Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

Toms lēni iznāca no balkus joma kura mijkrēslī bija stāvējis viņš vairs nevalkāja apmetni bet tāpat izstaispījis spārnus kas parasti sakļauti zem apmetņa palika mazliet stīvi.
Izgājis baznīcas vidū viņš paklanījās sava patrona tēla priekšā, viņš tā darīja katru reizi kad bija baznīcā lai gan viņš ienīda dievu viņš arī izrādīja viņām cieņu jo viņš taču bija viņu radījis. Pēc tam apsēdās nākanmajā rindā aiz raganas un vampīra.
Ne katru dienu baznīcā redzēsi tādu publiku... Toms sarkastiski nodomāja.
Vienīgais ko viņš no sirds vēlējās bija tas lai ātrāk pienāk pasules gals un viņam te nenāktos smakt.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 14.08.2005 12:05

Ko tu mēģini panākt?
Viņš nodomāja pievēršot skatienu Azapatas sejai.
Un ja nu es sagribētu jūs par vampīru?
Viņš ievaicājās pasmaidot un smaidā varēja jaust spožus ilkņus, kas mazliet izvilkās no acu zobiem.

Azapata sajuta engeli kas ienaca un vina tam pieskreeja klaat kaa pie glaabina..Vel viens mirklis un Azapata jau vairs nevalditu par sevi, jo raganas domas vinu jau znaudza..taas bija paraak demoniskas un ar sho vieti bija parak liela kontrastaa, bet vina mileeja shis domas, jo ta tacu ir vieglak- mileet...Ak, ja es spetu darit to ko Dievs bija licis..tad vina prieka asaraas visus te apslakteetu..tikai ne engeli, jo ta bija dala no vinas...
Ak, kaads man prieks, ka jus atnacaat tieshi tagad..pienemu, ka shiss butnes jus jau paziistat..vai varu jus lugt kopa ar mani apseesties.. Vina taa gribeeja tikt aaara, jo vinas daba jau vairs nebija cilvecisko speeku apvaldiita..Tacu kritusha engela aura iedvesa to mieru kas vinai lika sajust kaut nedaudz shis vietas svetiibas...

Ak, mani par vampiru...droshi...Tikai vai jus tas nenogalees?? Azapata sajuta to baudu kas bijusi ieprieksheja vampira kermeni un ta vinai tiik..tacu nu jau viss vairs nav tik vienkarsh...

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 14.08.2005 12:12

Protams Toms atbildēja sēdieties, Jūs laikam bieži šeit nākat vai ne?
Toms sacīja. Toma maņas jau bija sajutušas ka kaut kas šajā vietā nav tā kā vajadzētu.
pēkšņi viņam paspruka jautājums Kas šī ir par vietu? Baznīca tā jau vairs nav lai kā Toms centās bet nespēja no balss izspiest nožēlas noti

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 14.08.2005 12:24

Tingela iesmējās. Viņas smiekli bija spalgi, bezgala ļauni unpavisam noteikti- dēmoniski tumši. Apmetņa kapuce, kā aiz pārsteiguma nolēca no raganas galvas, atklājot viņas flīti saķemmētos, gaišos matus.
Viņa pagrieza galvu nedaudz ieslīpi un pārtrauca smieties.
Jā, mans tēvs lepotos. Par to es nešaubos. Tingela uzjautrināta piebilda un savilka seju nicinošā grimasē.

Mani? Nē, bet vai jūs?
Viņš vaicāja aukstā balsī, kura liktu ikvienam, parastam mirstīgam sajusties kā pakļuvušam zem aukstas dušas.
Vai jūs spētu izturēt tumsas dzīvi?
Viņš vaicāja.
Vai jūs spētu izturēt mazu dēmonu un velnu neķītrības ar raganām, to tumšajās prieka mājās un spalgos smieklus, kas skan kā cilvēka kliedzieni agonijā? Vistumšākos nedarbus un zvēriskākās slepkavības, tādēļ, lai izdzīvotu? Nolaupīt mazu bērnu, lai no tā pamazām izsūktu asinis un vēlāk atstāt tā ķermeni pakārtu vecāku mājas priekšā un rīta agrumā pirms migla ir nozudusi tīksmināties māšu spalgajos kliedzienos un raudās par zaudēto bērnu?
Viņš runāja klusi, taču baznīcā, kurā viss atbalsojās, acīmredzot, lai visiem, kam neaiziet ar vienu reizi aizietu ar otro, viss bija labi dzirdams it sevišķi vampīra pieminētās neģēlības, kuras izrunājot viņa balsī ieskanējās, kas cits, nevis vienaldzība.
Vai jūs spētu? Jūs jau tagad, no dēmonraganas klātbūtnes vien skrienat slēpties pie krituša enģeļa, vai jūs izturētu aizkapa dzīvi? Šaubos, jūs meklētu reinkarnāciju, padotos, jo tā allaž ir vieglāk, vai ne? Jo tad jūsu cēlajiem prātiem nebūs jāiedziļinās tumsā, jo jūs to vienkārši nespētu. Jūsu vārdi ir tukša skaņa, bet drosme - vien etiķete nekam.
Vampīrs noteica. Šoreiz viņš bija bildis ko vairāk nekā dažus vārdus un šoreiz viņš arī bija atklājis savu seju.

Ak...Jus mani pat nepaziistat Es esmu dala no jums..nebuutu manis nebuutu juus..nebuutu dzivaas radiibas..Es palidezju Satnam kapt uz zemes..un jus te runajat par parastaam prieka maajinaam un beigtiem cilvekiem..jus neesat Satana tuvibu izbaudijis..Es esmu dala no bilbeles..Un dala no Dieva, ne taa pati labaka dala protams...Un jaa..Vampirs es esmu bijusi..un man tas tik..Jus esat egoisti un man tas tik velvairaak..Un, ja launums man liek domat par Dievu...tas ir tikai un vienigi Dieva sods, bet launa es varu but, jo valdu pati par sevi kaut gan ta mulka sveta galvina baazas visur..pat manaas domass..Un es niistu to, ka ienakot sheit man ir svetiiba, ha, jo tacu esmu dala no Dieva...un..dariet vien mani par vampiru, ja jums ta tiik ....Azapata jutas briva beidzot pasakot ka nist Dievu..un palidz Satanam..Bet vinas daba ir Dieva daba..Azapata apsedas blakus cieshi vampiram..Par Tomu aizmirstot

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 14.08.2005 12:40

OCC: Es patiesi nezinu kapec kad beidzu rakstiit sho tekstu atomatiski aizsuutot uzradaas shis te..ingnorejam un spelejam talaak...

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 14.08.2005 12:44

Tingela noraustījās vieglos smieklos. Viņu neuztrauca tas, cik varenas būtu klātesošās būtnes un no kādaiem klaniem nākušas. Jā, viņa bija egoiste, tomēr grūtā brīdī asinsbrālim palīdzību neatteiktu.
Es nevēlos runāt visu vārdā, bet saucot mūs par egoistiem, tu nevis grauj, bet cel mūsu pašapziņu. Un, pie velna, kuram šajos laikos interesē kas vairāk par savu baudu un savu izdzīvošanu?! dēmonragana spalgā balsī atteica un pasmīnējusi palūkojās uz vampīru, kas sēdēja netālu no viņas.

Egoisti? Apgalvojums, ko dzirdu allaž, taču tas ir novalkājies stereotips.
Viņš atteica, Azapatas runa bija kaismīga, varbūt pat pārāk kaismīga. Kad Azapata apsēdās viņam blakus viņš ar gaišu un aukstu pirkstu novilka no viņas žokļa, gar kaklu līdz krūtīm.

Ak..vai gribat teikt, ka jus tadi neesat? Kas vel jums rup iznemot sevi? Nu..man gan liekas, ka nekas..es pati biju tada un man bija nosplauties par visu cilveci.
Vina apzinajaas, ka ja vins vinu padaris par vampiru, tad tikai deel dusmaam un pashapliecinaashanaas del, bet vina grib savadaaku partapshanu..Taadel vina pavirzijaas talaka no vampira..Un uzlokoja baznicu..Bezcerigi nopuusdamaas..un lenaam elpojot..Kaa ari apliekot lakatu ap pleciem un diezgan atklaatajaam krutiim..

Tingelas smīniņš nepazuda, tomēr viņas sejā bija redzams, ka nupat dēmonragana ir izperinājusi kādu plānu savā samaitātajā, ļaunajā galvā.
Man nav laika bērnu spēlītēm. viņa nošņāca un piecēlās kājās, apmetņa audumam klusi nočaukstot.
Tingela sašūpojās un lēniem, pašpārliecinātiem soļiem sāka slīdēt uz altāra pusi. Tur viņa apstājās un nopētīja apkārtni.
Bībelei, te noteikti jābūt Bībelei... viņa ar acīm meklēja grāmatu, uzgriezusi muguru pārējiem.

Redziet, tā ir tiesa, man neviens nerūp, es neteikšu, ka nekad nav rūpējis, to apgalvot būtu sarežģīti, taču pārsvarā man nerūp neviens, taču fakts kā tāds ir reizes, kad tā nav, līdz ar to momentāli nodēvēt visus vampīrus par mūžīgiem egoistiem ir visnotāl kļūdaini.
Viņš noteica. Sejā iezagās tikko manāms smīn, kad viņš pamanīja, ka Azapata paraujas tālāk.
Palūkojieties mācītāja kancelē.
Viņš noteica dēmonraganai, viņam radās nojausma, ko viņa meklē. Bet celties un palīdzēt viņš nevēlējās bez tam, Bībele - viņa rokās.. Tā grāmata sadegtu elles ugunīs.
Pārlabojiet mani, ja es kļūdos - jums priekšā ir vesela mūžība - kurp steigties?
Viņš vaicāja dēmonraganai.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 14.08.2005 13:04

Ha...un ko jus taisaties dariit, lasiit bibeli...? Azapata nesavaldiija smieklus..vina pieceelas un uzlukoja vampiru...Ja tev ir kadreiz juutas, tad jateic tu neesi tik neievainojams..un tas pat ir labi..mes visi tadi esam... un vina liegi pieskaraas pie vampira zoda..
Vai man palidzet jums mekleet vina versaas pie raganas..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 14.08.2005 13:11

Tingela pagriezās pret vampīru un sajutās nedaudz dīvaini, it kā stāvēdama uz skatuves, kur visi var viņu redzēt, kur viņa var izlikt emocijas teātra spēlē. Bet vīzija momentāli pagaisa un dēmonragana klusi atbildēja, jo skaļi runāt te nebija jēgas- baznīcas sienās vārdi atbalsojās kā zvani:
Es meklēju izklaidi, jo man apnikusi šī bezgalīgā rutīna. Un acīmredzot šeit ne kas interesants nenotiks. Es atzīstu savu kļūdu, lai arī cik tas netipiski man tas būtu. Un paldies par ieteikumu! Palīdzību man arī nevajag! Un tas ko es darīšu ar grāmatu ir mana daļa.
Ai, ai... kāda mele! Te notiks izrāde! Šovs! Un viņi visi tajā piedalīsies... Tingela nodomāja un ielūkojās mācītāja kancelē, kā vampīrs bija teicis. Jā, tur tā bija- iesieta ādas vākos, sena kā pati pasaule.
Dēmonragana to pacēla divos pirkstos, it kā tā būtu kāda smirdīga lupata un atgriezās altāra priekšā. Brīdi apdomājusies, Tingela pasmīnēja un devās atpakaļ uz savu vietu ar visu grāmatu.

Šo rakstu rediģēja Mia Mania: 14.08.2005 13:15

Bet tas ir tikai kādreiz..
Viņš noteica, smīns atgriezās sejā, kad Azapata pieskārās viņa zodam. Vampīrs bija pašpārliecināts un viens "kādreiz" negrasījās viņu izsist no sliedēm, gluži kā veins iekāres mirklis.

Ja viens kadreiz...
Vina piegaja pie raganas..nu mes taisisim..Kau ko uzjautrinoshu vai ari izglitojoshu..var ari demolet.. Azapata smejaas..un apsedas blauks raganai...

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 14.08.2005 13:26

Vampīrs atsēdās ērtāk solā. Viņš bija sagatavojies skatīties, ko nu šīs dāmas tagad te rādīs.
Būtu vēl naivāk cerēt, ka pēc tik daudziem tūkstošiem gadu tik senas būtnes ir savākušās vienkopus nieku pēc.
Viņš nodomāja.

Tingela pat nepalūkojās uz Azapatu. Viņas skatiens bija pievērsts Bībelei un smalkie pirksti slīdēja pa grāmatas vāku.
Tāda vara guļ manās rokās! Daži vārdi un es varētu grozīt to, kas grozāms. Mainīt puses. Kļūt par... hmmm...? Vai tas būtu iespējams? Kas notiktu, ja šie ''svētie raksti'' nonāktu paša Dēmonu Karaļa rokās? viņa nodomāja un pārtrauca pētīt grāmatas vāku.
Dēmonragana atšķīra pirmo lapu, bet nesāka lasīt. Viņa tūlīt pat aizcirta Bībeli un pasmīnēja.

Redzēdams ka pie atbildes laikam Toms ieklausījās apkārtējo strīdā. Mjā egoisti, patiešām precīzs apzīmējums Toms nodomāja.
Uz altāra apsegts ar segu uzkuras bija rakstīti dažadi psalmi stāvēja trauks pilns ar ūdeni.
Lieliski Toms nomurmināja, strauji uzšāvies spārnos viņš aizlaidās līdz tam un iegrūdz savus tikko pagatavotos sudraba nažus svētajā ūdenī.
Pirmajā mirklī likās ka caur viņu izskrien karsta liesma bet nākamajā mirklī viņš sajuta tikai auksto ūdeni skalojamies ap viņa rokām.
Tagad viņa rokās bija nāvējoša inde katram nešķistenim kas censto viņam uzklupt.
Viņš uzmeta tumšu skatienu vampīram Varbūt izmēģināt??? viņš nodomāja.