[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

Maikls jutās noguris, bet tagd nebija laiks atpūsties, vajadzēja tikt pēc iespējams talāk no briesmām. Ar nelielu smaidu puisis noskatījās, kā Mena izmet no somas dažas lietas. Ejam. Velj oprojam smaidot Maikls atteica.

vēl reizi ieelpojot dziļi, mena paņēma savu somu, kas nu jau bija vismaz uz pusi vieglāka, uzmeta to plecā un turpināja iet uz priekšu, vērojot kājas, lai kaut kur nenogāstos....

tu tā arī neatbildēji par to vecuma jautājumu... viņa ieminējās, lai liktos, ka laiks iet uz priekš kaut nedaudz ātrāk...

Man jau tikai nieka divdesmit gaidi. Un tev? Noslaucījis sviedrus no pieres Maikls atbildēja. šeit džungļi likās biezāki un iet bija daudz grūtāk. Tik daudz es nekad neesmu staigājis. Viņš nodomāja.

mna vēl niecīgāki astoņpadmsit... es jau domāju, ka nodzīvošu visu mūžu tā arī kārtīgi nepielējusies... viņa iesmējās. kad viņa tiks atpakaļ rīgā, tad noteikti būs ko pastāstīt citiem. protams, ja tikšu... viņa nodomāja, jo mežaine neredzēja ne gala, ne malas. likās, ka velkas bez maz vai jau vairākas stundas... varbūt, ka tā arī bija. viņa to nezināja...

Deniss apstājās un ieklausījās apkārtnē. Klusums. Un tas nozīmēja, ka pašlaik viņi abi bija drošībā. Deniss piegāja klāt pie Elizabetes un noteica. Jā, apstāsimies. Es pats vairs nespeju paskriet. Viņš sajuta asas sāpes sānos un ievaidējās. Ak, kapēc mēs esam nolemti šīm briesmām. Viņš izmisumā noteica, skatīdamās uz blakus stāvošo meiteni, kas izskatījās ne mazāl noguris. Puisis paskatījās apkart. Nekā, tikai koki, palmas, visādi krūmi un tumsa. Tumsā neko nevarēja saskatīt un tas lika uztraukties. Nu, kādi ir mūsu turpmākie plāni? Kā mēs zināsim uz kurieni iet? Viņš ieskatījās Elizabetes acīs.

Varbūt atpūšamies. Es jūtos pilnīgi izstukšots. Maikls ierosināja pagriezies pret Menu. Jāā atceros savus astoņpadsmit. Tie bija labi laiki. Apsēdies uz nolūzušā koka viņš mazliet sapņaini noteica. Pievilcis tuvāk koferi viņš to attaisīja vaļā. Varbūt atradīšu kaut ko noderīgu. Mazliet parakājies pa to puisis izvilka mobīlo, bet tas bija izslēdzies.

labi. viņa arī nespēkā nobubināja un nosēdās tur pat netālu...

pat ja telefonam būtu baterija, šaubos, vai te būs zona... viņa iemeta skatu savā somā. tagad viņa jau nu noteikti nožēloja, ka nepaņēma neko ēdamu. vajadzēja kopā ar denisu kaut vai saldumus aiziet iepirkt. atcerējusies to dienu, kad viņi visi vēl bija lidostā, menai galvā ieskrēja aina, kad visi mēģināja parunāt ar večuku, kas turēja spānijas uzrakstu. kad pārējie kāpa lidmašīnā, viņš izskatījās pat bēdīgs... vai viņš zināja, ka lidmašīnu nolaupīs???

sākusi domāt dažādas sazvērestības teorijas, viņa iegrima nelielās pārdomās. šī lieta nebija tīra... vismaz viņa tā uzskatīja.

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.02.2008 21:03

Atstājis ģitāru un pasi pludmales smiltīs, Sīkais iebrida siltajā dienvidu jūrā un ar skaļu plunkšķi iezvēlās tās apkampienos. Ūdens bija sāļš, bet tas vismaz veldzēja sakarsušo prātu un liegi skalojās ap nogurušo ķermeni, aicinot aizmigt... aizmigt... Sīkais laimīgi pasmaidīja. Viņš bija Spānijā. Kādā no tās piekrastes salām. Ibiza ar tās izslavētajām klubu naktīm, kad dejot līdz pagurumam. Maljorkas spožums. Kanāriju salu īpatnējais kultūras mantojums. Sīkais sāka justies labāk. Arī murgi atkāpās, un prāts noskaidrojās. Vēl brīdi pagulējis, viņš brida krastā, kad izdzirdēja no ēkas puses nākam cilvēku klaigas un suņu rejas. "Laikam sākas pakaļdzīšanās," viņš nodomāja. "Sazin, kur ir pārējie? Mena vēl tur vai arī izbēgusi? Un tā garmatainā smukulīte? Kur viņi ir?"

Veikli izbridis krastā, Sīkais savāca savas mantas un brīdi pārlika. Drošākais šķita turpināt iet gar krastmalu. Kā caur miglu viņš atcerējās, ka tika runāts par kaut kādu ciematu salas otrā pusē un ka nedrīkst iet naktī caur džungļiem. "Viņi neiedomāsies mani meklēt jūrā," Sīkais nosprieda. "Turklāt suņi nesaož pēdas ūdenī. Viļņi aizkalos pēdu nospiedumus. Iešu apkārt salai pa seklumu un tad jau redzēs. Ceru gan, ka izdosies atrast pārējos..."

Tā prātodams, Sīkais veiklā solī sāka plakšķināt uz priekšu, vērīgi klausīdamies, kurp virzās pakaļdzīšanās un vai neizdosies sadzirdēt kādu no biedriem.

Maikls ieslīga pārdomās. Kur gan palikusi pārējiem? Vai kādu noķēra? Cerams, ka visi dzīvi. Viņa domas izjauca kurkstošais vēders. Atcerējies, ka kabatā jābūt "Snikeram". Pārmeklējis kabatas puisis to atrada. Pārlauzis to uz pusēm Maikls piedāvāja pusi Menai. Nevēlies?

nemaz nesākusi tēleot, kādu, kas var paciest grūtības, mena ātri paķēra snikeri. tas jau nu noteikti bija labāk, nekā tie daži biskvīta cepumi, ko iedeva santa ar annu, bet tomēr, tik un tā labi. brīnumainā kārtā snikers ļoti ātri pazuda un tikai pēc tam mena atcerējās arī par pieklājību: paldies.. viņa novīpsnāja.

nespēdama novaldīt žavu, viņa palūkojās uz apkārtni, kur abi bija nonākuši. šeit izskatījās droši. nebija pieeja no visām debespusēm. varbūt te varētu pavadīt nakti, jo es šaubos, vai spēšu turpināt ceļu tālāk...

Nav par ko. Maikls pasmaidīja par to cik atri "Snikers" bija pazudis no Menas rokā. Es arī vairs nespēju nekur kustēt. Izskatās ,ka šeit mums nedraud nekādas lielās briesmas. Paskatījies apkārt puisis noteica. Ja kāds nāktu viņi to ātri vien pamanītu vai arī sadzirdētu.

ļoti labi. viņa vēl reizi parakņājās par somu. ko tādu viņa nebūtu izmetusi... izvilkusi savu prakstisko guļamaisu, viņa to nolika sausākā vietā. abiem jau pilnībā pietiks. ceru...

nolikusi somu blakām, lai ja nu kas, tad varētu ātri atkal būt uz kājām, mena nosēdās uz guļamaisa. piesēdi... tikai viena nakts un varbūt viņa tiks mājās. turpini sev to iestāstīt...

Vispirms Maikls nolika koferi tā lai būtu pa ķērienam un tikai tad apsēdās. "Ko tu darīsi pašu pirmo kad atgriezīsies mājās?" Viņš jautāja Menai. Miegs viņam vispār nenāca un tas mazliet puisi pārsteidza. Tikai sāpēja visas maliņas. Kā tagad noderētu laba masāža. Maikls nodomāja.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.02.2008 22:59

OOC: BROWNCAT!!!! Tur nav nekādas jūras. Vismaz pašlaik jūs neesat pie jūras! Visi atrodas džungļu biezoknī, aizbēguši prom no mājas un atr avušies no vīriešiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Vīriešu bars nespēja noķert nevienu, jo visi pamuka kur nu kurais, katrs uz savu pusi. Viņiem tika likts turpināt meklēt jūs visu nakti un turpmākās dienas. Vīrieši kopā ar suņiem, staigās pa mežu pa grupiņām [grupiņā 3 cilvēki un viens suns]. Viņi spīdināsies pa biezokni ar lukturīšiem un turpinās medīt jūs. Bet pašlaik viņi nav pa pēdām nevienam!!!

Deniss, Elizabete:

Apkārtne ir mierīga. Neviena trokšņa vai kādas citas pazīmes, ka jūs nebūtu vieni. Jūs esat pagājuši krietnu gabalu uz nepareizo pusi[labo]. Arvien labāk un labāk var saost aso okeāna smaržu, taču biezoknī neko nevar saskatīt. Jo tālāk jūs dodaties, jo retāki krūmi. Ar katru minūti kļūst vieglāk iet. Liānas un citi zari jums vairs netraucē. Pēkšņi tālumā var saskatīt gaismu. Kļūst gaišāks, bet jūs joprojām nesaprpotat, ko redzat. Ausīs sāk džingstēt rūkoņa. Tā pastiprinās. Un beidzot aiz palmām paveras skats. Jūs esat izgājuši pie ūdenskrituma. Tā ir skaista vieta. Zaļa zāle, košas puķes. Jūs tur esat tikai vieni. Zem ūdenskrituma ir neliels [patiešām neliels] ezeriņš, kurā var iet peldēties. Tas nav dziļš, un ūdens sniedzas tikai līdz viduklim. Ūdens ir patīkami silts. Debesis skaidras un spožais mēness apspīd zaļo laukumu.

Mena, Maikls:

Jūs esat apsēdušies atpūsties. Koki sāk nelāgi šūpoties. Vējš pieņemas spēkā. Tālumā atskan kāda rūkoņa. Dzīvnieka rēcieni. Varēja nojaust, ka tas ir pavisam tuvu. Pārvietoties bija apgrūtinoši. Visur maisījās zari, lielas koku saknes, liānas. Ik pa laikam kaut kas iekoda un reizēm pat lielās skudras pārņēma jūsu kājas.

Pārējie:

Pašlaik katrs skrien par sevi. Jūs skrienat un skrienat līdz saskrienaties kopā. [nu ne gluži, bet teiksim tā, ka satikāties]
Sākat plānot, ko darīt, uz kurieni iet. Visapkārt ir klusums un liela tumsa.

pirmais, ko darītu... hmm, grūta izvēle. droši vien, ka ietu uz kādu ēstuvi, tur tā pierītos, vēl paķertu līdzi kādu kompāniju, un tad noliktos gulēt kaut vai uz tās pašas ēstuves grīdas... bet pēc tam.. fuj! viņu teikuma vidū pārtauca jocīga sajūta uz rokas. to viņa instinktīvi notirināja un pa gaisu izlidoja kāda ne mazāk pārbijusies skudra. bet tā vietā, lai atgriestos pie sarunas, kaut kur netālu no krūmiem atskanēja rēciens. skaļš un draudīgs. ik pa laikam garām paskrēja vēl pa kādai skudrai un vējš purināja koku galotnes.

t-tu to dzirdēji? viņa nedaudz drebošu balsi, paprasīja maiklam, kamēr pati vērās uz to vietu, no kurienenes nāca troksnis...

Līdz ar vīriešu un suņu parādīšanos Toms nedomājot bija nesies tālāk no mājas, dziļāk tumsā un biezoknī, neko daudz nedomājot. Jā, viņam savu ādu glābt gribējās un par orgānu donoru kļūt galīgi nesaistīja, apzinoties vēl to, ka eksperimenti arī nāks komplektā.

Kad viņam škita, ka ir atrāvie sun suņu rejas nebija iespējams dzirdēt, Toms apstājās un ļāva acīm pierast pie tumsas. Ja truejās klusi un virzījās uzmanīgi, tad varēja paslēpties no jebkura. Turklāt biedriem nebija gaismekļu, tātad tumsā viņus būs vieglāk atrast, vadoties pēc klusām skaņām un klusinātām sarunām.
Puisis devās lēnām, bet nosacīti uz priekšu, uzmanīgi ausīdamies, kas notiek apkārt, gatavs paskriet vēl mazliet. Viņs bija sajutis negaidītu enerģijas pieplūdumu un tas pat nedaudz uzmundrināja, neskatoties uz diezgan draudīgo biezokni sev apkārt un dīvainajām džungļu skaņām.

Arī Maiklam sāka uzbrukt skudras. Tās sāka rāpot pa viņa kājām. Jā es to dzirdēju. Piecēlies kajās puisis tās purinaja nost. Kad Maikls tika no skudram vaļā viņš paņēma no zemes koka zaru, aizsardzībai. Varbūt ejam uz kādu drošāku vietu? Negribētos tikt kādam zvēram par vakariņām. Viņš nočukstēja.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.02.2008 17:18

paskatījusies, ka te nav īpaši daudz vietu kur iet, bet palikt uz vietas arī nebūtu gudri, viņa bez ierunām paklausīja maiklam, paķēra savu somu un padusē iestūķēsa savu gulammaisu.. te nu bija atpūta!

visur brikņi, zari un siti sū... tā viņi nekur tālu netiks. kaut nu ātrāk būtu tas ciems, vai vismaz kāut kas cits. varbūt arī pārējie uzradīsies, tad mazāka iespēja, ka tevi apēdīs... cik nu lēni un klusi spēdama viņa sāka iet uz priekšu ,garām diviem platākiem kokiem, kas bija no vietas noauguši ar kaut kādiem paparžaugiem. tad arī vēders iekurkstējas (atkal). ta nu gan ir īstais laiks tam visam...

Maikls sekoja Menai. Iet bija pavisam grūti. Kājas ķērās aiz koku saknēm. Sejā sitās zari. Drēbes ķērās zaros. Maikla kājas nu jau bija galīgi slapjas un dubļainas. Puisis aizķērās aiz pamatīgas saknes un nokrita un ceļiem dubļos Velns. Viņš nošņāca. Piecēlies kajās puisis brida talāk.

tev vis okei? ilgi nekavēdamās viņa devās uz priekšu. kaut nu priekšā būtu kaut kas.. vienalga kas. lidosta, ciems, cilvēki, kas tev parādoties tuvumā nevēlēsies izmantot šprices un citas draņķības...

kāja iegrima sūnās, kas bija piesūkušās ar ūdeni. no jauna kurpes slapjas. nevarēs jau tā viņas mainīt ik ēc brītiņa, tik un tā viņai vairāk sausu kurpju nebija. kaut nu beidzot iestātos rīts. šī laikam ir visgarākā naksts manā mūžā. viņa klusi, bet saprotami nočukstēja...