Shodien redzeetaa filma iedvesmoja mani uz shii pavediena izveidi..
Ko juus zinaat par brunjiniekiem? Varbuut ir kaads interesants nostaasts? Kaapeec vinji bija tik populaari literatuuraa? Kaa juus uztverat brunjnieciibas ideaalus un vinjus kaa taadus?

A. Rubenis itin labi sho to pastaastiijis par brunjiniekiem savaa graamataa par viduslaiku kultuuru.

Man pasham, kaa brunjnieciibas romantizaacijas paarnjemtai personai, jau tomeer shis teels visvairaak saistaas ar kaut ko episku. Taapeec vislabaakaa literatuura brunjnieciibas kontekstaa, IMHO, ir Dons Kihots, kursh tieshaam bija specs brunjinieku romaanos, un kuraa (graamataa) ir manaami izskaidrots, shis fenomens, ka tieshi brunjinieki ir visatpaziistamaakais viduslaiku simbols.

Un speelees es allazh esmu brunjinieks. Ne obligaati paladins, bet brunjinieks.

Hmm..Atskjiriiba starp brunjiniekiem un paladiniem buutu taa, ka paladins pieder pie valdnieka sviitas un ir vinja uzticamiibas persona?

Un aivv..Es arii to zinu

Ko niekus, elfi ir popsa. (lai gan brunjinieki jau arii)

Anglju vaarda paladin vispaariigaa literaaraa noziime ir kaads, kursh paarliecinaati un cieshi aizstaav kaadus noteiktus principus. Nu un AD un D tie parasti ir brunjinieki ar ierobezhojumu buut tikai labiem un religjiskiem (savaadaak shamie kljuust laikam par fallen paladin vai ko tml. Jautaajiet te d20 speciem Mastero un citiem ne man).

Kritushais paladins..Labi skan..
Ok, joprojaam gaidu speciaalistu viedokli par sho teemu..

Oi-oi... te techu pusforums ar shiis kaartas piekriteejiem, kaapeec te taads klusums?

Saracēņi, saracēņi! Halilali! Smērē beigts! Banzaaaai! Chaaaaaaaaaarge!

Nu labi, viedoklis...nu vismaz tie, kas te bija Latvijā lielākā daļa bija mūdži. Cik nu mēs varam spriest. Bet dažs labs tomēr vad''ijās pēc ideāliem. Piemēram, tas kurš nomočīja sava ordeņa mestru Venno ar savu iecienītāko ieroci - āvascirvi jo šis lūk viņaprāt neatbilda ideālam un darīja visādas neģēlības gan ar vietējiem gan ar organizācijas vadīšanu...

Gribat samuraju ar brunjinieku saliidzinaat?
Nu bet luudzu, te ir lielisks raksts par sho teemu, vieniigais diezgan labi jaapaarvalda anglju valoda.

Medieval Knight vs Feudal Samurai

Kas saliidzima samurajus ar bruniniekiem? Cilveeki, tas nav saliidzinaams.. luudzu samurajus te nejaukt klaat, savaadaaks sekos gaaaaga lekcija no manas puses...
Un to neiesaku piedziivot..

UYn veel, cieniijamie paladinu cieniitaaji... kaa buutu ja juus ko tieshaak par brunnieciibu uzraxtiitu? Teiksim, ja cilveekam rodas priekshstats ka bruninieki ir skapji ar kastroli galvaa uz veciem eezeljiem, kaa juus pamatosiet, ka tas taa nav? Vai var buut ir?

Izlasot "Aivenho" es sapratu ka ceelie brininieki patieshaam bija gandriiz miiti. tik zemisku taarpus un patieshaam jaasaka muudzus savu muuzu nebuutu speejusi iedomaaties. laigan ir skaisti domaat par bruniniekiem ,kaa par kautko arkaartiigi ceelu ,skaistu un labu. ar ceeliem meerkiem un visa labaa aizstaavjiem.
bruninieks patieshaam ir kautkas taads kas saistaas ar labo un skaisto puisi ziraa - glaabeeju. my hiro

bruniniekus un samurajus patieshaam kopaa jaukt nevajadzeetu ,jo viniem bija atshkiriigi meerki ,uzskati un pienaakumi.

Zanete , nee vinju vienkaarhi nevajag jaukt kopaa, jo tad es te spamoshu par samurajiem.. Un, nu nebija nemaz tik LOTI dazhaadi.. atskiriiba bija kutuuraa...

Un vispaar, es te gaidiiju garaas recenzijas par brunieciibas kaartu, bet juus, partizaani taadi, kluseejat...

Bruņinieki ir Bruņās tērpti Nieki. Nu nezinu.

Sākumā bija viens varonis, kurš sevi nodēvēja par Bruņinieku un vēlāk visi varoņi sevi sāka tā dēvēt. Un vēl vēlāk arī ļaunie sevi sāka tā dēvēt.

nezinu,nezinu, man tas vaards saistaas ar
apalo galdu
pasakaam
un galu galaa - sapni par bruninieku baltaa zirgaa

diemzeel nekaadu reaalistisku asociaaciju...

visjautraakas atminjas par brunjiniekiem ir taa vinju plaatiishanaas , lai ari neko konkretu vinji neizdariija...vismaz reti.

atcereejos. bija taada baigi labaa komeedija. ar Vufiju Goldbergu galvenajaa lomaa par karali Artuuru un apalo galdu.
paarsmieties vareja ,bet paraadiits bija labi. gan romantisms ,gan tolete (brunaas) ,gan zemiskums un ceelums.

Zanete, es redzeeju to filmu..Vinju kaadu meenesi atpakalj pa TV3 raadiija.. Forshi

jaa, brunjiknieki...

nu, saliidzinot brunjniekus ar samurajiem smagi atshkjiiraas to goda kodekss, (daudziem brunjiniekiem nekaa taada nebija) kas samurajiem ir iipashi dzilji un filozofiski piekopts.

brunjinieki lielaakoties bija karalja vasalji, kad notika kaads karagaajiens (krusaade) pret saracenjiem vai tml. tad shie, atliidzinaadami savu zemi, kurus vinjiem devis karalis, lai aizstaav vinju kara laikaa, devaas peec savaam brunjaam un, hoplaa! tad veel, protams, neizpaliek arii augstdzimushie ljaudis, kas arii gaaja karagaajienos, lai laupiitu un taadejaadi ieguutu sev mantiibu. Gan jau ir veel kaadi varinti kurus sheit nepiemineeju, shie taakaa buutu uzskataamaakie.

Hmm..jaa izskataas ja par bruniniekiem neviens nopietni staastiit netaisaas. Zheel teema bija interesanta.

nuja. tu zini teicienu (loti izplatiitu viduslaikos) " Mana vasala vasalis nav man svasalis." nuluuk. karala vasali bija hercogi un bruniniekisavukar bija vinuvasali. to sauc par feodaalajaam kapneem jeb kaartaam siikaakgan neskaidrushu.

un yume ,ja tev gribas runaat tad luudzu ,bet negaidi kad kaads izteiks tavas domas tavaa vietaa. takaa klaaj tik valaa

man tie patiik jo viniem ir reaaalas brunjas un reaaali zobeni...manupraaat literatuuraa vinji ir tikdaudz jo brunjunieki pedlaas karos un literatuuraa ir daudz staastiits par kariem!~~!~ :ninja:

isti nepiekriitu. domaaju ka literatuura vinu ir tikdaudz ,jo bruninieks ir visa labaa simbols un aizstaavis. un pasakaas kautkas taads nostraadaa. paskas taapeec ir pasakas ,jo tur nestaasta neko reaalu. bruninieki bija visai reaali ,bet nejau taadi kaa vinus apraksta pasakaas (zzeel )

Man brunjinieki asocieejas ar lielumlielu piedziivojumu kaari, karoshanu un mazliet romantiku (kaa nekaa katram bija kaada sirdsdaama, kurai veltiit serenaaes... ). Protams, brunjinieki nebija taadi, kaa tos apraksta pasakaas. Visi jau nu nebija tie labie un ceelie. Bet, cik sapratu, vinju darbs bija sargaat tos, kas pashi nemaaceeja aizstaaveeties.

Nu piemēram, viena paralēle no bruņinieku literatūras lieliski izmantota JRRT darbā "Gredzenu pavēlnieks". Otrais sējums sākas ar Boromira nāvi, kas ir diezgan naturāli nošpikots un "uzlabots" gabals no "Dziesmas par Rolandu", kur arī viņš drudžaini pūš ragā, bet karalis ar papildspēkiem atskrien protaks, kad jau ir par vēlu...

Viduslaikos bruņinieki un vasaļi dzīvoja pilīs, vai nocietinātās muižās. Investūras ceremonijas laikā, pēc uzticības apliecinājuma un zvēraste vienmēr aizsargāt savu lordu, jaunekļus iecēla bruņinieku kārtā.
Briņinieki valkāja aizsargtērpus no metāla riņķīšiem.
13.gadsimtā viņi sāka nēsāt bruņas, ko veidoja atsevišķas, savā starpā savienotas metāla plāksnes. Zem bruņām vilka polsterētu formas tērpu.
Dažādiem gadījumiem - divkaujām, turnīriem, parādēm, kaujām - izmantoja dažādas bruņas.

Divkauju turnīri parasti bija tikai īstas divkaujas atdarināšana. Sākumā tie notika trenniņa nolūkā, bet vēlāk kļuva par izklaides ceremoniju karalim un viņa galmam.

Bruņas. Bruņutērpu izgatavošanā piedalijās dažādi amatnieki - kalēji, metāla riņķīšu vērēji, slīpētāji un gravieri. Bruņas nešāja līdz 17.gadsimtam.

Briņinieki valkāja aizsargtērpus no metāla riņķīšiem.
13.gadsimtā viņi sāka nēsāt bruņas, ko veidoja atsevišķas, savā starpā savienotas metāla plāksnes. Zem bruņām vilka polsterētu formas tērpu.

šis te man īpaši labi patika

to "polsterēto formas tērpu" parasti sauc par akentonu, lai gan jau senie romieši lietoja kaut ko līdzīgu, ko sauca par subarmalis un droši ka pirms viņiem grieķi arī...
Dažkārt arī virs bruņām vilka tādu plsterētu, izrotātu vamzi, tad to sauca par gambesonu, un tas palīdzēja pasargāt bruņukreklu vai cita veida bruņas no atmosfēras īetekmes (piem. lietū mazāk rūsē).

mna arī patika!! Īpaši riņķīšu vērēji! Rodas iespaids, ka nez kur ņemtus gredzenus vēra uz linu diega, lai aiznestu nodot piem., metāllūžņos

Malacis Farliner! Tas man kontroldarbam noderēs! Paldies!

Bruņutērps sastāvēja no:

Bruņcepures, kurā ietilpa arī sejas un kakla aizsargs,
Krūšu bruņām
Pleca aizsargiem
Augšdelma aizsargiem
Elkoņa aizsargiem
Bruņucimdiem,
Ceļgala aizsargiem
Augšstilba aizsargiem
Bruņuapava

Bruņucepure varēja būt arī bez sejsega, un bez kakla aizsarga, kurš savukārt varēja būt vairākos variantos - vai nu gorget - tāda metāl aplātne kas aizsargā kakla apakšējo daļu, un dažkārt bija iekļauta krūšu bruņu konstrukcijā, vai arī bevour - gorget variācija, kas veido arī zoda un sejas apakšējās daļas aizsegu, kas īpaši raksturīgs 15gadsimta vācu ķiverēm.

Un tu piemirsi arī apakšdelma aizsargus (vambrace), un gurnu sargus, kas dažkārt tika iekombinēti krūšu bruņās. Bija vēl dažādi varianti, bet tos vari papētīt internetā, dažādas shēmas ir atrodamas gana daudz.

hmmmm...... intresanti ,cik taada velkamaa krava sveera?
un kaa ar taadu vispaar var pakusteeties?

neticu ka jums bruninieki saistaas tikai ar "loti izmalcinaataam" brunaam
nutaa ... klaajiet valaa ,jo pavediens nesaakaas ar jautaajumu - kaa izskatiijaas bruninieki? jeb ko tie velkaa?

Par masu - atkarībā no komplektācijas, bet tā starp 20 un 40 kilogramiem protams, ar atsevišķiem izņēmumiem - baigi vieglas bruņas, kas vairāk parādei der, vai monstrozi "tanki", kas tā ap 50 kg bija.

Lai nu kā, es še rakstīu par tām detaļām tikai tālab, ka parādījās par to interese. Par pašu bruņenieku filozofiju - domāju, ka cik dažādi cilvēki, tik arī bruņinieki. Atcerieties, ka ti kodeksi tml. lielākoties ir vēlāk klāt piedomātas lietas, liela daļa no viņiem sākotnēji bija vienkārši zemes īpašnieki, kam bija sava mantība jāsargā no citiem līdzīgiem cilvēkiem, nevis jāskraida apkārt,meklējot kādu dāmu ko izglābt vai pūķi ko piekaut:)

Runājot par bruņinieku izcelsmi, ir tāda interesanta grupā R-Eiropā kā huskarli. Tie izrādās ir bijuši sākotnēji vienkārši bagātā zemes īpašnieka kalpi, kas pamazām sākuši veidot arī viņa gvardi un laika gaitā apauguši ar ievērojamu dzelžu slāni

nabaga zirgi kam naacaas to visu nest

es tagad domaaju par to polstereejumu. tas noteikti izskatiijaas vienkaarshi neatvairams
naba puukitis kam shitaads priekshaa nostaajaas laikam vien mo smiekliem nomira

LAbs saits, kas veltīts anglosakšu un normāņu bruņinieku rekonstruktoriem atrodas šite - > www.regia.org

Atljaushos labot... Ja nemaldos, tad pareizi ir taa:
Karalis (karaliste) -> hercogi (hercogistes) -> graafi (graafistes) -> bruninjieku kaarta (baroni un citi taadi)...

P.S. Incanta teema...

Starp citu, tie "bruņinieki" kas piedalījās krusta karos Baltijā tsk. Latvijas teritorijā, praktiski visi lielais vairums bija cēlušies no ministeriāļiem - t.i. uz pirkstiem var saskaitīt "labo dzimtu" bruņiniekus, kam interesēja "gods un slava cīņā pret pagāniem" šajā Eiropas nokaktā...

Ee...jautaajums - vai tad taadi vispaar bija?

Kā tu to domā? Ja domā vai vispār bija, tad'J"A, bija! 13. gs. Latvijas un Igaunijas zemes iekaroja. Bruņinieki. TAs nekas, ka s...as izcelsmes, bet ar krutākiem ieročiem un taktiku gan. Apsita pa vienam un sarīdīja savā starpa vietējās tautas. I vsjo.

Protams, ka pastās kās ta šiem bij mugurā...tad tur ir maz no tā klasiskā priekšstata par ````ķos iekaltajiem "tankiem"...ķēžu krekli, bikses, chainmails visās malās. Nu labi ķivere ````ķa. 13. gs. tās ````ķa pārējās daļas tikai pamazām un lēnām sāka izplatīties...bet tai ziņā vēl tāļš ceļs bija ejams... Toties akmeņmetamās mašāinas bija riebīga lieta. Un īe tās izmantoja diezgan plaši. Maitas Un arbaleti arī sita cauri gandrīz jebkam...

ok, jautaajums naakamreiz tiks formuleets preciizaak, tobiss vadoties peec taa ka var dabuut paplassinaatu un novirziitu informaaciju :blink:
es domaaju vai tad maz bija taadi labinnie brunninieki, vai tomeer taa rezultaataa ka visi taadi..."nejauki" bija, vai ta ari ssamie taadi neklluva?
vieteejo aizsardziiba bija lielaakoties kas? tacc ne katlu vaaki....ui, nee, vairogi tobiss

Nu muuseejie, cik esu dzirdeejis, nemaz taa neatpalika brunjojumaa. Tas vienk i maldiigs uzskats, ka jamie bij nezkaadi barbari. Patiesiibaa jamiem ar biiji tiiri norm ierochi un brunjas, taa kaa, ja nebuutu kauju savaa starpaa, tad maybe buutu krustnesushus salikushi. Vismaz kaadu ilgaaku laiku

Aha... nu dazi bija arii ideaalisti. Piemēram, tas, kurš ar āvu sacirta Zobenbrāļu pirmo mestru, jo uzskatīja, ka šamais pārāk grēcīgs palicis. Tas nekas, ka šo pašu pēc tam sasmalcināja 4 daļās uz rata.

Nu a pamatā par ko gan liecina fakc, ka tiko ;šie bija te visu ieņēmuši, ta moment;a sāka plēsties savā starpā? PAr reliģiskiem ideāliem? Grēku nozēlošanu? Humanīsmu? Piedošanu? Iejūtību? huh? Nu diezin vai...

vienam kaut kas nepatika iekss kaada un kaadu citu vinnss speeja paaliecinaat ka tur tiessaam ir kam nepatikt
hmm, kas manim veel nava skaidrs ira tas, par ko veesture manaas smadzenees klusee, zobenbraalliem kaadas bija uzbrukuma taktikas? baraa uzbruuk, vai arii jau daudzmaz smuki un organizeeti? kaa bija vieteejiem?

Kopš kura laika Tev taktiskie sīkumi interesē?

Nu pamatā bbija pamatkolonna. Flangus pārgājienā sedza vieglākās daļas. Galvenais triecienspēks bija smagā kavalērija, kuras "chaaaaaaar'džam" kajnieku ierindai pretoties bija praktiski neiespējami. N ukājnieki atkal izkārtojās ķīlī, jeb "cūkā". Arī pagrūti bija tikt klāt.

PAr vietējiem - daudz nezinu, bet ar to kopmanevru ka'jniekiem lāga nezinu. uz jūras brašie kurši to bija satrneējušies itin labi. Kājnieki vairāk paļāvās uz savu personīgo spēku u.c. īpašībām. Šamais niķis esot piemitis protams arī bruņiniekiem - jo augstdzimušāks, jo lielāks "individuālists" kaujā, no kā kopīgais iznākums prektiski netiek ietekmēts, tikai parasti smuki nomirst

IZnākumu izšķīra prasme noturēt vairogu sienu.

Nu izcili drosmes paraugi bija no mūsu senču puses, bet kopumā neko daudz tie nedeva Tā Dzintares aizstāvji labāk sadega savas pils liesmās, nekā padevās.... Viens latgaļu vīrs esot veixmīgi klapējies pret 9 pretiniekiem, līdz šo nenovākuši no attāluma un no muguras utt.

Kādi vēj jautājieni?

Kopss laika kad palika bail no adataam un paarmeeriigas muldeessanas ne pa teemu aka "what's ya feelin's?"
Jautaajumi? Daudz.
Kad paraadiijaas plaakssnnu brunnas, cik taas bija biezas?
Veel mazliet interesantaakas dabas jautaajums - ja ruukkis pilnaa brunnojumaa seezz kokaa un vinnam muguraa ir plaakssnnu brunnukrekls ar kaartiigu polstereejumu un vinnss aptuveni seezz uz 12. zara, tad vai nokriitot no koka vinnss izdziivos vai nee? A koks augsts....
Veel - kas iisti ira ka Rolands, sv. Rolands, aka tas kurss krita tur vienaa kaujaa (HVZ kur....) kaapee tika iecelts par Hanzas pilseetu patronu? ja es kaut ko nejaukt....

Par viduslaiku kaujas taktikaam sk Medieval: Total War Tur varees arii praxee izmeeginaat

Nu ti b...n dajosh!

Kādas plākšņu bruņas? LV ir atrastas plāksnīšu bruņu detaļas datējams ar 13 gs un vēlāk. Arī viens otrs vietējais šo to itin krutu ir varējis atļauties. Piem, tie paši kurši ar savām ķiverēm, ir pat lamelārs atrasts (pats savās rokās tās plāksnītes turēju ) Plākšņu bruņas - plate mail - ir pozņaķina, kas man neinteresē, to prasi citiem.

Rolands? Kārļa Lielā rads? Tas kurš krita kaujā pret baskiem Spānijā, bet ko padarīja par mocekli kas kritis cīņā pret arābiem? Hmph! Nu kārtājā smukā leģenda...

Kas i?
Ak jaa, prasi citiem, skaistaa fraaze uzkuras reekkina var vienmeer izsprukt...
Leggenda smuka ta pa smukiem puissiem, drosssirdiigiem viiriem
Vai vieteejiem bija kaadas iipassas tehnikas ciinnaa? (metode ar piikkiem skriet virsuu pretinieka zirgiem vareetu arii neskaitiities)

NEkā varonīgs tur nebija - tipa tupēt arjergardā un piesegt pakaļu, bet tapt nošaudītam no kraujas augšas ar bultmam un nomētātam ar škķēpiem... Nu un no šejienes tak JRRT vēl noteikti ir pasmēlies idejau par Boromira ragā pūšanu, uz ko palīdzība protams, atskrēja par vēlu (tobiš Charlemagne, jeb Kārļiks Lielais pats)

PS. Savus bēniņus pirkrauju ar tādām drazām, kas man interesē. Ar tām, kas nav tā vērtas, neliekos ne zinis bet zinu kur atrast ja nu savaigās.

Mēs nesen skolā mācījāmies par bruņiniekiem!!!

Man patika stāsts par bruņinieku bērniem!!!

Viņiem vajadzēja mācīties pilīs! Zēni mācījās kaušanos, paukošanu, akra mākslu. Meitenes - aušanu, adīšanu, dziedāšanu, latīņu valodu un tādas lietas!!! Un pats trakākais ka viņi dzīvoja prom no saviem vecākiem - bēdīgi!!!

Vēl intyeresanti tas, ka bruņinieki "nokārtojās" savās bruņās, pretīgi - fui!!! tas taču smirdēja!!!

augstprātīgi un mantkārīgi slepkavas

ar zirdziņiem

Kalamboliste - par to vajadzību kārtošanu bruņās - tās ir muļķības, nerunājot par higiēnas jautājumiem un smaku, tas arīveicinātu rūsēšanu u.c. lietas kas bojā ekipējumu, tā kā, tas ir kārtējais stulbais mīts.