Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Albuss ; laiks: 13.10.2005 20:18

Pirms pāris dienām,zaudēju samaņu(atslēdzos).Nonākot slimnīcā neko neatcerējos,tad man uztaisīja pāris procedūras.Pārbaudīja galvas smadzenes.Un tad kad uzzināju rezultātu,vēlējos lai to nebūtu zinājis.
Bet ko nu tur dzīve tiešām ir skarba.

Vai jums ir gadījies kas līdzīgs,kas tāds ko negribējāt pa sevi zināt bet uzinājāt.
piem pa slimību vai ko tādu.

Iesūtīja: dream destruction ; laiks: 13.10.2005 21:12

Labi, shis sanaaks stulbs posts. Es arii esmu uzzinaajusi, bet tas ir kkas taads, ko es sheit neveelos rakstiit. Sanaak bezjeedziigs posts. Bet, jaa, esmu.

Iesūtīja: saule ; laiks: 13.10.2005 21:17

Vispār ja es būtu nopietni slima ar kaut ko vai tamlīdzīgi es drošvien nerakstītu par to ''stājies bariņā'' tipa pavedienā

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 14.10.2005 16:35

Dzīve ir skarba. Tas ir šausmīgi

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 14.10.2005 17:10

Slimības? Skolioze. psc.

Veiksme?Uzzināju , ka neesmu džeks jau pirmajā elpas vilcienā.

+ vēl šis tas ko cilvēkiem-no-malas nestāstu.



~Noodle

Iesūtīja: arbaleta ; laiks: 14.10.2005 18:05

Es nesen atklāju, ka esmu slima ar sapņiem. Burtiskā nozīmē.

Iesūtīja: Cilvēks NGC1313 ; laiks: 14.10.2005 18:29

Pēc tam,kad man izoperēja audzēju,tad pateica,ka par laimi tas nav ļaundabīgs.Labāk ir zināt,nevis mocīties neziņā.Tas vēl vairāk sastreso.Mani piečakarēja - neteica pirms tam,kāda ir diagnoze,bet tas bija sen.Tur viss ir piedots un aizmirsts (risks pastāv vienmēr,taču es nenomoku sevi ar tādām domām).
Albus,Tev vajag atbalstu.Ja tiešām tas,ko Tu raksti ir taisnība (atvaino,bet ir daudzi,kas vēlas izsaukt uz sevi uzmanību vienalga ar kādiem līdzekļiem),tad neklusē par to,bet izrunājies ar kādu tuvu cilvēku.

Iesūtīja: smidzenite ; laiks: 14.10.2005 19:03

nē, līdz nekam tādam nēsmu vēl nonākusi!

Iesūtīja: silverman ; laiks: 24.10.2005 14:48

Es arīreiz atslēdzos... Zviedru Cepurē... Es pats neatceros kā nokritu(varbūt tā ir labāk , jo varbūt ja atcerētos negribētu kāpt uz slēpēm) bet citi redzēja, tētis un braļis neredzēja, man visa seja bija sasista, bij 2 lieas brūces uz sejas, tas varētu būt bija un izskatījā sāpīgi, un tā tur gulēju kamēr atnesa nestuves, manis dēļ izslēdza pacēlāju ... Nu man bija smadzeņu satricinājums, un pēc gulēšanas slimnīca, pamanīju ka atmiņa sliktāka, galva arī sliktāk strāda, grūtāk koncentrēties, bet tad padzēru zāles , nu tad nepamanīju atšķirību. Tagad pagājuši 3 gadi , bet pats mēģinu trenēt smadzenes lai atīstās un strādā labāk(spēlēju šahu, lasu utt) bet tas tā. Tagad redzu ka varēju būt daudz slikāk... bet ka'da tad īsti bija diagnoze Albus? Zviedru cepure- slēpošanas kalns Latvijā ja kas

Sorry par to ka nav pa 'tēmu.

Iesūtīja: Anderhils ; laiks: 25.10.2005 11:48

jaaa, esmu gan. ka man loti taaalos laikos, taali radinieki ir bijusi krievi un ka manii ir minimali, bet fakts, biki krievu asinis... labaak to nezinaatu pats, buutu mieriigaaks praats!

Iesūtīja: celebrity ; laiks: 25.10.2005 11:51

oooo...visa mana drausmoniga dzivite. parsvara tas viss saistits ar gimeni un to cik liela mera man nav paveicies ar so gimeni...

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 25.10.2005 15:28

Man ir gadījies. Kad man bija 15 gadi, es šo to uzzināju par savu veselību. Un tas ietekmēja visu manu tālāko dzīvi. Jāsaka gan, ka es to pārdzīvoju diezgan viegli, jo tas nebija dzīvības un nāves jautājums. Vienīgi sportam nācās teikt ardievas.

Daži piedzimst mazliet savādāki, ko tur var darīt?

Iesūtīja: lilZii ; laiks: 26.10.2005 18:19

es pirms gada uz galda ieraudziiju lapinju (l;apu) un tur bija raxtiic, ka manc teetis tika pirms 3 gaiem noshauts, nevis vnk piedzeeries un sabraukts... nu jau esu tikusi tam paari, bet es paziistu veel vienu cilveeku kursh gan zin mazaak par sava teeva naavi, nekaa es.... bet lai nu paliek...

Iesūtīja: k.a.t.e ; laiks: 27.10.2005 17:20

ja dzive ir skarba es ari par sewi kaut ko zinu ko negribeju zinat bet tas naw noslepjams fakts jo ipashi mana gadijuma!...

Iesūtīja: joua ; laiks: 18.12.2005 02:09

pirms chetriem gadiem uzzinaaju,ka puika,ar ko meedzu kopaa jautroties,iisteniibaa ir mans pusbraalis.bija to gruuti aptvert.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 18.12.2005 02:46

Njā ... palasījos ... ja tas viss patiešām tā ir noticis, tad priecājos, ka ar mani nekas tāds nav noticis ... bet es piekrītu, labāk ir zināt uzreiz, lai arī ir sāpīgi ... vienīgais, katrā vecumā ir atšķirīga spēja tikt tam pāri ...

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 20.12.2005 12:05

Nav nekā tāda. Esmu ziņkārīgs, tā kā manuprāt labāk rūgta patiesība uzreiz, nevis saldi meli vēlāk.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 22.12.2005 00:32

vienmer esmu uzskatiijusi, ka ir ajazin pateisiiba - it paashi, ja tas skar tavu veseliibu vai dziives veidu.

piemeeram ja tev ir slimaaba kuras del principaa nav atlauts dzert alhokolu vai smeekeet, tad tev tas buutu jaazin.
protams -bija nepatikami apzinaties faktu, ka man tomeer ir pachakareeta mugura, bet es zinu ko varu un ko nevaru atlauties un daru visu iespeejamo lai nebuut launaak.

protams uzzinaat ko sliktu par sevi vienmeer ir nepatiikami un dazkaart gribas to visu nozeelot, jab nozeelot ka vispaar jautaaji, jeb gribeeji zinat, bet ir labaak ja zini, nekaa nezini.

dziive ir skarba, bet mums taa ir jaadziivo - taapeec labaak zinaat, kaadus su.dus taa shoreiz piedaava.

Iesūtīja: Axa Night ; laiks: 22.12.2005 01:12

nu jā, es arī sastapos ar nepatīkamu informāciju, kad man bija 14 gadi, tieši no ārstu puses...taču manā gadījumā, tas, kas man pateica diagnozi, man neko daudz nemainīja, jo tāpat tie ārsti neko skaidri vēl nezin par manām kaitēm un neko precīzi nespēja progrnozēt...nu tagad es zinu skaidros faktus un tas ir labi, ka es zinu vismaz kāpēc man ir šāda problēma...bet par nākotni man neviens nespēj pateikt, kas notiks, tomēr es vēlētos to zināt, jo zināšanas vienmēr man ir devušas spēku, lai cīnītos...savādāk jau tu nezini pat ar ko cīnīties

Iesūtīja: xbloodyangelx ; laiks: 04.02.2006 19:43

njaa... es uzzinaaju arii. traki jau it kaa - piedzimu ar cauruminju sirdii. bet vinjsh aizauga, bet tagad uzzinaaju ka ne piuniibaa un man visu dziivi kaut kaadi ierobezhojuminji buus. ne jaw lieli, bet buus. piem. es nevaru skriet garus gabalus, keut gan... mana sporta skolotaaja to nenjem veeraa...

Iesūtīja: Deepeyed ; laiks: 04.02.2006 20:15

njaa visai depresiivs pavediens.. ja jaarunaa par veseliibu..
un vispaar.. viss, ko negribas zinaat, kaut tagad zini, ir neforshi..
nuu es nevaru nezinaat par tiem reeciigi saaugushajiem kaaju pirksteljiem.. man abaam 2. un 3...
nu par pachakareeto muguru tik un taa uzzinaatu.. saap rezeem kaa nekaa..
mosh negribeetu uzzinaat, ka mani gluzji vienkaarshi aizmirsa.. nu draugi, itkaa, reizeem..

piekriitu tiem, kas saka: dziive ir skarba..

Iesūtīja: Lakrica ; laiks: 14.03.2006 20:58

Jā, bet protams... Es vispār labprāt daudz ko nezinātu.. Bet kur nu... Nevar jau dzīvot, kā no plaukta nokritis!

Iesūtīja: unciz ; laiks: 14.03.2006 22:05

nu cik es atceros nekas tāc īpaši nav bijis, ja neskaita to ka bērnība saslimu ar vējabakām. un no tās draņķīgās kaites man uz feisa ir tādas tizlas bedrītes. visi jau saka navar redzēt utt,. bet man tas kaitina...no ārta puses biki bija šoks kad man pateica ka man NAV smadzeņu satricinājums...baigi gribējās (plz nedomājat, ka esu dīviaina vnk būtu labs iemesls neiet uz skolu kādu nedēļu)

Iesūtīja: anhela ; laiks: 14.03.2006 22:20

par veselību man nav ko teikt,bet mani ļoti sašokēja,kad mamma pateica,ka Ziemassvētkos zem eglītes dāvanas lika viņa,nevis Ziemassvētku vecītis...

Iesūtīja: Kalevale ; laiks: 15.03.2006 00:18

ES uzskatu, ka labāk ir zināt to, kā ir, nevis dzīvot nezinot, pārāk daudz ko esmu uzzinājusi, netaisos šeit rakstīt, un viss vienmēr nāk pēkšņi un negaidīti. Daudzas lietas, ko nemūžam nevarētu iedomāties, bet tomēr. ārstu attieksme vispār dažreiz ir dīvaina. Minēšu piemēru: ārsts apskata manu rentgenu, izjautā par sāpēm, kas man ir un tad pēkšņi iekliedzas: "Es brīnos, ka tu vēl esi dzīva!" Tas bija viens varen milzīgs šoks! Un līdzīgi ir gadījies vairākkārt! Labāk ir visu zināt, nevis izdzirdēt šādu frāzi!

es pati --->
Kalevale//**//

Iesūtīja: Džūna Forsaita ; laiks: 15.03.2006 10:17

Tas bija sen beerniibaa, tagad man tas ir vienalga. Manpateica, ka ja es liidz 20 gadu vecumam salauiisu kaadu kaulu, tad man buus baigaas probleemas ar taa saaugsanu. Nu man ir 17, neko neesu salauusi un par to sen neutraucos.

Iesūtīja: birokraac ; laiks: 17.03.2006 19:02

Jaaa, ka vakar vakaraa neesi viss braucis ar tramvaju maajaas, bet nobalsojis taksiiti, tad tajaa iekaapis, aizbraucis maajaas, meegjinaajis samaksaat taksistam ar trolejbusa biljeteem, spljaudiijies, aizmucis atstaajot cilveeku aci pret aci ar niknu taksistu, meegjinaajis atsleegt durvis, veeris taas uz nepareizo pusi (atver, es tev teicu atver), tad maate taas ir atveerusi un es lepni pazinjoju, ka es sheit dziivoju un lai taa vecene iet kur grib Lieki piebilst ka taa bija pirmaa un peedeejaa reize muuzhaa kad dzeeru viskiju

Principaa, tad kad es uzzinaaju ka man nekad nevarees buut beerni, tas bija mazliet jociigi

Iesūtīja: aigucis ; laiks: 17.03.2006 19:33

labāk jau ir kad zina visu patiesību, jo meli galu galā ir meli. un tas nemēdz būt nekas jauks. tā kā...

Iesūtīja: Kendisa ; laiks: 18.03.2006 01:23

Ir.... un tieši saistībā ar slimībām, tagad man ilgi būs jādzer zāles iespējams, pat visu atlikušo mūžu, līdz atstiepšu kājas, bet tik smalki vēl nezinu.... Man bija šausmīgi, jo es uzzināju nevis vienu, bet veselas divas lietas, ko es nakd nebūtu vēlējusies uzzināt.... Bet iespējams, labāk bija uzzināt, jo citādi es jau sen nebūtu starp dzīvajiem...

Iesūtīja: Porcelāna Eņģelītis ; laiks: 27.06.2006 12:42

khm.
" mīļā, tev nedrīkstēs daudz aizrauties ar čipsiem".

Tas manu dzīvi ietekmēja.

Iesūtīja: _nenuiala_ ; laiks: 28.06.2006 20:51

ē jā. palasot šo pavedienu, man sava dzīve sāk likties daudz labāka.

man gan parasti visu pasaka, un par savu veselības stāvokli esmu informēta. esmu braukusi uz dažādām pārbaudēm par savu galvu, bet vienmēr zinu rezultātus, lai arī līdz šim nekas konkrēts nav noskaidrots, vien tas, ka kkas nav kārtībā ar asinsvadiem.

īstenībā nekā tāda briesmīga jau nav bijis.

vienīgi bija tā diezgan slikti, kad mamma pateica, ka viņai ir audzējs, bet izoperēja (nebij` nekas nopietns), un viss ir kārtībā.

Iesūtīja: Atēna ; laiks: 30.06.2006 22:23

es nezinu vai kautkas tads ka man ir problemas ar sirdi un citiem organiem butu kautkas jauns jo to visu kaut ari tas nav oficali atzits es jutu. tikai mes ar labako draudzeni apsolijam viena otrai ka ja mes kadreiz piedzersimies ta ka otra diena neko neatceries mes iztastisim visu ko atceramies un zinam par ieprieksejo vakaru ta ka no sis puses parsteigumi tuvakaja laika nebus. tacu man dzive bija viens tads neliels trieciens. mamma man vienreiz izstastija ka mans tetis pirms es piedzimu dzera reti tad kad es piedzimu vinjs reali piemavas un saka dzert katru dienu. tagad vinjs ir auhoholikis. es jutos ta ka vainiga ta ka ka... un vel man bija shoks kad uzinaju ka tevs ir auhoholikis. pirms tam man likias ka tas nav tik tradiski.
bet lasot to visu es saprotu ka mana dzivite kas kaut ari nav isti laimiga vareja but daudz tragiskaka.

Iesūtīja: Sviests ; laiks: 30.06.2006 22:36

Viss ko es varu seit pateikt ir ka -- > laiks dziede visas bruuces . neskatoties vai bruce ir liela vai maza...

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 30.06.2006 22:41

jaa.es uzzinaaju nesen ka man ir suudiiga redze...(nu es jau to jutu vnk daktere to apliecinaaja...) un veel vairaak riebjas tas ka skolas maasinja, kad paarbaudiija redzi neko nepamaniija!Un tagad man dazzreiz jaauzvelk brilles...

Iesūtīja: Sviests ; laiks: 30.06.2006 22:43

skolas masinja - nu SKOLAS tas jau visu izsaka...
es tagad to saku no savas skolas pieredzes ... jo musu skolas masina ir vnk ...

butu priecajusies ka tev tas brilles nau janesa visu laiku !

Iesūtīja: juura ; laiks: 30.06.2006 22:55

nekad nav gribējies uzzināt par sava tēva iespējamiem laulības pārkāpumiem.

vai to, ka manī patiešām ieķēries viens..nē, pag, divi šausmīgi nūģi. nujā, bet tas IR briesmīgi, es to visādā ziņā negribēju zināt.

Iesūtīja: spāre ; laiks: 01.07.2006 09:40

tas gan nav par slimību, bet reiz mamma(dzērumā) man pastāstīja, ka es nemaz neesmu viņas pirmais bērns. pirms manis esot bijis vēl viens, bet viņs nomiris vēl nepiedzimis.
es jutos briesmīgi.

Iesūtīja: Chilla ; laiks: 09.08.2006 14:50

Nē. Nekad neko tādu šausmīgu par sevi neesmu uzzinājusi. Bet esmu vēl jauna, un visa dzīve ir pārsteigumu pilna, tā kā vēl nav vakars.

Iesūtīja: Philomela ; laiks: 09.08.2006 15:11

Ir diezgan daudz tādas lietas, bet šeit visas negribas teikt. Tikai vienu.
Kad mani vecāki vēl nebija izšķīrušies man mamma pateica ka viņai ir cits. Es jutos tik drausmīgi to zinot. Es domāju kaut to labāk nebūtu zinājusi. Man gribējās visu atklāt tētim, bet es to neizdariju. Tagad reizēm to nožēloju. Varbūt viņi būtu atrisinājuši savas problēmas. Kaut gan nebūtu gan. Pārāk atšķirīgi.
Vismaz man ir iespēja pavadīt laiku kopā ar tēti.

Iesūtīja: Little Star ; laiks: 22.08.2006 17:28

Nu... Man šķiet, ka daudz ko negribētu par sevi zināt, bet nekas nopietns man nav atgadījies, un ceru, ka arī neatgadīsies!

Iesūtīja: lilZii ; laiks: 22.08.2006 18:15

Palasot šo te pavedienu, man gluži vai asaras acīs saskrēja. Šie cilvēki vēl joprojām dzīvi uztver pozitīvi [daļēji]. Apbrīnoju. Es tā nespētu.

Atgriežoties pie redzes - manas skolas māsiņa gan man pateica, ka vajadzētu aiziet pie ārsta. Aizgāju, un pārbaudījos - nekas traks jau nebija, bet brilles jālieto, kad sēžu pie sava PC, TV un tamlīdzīgām lietām. Vispār derētu arī klasē [nu vnk sēžu pašā pašā aizmugurē, un tāfele i priekšā].. Bet man nepatīk tādai rādīties klasesbiedru acīs - īpaši tad, ja man brilles nemaz nav tik nepieciešamas! Redzu es labi, arī bez brillēm - tomēr, ar brilēm ir tā foršāk. Ir sajūta, ka tā es redzu labāk un veselīgā.
Ai, mani memuāri.

Man pagaidām - pašai nekas nav atklāts [runājot par slimībām], lai gan man varētu būt iedzimtas sirds slimības... Turklāt, manā paaudzē [tb - ģimenē] spēcīgākas un veselīgākas ir sievietes [līdz ar to arī es].

Nespēju domāt par to, kas ir labāk - uzzināt, vai nē.

Man ir bail.

Iesūtīja: Poesie* ; laiks: 02.04.2007 17:08

Pirms kādiem gadiņiem uzzināju, ka būtu varējusi kļūt, tā teikt, garīgi atpalikusi. Šķiet, skābelis nepienāca smadzenēm vai vēl kaut kas tāds.
Radīja pārdomas, kā būtu, ja būtu..
Tad vēl bērnudārzā gadījās pāris smagu smadzeņu satricinājumu, par kuriem bērnudārza auklītes nelikās ne zinis un bezmaz vai lika mātei neko neteikt.
Un vēl bija šoks, kad uzzināju, ka manā dzimtā visi ir bijuši ilgdzīvotāji. Kā lai es izvelku?

Iesūtīja: RihardsScerredins ; laiks: 02.04.2007 20:37

Slimības? Tādas nopietnas nē ( par kurām uzzināt negribētu ). Tikai dažas maziņas, tādas nekādas - vīrusiņi, vidusauss iekaisums u.c.- tie it kā pēdējie piedzīvotie, nu nesena arī daktere pateica ko nelāgu par kuru labāk viņa man neko nebūtu teikusi (skaļi visiem neteikšu, bet tā daktere bija forša - viņa mani nomierināja, ka to viegli var izārstēt.

Palasīju citus postus,secināju, daudziem ir problēmas ar vēcākiem - paldies Dievs, ka man nav jāpārcieš nekas tāds, tiem kam ir jūtu līdzi!

Iesūtīja: Soleisa ; laiks: 02.04.2007 22:09

Dažus gadus atpakaļ uzzināju, ka varēju nebūt šai pasaulē
Biju piedzimusi galīgi zila, kip, nabas saite bija ap kaklu aptinusies, bet es izdzīvoju.
Par laimi, varbūt ar par nelaimi citiem..

Tomēr to bija šausmīgi uzzināt, biju domājusi, ka tā notiek tikai kino
Nja īstenība ir biedējoša.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 02.04.2007 22:28

Hmm. Man gandrīz katru dienu sanāk uzzināt par sevi ko jaunu, bet tas parasti nav nekas šokējošs vai negatīvs. Drīzāk es atklāju interesantas lietas, uz kurām esmu spējīga, vai arī pierādās tas, kas man šķita pavisam nepierādāms.

Kaut gan mani nekas arī īsti nespēj šokēt, neskaitot baisas slimības.

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 06.04.2007 17:34

Ja runājam par slimībām,tad labāk ir zināt nekā nezināt . Es mēdzu būt alerģiska un man ir reta ādas slimība,kas gan īpaši netraucē dzīvot,bet ir nepatīkami,ja kāds to ievēro un kaut ko jautā. Visšokējošākais fakts,ko pagājušo mēnes uzzināju-mana draudzene nemaz nav savu vecāku meita,bet ir adoptēta . šokējoši ir tas,ka es to zinu,bet viņa vēlarvien dzīvo ar pārliecību,ka viņa ir savu audžuvecāku meita. Es viņai neko neesmu teikusi,jo viņai ir zems pašnovērtējums,bet es nevaru iedomāties,kas būtu,ja viņa uzzinātu,ka īstenībā viņa nav savas mīļotās ģimenes biolloģiski īstā atvase . Bēdīgi.

Iesūtīja: Marelle ; laiks: 06.04.2007 17:47

Es matemātikas pagājušo gadu eksāmen darbā dabūju 6 . It kā nekas sevišķis, bet man tas bija tāds šoks.
Vēl ik pēc pāris mēnešiem uzpeld šausmīgas baumas, par kuru pamatu man nav ne jausmas. Ir nu gan cilvēkiem tā iztēle

Iesūtīja: washulis ; laiks: 06.05.2007 16:29

man itkā nekas tāds nav bijis, man nav bijuši murgi jau kādu gadu. vai tas kaut ko nozīmē???

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 19.05.2007 22:02

jā- labāk ir zināt, ja tas tiešām attiecas uz tevi- bet esi drošs- tu tāpat uzzināsi visu ko nepieciešams.
kā man bija- pirms daudziem gadiem, man varēja būt 9?- uzzināju, ka esmu- vai varu būt- īsta riebeklene.
vnk, bija viesības, kurās es visu laiku tusēju ar vienu vai divām draudzenēm un vienu citu, kura bija ļoti jauka, vnk nepamanīju un atstāju novārtā. varbūt arī kaut ko tizlu pateicu kā to bērni mēdz darīt. Pēc tam uzzināju no vecāsmammas- KĀDA es esmu!
un Paldies viņai!!
kopš tās reizes esmu to iemācījusies visam mūžam. Ievērot, kā citi cilvēki jūtas. Tas man totāli iegājis asinīs.
tātad- pavediena jautājums vairāk jāsaprot kā: "uzzināju un bija tik nepatīkami to zināt, ka gandrīz labāk būtu nezinājis"


wašuli, tev nav bijuši murgi? Vai tas kaut ko nozīmē?
bet protams- apsveicu, ar tevi viss ir kārtībā: un proti to novērtēt!!
tas nozīmē, ka esi saskaņā ar sevi un ka tevī nav baiļu
IDEĀLI


vēl nevaru atturēties nepiebildusi, ka ikviena fiziskās veselības problēma rodas no garīgiem cēloņiem. padomājiet, kādā veidā jūs darāt pāri sev un/vai citiem- tad centieties labot šo lietu un veslība uzlabosies pati no sevis. protams tas nenozīmē, ka obligāti jāatmet zāles, bet bieži vien arī tā gadās
Jo fiziskās veselības problēmas ir TIKAI SEKAS.
TIKAI SEKAS
būs vajadzīga pamatīga pašanalīze un pamatīgs darbs ar sevi, bet tādēl taču mēs esam piedzimuši- lai strādātu ar sevi!
meklējiet cēloņus domās, ko raidāt pret sevi, domās ko raidāt pret citiem- ikviena no tām griežas uz abām pusēm. nevar padomāt sliktu par sevi, nenodarot kaut ko apkārtējiem. nevar ietekmēt apkārtējos tā lai tas neskartu tevi pašu
TAS NAV IESPĒJAMS
ir dzelžains likums, kas to kontrolē pa nanogramiem
un tas ir skaists likums, jo attiecas uz arī uz labajām domām un darbiem
meklējiet cēloņus emocijās
žēlošanās, skepse nevietā, iedomība, skopums, jebkura no īpašībām kas izsauc nepatiku, var būt slimību cēlonis
and
TO LOVE YOURSELF IS THE GREATEST LOVE OF ALL
(Witney Houstone)
un ja kāds mīl sevi, viņš automātiski mīl citus- tas ir tas pats vienkāršais likums
BUČAS