Dž. R. R. Tolkīns
Kurbijkurne bibliotēkas raksts
Džons Ronalds Rūels Tolkīns ir angļu rakstnieks, Gredzenu pavēlnieka grāmatu autors.
Bērnība
Dzimis 1892. gada 3. janvārī Bloumfonteinā, Dienvidāfrikā. Četru gadu vecumā māte viņu ar brāli Hilariju paņēma atpakaļ uz Angliju. Pēc tēva nāves ģimene pārcēlās uz Sērhoulu Birmingemas dienvidaustrumu daļā. Tur laukos viņš pavadīja laimīgu bērnību, kas kā mīlestība pret lauku ainavām ir redzama arī autora darbos.
Karjera
Tolkīna māte nomira, kad viņam bija divpadsmit gadi, un viņus abus ar brāli audzināšanā paņēma vietējais mācītājs un aizsūtīja uz Karaļa Edvarda skolu, kur Džons mācībās guva spīdošus panākumus. Vēlāk ieguvis arī pirmās klases grādu angļu valodā un literatūrā Oksfordā, viņš apprecējās ar Edīti Bretu. Tolkīnu arī norīkoja Lankašīras strēlniekos, kur bija jācīnās Sommes kaujā. Pēc kara Tolkīns dabūja darbu Jaunajā angļu vārdnīcā un sāka rakstīt mitoloģisku un teiksmainu stāstu ciklu, ko viņš sākotnēji nosauca par Zudušo stāstu grāmatu, bet vēlāk to visi zināja ar nosaukumu Silmarilions (The Silmarillion).
1920. gadā viņu iecēla par angļu valodas pasniedzēju Līdsas universitātē, kas bija sākums viņa akadēmiskajai karjerai, kuras kulminācijā Tolkīns tika ievēlēts par Rolinsona un Bosvorta anglosakšu studiju profesoru Oksfordā. Tajā pašā laikā viņš saviem bērniem uzrakstīja un izstāstīja stāstu Hobits. Stenlijs Anvins, Tolkīna grāmatas izdevējs, pierunāja viņu rakstīt turpinājumu, un sākās darbs pie Gredzenu pavēlnieka, milzīga stāsta, kura pabeigšanai vajadzēja divpadsmit gadu un kuru nepublicēja, līdz rakstniekam nebija vairs tālu līdz pensijai. Pēc aiziešanas pensijā Tolkīns un viņa sieva dzīvoja Oksfordā, bet vēlāk pārcēlās uz Bērnmausu. Tolkīns atgriezās Oksfordā pēc sievas nāves 1971. gadā. 1972. gadā, Bekingemas pilī, karaliene Elizabete II pasniedza viņam Britu ordeni (Order of the British Empire). Viņš nomira 1973. gada 2. septembrī, atstājot Silmariliona rediģēšanu un publicēšanu savam dēlam Kristoferam.
Navigācija