Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Spēles _ Pasaka.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 06.03.2005 13:58

Sveicināti smile.gif Šī gan ir mana pirmā spēle, bet domāju, ka varētu etrast interesentus. Spēle nedaudz līdzinās parastajailomu spēlei, bet tā ir savādāka. Tad nu īsumā apgaismošu jūs ar noteikumiem:
tiek aizsaķts sižets, doti daži varoņi iesākumam un aptuvens pasaules apraksts. Tiem, kas vēlas piedalīties, jāturpina sižets. Jāizdomā, kas notiks ar dotajiem tēliem (ja ir vēlēšanās, var pievienot savus) jāveido negaidīti pavērsieni un pārmaiņas, vārdu sakot, jāstāsta tālāk ( tikai jāiekļaujas sākumā dotajā un nav nepieciešamība pārcensties). Īsāk sakot, mēs rakstīsim pasaku, katrs iesaistot pa nelielam gabaliņam.
Tad nu gaidīšu spēlētājus, bet tagad-iesākums jeb pirmā nodaļa.



Dienas gaisma lēnām dzisa. Altoras meža iemītnieki devās pie miera, vienī gi nakts radības sāka lēnām rosīties, lai varētu dotie savās klusajās gaitās.
Asters sēdēja plašas upes krastā, skumji raudzīdamies izzūdošajā gaismā. Asters bij elfs, līdzīgs citiem nearko īpaši neatšķirdamies.
Drīz satumsa. Nakts pārklāja zemi, melnām ēnām pārpludinot apkārtni. Pār Astera galvai pārlaidās tumša ēna. Ū```` bija devies medības. Elfs klusi nopūtās un, piecēlies kājās, pazuda mežā zem kokiem.
Neilgi gājis Asters nonāca klajumā, kurā skanēja brīnišķīga mūzika un elfi svinēja svētkus. Pilnmēnes laiks. Brīdis, kad atmostas iedvesma un nakts kļūst gaiša kā diena. Laiks, kad pat cilvēki, šie neaptēstie un muļķīgie radījumi pēc meža sabiedrības domām, kļuva nemierīgi un satraukti.
Asters nesteidzīgi piegāja pie viena no garajiem galdiem, kas atradās klajumā. Viņš nostājās lidzās visnotaļ cienījama paskata elfam, kas tobrīd tukšoja sudrabotu melleņu vīna kausu. Šis elfs bija Alltejs, Astera vecākais brālis un Altoras meža valdnieks.
- Vai atkal sēdēji pie Elentas?- jautri iesmēja Alltejs, nolikdams nujau tukšo kausu uz galda.
- Zīmes šovakar atkal rādijās savādas.- nopietni atbildēja Asters.
- Zīmes, pēdējā pusgada laikā, katru vakaru ir bijušas savādas.- skumji nopūta Alltejs. - Tas laikam nozīmē, ka tēva vārdi būs piepildījušies un drīz vienam no mums būs jādodas ceļā, Aster!
- Tiesa. - pēc īsa klusuma brīža atbildēja elfs.- Nenoliedzami taisnība. Tomēr es jau esmu izlēmis, kuram no mums abiem jāiet, Ceru, manu izvēli atbalstīsi.
- Un kurš tas būtu? - izbrīnīts vaicāja Allters.
- Es!- atbilde atskanēja īsa un skaidra. -Došos ceļā jau rīt no rīta. Ja tēva vērdi tiešām būs bijuši patiesi, tad Altoras mežam būsi nepieciešams tu.
- Bet uz kurieni tu dosies?- vēl apjucis turpināja taujāt Allters.
- Visticamāk, ka jāšu uz Mēness kalniem vai Elentas izteku, skaidri zināšu rīt. - Asters atbildēja un aizgriezies iejuka pārējo elfu vidū. Viss bija nolemts. Drīz līksmotājiem pievienojās arī Allters, izraudamies no drūmajām pārdomām.

Mēness kalnu pakājē, daudz tālāk uz dienvidiem nekā Elentas plūdums vai Altoras mežs, stāvēja vulfors. Viņš bija pārtapis vilkā un drūmi raudzījās ļaunuma kalpu vargu barā, kas viņu nebij licis mierā pāri visai Delekstes savvanai dzenājis līdz Mēness kalniem. Vulfors nebaidījās, viņam nebij ko bīties. Vargu zobi varēja tikai plēst brūces, bet ne nogalināt vai notriekt viņu pie zemes. Tie ņurdēdami vien uzdrošinājās pienācīgā attālumā mest lokus ap vulforu. Sudrabasiņus viņi neieredzēja, bet pat barā vienu vulforu pieveikt bij grūti, teju neiespējami. Protams. ja līdzās bij troļļi vai citas ļaunam atdevušās būtnes, vulforu pieveikt bij krietni vieglāk.
Diterjs gaidīja uzbrukumu, taču vargi vēl to neuzdrošinājās.
Drīz caur Mēness kalnu virsotnēm iespīdēja mēness. Pilnīgi apaļš kā sudraba dālderis, tas lēja savu nedaudz spocīgi bālo gaismu pār zemi. "Ai, Mēness kalni!"Dīterejs nodomāja. "Tā ir viena no brņišķīgākajām vietām, ja neskaita Sapņu kalnus, kuru virsotnēs vēl klaiņo pēdējie pegazi un Siržu meža skaistumam nekas nevar stāties līdzās."
Diterejs domāja, līdz viņa domu gaitu pārtrauca straujš lēciens no kāda varga puses. Tas bija nolēmis, ka gana ilgi gaidīts, un devies uzbrukumā. Pārējie viņam pievienojās.
Cīņa bij īsa un drīz Diterejs rāmi tecēja prom no smikstošo vargu bara. Vulfors nevienu nenogalināja. Dzīvba, pat varga, bija pārāk ssvarīga, lai ar to šķiestos un niekotos. Viņš gan uz vargu fona izskatījās diezgan labi. Ditereja sānus rotāja tikai dažas nelielas brūces. Nesteiktdamies viņš turpināja savu ceļu uz rietumiem, gar varenajiem Mēness kalniem un izkaltušo Delekstes savvanu.


Tas nu iesākumam būtu viss. Jūsu uzdevums ir izdomāt, kas sagaidīs Asteru un Ditereju. Kādi būs notikumi u piedzīvojumi Eredinā jādomā jums. Es iesaistīšos tikai nedaudz. Ja jums rodas kādas neskaidrības vai jautājumi, sūtiet man PZ. (par vulforiem varat izlasīt Gondoras tīstokļos. Tās ir manas izdomātās radības un, ja kāds sarakstīs par viņiem muļķibas, es būšu ļoti dusmīga).
Tad nu gaidīšu jūsu turpinājumus. Rakstiet pa nelielam gabaliņam un rūpīgi sekojiet citu uzrakstītajam. Ceru, ka beigās iznāks interesanta pasaka, kuru būs patīkami lasīt. Vēlu veiksmi! happy.gif

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 12.03.2005 13:51

Tā kā neviens nav vēlējies spēlēt šo spēli, nāksies man pašai rakstīt turpinājumu, varbūt tas liks sarosīties jūsu fantāzijai. Tad nu turpinājums:

Bij pienācis rīts. Dienas radības sāka mosties Altoras mežā. Asters stāvēja līdzās kastaņkrāsas meža zirgam kārtodams savu ceļojuma somu. Brālim nesteidzīgi piegāja klāt Alltejs.
-Tad tu tomēr dosies ceļā, neesi pārdomājis?- jautāja Alltejs, raudzīdamies brālī.
-Neesmu. Tu zini, ka laiks nemēdz gaidīt un, jo ilgāk kavēšos....- Asters nepabeidz teikto, nebij vajadzības, Alltejs tā pat zināja par ko ir runa.
- Uz kurieni tad nolēmi doties?- klusi nopūties turpināja izvaicāt Alltejs.
Asters pacēla galvu un brīdi apdomāja atbildi.- Pāri Delekstes savvanai uz Mēness kalniem. - skanēja atbilde. Alltejs pamāja ar galvu.
-Tad vēlu tev veiksmi, brāl! Lai meža Mātes svētība tevi pavada.
Abi brāļi atvadījās. Asters uzlēca mugurā brūnajam zirgam un devās uz dienvidiem, uz Delekstes savvanu un Mēness kalniem.

Tālu prom no tā visa, drūmā, pelēku debesu apņemtā, cietoksnī cilvēku meitene sēdēja pie viena no toŗņa logiem un skumji vērās uz pelēko ainavu sev apkārt. Meitene bij tikpat pelēka kā apkārtne un telpa, kurā viņa atradās. Klusi atvērās durvis. Pa tām ienāca kalpotājs, tikpat pelēks kā viss pārējais.
-Vai jaunkundze ko vēlētos?- dziļi paklanījies, kalpotājs vaicāja. Meitene uz viņu paraudzījās tukšu skatienu.
-Jā! sagatavo zirgu, Klektus, es vēlos doties garākā izjādē!- meitene atbildēja.
-Tūlīt, jaunkundz!- kalps, vēlreiz paklanījies, izgāja laukā no telpas. Meitene atkal pievērsās ainavai aiz loga.


Tagad es beigšu. LLLLūūūūdzu atrakstiet turpinājumu!!! crying.gif

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 12.03.2005 17:08

Man laikam šodien trūkst pacietības.Ja neviens neuzrakstīs( vēl bez manis) lūgšu lai slēdz ciet. Ja kādam šī spēle nepatīk, lūdzu atsūtiet vismaz ieteikumu pa PZ. Tagad neatliek nekas cits kā pašai rakstīt.

Drīz atvērās durvis un atkal parādijās kalpotājs.
-Jūsu zirgs ir sagatavots, jaunkundz!- dziļi paklanījies kalps teica.
-Pateicos!- meitene noteica un pagāja kalpotājam garām. Viņa izgāja gaitenē un devās lejup pa kāpnēm.
Meitene izgāja cietokšņa iekšpagalmā. Tur nedaudz nemierīgu, pelnupelēku zirgu pieturēja kāds zirgupuisis.
-Vveiksmīgu izjādi, mis Eledina!- dziļi paklanijies novēlēja zirgupuisis, kad meitene bij iekāpusi seglos. Par atbildi meitene tikai palocīja galvu. Meitenei ap pleciem bij apmests pelēks apmetnis, bet pie segliem piestiprināts loks, bultumaks un otrā pusē zobens. Viņa viegli paskubināja zirgu un devās uz cietokšņa vārtiem, kurus sargi viņu redzot jau vēra vaļā.
-Vai jums nebij nepieciešami pavadoņi,mis?- vaicāja kāds no sargiem, meitenei jājot garām.
-Nē!- atbilde bija īsa, un meitene jau drīz aizauļoja pār pļavu, kas pletās cietokšņa pakājē.

Iesūtīja: red_chicken ; laiks: 12.03.2005 17:25

zini kaapeec neviens neraxta, nu vismaz es, taapeec, ka man pietruuxt pacietiibas sho te raxtiit, ja tu buutu uzraxtiijusi mazaak...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 12.03.2005 18:00

Es ļoti atvainojos blush.gif . Šiī ir mana pirmā spēle un manā galvā vēl īsti nav izkristalizējies priekštats par to kāda varētu būt šī spēle. Nevajag jau rakstīt gari, vienkārši ko uzraksti. Ja visiem ši spēle šķiet par bezjēdzīgu, lūgšu, lai dzēš ārā, tikai informējiet par savu viedokli. Vēlreiz ļoti atvainojos. blush.gif

Iesūtīja: red_chicken ; laiks: 12.03.2005 18:32

nee, ir jau labi, attiisti savu talantu smile.gif tieshaam tikai es esmu baigi bezceriigais cilveex, kuru ja neaizrauj au pirmaas rindinjas, vinjsh neizlasiis neko taa vnk notika, pacentiishos izlasiit u n uzraxtiit turpinaajumu sarunaac

Iesūtīja: red_chicken ; laiks: 12.03.2005 18:37

Eledina aizjaaja diezgan taaalu vinja vairs neppazina sho mezhoniigo apvidu, taaa vairs nebija vinjas vienkaarshaa un druumaa karaljvalsts, bet vieta, kur iespeejams civilizaacija vispaar vairs nevaldiija uzleeca naksniigs meeness ne taads kaa vinju pusee, bet bieeeejosh, tachu Eledina nebija no bailiigajaam, kaa nekaa vinja bija maacijusies pie pashas Eteilenas, vinjas sirds bija auksta kaa akmens, ljoti iespeejams, ka taa arii bija akmens, vismaz preteejo lidz shim neviens nebija pieraadiijis.

Nu nezinu vai sanaacaa taa kaa tu to veeleejies, mazliet beerniskiigi, bet baudiet grin.gif

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 12.03.2005 18:59

Milzīgs mīļš paldies! Es laikam tomēr neesmu gluži nevērtīga. Ceru, ka turpināsi rakstīt, vēlos zināt, kas tavuprāt notika tālāk un ne tikai ar Eledinu, bet arī ar Asteru un Ditereju. Neko nespiežu. Tas pēc paša iniciatīvas. Velreiz milzīgs paldies! laughing.gif laughing.gif laughing.gif kiss.gif

Iesūtīja: red_chicken ; laiks: 12.03.2005 20:41

Es jaw labaak ne :)ljaushu tev, bet ja man kas ienaaks praataa papildinaasu smile.gif

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)