lords Voldemorts

Kurbijkurne bibliotēkas raksts

Lords Voldemorts ir galvenais antigonists stāstā par Hariju Poteru. Apveltīts ar neparastu talantu uz maģiju, Voldemorts pulcināja sekotājus, lai pārņemtu varu pār burvju un vientiešu pasauli. Voldemorts radīja tādas bailes burvju sabiedrībā, ka tie pat bijās izrunāt viņa vārdu. Voldemorts bija apsēsts ar vēlmi nogalināt Hariju Poteru.

Galvenā informācija:

Īstais vārds: Toms Svereldo Melsudors Dzimšanas datums: 31. decembris. 1926.g. Nāves datums: 2. maijs. 1992.g. Citi vārdi un tituli: Lords Voldemorts, Tumsas Pavēlnieks, Paši-Zināt-Kas, Vārdā Neminamais Ārējais izskats: Gara auguma vīrietis ar ļoti bālu ādu, pilnīgi kailu galvu bez matiem, deguna vietā ir vien divas spraugas nāsīm kā čūskai, acu zīlītes ir šauras svītriņas kā kaķim, bet acu krāsa ir purpursārta. Parasti nēsā melnas mantijas un apmetņus līdz zemei, kopā ar kapuci.

Biogrāfija

Izcelsme

Voldemorta īstais vārds ir Toms Svereldo Melsudors, Salazara Slīdeņa pēctecis. Kad viņš piedzima no Slīdeņu dzimtas bija palicis pāri tikai viens atzars, kurus sauca Stīgru dzimta. Šīs dzimtas locekļi bija apsēsti ar savu izcelsmi, uzskatīja sevi par pārākiem tikai tāpēc, ka nāk no tīrasiņu burvju dzimtas. Rūpīgi sargāja no senčiem mantotās vērtslieta - Slīdeņa medaljonu un senu gredzenu. Stīgri bija sen iztērējuši senču bagātības, viss, kas bija palicis bija graustam līdzīga māja. Turklāt tā kā lai sargātu tīras asinis, māsīcas un brālēni bieži precējās savā starpā, dzimtā sāka parādīties iedzimts vājprāts un nosliece uz vardarbību. Iespējams, tas noveda arī pie nenormālībām ārējā izskatā.

Neilgi pirms Voldemorta piedzimšanas, no Stīgriem dzīvs tikai Svereldo Stīgrs un divi viņa bērni, Mīropa un Morfins. Svereldo un Morfins izrādīja lielu naidu pret vientiešiem un lepnumu par savu dzimtu, abi bija šņācmēļi. Morfins turklāt vēl skaidri izrādīja sociopāta pazīmes, uzbrukdams vientiešiem, kamēr tēvs to atbalstīja. Savukārt Mīropa tika terorizēta no savas ģimenes un baidījās lietot maģiju. Mīropa bija iemīlējusies vientiesī Tomā Melsudorā, vietējā zemes īpašnieka vienīgajā dēlā. Toms Melsudors bija glīts un izskatīgs, tomēr augstprātīgs, tāpat kā viņa vecāki. Mīropu viņš nemaz neievēroja un nicināja viņas savādo ģimeni, nezinot, ka tie ir burvji. Kad pēc kāda atgadījuma Ministrijas pārstāvji aizturēja Svereldo un Morfinu un abus ieslodzīja Azkabanā, Mīropa bija brīva un to izmantoja, lai savaldzinātu Melsudoru, proti, iedeva viņam mīlas mikstūru. Apburtais Toms Melsudors apprecēja Mīropu 1925.gadā, abi devās dzīvot uz Londonu un pēc kāda laika viņa palika stāvoklī. Mīropa pārtrauca dot vīram mīlas dzērienu un viņš, attapties no apmātības, sievu pameta un atgriezās pie saviem vecākiem. Mīropa krita izmisumā un pārtrauca lietot maģiju. Viņa nonāca nabadzībā un pat badā, pārdeva visu, arī Slīdeņa medaljonu, kuru visu laiku bija glabājusi. 1926.g. 31. decembra naktī Mīropa Melsudora ieradās bāreņu patversmē Londonā. Tur viņa dzemdēja dēlu un nosauca to par Tomu (par godu tēvam) Svereldo (par godu vectēvam) Melsudoru. Pati Mīropa nomira īsi pēc dzemdībām un jaundzimušais Toms palika dzīvot bāreņu patversmē.

Bērnība

1926. - 1938.g. Jaunais Toms Melsudors bija neparasts bērns, kurš nekad neraudāja, arī tad, kad bija zīdainis. Kļūstot vecāks, viņš diezgan ātri aptvēra, ka viņam piemīt neparastas spējas un izmantoja tās, lai iebiedētu un mocītu citus bērnus. Par savām neparastākajām spējām viņš uzskatīja spēju sarunāties ar čūskām. Nopietnākais atgadījums bija kāda izbrauciena laikā pie jūras. Melsudors ar maģijas palīdzību nogādāja divus bērnus nepieejamā alā, kur pret viņiem pielietoja maģiju, visdrīzāk lai spīdzinātu un iebiedētu. Abi bērni pēc tam izmainījās uz visiem laikiem. Galu galā no Toma baidījās visi pārējie patversmes bērni. Savukārt pats Melsudors sāka apzagt citus bērnus, visticamāk, ka tos, kuriem bija kaut kā ar maģiju nodarījis pāri. Viņš tomēr nezināja, kāpēc viņam ir tādas spējas un baidījās, ka kāds par to uzzinās un ieslodzīs viņu slimnīcā vai tamlīdzīgā vietā. Tai pašā laikā Toms arī ienīda bāreņu patversmi un nicināja savu māti. Uzzinot, ka viņš ir burvis, viņš nepieļāva domu, ka viņa arī tāda varētu būt, jo ļāva sev nomirt. 11 gadu vecumā pie Toma ieradās Baltus Dumidors un aicināja zēnu doties uz Cūkkārpu. Toms Melsudors piekrita, lai tiktu prom no bāreņu patversmes un iemācīties vairāk par maģiju.

Skolas gadi

1938. - 1945.g. Skolā Toms uzreiz tika ieskaitīts Slīdenī. Viņš parādīja sevi kā ļoti apdāvinātu burvi, savu īsto dabu slēpa un izlikās pieklājīgs un laipns. Arī izskats viņam bija patīkams, tumšmatains, glītu seju un gara auguma, nopietnām, tumšām acīm. Par viņa iecienītāko skolotāju kļuva profesors Gliemjrags, kurš bija Slīdeņa nama vecākais un pulcēja ap sevi talantīgākos un ievērojamākos skolniekus. Toms tad darīja līdzīgi, sapulcināja ap sevi citus skolniekus, ar kuriem dalījās savā nicinājumā pret vientiešiem un jauktasiņiem (kaut arī pats bija jauktu asiņu). Skolas laikā viņš arī pastrādāja noziegumus un pārkāpumus. Visos noziegumos Melsudors palika nepieķerts un viņš uzraudzīja, lai arī viņa biedri netiek pieķerti. Otrā mācību gada laikā Toms uzzināja par Noslēpumu Kambara eksistenci un nolēma to atvērt. Acīmredzot viņš sasaistīja savu spēju sarunāties ar čūskām ar Slīdeni šņācmēli. Tā kā gan Slīdenis, gan Toms ienīda vientiešus un no tiem nākušos burvjus, viņš sevi uzskatīja par Slīdeņa mantinieku, kam lemts attīrīt skolu no pabirām. Tiesa, lai atrastu kambari, Melsudoram pagāja daudzi gadi.

Piektā mācību gada laikā Melsudors kļuva par prefektu dēļ saviem talantiem un "teicamās" uzvedības. Galīgi pārliecinājies ka viņa tēvs nav burvis, viņš atmeta savu vārdu un izvēlējās sava īstā vārda anagrammu par jauno vārdu. (TOMS SVERELDO MELSUDORS = ES ESMU LORDS VOLDEMORTS). Toms Sveraldo Melsudors kļuva par Lordu Voldemortu, tiesa, skolas laikā tas bija zināms tikai tuvākajiem līdzgaitniekiem. Iespējams, ka tad viņš arī pārliecinājās, ka ir Slīdeņa asinsradinieks. Bet arī to neatklāja visiem.

1943. gadā, sestā mācību gada laikā Voldemorts atrada Noslēpumu kambari, slepenu vietu Cūkkārpā, kuru bija uzbūvējis Salazars Slīdenis un paslēpis tur baziliku. Voldemorts sadraudzējās ar baziliku un izmantoja viņu tam, kam gribēja Slīdenis - iznīcināt visus vientiešu ģimenēs dzimušos un ar jauktajām asinīm esošos burvjus skolā. Kad skolu draudēja slēgt, Voldemorts uzbrukumus pārtrauca un vainu uzvēle pusmilzim Hagridam, jaunāko gadu skolēnam. Tā kā Voldemorts bija tas, kurš "pieķera" Hagridu, viņš saņēma balvu par īpašiem nopelniem skolas labā.

Šī paša gada vasarā Voldemorts devās meklēt savus burvju radiniekus. Viņš atrada Morfinu Stīgri vienu pašu, jo Svereldo jau tad bija miris. No Morfina Voldemorts uzzināja, ka viņam līdzīgs vīrietis vārdā Toms Melsudors dzīvo tepat netālu un Voldemorts saprata, ka tas ir viņa tēvs. Voldemorts apdullināja Morfinu, savāca viņa zizli un devās uz tēva namu, kur nogalināja viņu un arī savus vientiešu vecvecākus. Viņš izmainīja Morfina atmiņu, liekot noticēt, ka tas paveica slepkavību. Ministrija tā arī domāja. Voldemorts no Morfina paņēma gredzenu, kurš bija ilgi piederējis Stīgru ģimenei.

Pēdējā mācību gada laikā Voldemorts kļuva par Zēnu vecāko. Viņš bija apņēmies radīt horkrustus, lai izvairītos no nāves. Viņš dabūja gan maģijas grāmatu par to, gan izvaicāja profesoru Gliemjragu, vaicājot, kas būs, ja viņš sašķels dvēseli septiņās daļās. Pēc tam Gliemjrags uz Voldemortu sāka raudzīties citādi. Neskatoties uz Gliemjraga brīdinājumiem, cik tas var būt bīstami, Voldemorts tomēr apņēmās īstenot šo mērķi. Šajā pašā gadā viņš izmantoja dienasgrāmatu, lai padarītu to par horkrustu un arī ieroci. Dienasgrāmatā viņš ieslēdza daļu savas dvēseles un gribu, lai katru, kurš nonāktu grāmatas varā, piespiestu atvērt kambari un atkal izlaist bazilisku. Tai pašā laikā viņš sāka meklēt piemērotus priekšmetus, kurus padarīt par horkrustiem. Kā viens no tiem bija Kraukļanadzes diadēma. Par tās atrašanās vietu viņš uzzināja no Kraukļanadzes meitas rēga, kurš joprojām mita Cūkkārpā. 1945. gada vasarā viņš ar izcilām atzīmēm pabeidza Cūkkārpas skolu.

Pirmā nākšana pie varas

1945. - 1981.g. Pēc skolas Melsudors sāka strādāt vērtslietu veikalā "Bordžins un Bērks" un pastrādāja dažus noziegumus, lai iegūtu artefaktus, kurus padarīt par Horkrustiem. 1947. gadā, lai iegūtu Slīdeņa medaljonu un Elšpūtes biķeri, kuri abi glabājās pie Elšpūtes pēcteces Hezibas Smitas, viņš noindēja sievieti un vainu uzvēla tās mājas elfai. Pats Voldemorts nozuda no sabiedrības acīm uz desmit gadiem un arvien vairāk nodevās tumšajām zintīm, radīja vairākus Horkrustus un pulcēja ap sevi vairāk līdzīgi domājušos, kurus nodēvēja pār nāvēžiem. Daži no tiem bija viņa bijušie skolas biedri. Šajā laikā sāka mainīties viņa āriene, lai arī tā kļuva mazāk cilvēcīga, līdz galējām pārmaiņām bija vēl tālu.

Voldemorta un nāvēžu mērķis bija uzkundzēt burvjus pār vientiešiem, izdzīt no burvju sabiedrības vientiešu ģimenēs dzimušos burvjus un pazemot jauktu asiņu burvjus. Pats Voldemorts un nāvēži nostātos burvju pasaules priekšgalā. Lai īstenotu savus mērķus, viņi pielietoja tumšās zintis, iebiedēšanu, slepkavības un teroru. Sākumā slepeni, bet tad arvien drošāk un vairāk, līdz visa burvju sabiedrība bija iedzīta izmisumā un bailēs un likās, ka vairs tikai laika jautājums, kad Voldemorts pārņems varu.

Tomēr 1980. gadā Voldemorts uzzināja par pravietojumu, kas vēstīja, ka drīzumā piedzims kāds, kas varēs viņu uzveikt. Pareģojumam atbilda Džeimss un Lilija Poteri un Voldemorts sāka tos vajāt, jo tiem bija piedzimis zēns paredzētajā laikā. Galu galā Voldemorts atrada Poterus, nogalināja Džeimsu un Liliju, un centās nogalināt viņu dēlu Hariju, bet Lilija bija sevi upurējusi, lai glābtu Hariju, radot varenu maģiju, kas aizsargāja zēnu no Voldemorta lāsta, lāsts ķēra pašu Voldemortu, kurš zaudēja miesu, bet tā kā viņš bija radījis Horkrustus, tad nenomira. Bet viņa dvēsele bija kļuvusi tik nestabila, ka daļa dvēseles pārgāja Harijā, tādējādi zēnu padarot par septīto Horkrustu.

Trimdas laiks

Voldemorta gars paslēpās Albānijā, kur viņš bija atradis Kraukļanadzes diadēmu, vienu no saviem Horkrustiem. Viņš tur slēpās 10 gadus, līdz viņu atrada jauns burvis vārdā Drebelis.