12. nodaļa (FA)

Kurbijkurne bibliotēkas raksts

Versija, kas saglabāta 19:30, 2 janvārī 2007; skatīt pašreizējo versiju
?Vecāka versija | Jaunāka versija?
Pārlēkt: navigācija

Harija Potera un filozofu akmens 12. nodaļas īss pārstāsts.

Sagli spogulis

Tuvojas Ziemassvētki. Visi gaida brīvdienas, kad varēs doties mājās, jo lielā Cūkkārpas pils ir izsalusi, vēsa un nemīlīga.

Drako cenšas sāpināt Hariju, atgādinot, ka Harijs brīvdienās nedosies pie ģimenes, taču Harijs par to tikai priecājās, jo viņam atgriešanās pie Dērslijiem nesagādātu nekādu prieku. Savukārt Drako var būt vien greizsirdīgs uz Hariju, jo viņu visi apbrīno un viņš ir uzmanības centrā.

Paralēli darbiem pie skolas pušķošanas, trīs draugi dara visu iespējamo, lai atrastu kādu informāciju par Nikolasu Fleimelu, taču neveiksmīgi - viņa vārds nekur nav atrodams.

Brīvdienās Rons māca Harijam spēlēt burvju šahu, bet Ziemassvētku rītā abi kopīgi ķeras pie dāvanu izsaiņošanas. Pēdējā sainī, kas domāts Harijam, ietīts īpatnējs apmetnis,kuru ieraugot, Rons teju vai paģībst. tas ir Paslēpnis, kas valkātāju padara neredzamu un kas, pēc pievienotās zīmītes spriežot, reiz piederējis Harija tēvam.

Klāt ir Ziemassvētku mielasts, kurā svētkus svin visi - ne tikai audzēkņi, bet arī profesori. Ne mazāk jaukas ir arī brokastis, bet Harijam nedod mieru Paslēpnis un galvenais - kas to sūtījis.

Tomēr tas nekavē Hariju apmenti likt lietā. Pārbaudījis, ka tas tiešām padara neredzamu, viņš dodas uz Bibliotēkas Slēgto nodaļu, lai meklētu kādas ziņas par Nikolasu Fleimelu tur. Viņš nejauši atver grāmatu, kas spalgi kliedz arī tad, kad atkal aizvērta, un, tā kā drīz vien netālu atskan Filča soļi, viņš dodas prom no aizliegtās vietas. Gandrīz saskrējies ar uzraugu viņš tomēr tiek laukā, taču bēgdams apmaldās.

Filčs tikmēr ziņo Strupam, ka kāds bijis Slēgtajā nodaļā, turklāt abi nāk tieši pretī Harijam pa gaiteni, kurš ir tik šaurs, ka izvairīties nebūtu iespējams. Harijam nemanītam izdodas ieiet pa kādām durvīm, aiz kurām esošā telpa izskatās kā bijusi klase. Taču tajā ne visai iederīgs šķiet ļoti skaists spogulis, uz kura rakstīts "Sagli savat nag teba jesa vaten". Harijs ieskatās spogulī un redz tajā ne tikai sevi, bet vēl vairākus cilvēkus, kuros atpazīst savu ģimeni, bet tie eksistē tikai spogulī.

Nākošajā vakarā Harijs pie spoguļa aizved arī Ronu, kurš deg nepacietībā redzēt Harija ģimeni. Bet tā vietā viņš spogulī redz sevi kā Zēnu vecāko un kalambola komandas kapteini ar Kalambola un Torņu kausiem. Abi pamanās sastrīdēties, jo vienlaicīgi spogulī var skatīties tikai viens, bet to grib abi. Pēkšņi gaitenī atskan soļi un, aizmirstot strīdu, abi pēdējā brīdī pagūst paslēpties zem Paslēpņa, pirms telpā ienāk Norisa kundze.

Lai arī Rons mēģina viņu atrunāt, Harijs pie spoguļa dodas arī nakošajā naktī. Tur viņu pārsteidz Dumidors. Dumidors paskaidro, ka spogulis rāda sirds visdziļākās ilgas un pavēsta, ka spoguli pārvietos uz citu vietu, lūgdams, lai Harijs vairs to nekad nemeklē.