Cilveki vai jus ticat DIEVAM? Viņš ir kā tads kā spoks vai mistiska būtne- neviens nav redzējis un saticis vai runājis, bet daudzi viņam tic ,un daudzi ari nē. Daudzi saka, ka viņš nepastāv un arī, ka pastāv, bet tā ir briva izvele- tici vai netici vinam. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
Vins pastāv vai ne? To jau neviens nezina, bet es gribetu dzirdet jūsu domas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


Visi, kas postojat, lūdzu ņemiet vērā Noslēpuma kambara noteikumus (skatīt augšā), sevišķi to 3. un 4. punktu.

Šo rakstu rediģēja Reiki: 28.06.2004 15:50

Nav ne mazāko problēmu. Vajag tikai pašam uzņemties vairāk atbildības par to, ko dari. Jo nav neviena, uz kuru "norakstīt" kaut ko, kas iznāk ne tā, kā esi domājis. Vai otrādi - ja kaut ko gribi, tad dari, ar domām un lūgašnos vien nekas nebūs.
Arī ar to nav problēmu, un vismaz jau 150 gadus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tātad - gribi zināt par to sīkāk - pameklē literatūru un palasi to.
Īsumā vienosimies par definīciju - stigmas ir tad, kad uz ķermeņa parādās zīmes. Reliģijā parasti - kādas konkrētas zīmes, piemēram naglu rētas plaukstās u.tml. Bet šī lieta ir zināma jau krietni pirms kristietības, tās aprakstus var atrast arī tautas ticējumos, piemēram, par ugusgrēkiem. Un to var panākt arī apzināti, ja cilvēks pie tā piestrādā. Ar pašiedvesmu, ar autogēno treniņu. Biežāk gan izmanto, nevis, lai iegūtu stigmas, bet gan lai sadziedētu brūces. Lai izveseļotos. Darbojas tieši tas pats psiholoģiskais mehānisms. To nevar izdarīt daudzi, īstenībā, tādu cilvēku vispār ir maz, gluži tāpat kā stigmatiķi nemētājas uz katra stūra, lai cik daudzi cilvēki eksaltēti nelūgtos katru dienu.
Otrs, par ļaunajiem gariem. Atkal definīcija - ļaunais gars ir reliģisks jēdziens, bet tie, kas netic dievam, netic arī ļauno garu eksistencei, uzskata, ka tādu nav, un tāpēc cilvēks, par kuru ticīgais teiks - "viņu apsēduši ļaunie gari", no parastas zinātniskas medicīnas viedokļa ir slims. Kaites, kas izraisa tādu efektu, ir visai daudz un dažādas, un bieži vien tās ir zāles un indes, tīra ķīmija, tātad. Viens labs piemērs bija stāsts par "ļauno garu apsēstām" viena ciema meitenēm, kuras uzvedās, nu, kā jau tādos gadījumos uzvedas, tika ievietotas klosterī un tur izveseļojās. Pēc tam noskaidrojās, ka pie vainas ir kviešu melnplauka - labības slimība, kuras dēļ tajā gadā bija ļoti daudz bojātu melnu graudu, no kuriem izceptā maizē palika daudz ķīmisku savienojumu, kas cilvēkam izraisa šādu uzvedību. Klosterī maizi cepa no citiem graudiem, un, dabiski, ka vairs neēdot indi, cilvēkiem palika labāk. Apmēram tā. Vienu atbildi te dot nav iespējams, jo iemeslu, kas to var izraisīt ir gaužām daudz, par garīgām slimībām nemaz nerunājot.

Principā tev taisnība. Šaubām vieta vienmēr paliek. Pēc manām domām dievs ir par 99,99% (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)



Ticība ir sastita ar jūtām, pavisam noteikti. Pārliecība par to, ka dievs eksistē, kas balstās uz pieradījumiem, vien neko nedot. Sātans un dēmoni, kā tadi principā ari tic dievam, jo ir viņu redzējuši.
Bet ja dievam tic tikai aiz jūtām, tad spēcīgu emocionalu satricinājumu gadījumā ticība var pazust. Piemērm iet bojā mīļš cilvēks. Zināšanas, pārliecība par dieva eksistenci palīdz saglabāt ticību arī grūtos laikos.
Ar saskaroties ar cilvēkiem, kas saka, ka dieva nav un jautā, kāpēc tu domā ka dievs ir, ir vairāk ko atbildēt, nekā es vienkārši ticu.


Žēlojami tie, kas savās neveiksmēs saka Dievs ir vainīgs! un lūdz viņam atpestīšanu no visām savām nelaimēm. Jāmeklē patiesība, tā atbildi sniegs.


Stigmas ir muļķības. Ja dievs gribētu uz zmes radīt brīnumus mūsu dienās, tad zīmes būtu iespaidīgākas.
Bet ļaunie gari... sarežģīti.
Ļanie gari, dēmoni un viņu boss sātans. Ja šīs būtnes eksistē, tad kāpēc lai viņi atklātos? Visveiskmīgāk ļaundari darbojas, ja visi domā, ka viņu nemaz nav. Vai nav labāk mocīt un izmantot cilvēkus, izmantojot aizsegam citplanētiešus, balsis galvā, sižofrēmiju un citus jociņus.?Un par to nav jēga runāt. Pierādīt šamējo eksistenci ir bezcerīgāk kā dieva, jo pēdējais neslēpjas, bet pirmie gan slēpjas.

Hehe. Jums jau patīk skatīties uz ticīgajiem, kā vājiem cilvēciņiem, kas visu gaida kā Dieviņa žēlastību (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Te jau viss ir atkarīgs no tā vai ticīgais tic tieši tā. Šeit drīzāk varētu attiecināt uz kristietību.
Ne jau tādēļ cilvēks Viņam tic, lai būtu jāizvairās no atbildības un jāpielūdz Visuvareno.
Es gribēju teikt, ka es nevaru paskatīties uz pasauli kā uz īsu dzīvošanas posmu šeit uz zemes un tad aiziešanu kaut kādā nebūtībā, bez kaut kāda iemesla. Es ticu Iemeslam un ticu Radītājam.

Maldies! Ar vājumu gan tam nav nekāda sakara, ar psiholoģisko komfortu gan. Tikai lielākā daļa ticīgo to tā izmanto. Tā teikt - tā tas izskatās no malas. Biežāk pat pilnīgi bez kādas izmantošanas, tikai apmēram - uzzinājis, ka kaut kas noticis tā vai savādāk, ņem un pasaka"Tā ir Dieva griba!" un neko vairāk nedara pat, ja varētu. Kā attaisnojumu savai negribēšanai kaut ko darīt. Ne visi, protams, kā jau teicu. Bet vienmēr ir vieglāk, ja grūtā brīdi vari ko tādu pateikt, ne tā? Tiem, kas netic, tiem tādas iespējas nav.
Es neticu. Nav pēc tā nekādas vajadzības. Tu nebiji pirms savas dzimšanas, vai tev tas traucē? Tad kāpēc tādi uztraukumi par to, kas būs pēc nāves? Nu jā, es saprotu, ka dzīvot gribas, bet kam negribas?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 09.11.2007 12:01

Jā, tieši tā. Tādi cilvēki patiešām ir. It īpaši tie, kas vispirms lūdz kaut ko Dievam un tad, kad to nedabū, vaino Dievu. Ar tādiem esmu sastapusies. Vārīšanās savā sulā. Piekrītu, ka tā ir vieglāk, bet cik vieglāk... būtībā vainot Dievu tuvinieka nāvē, vai cerēt, ka Dievs viņu pieņems pie sevis, vai varbūt vainot likteni vai nevainot neko - grūti ir tik un tā.


Pirms dzimšanas manis nebija, bet tagad es esmu un man ir domas, esmu augusi un bijusi un kāpēc gan man nepastāvēt arī turpmāk? Pat ja tur vēlāk mani gaida bezeksistence, tad man nav žēl, ka es visu savu mūžu ticēju un ticēšu Dievam un mūžībai. Šā vai tā, tas man nejauši sanāk.

es Dievam neticu, bet tas vēl nenozīmē, ka viņa nav...
es ticu tam, kas ir kaut kas Augstāks, bet arii tas nenozīmē ka šis `augstākais` ir Dievs.
tik pat labi Dievs ir parastu mirstīgo izgudrojums, klāt kā mītiskai būtnei vēl pieplusojot klāt bībeli, ticējumus u.t.t.
pārbaudīt to nevar, bet ja Dievs ir tads viņš atradīs ceļu pie katra, kas būs gatavs pieņemt šādu soli...

ieejiet sarunās tur ir neviensvien (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
jā pastāv

Šis Kārļa Skalbes teiktas perfekti atbilst tam, ko domāju par Dievu.



No manas puses vairāk bez komentāriem.

Dievs vienkārši ir un viss. Viņu nevajag redzēt, ne dzirdēt, bet vienkārši ir ! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Vajag gan, lai noticētu.

Afrodīte, Apolons, Asclepius, Atēna, Atlas, Baals, Bergelmirs, Bragis, Brahma, Demetera, Dionīss, Ganeša, Garuda, Hēra, Horuss, Ištars, Izanakisk, Izanamis, Jēzuss, Jupīters, Krišna, Lakšmi, Marduks, Marss, Minerva, Mitrass, Nemesis, Neptūns, Nergals, Oziriss, Faetons, Poseidons, Rama, Šamaš, Šiva, Tefnuts, Tanatos, Tors, Utu, Venēra, Višna, Ksipe, Jams, Jumirs, Zevs - kurš no viņiem ir? Tu tici? Bet kuram no dieviem tu tici? Un ja tici kādam noteiktam - kāpēc tieši viņam? Kāpēc tāda diskriminācija attiecībā pret pārējiem?Šis ir gaužām īss dievu uzskaitījums. Zināmi varāki tūkstoši. Cilvēcei tās pastāvēšanas laikā bija gana bagāta iztēle un negraujama akla ticība. Tu vērētu protestēt - kas tic Zevam vai citiem "pagāniskiem" dieviem?! Savulaik šie dievi bijuši daudz iespaidīgāki par tradicionālo kristiešu Abrahamisko Jahvi - bronzas laikmeta mitoloģijas produktu. Visi viņi vija visvareni un nemirstīgi. Vienam otram par godu nesenā pagātnē - tikai daži tūkstoši gadi - tika upurēti arī cilvēki. Starp citu arī Jahve tos baudīja kopā ar dēlu un svēto garu... āmen!Tagad nav vairs tie laiki, ka kāds tevi ar varu spiež ticēt visādiem pekstiņiem. Mūsdienās labprātīga ticība pārdabiskām būtnēm ir psihiska nelīdzsvarotības simptoms. Sāc domāt ar galvu!Dieva eksistences pierādījums #36: "Eiforiski (nu kā "new age" vai kā tos šarlatānus sauc): Es ticu! Es ticu! Es ticu! Alelūjāaaaāāāāāāāāāāāāāāāāāā!!! Tāpēc dievs ir! Basta un āmen!" - Ļoti nepārliecinoši (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Emo rules!Ļoti neracionāla dzīves izniekošana. Baudi dzīvi! Beidz ticēt pekstiņiem!Ļoti grūti samierināties ar tādu patiesību - nekas nebūs pēc nāves - un dikti liels kārdinājums ticēt, ka kaut kur tur ir nemateriāla būtne, kas uzklausīs un atbilstoši noreaģēs, un pēc nāves katram - pēc nopelniem: mūžīgo paradīzi, 17 jaunavas vai citu nirvānu (atliek izvēlēties tikai atbilstošu dievu) bet tiem, kas nav sliktu darījuši - pērienu un elli. Tas sevišķi man patiktu! Bet ak vai - veselais saprāts neļauj. Vot ja nebūtu tā nolādētā veselā saprāta, cik viegla būtu dzīve!Nu te nu gan tu maldies. Dieva koncepts turās tikai uz individuālu ticību! Nav ticības, nav dieva.Tas ir gluži kā ar vienradžiem. Veselais saprāts saka, tādas būtnes ir neiespējamas. Bet atliek tik izvingrināt ticību un vualāaa - tavā priekšā vesels ganāmpulks.Palasi veco vai jauno derību - tāds dievs ir vienkārši neiespējams!Inteliģentais dizains?!?!Un kas būs radījis to radītāju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) ?Skaties, ka neieciklējies!Nu reiz pa visām reizēm vajadzētu pārstāt liekuļot. Religiskie uzksti neatšķiras no citiem uzskatiem ne par matu un nav pelnījuši nakādu īpašo attieksmi. Bulshits ir bulshits un tam piejaukts craps.Cilvēkus, kas tic, ka ir vieņiem komunicē citplanētieši un "regulē" to dzīvi, sēdina psihenēs. Tā pat būtu jāuztver ticēšanu jebkādām pārdabiskām būtnēm, kas "regulē" dzīvi - simptoms.Savu laik K.Marks precīzi nodefinēja: reliģija - opijs masām. Eiforē, bet ar mēru! Skaties ka nepārdozē!Ļoti prātīga attieksme. Kas zin'! Bet ja nu ir! Labāk ticēt. Ja nav, tad nekas ļauns nenotiks. Bet, ja neticēsi un tomēr ir, - posts - mūžīgā elle. Bet kam lai ticētu? Kādam dievam? Iedomājies, ka tagad tu ticēsi kristīgajam dievam vai dieviem - nevaru tikt skaidrībā vai tā ir monteitiska ticība vai poli - visādas tur trīsvienības, tēvi, dēli un gari, arhenģeļi un tūkstošiem un tūkstošiem svēto - bet es novirzījos. Tātad tici tu bronzas laikmeta mītoloģijas atraugai. Nomirsti, protams izsūdzot visus grēkus - kā patiesam kristietim pienākas. Aizdodies uz debesīm, bet tur tev pretī - Zevs ar zibeņiem vai Tors ar vāli un pa dubsi ar to vāli... kā tev tāda piesardzība?!Nāksies tev, draugs, ticēt visiem dieviem. To ir ļoti ļoti ļoti daudz. Ieskatam: http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_deities . Bet ak vai - visi viņi ir ļoti greizsirdīgi dievi. Nāksies degt ellē. Ļoti žēl.Ir alternatīva - aktivizē smadzenes!Darba diena no 9:00 līdz 18:00? Sestdiena, svētdiena brīva?

Es domaju kad noteikti pastaav vismaz es ta domaju... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Dievs ir apzimeejums! Tas pats Zevs ir dievs u.t.t
Karo4 augstaká pakápe garígajá dzívé! Ja tici kristietíbai tad tici arí dievam.

Es domāju, ka Dievs katram ir citā veidolā. Mainīgs.

Ja mums ir briiva izveele, kaa Dievs var zinaat muusu naakamo soli???

Es domāju ka pirms atbildēt uz jautājumu, vai kāds tic Dievam, vajag noskaidrot, ko jautātājs vai atbildētājs saprot zem vārda - Dievs

NETICU un NETICĒŠU, ka ir kāds augstāks spēks - ar Dieva pirkstu mēs parasti izskaidrojam to ko vēl nesaprotam, vai arī vienkārši veiksmīgu sagadīšanos - senāk tā tas bija piemēram ar laika apstākļiem - bija visvisādi tur dievi( pērkona dievi, lietus dievu utt...)...Mēs vienkārši nesaprotamo izskaidrojam ar kautko pārdabisku.. Ja dievs būtu, es nedomāju ka viņš būtu pieļavis visus šitos pasaules karus un citus mēslus... plus vēl tas stulbums, kas bija jāpārcieš cilvēkiem viduslaikos...

P.S. kurs idiots izdomāja tās muļķības par ādamu un ievu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) tak ja ir 2 cilvēki un viņiem rodas bērni - kā tādā gadījumā viņi tiek pie 3. pāaudzes?
brālis + māsa, vai tētis + meita? kkas galīgi neštimmē - vai ne tā? jo nav taču otras ģimenes ar kuru ādama un ievas bērni varētu saieties...Viņi TO var darīt tikai ģimenes lokā, un tas nu galīgi ir pretrunā ar dieva likumiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Es nenobalsoju, jo vienmēr esmu svārstījusies.
Ticīga, kristīta neesmu, bet Dievs [varbūt] ir.
Itkā - ir, jo kas gan cits šo visu radījis? Bet pieņemot šo teoriju rodas citi jautājumi - piemēram par to, kas viņš īsti ir, kā izskatās un kur atrodās. Nav jau nekāds Santa Klauss. (Kaut gan arī par šī vīrieša esamību arī varētu strīdēties).
Palieku pie vieglākā atbilžu varianta - varbūt.

Ja Dievs kautko nepieljautu, tad tas ietekmeetu muusu briivaas izveeles tiesiibas kuras mums ir dotas kaa Dieva beerniem - dieviem un dievieteem embrijaa... Mums ir jaamaacaas atrast Dievu sevii caur Miilestiibu, un izmantot mums doto briivo izveeli lai radiitu, dziedinaatu, iedvesmotu.....

un ja nu Dievu pielīdzina Dabai?
vai tie nebūtu vienādi svaru kausi, vienā tai pašā sudrabā lieti? reāli. taustāmi. likteņus nosakoši.
fizikāli izteikti.
Daba.