Tātad, šis dežavū ir -

d`ej`a vu fr. [dežavī] - burtiski tuklojot- jau redzēts.
psiholoģijā - maldīga sajūta, ka notiekošais jau pieredzēts.

Svešvārdu vārdnīca, Jumava, 1999., 850. lpp

man gan neticās ka maldīga kaut kas tur taču ir! man tā dažas reizes ir gadījies (tikai dažas) es biju vietā kur agrāk nekad nebiju bijusi, bet man likās ka esmu bijusi varbūt tie ir sapņi a varbūt paredzēšanas spējas? :blink: vai arī tomēr esmu garīgi slima?

dīvaini... gaidu jūsu domas...

Jap. Tad kad man šitā lieta sāka atgadīties es biju dikti lielā neizpratnē. Tas bij ap 11 - 12 gadu vecumu. Nu tīri cilvēciski negribās piekrist, ka sajūta ir "maldīga" - kādēļ tad tā atkārtojas?!

Nu esmu dzirdējis, ka gudri psihologi to visu jau ir izskaidrojuši, bet mani tas nez kāpēc nepavisam neapmierina...

Cilvēka sajūtas var melot. Atceries dažādas optiskās ilūzijas. Kapēc gan lai atmiņa būtu atšķirīga? Arī tā spēj radīt sajūtas par kaut ko, kas patiesībā nav noticis. Cik lielā mērā paļauties uz savām maņām, izlemj katrs pats.

Nu pats droši vien tak esi izbaudījis šo neatkārtojāmo apmulsuma efektu...Vismaz man tas izpaužas tā, ka liekas, ka konkrētā situācija ir REDZĒTA SAPNĪ. Un ne reizi nav licies savādāk. Protams, ja liekas, kā zināms, var dabūt zilumus....

Jaa man arii (Zanish) ljooti biezhi ir gadiijies. Es kaut kur eju un redzu taadus cilveekus un darbiibas kuras esmu jau kaut kur redzeejusi. Visbiezhaak liekas ka sapnjos.

Mjā man ir bijis kautkas tamlīdzīgs. Liekas ka pilnīgi svešu cilvēku jau esi kautkur redzējis,bet neatceries kur tieši.

Njā, amn arī ir kaut kas 'tāds gadījies, kaut ko ieraugu (piefiksēju) un liekas ka es jau ir jau iepriekš redzēts. Visur tā ir gadījies teiksim kaut stundā, redzu vienu bildi un pēc tam, pēc kādām dienām/ minūtēm / stundām utt. tiešam redzu to pašu... Varbūt smadzenes mani čakarē... Nez.

Anyway, Tas notiek kad viņi matriksā kaut ko izmaina. Neo, bēdz!

Uzklikšķini uz mana paraksta.

Un dabūsi maldīgu sajūtu, ka riņķīši griežas( it īpaši ja sēdi pareizā apgaismojumā un attālumā no datora). Kad es pirmo reizi ieraudzīju, saglabāju failu, lai pārliecinātos, ka tā tiešām nav animācija - negribējās noticēt, ka var būt tāda optiskā ilūzija.


Tās ir maldīgas sajūtas, un izskaidrojumi tām var būt dažādi. Nenozīmē uzreiz, ka tu esi slims Var būt arī, ka kāda daļa no notiekošā atkārtojas (var būt vienlaicīgi vairākas it kā nenozīmīgas lietas, detaļas, kurām pat nepievērs uzmanību), asociatīvi rodas sajūta, ka atkārtojas visa situācija.

Var jau arī gadīties, ka tiko (pirms sekundes, pat sekundes daļām) notikušais nez kāpēc atmiņā paliek kā kaut kas krietni agrāk noticis. tas jau ir cits gadījums.

Melnais kaķis Matrix-ā nebija gluži deja-vu... Tur sajūta bija, ka kaķis paiet un paiet vēlreiz - vēlreiz atkārtojas tiko notikušais. Deja-vu būtu, ja liktos ka vispār tas ir jau pieredzēts, bet ne tieši tik tiko.

Bet par sapņiem un atmiņām man ir viens cits jautājums - vai jums nekad nav gadījies, ka sapnī it kā atceras kaut ko agrāk ar sevi notikušu (kas realitātē nekad nav noticis). Vai tās ir atmiņas par kādu citu sapni, vai tomēr radušās tikai šī sapņa ietvaros?

Nu, pat bez definīcijas, tik un tā Matrixā to sauca par Deja Vu, kas tātad šajaā gadījumā ir vienkārši plaši lietots vārds, nepareizi lietots. No otras puses, vārdu nozīmes jau veido tas kā tos lieto. (senāk neviens tevi neapsmēja ja tu bieži lietoji vārdu "````", piemēram "These faggots will help us get warm" )

Es domaaju, ka katrs ne vienu reizi vien ir izjutis sho mulsinosho sajuutu, ko sauc par dejavu. Arii man, protams, biezhi ir taa gadiijies, kad peekshnji liekas, ka viss shis konkreetais briidis ir jau redzeets un izjusts. Vispaar, interesanti! Kaadus tik jokus Maate Daba ar mums neizspeelee!

kāds cilvēks, ja nemaldos, tā bija Trusīte, teica, ka, ja redz deja vu, tad šis cilvēks ejot pa pareizo "dzīves ceļu" pašai tā ir gadījies uuuuuuiii, cik daudz reižu, bet es nezinu, man liekas, ka es to būtu nosapņojusi, et pieņemu iespēju, ka varbūt dzīvoju šo dzīvi otrreiz nezinu...

sorry māšel, bet šis te bij spams, turklāt man ideja par to bij krietni iepriekš.


Es gribēju vēl piebilst, ka man šie dežavū bieži liekas sapņos iepriekš redzēti.
Varbūt tas arī tiešām ir iepriekš redzēts, jo māte daba sajaukusi drusciņ, ka gaismas stari atpakaļejošie jādzēš. Kāds saprata ko domāju? Diez vai. Fizikā ir tiešs pamatojums, kāpēc mēs neredzam nākotni. Bet ja tur nojūk varbūt mēs redzam tomēr, un tas varētu būt dežavū! bet kā gan tur varētu nojukt? interference pazūd? :blink: diez vai...

peern, kad SLS2 kursu viiriem bija tas speeciigais (man pat no malas klausoties taa diivaini ap sirdi bija) rituaals, es skaidri zinaaju, ka esmu to redzeejusi. drosi vien sapnii,,,

nu, jaa, man arii ir gadiijies pieredzeet shos jociigos briizhus, kad zinu, ka esmu kaut kur kaut ko liidziigu piedziivojis. Vai tie ir bijushi sapnji vai nav - nenjemos spriest... Veel taados gadiijumos man ir sajuutas par to kas notiks naakoshajaa briidii - un tas arii notiek! Diivaini, nee? Ja 'deja vu' efeks vaeetu buut no seerijas "your mind is playing tricks with you" tad paredzeeshanas speejas shaados gadiijumos - diez vai. Izskaidrot protams es to nespeeju

man arī ir gadījies tā justies, ka es esmu to jau darījusi vai tā jutusies vai te jau bijusi..nezinu, kas tam par iemeslu.............bet ir mazliet dīvaina sajūta........magic

hmmm man pat ir bijushas tadas sajuutas ka tas netikai ir noticis, bet es kustos pilnigi tapat, censhos atcereties kaa bija kustos talak liidz kaut ko nojaucu, un sajuuta baidzas, baiigi divaini,....

ee, beidzot manos murgos kaads arii klausaas!!!

es to esmu lasiijusi kaut kaadaa graamataa un to man teica arii kaada draudzene!! es tam ticu!!

runaajot par to, vai man arii bijushas shitaadas sajuutas - jaa pa pilnam!! to var saukt arii par intuiiciju, taa saka, ka tu ej pa pareizo tacinju!!!

Kad mēs esam "astrālā" formā, mēs izvēlamies, kur dzīvosim, kas būs mūsu vecāki, kā dzīvosim savu dzīvi. Pirms piedzimšanas mēs to visu "projekcējam". Dažreiz dzīvē mēs nedaudz atceramies to, ko esam jau iepriekš projekcējuši un rodas Deja Vu!

njaa... paaraak... nee..... s gan nedomaaju ka taa tas i...

man personiigi traki patiik shitaa sajuuuta taapee ka winju newar sajust kad wien iegribas....

manupraat tas ir kkaa ka itkaa smadzenes taakaa ... humm... restarteejas? nu kkaaa taa.... taakaa klixkjis & wiss akal i ok....
jaa, sajuuta i spiiiiiiiilgta ka tas wiss i redzeec sapnii... bet warbuut wnk.. mees redzam kko.... tad tas wiss sibeniigi aatri iekjeras praataa... s,adzenes restarteejas & mees akal redzam to pashu bildiiti kas iekjeeraas.... nu wo - deja vu....

nu s to taa iedomaajos.... jo laika sajuuta arii sajuuk shitaa ieraugot to kkur kko jau redzeeto....

& weel manupraat tas notiek... kad par kko ljoti domaa.... bet pasham nemanot shitaa domaa....

Loģiski, ka man ar tā ir gadījies. Būtu drīzāk jājautā kuram tā nav gadījies...
Man parasti ir tā, es kautko daru un pēkšņi man liekas, ka tas jau ir bijis. PAr cilvēkiem ,kuri man liekas redzēti, tā man nav bijis. Man tikai darbības un tad viss tas izkārtojums, kā es stāvu un kā citi un kas notiek, taču tas ātri pazūd...

man bija taa ka es sapnoju ka stavu pie loga un skatos ka ara zeeni futeni spele un tad dienaa es piegaaju pie loga un redzeeju to ko biju nosapnojusi.....hmz divaini viss bija taa ka sapni pat tie pasi zeni ,drebes un citi siikumi............

Man visu laiku ir tā, ka es sapnī kaut ko nosapņoju un vēlāk reāli to visu piedzīvoju.

īstenībā, es kaut kur dzirdēju (kur atklal neatceros), bet Deja-vu liecina par to ka mēs savu dzīvi dzīvojam pēc liktens noteiktā plāna... un tas ka mēs to redzam ir apliecinājums, ka viss noris tā kā vajadzīgs...

Jā, man arī ir tā bijis, vēl vakar. Mēs ar draudzeni bijām aizgājušas paslidot ar skričām unvienā momentā es sapratu, ka to visu jau esmu darījusi un redzējusi.

man gan tā neliekas Kāds tad būtu tas izskaidrojums? nē... Turklāt man sāk likties ka tam vispār nav izskaidrojuma Īstenība katrs to skaidro savādāk.
Psihologs - šķības smadzenes
Fiziķis - eh-es-gari-negribu-skaidrot
Kristietis - tā ir Dieva dāvana no debesīm
Miegamice - sapņos redzētais
Fantasts - nākotnes ceļš
utt
Ej nu saproti
Bet žēl, ka šie deja vu ir par nenozīmīgām tēmām. Tik tādi parauti mirkļi, nekā nozīmīga

Tatad skatamies tiiri taa no logjikas viedoklja. Kaa mees visi to zinaam, pirms mees piedzimstam, mees jau citaa formaa izveelamies savu dzivesvietu un projekcejam savu dzivi sheit shajaa Visuma dimensijaa, kuraa ir situeeta Zeme, tad, mees naakam un "dziivojam" sheit, mes visu aizmirstam, ko esam domajushi "tur" bet dazreiz tomer atceramies, tad notiek deja vu, taa kaa lija teica apmeeram. Kad nomirstam tad visu atkal saprotam un domajam "Jee, tas bija fun!"

Man ar ir bijis taa, ka kaada vieta liekasiipashi miilja un taaa.. bet nezinu gan... nu man vienreiz gan bija jokaini.. es paskatiijos pa logu un redzeeju, ka pa celju oiet dzheks dzeltenaa jakaa.. bet es vinju redzeej uz kaadaam 3 sekundeem.. vinsh vnk izzuda.. un tad peec kaadas pusstundas es atkal paskatiijos un tur patieshaam gaaja tas dzheks, kuru es biju redzeejusi... nu nezinu... it kaa vinhs ne gaaja vnk otro reizi.. eh, hvz.... vnk murgs.

Piekrītu Bulžam savā ziņā. Man liekas, ka deja vu varētu būt kādas atmiņas iz iepriekšējās dzīves (kas tai tic, kas nē - jūsu pašu darīšana). Citreiz situācija tiešām ir redzēta sapnī. Un citreiz situācija tiešām jau reiz ir bijusi, vai arī ļoti ļoti līdzīga.
Man pašai reizēm jūk īstenības un sapņa robežas, bet pret deja vu esmu atklājusi vienu metodi, kā to izbeigt. Var mēģināt koncentrēties uz situāciju no viedokļa "ja reiz esmu to redzējusi, tad taču zinu, kas notiks tālāk". Tikko tiek izteikts kaut kāds aptuvens minējums, piem., tūlīt pa durvīm ienāks A. un paprasīs, vai es neesmu redzējusi kaut kur mētājamies grīdlupatu, visticamāk, ka tas nenotiks, un vīzija pagaisīs.
Parasti jau deja vu tāpat pagaist ātri vien pēc tam, kad esi piefiksējis, ka kaut kas nav lāga un aptuveni sapratis, kas.

Man gribās, lai šī situācija turpinātos ilgāk. Es cenšos to saglabāt.

Jauki,nu es zinu, ka šīs sajūtas ir parasta lieta. Visspilgtākais deja vu man palicis atmiņā no kāda 12 gadu vecuma, atceros tik skaidri, it kā vakar būtu noticis- toreiz es skolas talkas laikā sapratu, ka to māju, aku, kartupeļu lauku un visu pārējo līdz sīkumiem pazīstu, kaut arī nekad tur neesmu bijusi, tikai vēlāk sapratu- sapnī redzēju. Kaut gan, varbūt vienkārši manas smadzenes piemeklēja ticamāko skaidrojumu, varbūt nemaz ne sapnī. Lai nu kā, deja vu pazīstu, tikai - diemžēl, ne visai bieži tas šodien notiek, nu esmu daudz vecāka, un laikam jau par daudz strādāju, deja vu netiek klāt aizņemtajam prātam. Tikai tādi īsi uzplaiksnījumi, labi ka no bērnības ši sajūta palikusi atmiņā. Man ļoti iepatikās tā doma, ka deja vu nozīmē : "Tu esi uz pareizā ceļa" . Paldies par skaidrojumu, man tas nebija ienācis prātā.

jaa, gadaas tad kad matriksaa kaads erors , vai arii vinji ko maina..

man arii atminjaa palicis pirmais deja vu - man bij 11 gadi & es biju pie draudzenes laukos. mees pirkaam saldeejumu & sarunaajaam ka es samaxaashu par winju & winja man weelaak atdos naudu. & tad kad paardeweeja paprasiija: ''juus par winju arii maxaasiet?'' es sapratu ka man kaac to jaw kaadreiz ir teicis. peedeejo diwu gadu laikaa taa ir gadiijies wel paaris reizes. man iistniibaa shii sajuuta patiik, tad es sajuutos kaa gaisa burbulii & nedzirdu ko citi saka & gandriiz neko neredzu. sajuuta parasti uzreiz peec tam ir aptuweni taada kaa gjiibstot tikai parasti es nenogjiibstu

peecmanaamdomaam&pieredzes deja vu ir riskantas situaacijas aatraax atainojums, bet tikai ljooti nedaudz aatraax, ir dotas dazhas sekundes simtdaljas laj izdomaatu kaa riikoties...
man deja vu ir paaris reizes glaabis dziiviibu un esmu iemaaciijusies sho deja vu momentu novilkt/notureet diezgan ilgi-esmu iemaaciijusies paredzeet/atcereeties?? taalakos notikumus ieksh deja vu
man deja vu ir ljooti biezhi, vareetu teikt ka vairaakas reizes dienaa
thats fun...

Jā, man ar tā ir gādījies... Dīvaina sajūta tā gan ir! Bet es īsti nesaprotu kas tur par lietu....Domāju, ka atsevišķos gadījumos tas ir tikai māns...

Jā man arī ir bijusi tāda sajūta, bet no kā es nezinu, varbūt mēs to redzam sapnī kuru neatceramies, jo tādu sapņu ir daUDZ.

Mjā,arī es esmu saskārusies ar kaut ko līdzīgu.Nu,piemēram,es kaut ko saku vai izdaru kādu kustību un pēkšņi liekas,ka tas viss jau kādreiz ir noticis ar tevi tiešī tā kā tajā brīdī.Liekas,ka jau tas ir reiz izdzīvots un pagātne atkārtojas.Dīvaini,bet fakts.

Vo, vo, ar mani ir bijis tieshi taapat. Daudzas reizes, piemeeram, vienreiz skatos LNT zinjas, Auzaans kaut ko staasta, bet es zinu, ka to jau esmu dzirdeejis, bet pirms tam gan nevareetu pateikt. Vai arii mans draugs man kaut kaadu joku staasta un es klausos un domaaju, ka kaut kur to jau esmu dzirdeejis tieshi no vinja, bet nezinu kad. Kad vinjsh izstaasta, tad es zinu, ka esmu to jau dzirdeejis. Nezinu, kas tas ir, ne visiem piemiit iipashas speejas, bet varbuut shiis ir taas, kas piemiit visiem. Ei nu sazin, kas tas iisti ir.

Nav tās nekādas spējas.

Vnk kādreiz ir bijusi līdzīga situācija, kas nepilnīgi atmiņā saglabājusies guļ kkur zemapziņā. Kad nu atkal kaut kas tāds notiek, rodas sajūta, ka tas jau ir bijis, kaut gan patiesībā varbūt toreiz Auzāns stāstījis kaut ko galīgi citu lietojot tādu pašu intonāciju vai vārdu salikumu.

Kaut kur dzirdēju visnotaļ murgainu teoriju, par to, ka smadzenes apstrādājot informāciju, simulē iespējamās notikumu variācijas, un reizēm, kad tur kaut kas nogļuko, parādās šitāds joks.

par dejavou?
nu tas tiek salīdzināts ar ratu riteņiem.
ad tie ļoti lielā ātrumā brauc uz priekšu, dažkārt šķiet, ka tie patiesībā griežas atpakaļ. tāpat notiek mūsu prātā. smadzenēs, monotoni strādājot, reizēm rodas pārslodze, kas liek mums iedomāties, ka kaut kas tāds jau sen ir noticis. savā ziņā tā arī ir.

vispaar man ir baigi bieži gadījies tā, ka naktī itkaa pa sapnjiem es kaut ko redzu ..... piemeeram, ka es lasu kaut kaaadu diskusiju internetā, kura man tad veel ira pilniigi neatpazīstama... nezinaama ...utt.... bet veelaakas es redzu tieshi to pashu saktu savaam aciism pilniigi to pashu skatu, kad es skatos vienu diskusiju unj tur pilniigi visss ira tieshi taapt kaa tajaa sapnī īsajaa , kursh peec tā redzēšanas uzreiz norokas dziļi manā zemapzinjaa un iznāk laukā tik tad kad tas skats piepildās unj es to redz tieši precīzi tā, kā es to jau biju redzējis .... unj tad man ira tijpa dezhavu....kad redzu kaut ko bez maz vai jau otro reizi ..... un es apzinos ka to ko vēlāk redzu atkārtojoties ... esu nosapņojis kaut kad naktī ......tā man liekas ka gadās jebkuram cilvēkam .....bet tas ir dīvaini .. sajūtas ir dīvainas ......kad to piedzīvo....

Es šito lietu izskaidroju ar to, ka laiks neplūst lineāri, bet pa riņķi - viss, kas jau bijis, ir un būs; viss, kas ir, ir bijis un būs; viss, kas būs, ir bijis un ir. Tāpēc mums kaut kas iznāk no zemapziņas, ka mēs iedomājamies, ka kaut kas tāds jau ir bijis.
Kaut kādā grāmatā ar par to bija rakstīts. Bija bijuši gadījumi, kad cilvēki nonāk pagātnē un tad atkal atgriežas tagadnē. Kaut kā nonāk tajās vietās, kur laiks saplūst kopā.
Bija kaut kāds gadījums, kad brauca kuģis, un uz tā esošie cilvēki ieraudzījuši uz ledus gabala stāvošu sievieti. Viņa esot bijusi šokā un stāstījusi, ka viņai izdevies izglābties, kad nogrimis "Titāniks". Tie cilvēki pēkšņi bija nokļuvuši pagātnē un nonākuši tai vietā, kur pirms mirkļa nogrimis "Titāniks".
Tas bija gadījums, kas pierāda to, ka laiks atkārtojas nepārtraukti.
Ja esat redzējuši 80to gadu komēdiju "Atpakaļ nākotnē" - tur baigi labi tas viss parādīts (par laik plūsmu).

Jāāā! Bieži esmu domājusi kāpēc ar mani tā notiek...tā īsti atbildi nevaru saprast... Ir bijuši vairāki gadījumi, kad liekas, ka to esmu piedzīvojusi vairākas reizes. Bet varētu gadīties arī tā, ka esmu to vienkārši nosapņojusi, t.i. kaut ko līdzīgu, un tas palicis zemapziņā, bet kad tas notiek realitātē, tad saplūst sapnis ar īstenību.. Tas ir viens no maniem variantiem!

Deja Vu.
Pirms mēs dodamies uz šīs pasaules, mēs noskatāmies vai arī ieprogrammējam, kāda būs mūsu dzīve. Mēs visu noskatāmies it kā uz liela ekrāna. Dažreiz mēs atceramies, ko esam redzējuši.

Jaa, taa ir bijis un ne reiz. Esmu lasiijis graamatu "Kas tu biji iepriekseejaa dziivee", kaut gan lasot daudzko nesapratu galiigi. Bet atceros, ka sajaa graamataa kaut kas liidziigs par iepriekseejaas dziives viiziju atkaartosanos bija mineets.

Baigi superiigs jautaajums, jana!



My Webpage

heh nu paldies :blush2: vnk man tas intereseja ko jus domajat par so teemu un neraxti divus postus pec kartas pieliks pročus .Tam ir domāta poga Rediģē

Protams, ka man arī tā ir bijis. Es nezinu, kam gan tā nav bijis!?
Man kaut kad teica, ka cilvēks, kad ir gadu vecs, nosapņo visu savu dzīvi! Tāpēc dažreiz atceras kādu frāzi, vietu, situācīju vai skatu, ko redzējis tajā sapnī.

Nenoņemšos ar skaidrošanu, jo no tā neko daudz nesajēdzu, tikai pateikšu, ka arī man reizēm gadās situācijas, kad es apzinos, ka šādu situāciju esmu jau izdzīvojis. Turklāt tas gadās diezgan regulāri, apmēram reizi mēnesī.
Pēdējā reize nemaz nebija tik sen. Tā bija situācija klasē, kad es un daži klasesbiedri atradāmies tieši tajās vietās un kāds teica tieši to pašu, ko es iedomājos esam noticis. Turklāt atkārtošanos es jau varēju paredzēt dažus mirkļus pirms pēdējās fāzes (drauga teiktā), kas visu nostādīja savās vietās.

Nedaudz samežģīti sanāca izteikties, bet tā nu tas ir.

Starp citu, dīvains fenomens. Man Deja Vu vairs nav. Tas pazuda Augustā. Es pat zinu, kad tam jābūt, bet tā vienkārši tanī brīdī...nav...vispār...dīvaini.

Var piemetināt, ka šī sajūta retāk vai biežāk piemeklē visus, bet pie dažām garīgām saslimšanām tā ir nepārtraukta Tā kā - ja pārlieku bieži sāk šķist, ka viss jau ir bijis - aidā! pie psihiatra.