Vietnes bijušie darbinieki
Kurbijkurne bibliotēkas raksts
?Vecāka versija | Jaunāka versija?
Satura rādītājs |
Dienas Pareģis
Ziņu reportieri
|
|
Ar Poteru 12 gadu vecumā iepazinos kādā garlaicīgā vasarā. Jāsaka, ka pirms Potera es nebiju draugos ar grāmatām. Poters, gluži kā rakstīts pirmās HP grāmatas vāka aizmugurē, lika man aizmirst televizora skatīšanos un videospēles! Paldies jāsaka foruma biedram erty – viņš mani iepazīstināja ar šo grāmatu.
Regulāri lasot Harija Potera jaunumus ārzemju fanu lapās, nolēmu piebiedroties Dienas Pareģim.
Tulkotāja
|
Sveiki!
Esmu no tiem, kas Hariju lasa vispirms oriģinālvalodā, pēc tam pārlasa latviski, kad vien sirds prasa ko ikdienai neparastāku. Harijs Poters prata atrast ceļu uz katru atsaukties spējīgu sirdi, ja vien tā prot pieņemt neparasto un neprasa "kā gan tas iespējams?".
To es arī visiem vēlu!
HP un GP tēma
|
Ir daudz lielāka iespēja, ka mēs izdarīsim to, ko no mums gaida, ja mums papūlēsies pateikt, ko tieši no mums gaida.
Tā nu reiz ir sanācis, ka esmu tas cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt notiekošo sadaļās, kas veltītas Dž. R. R. Tolkīna daiļradei. Ir interesanti vērot, ka šo to sev noderīgu šajās sadaļās joprojām (par spīti tam, ka filmu triloģija no kinoekrāniem jau kādu laiku kā nozudusi) var atrast daudzi – gan tie, kas vēlas izstaipīt savu retorikas muskuli garās diskusijās par to, ka balrogiem spārnu nav, gan tiem, kam pēkšņi radies jautājums "Kas tas hobits vispār tāds ir?" * un "Vai Gredzenu pavēlnieks ir vienīgais darbs, ko Tolkīns sarakstījis par Viduszemi?" **
Ak jā, un elfi, protams. Nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst elfus.
Lasiet grāmatas – un jo dažādākas, jo labāk jums pašiem!
____________________
* Tādi mazi cilvēciņi, kas smēķē pīpeszāli, dzīvo apaļās mājās un tad, kad nu beidzot iziet no sava dzimtā ciema robežām, tad paveic tādus darbus, ka vēl tuvu un tālu par tiem runā it visi, izņemot pārējos hobitus – kurus tas vienalga īpaši neinteresē. Ja interesē sīkākas diskusijas par Hobitu izcelšanos un vietu GP pasaulē – lūdzu šeit.
** Nē, nebūt ne vienīgais. Šeit.
|
Topi sveikts!
[Kaut gan tu visticamāk esi no tiem 99%, kuriem tāpat droši vien vienalga, ko es te saku.] Lai vai kā — ar Hariju Poteru mani "iepazīstināja" nu jau labu laiku atpakaļ, kad vēl nebija iznākusi 4. grāmata, bet kopš 3. jau kāds brītiņš bija pagājis. Tas notika samērā vienkārši — čoms, pie kura mēdzu piestaigāt, lai darītu visādas muļķības, bija pirms laiciņa apdāvināts ar šīm trim grāmatām, kuras viņam tīri labi iepatikās, tamdēļ viņš izdomāja iesmērēt tās arī man, kas viņam arī izdevās, lai cik neticami manā gadījumā tas arī nebūtu. Tā nu es dabūju vispirms pirmo, tad otro, un arī tikai tad, kad spēju puslīdz pastāstīt, kas noticis iepriekšējā, lai būtu droši, ka esmu izlasījis, lai gan pēc tā nebija īsti vajadzības — iepatikās ātri vien, un 4. grāmatu iegādājos jau pats. Un tā tālāk…
Gredzenu pavēlnieks mani vairāk aizrauj no filmām un labi pazīstamajiem (tā vismaz būtu jābūt, hehe) Goblina tulkojumiem, kuri devuši zināmu ieguldījumu manās niecīgajās krievu valodas zināšanās.
Visbeidzot — ja reiz esi šeit piekāpis (un jau izlasījis pārējo manis sarakstīto vājprātu), tad neej prom, šeit nemaz nav tik slikti, kā tu domā.
Laupītāji
|
Ēdiet zirņu zupu, pirms tā ir apēdusi jūs!
Kurbijkurne forumā esmu atrodama kā astotais biedrs, kurš te vispār ir piereģistrējies. Ir jauki būt vienam no pirmajiem, un ir jauki vispār te būt.
Novēlu visiem Kurbijkurne forumā atrast savu vietu! ;)
|
¡Hola!
Jau no bērnības man patīk pafantazēt un klīst pa savas iztēles plašajiem, bet vēl maz izpētītajiem laukiem. Tas laikam tādēļ, ka mans opis manā bērnībā daudz lasīja man priekšā pasakas. Tomēr līdz „Harija Potera un filozofu akmeņa” nonākšanai manās rokās mans izlasīto grāmatu saraksts bija parādāms uz vienas rokas pirkstiem. Bet tad, pēc šīs grāmatas piektās nodaļas – nodaļas, pēc kuras grāmatu izlasīju neredzētos ātrumos – spunde bija izsprukusi – ar joni manā iztēlē ielauzās daudzi jo daudz tēlu, notikumi un domas. No tā laika neatņemama manas ikdienas dzīves sastāvdaļa ir grāmatu lasīšana un arī pūliņi uzlikt uz papīra savus klejojumus pa domu takām.
Jau devītās klases beigās – vai nu žetonu vakarā, vai arī izlaidumā – es uzzināju par šādu forumu no savas klasesbiedrenes. Šeit tā kārtīgi es paskatījos tikai vasaras beigās. Šeit es ik pa laikam ieskatos jau vairāk nekā pusotru gadu. Šis forums ir kļuvusi par vienu no manām iecienītākajām atpūtas vietām internetā, ne tikai tāpēc, ka šeit tiek runāts par mani interesējošām lietām, HP un GP, bet arī tāpēc, ka šeit ir daudz patīkamu cilvēku.
Komentāru un ieteikumu pārvaldība
|
Caurā katla saimniece
|
Leb wohl!
Kurbijkurne forumā – ne tik braši – iesoļoju 2004. gadā. Godīgi sakot, nekā nezināju, nekā nesapratu, prātā tolaik bija tikai un vienīgi čats, kuru laikam vienīgo pārzināju perfekti. Galvenokārt centos problēmās izlīdzēties pati, tomēr dažreiz talkā nāca kāds no regulatoriem.
Pašu grāmatu par burvju zēnu Hariju Poteru iepazinu tās tālajos pirmsākumos Latvijā – īsti neatceros, vai man bija 9 vai 10 gadi, bet varbūt tie bija kādi 8. Tomēr grāmata īpaši mani nesaistīja. Bet, līdz ko parādījās nākamās daļas, nolēmu noriskēt, un, redz, es esmu ja ne īsta grāmatu fane, tad Roulingas meistarības apbrīnotāja gan. Ar Gredzenu pavēlnieku iepazinos krietni vien vēlāk.
Joprojām pieļauju šādas tādas kļudas, tomēr: mužu dzīvo, mūžu mācies!
To pašu novēlu darīt arī tev, nekad neapstājies pie pirmajām grūtībām, jo nekļūdās tikai un vienīgi muļķis. Un tu jau negribi būt tāds, vai ne?