Hmm... gribētos zināt, vai jums pašiem patīk Roulinga!!!

gluži vienkārša rakstniece, kas ar nelielo HP ideju ir aizrāvusi maģijā vai puspasauli!

viņa ir nevis laba, bet lieliska... negribās teikt ģēnijs, jo ģēniji mirs jauni..., bet tik un tā lieliska rakstniece!!!

Laba rakstniece, kurai padodas tas ko vinja dara!
Es apbriinoju vinjas fantaazija neierobezotiibu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) ...taa ir maaksla

Domāju, ka Roulinga ir ļoti laba rakstniece,jo NEVIENA lappuse HP nav garlaicīga.

Šo rakstu rediģēja Dumidors1995: 14.06.2007 15:54

Viņa ir brīnišķīga rakstniece, un domāju, ka daudzi rakstnieki vēlētos sev tādu talantu un izdomu kā viņai.

Pilnīgi noteikti, kad ģēnijs, jo šitādu stāstu kurš katrs izdomāt nevarētu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Laba rakstniece, raksta ļoti interesanti. Nedaudz ari ņemts no citiem darbiem, piemēram, senlaiku mitologijas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif)

Nobalsoju par pēdējo variantu, jo agrāk tā arī uzskatīju. Vispār jau viņa tiešām idejas ir aizņēmusies biedējošā daudzumā, pie tam specifiskas, nevis fantasy kanonu (piem. nazguli — atprātotāji), bet raksta gana labi, lai varētu lasīt. Par viņas raksturu dzīvē spriest neņemos.

Nevaru viņu nosaukt par ģēniju jo manuprāt tas pats Tolkīns ir labāks bet nenoliedzami viņa ir laba rakstniece (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Kaut arī neesmu nekāds Roulingas un Harija Potera vispār fans, tomēr - ja Roulinga būtu bijusi slikta rakstniece, viņas darbi nebūtu kļuvuši TIK populāri. Kas attiecas uz špikošanu - uz to pa lielam var skatīties caur pirkstiem, jo cik tad mūslaikos vairs ir palicis to lietu, par kurām NEVIENS NEKAD un NEKUR nebūtu ieminējies? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Viena lieta ir nošpikot kaut ko nepopulāru, mazpazīstamu un senu. Otra lieta ir nošpikot kā minimums trīs rakstniekus reizē, no kuriem viena slaveno darbu tieši tobrīd ekranizē.

Roulingas darbi kļuva populāri jaunākās paaudzes vidū, jo tobrīd bija iestājies tāds maķenīt bērnu grāmatu vakuums (rietumos visi tāpat pie datoriem sēdēja, nevis grāmatas lasīja). Toties pēc Roulingas saradās arī dažādas citas interesantas grāmatu sērijas.

Nu bet tas arī zināmā mērā apliecina rakstnieka talantu - īstā brīdī aizpildīt nišu, vai ne? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Par nošpikošanu - nu, nebija jau arī gluži tā, ka Tolkīns no nulles izgudroja elfus un goblinus, viņš arī tos pa lielam aizņēmās no anglosakšu mitoloģijas...

Es teiktu, ka tas drīzāk ir uzņēmēja, nevis rakstnieka talants — piedāvāt preci, pēc kuras ir pieprasījums bet vēl nav piedāvājuma.


Tādi, kādi viņi ir mūsdienu fantasy, viņi kļuva pateicoties Tolkīnam (starp citu, pie Tolkīna gan dižās starpības starp orkiem un gobliniem nebija, jo kalnu orki tika uzskatīti par lielāko goblinu paveidu). Mitoloģijā elfiņi un goblini pamatā bija mazas, kaitnieciskas būtnes, kuras blēņojās pa lauku sētām, pina zirgiem krēpes un čiepa no cilvēkiem mazuļus (vai apmainīja tos pret savējiem, kā fejas), kā arī aizvilināja ļautiņus uz paralēlām pasaulēm.

Tomēr rakstnieka arī - jo tomēr ir jāuzraksta gana labi, lai cilvēki to atzītu par lasāmu.

Ok, es nevaru gluži pilntiesīgi spriest, jo atzīšos godīgi, neko no HP neesmu lasījis, taču Roulinga jau bez visas maģijas pasaules rakstīja arī par bērnu un jauniešu attiecībām skolā (pat ja šī skola nav visai ikdienišķa), un šo jau nu gan viņai īsti nebija no kā nošpikot. Vai arī?

Nu re, bet orkus, elfus un goblinus Roulinga kā reiz NAV nošpikojusi, jo tie, kas ir Harija Potera pasaulē, ne tuvu neatbilst tiem, kas ir Tolkīna vai klasiskajā fantasy?

Ja runa būtu par tikai jauniešu attiecībām — papilnam seriālu par to, nez, moš vēl kāda grāmata. Visādas Sabrinas, pusaugu burves bonusā, ja ir runa par nenormāliem jauniešiem. Tiesa, Cūkkārpā notiekošo vairāk noteica audzēkņu raksturi un skolas statuss (un šie abi, kā zināms, pamatīgi novirzījās no mūsdienu vidusmēra).


Nav Roulingai ne orku, ne elfu. Toties bija troļļi un kentauri — un šie bija visai atbilstoši kanonam. Bija pat goblini, tiesa, inteliģentāki, taču diezgan daudz kur ir manīti arī tādi. Bija pat nazguli. Pārtaisīti par atprātotājiem.

Es nesaku, ka darbi, kur ir klasiskās fantasy rases, ir slikti. Galu galā, tas jau arī ir feini. Es saku, ka no tā nesmird pēc dižās inovativitātes.

Par troļļiem tādā variantā nezinu, bet kentaurus noteikti neizgudroja Tolkīns (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Un burvju skola, arī nesmird pēc inovativitātes? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Nu, patiesībā jau es Roulingu šibko neaizstāvu, vienīgais ka mēģinu norādīt, ka nav tik traki, ka nav viņa plain plaģiatore (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Protams, ka nē. Tie folklorā parādījušies kā perfekts jātnieka lokšāvēja salikums, kuram nav jābaidās par izkrišanu no segliem. Un par barbariem ar šķēpiem viņi arī tikai vēlāk kļuva. Bet pie Tolkīna tādu vispār nav, es viņus pieminēju pie tā, ka viņi nav Roulingas ne radīti, nedz arī diži uzlaboti/pielāgoti.


Nesmird. Esmu lasījis bērnu grāmatu no 30. gadiem, kurā aprakstīts kas līdzīgs.


Plain varbūt nav, bet kā ar plaģiatori… Es noteikti nevarētu ar 100% pārliecību iestāties par to, ka nav.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 26.07.2012 10:22

Domāju, ka viņa ir vienkārši laba rakstniece, jo, ja viņa būtu ģēnijs, tad nevienam vairs neprasītos rakstīt atvasinājumus no viņas grāmatām.

Nu par to, ka šamējai ir zināmi <aizguvumi> no iepriekšējām fantasy pasaulēm, jau tirgus nav. Jautājums drīzāk ir par to, vai šobrīd vairs principiāli ir iespējams uzrakstīt kaut ko <nekad agrāk nebijušu>, absolūti neietekmējoties no iepriekšējiem veikumiem, vissviens, sižeta, pasaules vai tēlu ziņā? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tolkīns nenoliedzami ir (bija) ģēnijs, bet tas nekā neietekmē to, ka no viņa pasaulēm arī raksta atvasinājumus, vai ne? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Nav jau arī tirgus par to, ko tu uzrakstīji. Nav iespējams uzrakstīt labu darbu, ne no kā neietekmējoties. Visi tie, kuri neraksta par (savām vai citu) izgudrotām pasaulēm jau arī būtībā apraksta vienu un to pašu pasauli, kuru esam paraduši dēvēt par reālo.

Ir koncepti, kuri nemainās, atkarībā no pasaules. Ja tu raksti, piemēram, galds — tā pārsvarā gadījumu būs zināma mēbele, ja vien nesekos cits paskaidrojums, kas tas šai gadījumā īsti ir. Tieši tāpat pa šīm dekādēm ir iesakņojušies rūķi un elfi — ja kāds ko tādu piemin bez sīkākiem paskaidrojumiem, mums ir stereotipisks tēls, kurš no atmiņas izlec. Nazguli toties ir unikāli. Ja man lasot cita rakstnieka darbu, gribas saukt: — Nazguls! Nazguls! Tikai tāds sakropļots un izķēmots, — tad kaut kas nav īsti labi, ja šis rakstnieks pretendē uz unikalitāti (nazguls taču izklausās unikālāk, ja viņu pārsauc par atprātotāju, vai ne?); un Roulingai tie ir pārtaisīti nopietnības ziņā par bezmaz multeņu tēliem, salīdzinot ar oriģinālu.

Par to laikam arī ir lielākais cepiens. Kad pārņēma tos pašus elfus un rūķus, viss visiem bija skaidrs un neviens necentās izlikties, ka tas ir kardināli kas cits, nekā oriģinālā, no kura paņemts. Šeit ir paņemts koncepts, sablenderēts plašajos iztēles laukos (par īsu un par acīmredzamu) un tad mums pasniegts kā kaut kas kardināli jauns. Kā tad.

Atgādina, kā PSRS kopēja rietumu automašīnas.


Tieši otrādi, tagad no viņa aizgūtais ir kļuvis par klasisko fantasy. IMAO, tā ir īstenās ģenialitātes pazīme. Līdz tam Roulinga nedavelk un arī nedavilks.