"Beidz ņirgāties, tu draņķi tāds!" Akane Tendo auroja. "Es arī esmu cīņas mākslu meistars, tad uztver mani nopietni! Es esmu Tendo skolas cīņā der it viss' čempione, tu pusvīrišķi! Kuno-mīlētājs! Pakaļa tāds!" viņa turpināja aurot, izmisīgi pūloties kaut vienreiz trāpīt pa visu laiku izlokošos Ranmu Saotomi. Brīdī pie pusvīrišķa' piesaukšanas, Akanei tas gandrīz vai izdevās, kad puisis sarāvās un teju neizvairījās no kārtējā zvēliena.
"Ha! Tendo skolas cīņā der it viss' čempione', ko neteiksi! Fi!" Ranma nicīgi nosprauslājās, veltot Akanei naidpilnu skatienu. Ranma pats arī nebija nekāds svētais, un apsaukāt pretinieku cīņas laikā vispār bija goda lieta, taču apšaubīt puiša vīrišķību, turklāt pie tik nesen uzlikta lāsta, padarīja šo par Ranmam īpaši jūtīgu tematu. Un tad vēl tas Kuno-mīlētājs'! "Ja tu patiesi esi Tendo skolas cīņā der it viss' čempione, tad, pēc tevis spriežot, neko daudz tā skola nav vērta! Ja tu kaut vienreiz man trāpīsi, es... es... es tev vergošu veselu mēnesi, meistare'! Tā lūk!" To pateicis, Ranma aprāvās, aptvēris, ka nu jau ir pāršāvis pār strīpu. Tas jau bija apvainojums ne tikai Akanei bet arī visai viņas dzimtai. Meistarīgs gājiens, idiot! Ļāvies, lai viņa tevi uzkurina,' puisis pie sevis nodomāja. Taču, pirms Ranma saņēmās uz atvainošanās runu, par kuras nepieciešamību šobrīd pat viņš bija sapratis, strīdā iejaucās trešais spēks, kas līdz šim visu notiekošo bija novērojis no cīņas laukuma malas.
"Es tik ļoti vis nelektos, Ranma" ierunājās Nabiki, kas līdz šim bija tikai vērojusi notiekošo. "Akane nav vienīgā Tendo skolas cīņā der it viss' praktizētāja šajā dojo. Piesargies, ka es neizaicinu tevi uz cīņu, aizstāvēt skolas godu," meitene ar platu smīnu sejā paziņoja.
"Tu?!" Ranma iesprauslojās vēl skaļāk, pārslidinot Nabiki skatienu no galvas līdz kājām. Uz mirkli uzplaiksnījusī doma par atvainošanos bija jau izkūpējusi viņam no prāta. Līdz šim Nabiki nekādas izcilas spējas cīņas mākslā nebija izrādījusi, lai gan Ranma bija gatavs pirmais atzīt, ka viņa uzskati par izcilību' bija visai neparasti. Kaut kādas spējas jau Nabiki piemita, meitene, iespējams, varēja iziet cīņā pret brūno jostu, varbūt par pret pirmo Danu, ja sajustos īpaši labā formā. Pret Ranmu... Tā bija pavisam cita svara kategorija, un tur nu Nabiki nebija ne spēju, ne prasmju, lai Ranmam kaut vai pietuvotos sitiena attālumā. "Es to gribētu gan redzēt!" puisis skaļi iesmējās.
"Pēc tādas izrunāšanas, es domāju, tev būs visas izredzes," Nabiki ar platu smīnu sejā attrauca. "Tikai atceries par likmēm. Es tev vienreiz trāpu, un tu man vergosi veselu mēnesi," viņa atgādināja, un Ranma piepeši palika domīgs. Nabiki šķita esam pārāk pārliecināta par savām izredzēm. Nē! Viņš taču redzēja - viņa nav tik labā formā! Tas taču pat muļķim bija redzams! Protams, Ranma, rūgtas pieredzes izmācīts, bija apguvis prasmi nekad neielaisties azartiskās derībās ar Nabiki. Tikai, tā taču bija Cīņas Māksla! Viņš bija meistars! Viņš bija pats labākais Cīņas Mākslā! Nekāds skuķis, kas dojo nedēļām neparādās, neko viņam nevarēs izdarīt! Nē! Šoreiz viņš vienreiz par visām reizēm parādīs tai nekauņai viņas īsto vietu! Pieminēs Nabiki visas tas blēdības, ko bija sastrādājusi!
"Tas uz abiem attiecas," Ranma atgādināja. "Ja tu man ne reizi netrāpīsi, tad tu veselu mēnesi vergosi manā labā," viņš uzstāja. Tas izpelnījās viegli parauktu uz augšu uzaci, bet tad meitene piekrītoši pamāja.
"Lai notiek," Nabiki piekrita noteikumiem. "Es aizieju pārģērbties, bet tikmēr tu vari turpināt izņirgāties par Akani," viņa piebilda, pamājot māsai, kas tobrīd, pārskaitusies par sevis ignorēšanu, bija pavisam uzvilkusies. Nabiki piezīme izrādījās pēdējais salmiņš Akanes pacietības mēram.
"RRRRRRRAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAANMA!" Akane ieaurojās, un tad metās uzbrukumā ar tādu mežonīgo ātrumu, neatvairāmo spēku un iznesīgo grāciju, ar kādu katastrofu cietošs dzelzsceļa sastāvs lidotu nost no sliedēm. Katrs viņas uzbrukums bija nolasāms, pirms vēl viņa bija pa pusei atvēzējusies. Ranma tikai nopūtās un sāka turpināt izvairīties.
Atgriezusies pēc kādām septiņām minūtēm, Nabiki atrada Akani guļam zāles vidū uz grīdas, savilkušos embrija pozā. Māsa krampjaini kampa gaisu un viņas dzeltenais gi bija palicis tumšs no sviedriem. Ranma stāvēja gabaliņu nostāk, izskatījās ārkārtīgi garlaikots, un viņam pat mati nebija izspūruši. Nabiki uzacis neticībā saraucās.
"Tu ko, beidzot patiesi viņai iesiti?" meitene painteresējās
"Nā-a. Ļāvu, lai dzenas man pakaļ, sitot un sperot pa tukšu gaisu tik ļoti garām, ka pat sešgadīgs bērns labāk prastu. Galu galā viņai aptrūkās elpa," Ranma ar nopūtu atbildēja. Viņš pievērsās Nabiki, novērtējot meitenes balto gi, un nicinoši pasmaidīja. Nabiki treniņtērpā - ko tādu līdz šim puisim vēl nebija gadījies redzēt. Turklāt, tērps acīmredzami bija nedaudz par mazu, un to kopā saturēja tikai ap vidu apjoztā melnā josta.
"Tu esi beigusi, māšel?" Nabiki pieklājīgā tonī painteresējās, pieliekusies un sākot iestaipīt muskuļus iesācējiem domātā vingrinājumu sērijā.
"... Vēl... *uffff* ...nē... *uffff*" Akane izdvesa, pat nepaceļot galvu. "...Es tam... *uffff* .... draņķim... *uffff* ... vēl parādīšu... *uffff* ...Es esmu... *uffff* ... īsta... *uffff* ...cīņas mākslu... *uffff* ...meistare !"
"Labi labi, es tevi nesteidzinu," Nabiki tai pat pieklājīgajā tonī paziņoja, turpinot iesildīšanos. Ranma klusējot novēroja meitenes kustības, vēlreiz pārbaudot savu sen kā definēto viedokli par Nabiki cīņas mākslu prasmju līmeni. Pa laikam vērošanu pārtrauca Akanes iejaukšanās, kad viņa spēja pieslieties kājās un izdarīt pāris vārgus mēģinājumus Ranmam trāpīt. Puisis garlaikoti no tiem izvairījās, un tas jaunāko Tendo tracināja vēl vairāk.
Kad Akanei vienreiz bija diezgan, un šņākdama, lamādamās pie sevis un krampjaini elšot viņa aizgāja no zāles, Nabiki bija ķērusies pie pamatstāju vingrojumiem, graciozi mainot tos vienu pēc otra. Ranma smīnot noskatījās, kā Akane aiziet, un tad atkal pievērsās savas pretinieces vērošanai. Viņam nācās mazliet mainīt savas domas par Nabiki prasmju līmeni, jo meitene pilnīgi droši bija labāka, nekā pienāktos būt tai, kas sen kā vairs regulāri netrenējas. Laikam jau jogas nodarbības, teniss un braucieni ar velosipēdu bija noturējuši viņas ķermeni formā, un bērnībā apgūtās prasmes, lai arī ierūsējušas, nebija pavisam aizmirstas.
Ja tā godīgi uz to paskatījās, Nabiki nemaz tik daudz no Akanes neatpalika. Varbūt viņai nebija jaunākās māsas mežonīgā spēka pārsist sešus ķieģeļus reizē, un tik ātra arī viņa nešķita, toties viņa kustējās daudz graciozāk, un pārgāja no vienas formas otrā plūstoši un nemanāmi. Pilnīgi noteikti Nabiki nepiemita Akanes lielākais trūkums - dusmas - un tāpēc viņu bija daudz grūtāk nolasīt un paredzēt viņas rīcību. Ranmma bija spiests atzīt, tas vēsais gars, kādā Nabiki kustējās, padarīja viņu par visai bīstamu pretinieci. Parastam cīnītājam. Pat ja Akane bija stiprāka, ātrāka, un, iespējams, arī izturīgāka, viņa visu to nespēja tik efektīvi pielietot, jo viņas raksturs padarīja meiteni par paredzamu, pārgalvīgu un pārāk maz par aizsardzību domājošu. Tās dusmas arī bija Akanes galvenais klupšanas akmens, kas bremzēja jebkādu tālāku attīstību.
"Esi gatava?" Ranma painteresējās, pamanījis Nabiki apstājamies un pagriežamies pret viņu.
Meitene apstiprinoši pamāja ar galvu.
"Tik gatava, cik vien es varu būt," Nabiki atbildēja.
"Tu taču apzinies to, ka tev nav ne mazāko izredžu mani uzvarēt?" Ranma zobgalīgi pavaicāja.
"Tu taču apzinies, ka šī nebūs cīņa līdz nokautam, Ranma, mīļumiņ. Mēs abi lieliski zinām, ka es nevaru tevi uzvarēt cīņā viens pret vienu," Nabiki viņu pārtrauca. "Ne tikai tu esi pats savā īpašā spēka kategorijā, es vienkārši nespēšu iesist tev tik stipri, lai tevi noliktu gar zemi. Akane vai Rjuouga to varētu, bet ne jau es. Man nav tik daudz spēka," Nabiki turpināja. "Bet... vienreiz tev trāpīt? To es varu gan," viņa ar uzvarošu smīnu paziņoja.
"Nevari vis!" Ranma atcirta. "Tu esi labākā formā, nekā es domāju, varbūt pat labāka par Akani. Bet tu tik un tā neesi pietiekami laba, ne veiklībā, ne prasmē, lai man trāpītu."
"Nu, to mēs tūlīt noskaidrosim, vai ne?" Nabiki attrauca, nostājoties atslābināta savvaļas zirga stājā. "Esi gatavs beigt muti dzesināt un likt uz spēles savu brīvību?"
https://www.wikihow.com/Do-the-Horse-Stance-in-Kung-Fu
"Fi! Sen kā gatavs," Ranma paraustīja plecus, neieņemot nekādu atpazīstamu cīņas pozu. Viņš tikai stāvēja tur atslābinājies un nogarlaikojies, itkā nekas uz viņu neattiektos.
"Es nudien izbaudīšu to, kā tu mēnesi man uz svilpiena klausīsi, Ranma, mīļumiņ," Nabiki paziņoja, vērojot Ranmu. "Ne jau nu ka tu tāpat man neklausītu, bet vismaz man nevajadzēs katru reizi tevi par to atkal no jauna pārliecināt."
"Pirmais, ko es tev uzlikšu kā manai verdzenei, būs atpirkt visas tās manas fotogrāfijas, ko tu esi pārdevusi skolā. Visas līdz pēdējai!" Ranma atbildēja. "Un pēc tam tu dabūsi Šampūnu un abus jaunākos Kuno nost no mana kakla. Es varu saderēt, tev jau ir gatavs plāns, tu tikai nogaidi, kad man būs vairāk naudas, lai to dārgāk pārdotu!"
"Tu varbūt vari uzvarēt šo kauju, Ranma, mīļumiņ, bet, ja es tev kaut reizi pieskaršos, tu būsi mans vergs uz mēnesi," Nabiki acis samiedzās, un tad viņa beidzot sāka kustēties.
Ranma iesmējās un tad sāka izvairīties no Nabiki sitieniem un spērieniem, elkoņiem un ceļgaliem tikpat nepiespiesti, kā pirmīt no Akanes uzbrukumiem, līdz viņai gandrīz izdevās puisi aizķert. Tas bija pilnīgi negaidīti, kad no Nabiki piedurknes piepeši meitenei rokā ieslīdēja viena no Ukijo metamām lāpstiņām, kas meistarīgi aizlidoja tieši pa Ranmas krūtīm. Puisim nācās novelties zemē, lai no tās izvairītos, un tad nākamajā brīdī viņš zibenīgi aizvēlās sāņus, lai izvairītos no kājas cirtiena lejup. Ja viņš nebūtu paguvis noreaģēt, Nabiki papēdis piezemētos tieši Ranmas kājstarpē.
"Tas bija sasodīti tuvu, gandrīz trāpīji," Ranma pielēca kājās. "Kur tu tā iemācījies mētāties?" viņš iesaucās, un bija spiests sākt kustēties ātrāk. Izskatījās, ka Nabiki visu laiku nebija izlikusies maksimālajā ātrumā, pēdējais spēriens bija nācis daudz ātrāk nekā viss pārējais pirms tam. Ranma bija spiests mainīt savas domas par Nabiki. Viņa nebūt nebija lēnāka par Akani, viņa bija ātrākā no māsām! Nu, tik un tā nepietiekami ātra, lai trāpītu viņam, bet pilnīgi noteikti ātrāka par Akani.
Tad kas gan bija Akanei sakāpis galvā, ka viņa uzskatīja sevi par spēcīgāko cīnītāju Nerimā, pirms te ieradās Ranma ar kompāniju un visu sagrieza kājām gaisā? Nabiki bija pārāka par viņu. Kuno bija pārāki par viņu - visi trīs Kuno bija bīstamāki, nekā Akane. Zelta Pāris bija labāki. Tofu... ar viņu pat salīdzināt Akani nevarēja. Tad kāpēc meitene bija iedomājusies, ka ir pati īpašākā?
"Daudz neatšķiras no metamajiem nažiem, tiklīdz esi apguvis balansu, ar tām ir tīrais prieks darboties. Un es zināju, ja es tev metīšu ar lāpstiņu, tas tev būs lielāks pārsteigums, nekā ja es mestu ar nazi," Nabiki atbildēja. "Ukijo bieži vien pamet tās mētājamies pēc kautiņiem pilsētā, un es tā padomāju, kādā reizē man tīri labi noderētu kāds ierocis, ar ko mest, tā nu es ar tām pāris, ko es atradu, mazliet patrenējos."
"Blēde," Ranma noņurdēja.
"Cīņas mākslā der it viss' tā sauc ne jau par smukām acīm, zināji?" Nabiki atcirta. "Un norunas par to, ka mūsu mazajā sacensībā mēs ieročus neizmantosim, mums nebija."
"Laikam jau. Nu labi, rādi ko proti," Ranma iesmējās, un tad aizkūleņoja prom no īpaši neganta spēriena un tam sekojoša metiena ar vēl vienu lāpstiņu.
"Es teiktu, ka ir pienācis laiks ķerties pie īpašajiem paņēmieniem, tu taču piekritīsi?" Nabiki aizdomīgi maigā balsī painteresējās.
"Koa?" Ranma apjuka.
"Īpašie paņēmieni. Nu, tu taču zini, tie, ko jūs ar Rjuougu regulāri viens pa otru mētājat. Kastaņu cepšana, lepnā tīģera rēciens, un pārējais. Es teiktu, ka nupat ir īstais brīds kādam no maniem īpašajiem paņēmieniem," Nabiki vēsā mierā paskaidroja.
"Tev nav nekādu īpašo uzbrukumu!" Ranma iesmējās.
"Tiešām?" Nabiki acis draudīgi iemirdzējās. "Nu tad saturies..." viņa paziņoja, ieslīgstot tai pat stājā, ar ko šī cīņa bija sākusies. "CĪŅAS MĀKSLĀ DER IT VISS' TENDO SKOLAS MEISTARES, NABIKI TENDO ĪPAŠĀ UZMANĪBAS NOVĒRŠANA!" meitene pilnā balsī ieaurojās, satverot sava gi stūrus un paraujot uz sāniem, atklājot, ka zem jakas nekā cita mugurā viņai nebija. Ranma sastinga kā briedis mašīnas prožektoru gaismā, nespējot novērsties no tiem tvirtajiem un vingrajiem apaļumiem, kas nošūpojās viņam degungalā. Puiša acis iepletās, no deguna parādījās asiņu pilīte, un nākošajā brīdī Ranma attapās sēžam uz dibena, pārsteigti berzējot sāpošo vaigu.
"Au-au-au-au-au-au!" Nabiki ievaidējās, griežoties uz riņķi, piespiedusi labo roku sev pie krūtīm. "Tu no kā esi taisīts, no tērauda bruņuplāksnēm? Tas bija kā sist pa dzelzs stieni!"
"Bija... kā... sist... PAGA?! Tu, ko, iesiti man?" Ranma iesaucās, atguvies no īslaicīgās paralīzes. Viņš paskatījās apkārt, un puiša acis ieplētās vēl plašāk, atklājot, ka viņš sēž uz grīdas un tausta sāpošo vaigu. "Tu... man... iesiti..." viņš neticīgi izdvesa.
"Jājājā. Iesitu, un jau to nožēloju!" Nabiki ievaidējās. "Man liekas, es salauzu roku pret tavu vaigu!" viņa izdvesa. Ranma pielēca kājās un nākamajā mirklī jau bija blakus meitenei. Pirms Nabiki paguva noreaģēt, viņas labo roku satvēra un izrāva no kreisās apskāviena, un viņa tikai varēja saviebties, kad Ranmas pirksti uzmanīgi sāka to iztaustīt un izkustināt.
"Nē. Iesiti tu pareizi, ar delnu viss ir kārtībā. Tikai pirksti... Liekas, ka tu sastiepi rādītājpirkstu, pārējie ir veseli, lai gan droši vien pastaigāsi ar pietūkumu kādas pāris dienas." Ranma paziņoja, atviegloti uzelpojot, un tad atkal saspringa. "Ē... Nabiki?"
"Jā?" meitene attrauca, piesardzīgi mēģinot pakustināt sāpošos pirkstus.
"Varbūt ka tu ... varētu... aizvērt jaku..." Ranma nomurmināja, novēršoties un piesarkstot.
"Ko..." Nabiki iesāka un tad paskatījās lejup. "Ā!" viņa izdvesa, un tad steigšus sarāva gi atlokus atkal kopā un sabāza aiz jostas. "Ko, labi aplūkoji?" meitene pasmīnēja, vērojot kā puisis piesarkst vēl vairāk. "Nu ko. Tātad, kā jau es tev apsolīju, es tev iesitu. Izbaudi vēl atlikušās nedēļas dienas kā brīvs vīrs, un tad ar pirmdienu sāksim tavu vergošanas mēnesi." Nabiki augstprātīgā tonī paziņoja, un tad noglāstīja Ranmas muguru ar kreiso roku. "Nepārdzīvo nu tik ļoti to zaudējumu, Ranma, mīļumiņ, jo, ja lieta grozās ap cīņas mākslā der it viss', tur es esmu pārāka par tevi. Itin visās jomās." To paziņojusi, Nabiki devās ārā no dojo, uzmeklēt vecāko māsu un viņas medicīnas skapīti sāpju remdēšanai. Ranma palika sastindzis stāvam dojo centrā, piesarcis kā biete.
Beigas! ( Pagaidām... )