Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

Istabas Samanta nopētīja ar interesi - muzejos, pat ja kāda telpa ir atbilstoši iekārtota, tajā iekšā nevienu nelaiž, kur nu vēl dzīvot. Kā istabas sadalīt, viņai bija pilnīgi vienalga.
Meitene arī ielika bļodiņā sautējumu un ļāva, lai Rendels viņai ielej glāzē vīnu.

Noskatījusi Anrī, kas uznesa pusdienas, Samanta kādu brīdi klusēdama ēda un prātoja par vēsturi. Sautējumā bija tomāti, un Anrī kabatā bija avīze. Viņa centās izdomāt, vai tas ir dīvaini vai nav? Brīdi paprātojusi, Samanta nolēma, ka dīvaini ir tas, ka Anrī, kalpotājs krogā, prot lasīt. Vai varbūt viņš ar avīzi slauka galdus?

Rendelam jautājoši palūkojoties uz viņas pusi, Samanta atbildēja, - Vispār nezinu. Droši vien, ka tā var darīt.

Lēna pārsvarā klusēja un runāja maz. Kad atnesa ēdamo meitene tāpat kā visi paēda, taču no vīna atteicās. Viņai nelikās, ka šis varētu būt īstais laiks dzeršanai. Vajadzēja domāt, kā nokļūt mājās. Arī Persefonei līdzi Lēna nesekoja.

Labi. Gan jau būs viss labi. Persefone noteica, pabeidzot ēst.

Kad bjia to izdarījusi un sagaidījusi, kad to būs izdarījuši citi, viņa vēl iedeva porciju Loretai, un devās lejā uz pirmo stāvu. Tur viņa ar acīm meklēja kādu, kam atdot traukus.

Viņa pamanīja Anrī. (IMG:http://bittenandbound.com/wp-content/uploads/2008/03/kurt-cobain-photo.jpg) (ar GM atļauju). Labdien, viņa centās izrunāt vārdus labā franču valodā. Lūk ir trauki no 7 un 9 numuriņa. Viņa koķeti pasmaidīja.

Viņa pamanīja avīzi un interesi nopētīja to. Vai tad krodzinieki prot lasīt?

Virtuve bija garena telpa ar vairākām plītīm, galdiem un lielu izlietni pie vienas sienas. Tajā bija kādi cilvēki pieci, no kuriem četri sēdēja dziļumā pie galdiņa un spēlēja kārtis. Anrī mazgāja traukus un klusi dungoja pie sevis. Avīze joprojām bija priekšauta kabatā.



Anrī ieraudzījis meiteni no trešā stāva numuriņa pasmaidīja un paņēma traukus. Ielieka tos lielajā izlietnē un sāka mazāt. Ik pēc brīža uzmeta acis atnākušajai meitenei.

- Kā Jums patīk pilsēta? - viņš jautāja.

Kad Persefone bija aiznesusi traukus, Rendels, brīdi padomājis, pievērsās Samantai:

Šovakar droši vien vairs nekādus kalnus negāzīsim, bet rītdien vajadzētu kaut ko pasākt. Pirmkārt, vajadzēs nomainīt bāzēšanās vietu - ilgstoši vienā vietā uzturēties varētu nebūt labi. Otrkārt, piedāvāju apstaigāt karaļa pili un apskatīt to no ārpuses, lai rastu priekšstatu, kas un kā. Kur ir ieejas un izejas, kā tās apsargā, kā mainās sargi, un visādus tādus sīkumus.

Manuprāt, mēs tur iekšā varam tikt tikai kā kalpotāji. - Samanta atbildēja. - Vismaz pagaidām neko citu nevaru izdomāt.

Vispirms vienkārši paskatīsimies no ārpuses, kā tas izskatās. Kā tikt iekšā, domāsim pēc tam. - Rendels iebilda. - Man personīgi labāk patiktu nakts.

Loreta tīksmīgi izdzēra pēdējo vīna malku un ķērās pie pudeles, lai ielietu sev vēl. Lēna taču no vīna atteicās, tātad, viņa var dabūt papildporciju. Labs vīns tas bija, vismaz Loretasprāt.
— Nu kāpēc jūs gribat tikt tajā pilī, tas taču ir bīstami, — arī meitene beidzot iesaistījās sarunā. Nudien, ja viņa būtu džeks, viņa dotos plašajā pasaulē uz savu roku, bet tagad viņa to neuzdrošinājās, tāpēc nācās vien turēties pie pārējiem, kas bija kā apsēsti ar domu par atgriešanos savā laikā. Un kāpēc? Loreta nemaz nešaubījās, ka viņi var dzīvot šajā laikmetā gluži labi, lai neteiktu krietni labāk kā divdesmit pirmajā gadsimtā.

Nu personīgi es labprātāk atgrieztos savā laikmetā, - Rendels atzinās, - un ieteiktu to pašu arī tev. Kaut vai tāpēc, ka par tevi noteikti šobrīd... nē, par tevi raizēsies vecāki un citi tuvinieki. Un atslēga atceļam mājup visdrīzāk ir karaļa kronis. Lai pie tā tiktu, jāielavās pilī...

Tad viņš atkal painteresējās pie Samantas: Kā šajā laikmetā šādos iestādījumos sastāv ar iespēju nomazgāties?

Skaista, skaista, nudien. Persija neviļus samulsa. Viņa novērsās, palūkojusies uz virtuvi. Viņas acis atkal piesaistīja avīze.

Vai jūs... viņa iesāka, bet aprāvās, nodomājusi, ka tas varētu izklausīties muļķīgi. Kaut gan, šajos laikos ne jau visi bārmeņi un trauku mazgātāji prata. Varbūt viņam tas ir gods? Vai jūs protat lasīt? Viņa norādīja uz avīzi, nopētot gadskailti tās stūrī. Vēl jo projām neticējās, ka tas patiesi ir teju 400 gadus atpakaļ.

Ja var ticēt romāniem, tad kaut kur jābūt mazgājamajai istabai, bet parasti laikam mazgājās guļamistabā. - Samanta padalījās ar informāciju un pārlaida acis istabai. - Te gan neredz ne bļodu, ne ūdens krūzi.

Gadījumā ap šo laiku cilvēki nemazgājās ūdenstiplnēs?Nu upēs vai ezeros?
Lēna jautāja palūkodamās uz Samantu.

Mazgājās, droši vien. Laukos, ne pilsētā. Un, jo augstdzimušāki, jo mazāk mazgājās. Man liekas, ka esmu šā laika holandiešu gleznās redzējusi gan bļodas, gan krūzes, gan kalpones, kas gatavo vannu. Par Franciju īsti nezinu - te laikam nebija modē gleznot ikdienu. - Samanta stāstīja, ko zināja.

Labi, rīts gudrāks par vakaru, - Rendels nopūtās. Savācis matraci un segu, viņš iekārtojās naktsguļai uz grīdas.

OOC: Istabiņas numurs, ja tam ir nozīme - pēc GM ieskatiem.

Nudien, viņi visi ir gluži kā apsēsti ar to kroni un atpakaļtikšanu. Loreta nopūtās.
— Vecāki? Gan pārdzīvos, — skuķis strupi atbildēja Rendelam, kurš jau sāka iekārtoties uz naktsguļu.
— Kā mēs sadalīsimies pa istabiņām?

Šo rakstu rediģēja Beppo: 09.04.2009 15:56

Domāju, ka es un Tu iekārtosimies šajā gultā, bet abas māsas un Džeroms varētu aizņemt otru istabu. Ja nevienam nav iebildumu, protams. - Samanta ierosināja.

Anrī nedaudz samulsa par meitenes jautājumu un teica, - Jā. Māte iemācīja. Tas ir visai pārsteidzoši ka laukos kāds vispār māk lasīt. - nedaudz iepauzējis turpināja, - Šajā krogā esmu vienīgais, kurš māk lasīt. Tādēļ arī viņi mani neizmet. - viņš iesmējās un turpināja mazgāt traukus. - Lai gan esmu visai noderīgs. Vai zināji ka mums izdevās uztaisīt tā lai ūdens mucu varētu uzcelt uz trešo un otro stāvu? Tas ir visai gudri. -




Ja rūpīgāk pameklē skapī esošo, tad tur atrodas bļoda un krūze ūdenim. Gaiteņa galā kur ir ateja ir arī liela muca ar tapu un līdz pusei pilna ar ūdeni.

Loreta šķībi paskatījās uz gultu — viņu nepavisam nevilināja iespēja gulēt ar kādu vienā —, bet neko neteica. Galu galā, ko tad viņa varēja, pieprasīt istabu sev vienai un visiem pārējiem likt gulēt otrā?

— Nu, vismaz man iebildumu nav, — viņa noteica un sāka pētīt savu kleitu, mēģinādama saprast, kā no tās tikt laukā. Nē nē, pavisam izģērbties viņa negrasījās, tikai līdz apakšveļai, kas šajā gadsimtā bija pietiekami bagātīga, lai arī tajā vien meitene justos gana apģērbusies, bet rādījās, ka bez palīdzības viņa to nespēs. Loreta pievērsās Samantai:
— Palīdzēsi man tikt no šitās laukā, lūdzu?

Jā, patiesi. Persija noteica, pakratot galvu. Divdesmit pirmajā gadsimtā noteikti ir daudz vieglāk izglītoties.

Vai tad būtu iemesls tevi izmest? Vismaz traukus tu, manuprāt, mazgā ļoti profesionāli. Man nekad nav paticis to darīt. Tieši tāpēc mums ir trauku mazgājamā mašīna.

Uz trešo stāvu? Kādā veidā? Viņa interesējās

Samanta piecēlās un gāja pie Loretas, kas, šķiet, bija pavisam apmulsusi un pētīja savu kleitu. - Man šķiet, ka te vajadzētu būt kādām šņorītēm vai āķiem, pie tam priekšā vai sānos. Jo aizmugurē nav. - Meitene sāka skatīties, kā tad Loretas kleita īsti aiztaisīta.