Meditācija ir it kā ieiešana savā iekšējā pasaulē.... Vai esiet kādreiz mēģinājuši, vai tas ir izdevies? Pati esmu mēģinājusi, vajadzīga šausmīgi liela pacietība un ļoti jākoncentrējas. Bieži vien gadās, ka kāds tevi iztraucē. Man pat ir speciāla Ēģiptiešu akmens bumba (neatceros, kā tas akmens saucās), tā satur cilvēka enerģiju, tā domāta meditācijai. Kad paņem to rokās ,tad bumba ļoti ātri sasilst (lai gan iepriekš bijusi auksta :blink: ) un sāk izstarot to enerģiju. Tad ir baigi jauka sajūta. Bet atpakaļ pie tēmas- vai esiet meditējuši? Kā sanāca?

Patiešām, pastāv ļoti daudzi uzskati par to, kas īsti ir meditācija. Daudzos rakstos, kurus esmu par šo tēmu lasījis, tiek atzīts, ka iesācējiem vispirms jāiemācās tāds sīkums kā atslābināt savu ķermeni, un tikai pēc tam var izdoties "ieceļot" zemapziņā.
Meditēt stāvus vai sēdus ar vaļējām acīm spējot tikai izcili meistari.
Varat pamēģināt, ērti apgulties (parasti uz muguras) gultā, aizvērt acis un atslābinoties pakāpeniski panākt ķermeņa neesamības sajūtu. Centieties nejust vispirms kāju un roku pirkstgalus, tad ejiet tālāk, panākot sajūtu, ka jums nav pēdu un plaukstu, turpiniet tik ilgi, līdz nejūtat savu ķermeni vispār, taču vienlaicīgi jācenšas neaizmigt. Un noteikti nevajag aizmirst arī par sejas muskuļiem - arī tie jāatslābina līdz tādai pakāpei, ka tie nav jūtami. Cenšaties noturēties šādā stāvoklī pēc iespējas ilgāk. Ar regulāriem treniņiem var panākt, ka šāds viegls un gaisīgs stāvoklis sasniedzams ļoti ātri. Tālāk par šo soli man gan diemžēl vēl nav izdevies tikt. Pieņemu, ka šādas atslābināšanās mērķis ir maksimāli samazināt smadzenēs ienākošo nervu signālu daudzumu.

Šo rakstu rediģēja subito: 24.09.2004 16:09

Kedrik, pareizi, pārāk liela koncentrācija tikai visu sabojās. Vajag atslābināties un nedomāt, ko tu iegūsi, ko tu gribi iegūt, bet just attiecīgo momentu. FEEL THE MOMENTUM, FEEL YOURSELF, FEEL THE EXISTANCE!

Ei, nu ziniet....
hala, es to raktīju, nevis lai pateiktu, ka m editēšanai, nav jēga, bet lai izprastu Boņa domu gājienus... :blink:
Zini, es jau nesaku, ka meditēšanai nav jēga, taču man tai pirmaja reizē nekas nemainījās....
Vajag varbūt vairākas reizes meditēt un tad tik varēs sajust izmaiņas.
A, bet citi te raksta, ka var iziet tajā astrālajā...bet kas notiek, ja nu nejauši tā gadās iesācējam? Man būtu panika! Kā no tās vietas var atpakaļ drēbēs iekļūt?? Murgaini....

Panikot nevajag! Astrālā iziet tikai tādi cilvēki, kas to prot un trennejas.Bet es jau neapgalvoju, ka to spontāni nevar iztaisīt iesācējs... Protams, ka no vienas vai divām reizēm nekas nemainās...sorry, I misanderstood you...

Ehh, dzīvojiet, mēģiniet, ar laiku sapratīsiet.
"Ja tu meklē apgaismību, tu to nekad neatradīsi, tapēc labāk atrodi sevi."

Meditācija...es meditēju katru dienu...tā ir sava veida lūgšana, lai lūgtos vajag pilnīgi aizmirst visu pārējo un pievērsties Dievam...nu tā ir mana meditācija...

Es ticu Tev Halin.Es arī vēl atceros to reizi kad mēs bijām kopā...es pēc tās dienas pamēģināju viena pati tieši tāpat kā tad!nu ja tā godīgi vienai bija grūtāk bet es izdarīju arī vakarā un pavisam godīgi jutos ļoti labi!

Thanks Halina....

Vislabāk manuprāt to ir darīt sēdus ar sakrustotām kājelēm vai lotosa pozā, protams, ja var tajā apsēsties Bet ja to dara guļus, tad ir baigi viegli vienkārši aizmigt. Stāvus - atkal laiku pa laikam jāpārslēdz uamanība lai nenožautos gar zemi.

Lotusa põzā diezko ilgi nevaru nosēdēt. Sakrustotām kājām vēl var kādu laiku, bet visērtāk ir guļus vai izstieptām kājām. Vismaz man.

Lotoss ir visstabilākā poza kādā sēdēt un kūkot Pats jau ar uzreiz neapsēdos tajā. Vajag sākt ar tā saucamo "puslotosu", kad tikai viena kāja ir attiecīgi salocīta. Otra ir tikai pavilkta apakšā. Tici man, pat savākties tā ir ērtāk un vieglāk.

sen sen sen... es panjeemu bibleotekaa kaadu graamatu par budistiem un tur izlasiiju par meditaaciju... noleemu pameegjinaa.... domaaju, ka sanaaca... saaku dariit to ik vakaru un biju pilnaa kaifaa par to, ka mediteeju... liidz.... mamma teica, ka taas ir mulkjiibas un ka es esmu stulba ja ticu shitaadaam dumiibaamm.... bet man liekas, ka tomeer izdevaas meditaacija!

Esmu meegginaajusi ,bet man kautkaa nesanaak
Man ir par maz pacietiibas. :blush2: Arii briivaa laika nav tik daudz.

Jaa es sho lietu praktizeeju
Bet tur jau praatu arii vajag , lai mediteetu

Prātu tur nevajag, tur vaig pacietību, lai būtu panākumi. Un klusai vietai, kur visādi neizprotoši radinieki nevar jūs iztraucēt.

es nekad nēesmu meditējusi, bet man tiešām gribētos to izmēģināt.stāstot ka tas nomierina cilvēku .

Es meditēšanu neuzskatu par ieiešanu iegšējaja pasaulē (sevī) peidodiet ja vairakums piekrīt šim variantam. Ja runā par jautajumu tad es esmu meditēji sjūta ir tāda vis acīs paliek balts (acis man bija ciet).

Sajūta ,ka tu esi uz jūras kas atrodas gaisā tā tad tu peldi takā pa gaisu. Un masn token bija sajūta ka paceļõs no grīdas. Es nobijos un atvēru acis. Tā bijam na pirma un pēdēja meditēsana.

Meditējis esmu..., kad gāju uz teikwando treniņiem, jo mūsu treneris bija korejietis. Vispār šķiet, ka nekas prātīgs man no tās meditācijas vis nesanāca, bet es vismaz centos... Visgrūtāk, protams, ir atslēgties no visa un nedomāt pilnīgi ne par ko, jo domājot, lai tu ne par ko nedomā, tu par kaut ko domā un savukārt vēl domājot , lai nedomātu un lai nedomātu, tu vienalga domā utt utt. Ceru, ka sapratāt ideju!

Jā saprotu ideju man ne īpāsi nepatīk apgrieztais logs. Nu tā kā tu teici kad domāju par to lai neparko domāt tu tik un tā domā utt. Man šādas stuācija riebjas.

Nu teoreetski9 pats to neesmu dariijis tachumana vecmaaminja katru vakaru aizsleedz durvis un kaut ko murmina baigi diiviana pozaa

Es esmu meditējusi un man nebija ilgi jāgaida...pamazām atslābu, tad arī domās šāvās atziņas un tad tā teikt "iemigu" bez emocijām, bez nekā stāvēju plašas pļavas vidū, tad kaut kur uz mākoņiem, tad atkal kauc kur japānā un tad visbeidzot Latvijā virs senas lauku mājas un tad vienā mirklī atrados manā sapņu pilī...viss bija tieši tā kā es to iztēlojos rozes baltās pils sienas ārpusē, aiz žoga bezgalīgs mežs...bet iekšpuse neaprakstāmi skaista...tur bija vēl kaut kas kas bija savā ziņā šīs meditācijas mērķis kuru nācās aplūkot ilgi un dziļdomīgi...tad sapratusi atbildi es pamodos savā istabā uz ceļiem ar sveci priekšā....pēc pulksteņa es šādi biju aizvadījusi tikai kādas 2-5 min ieskaitot sākumu. Kaut gan pašai likās kā vesela mūžība...

Es nezinu vai tādai jābūt meditācijai, bet vairāk man tā nav izdevies...un diezvai tas bija sapnis jo izjūtas(aukstums, siltums skumjas, prieks)viss bija nu gluži kā dzīvē...tikai atmiņu nebija....