēkšņi viņš strauji tika pamests te uz vienu pusi, te uz otru, un tad pār degunu pārbrāzāssadursmes vilnis, it kā kāds būtu viņam pa seju iesitis.
Puisis pamodās, nekas biesmīgs nebija noticis, viņš vēl atradās krēslā un ausīs skanēja nomierinošā mūzika. vienīgi, kas bija mainījies, bija tas, ka autobus jau brauca un blakus viņam bija apsēdusies Nana.
Isidors iekārtojās kārtīgi krēslā un novilcis austiņas jautāja meitenei - Kas te notikās, vai mēs bijām kādā grambā iebraukuši, man likās, ka es degunu kaut kur atsitu?

[Eņģeļu gūstekne]

Šarlote pielika mutei priekšā roku un sāka nevaldāmi smieties. Viņa dzirdēja Isidora teikto. Jā šeit autobusā gan notika kāda nejauka sadursme starp manu pirkstu un tavu degunu. Meitene smējās tā, ka rozā acīs sariesās smieklu asaras. Tu esi smieklīgs Is'... izņēma biezo matugumiju no matiem ļaujot drediem brīvi pārkrist pār pleciem.

[Ného]

Ak, tu, - Puiša balsī skanēja neviltoti samākslots naids - Ka, ķeršu.... - isidors pārliecās pāri krēslam un uzklupa meitenei sākot bužināt viņas matus - Es neesmu smieklīgs, tikai nesaprasts - viņš sāka skaļi smieties - toties tu tagad izskaties jocīgi.