Iesākumam ielikšu saiti uz nelielu, bet ļoti labi konspektējošu materiālu par pūķiem tepat, kurbijkurnē. http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=24602

Un tā, vakar, nez-kuro-reizi pārlasot "Hobitu", (neslēpšu, meklēju arī kādu veiksmīgu materiālu diskusijai) piefiksēju nelielu neatbilstību ar Smaugu.

Notikumu kārtība bija šāda:

1) viņš atlidoja no saviem jaukajiem medību laukiem, kur bija pietrūcies vietas
2) izpostīja Vietuļā Kalna karaļvalsti un pie reizes arī Esgarotu
3) nogalināja/aprija (uz to vēlos vērst uzmanību, tāpēc izdalu atsevišķā punktā) gandrīz visus rūķus un Giriona vīrus.
4) nolīda Kalnā, savācis visus dārgumus
5) nez cik gadus nedeva par sevi nekādas ziņas

Ja atceraties, Bardam pat nācās pārliecināt daudzus dziļlejiešus par pūķa esamību. Viņi nevis uzskatīja, ka pūķi nogalinājuši rūķi, bet gan apšaubīja iespējamību, ka tāds vispār ir bijis.

Vienlaicīgi, dziļlejiešus Vientuļais Kalns arī baidīja (viņi nevēlējās pavadīt rūķus ceļa uz to). Iespējams, ka tās ir tikai divas iedzīvotāju grupas, kuru viedokļi atšķiras. Bet ne par to ir šis pavediens.

Ja pieņemam, ka Smaugs par sevi nedeva ziņas tik ilgi, ka cilvēki jau sāka aizmirst par viņa eksistenci (nu cik tas varētu būt, kāds pusgadsimts?), tad arī rodas jautājums: Ko viņš ēda šīs te pašizolācijas laikā? Kad Bilbo viņu redzēja pirmo reizi, viņš gulēja. Vai nebūtu iespējams, ka arī pūķiem bija sava veida "ziemas guļa", kad tiem nevajadzēja ēst?