jums brīziem nerodas jautājums kas notiek kad nomirst, kadda ir sajuuta, kur tu paliec??? es pat nezinu kam ticeet citi saka ka kaut kas lidzigs paradiizei, cits ellei, visparr nekur nenonakk...hmm nezinu gaiduu jusu atbildes... man tieshaam sitas interesee kaa jums????

Jaa... Tas tik ir jautaajums... Nu, kad nomirsim, tad redzeesim! Bet mani fascinee teorija par reinkarnaaciju, t. i. dveeselju atdzimshanu.

isteniibaa tainibaa jau tev ir kad nomirsim tad redzesiim...

Nu ja! Taa jau mees arii tagad ilgi un dikti vareetu gudrot, kas buus, kas nebuus... Ir jau laikam arii dazhi taadi cilveeki, kas savas kliiniskaas naaves laikaa ir piedziivojushi dazhaadas izjuutas, kas notiek dziiviibai satiekoties ar naavi... Neatceros, kas tur vinjiem tieshi raadiijaas, laikam paradiize vai kaut kas tml.

nu jaa tas jau kaa kuram... cits iet pa gaiteni un redz gaismu taa galaa

Minerva> tas tacu ir logiski, kapaa! nu vai krimatorijaa, kas kur...

labs jautaajums..........zzeel ka to neviens nezina buutu interesanti paklausiities ko vinnss staasta kas tur bija.............

mani nomaac shitais jautaaajuminsh... neen lasiju kaut kaduu gramaatu par reikarnaaciju... mes itkaa nomirstam bet musuu gars ailidoo uz labaakiem mediibu laukiem butuu jau labi

Minerva.. mazaak Z-Ameeriks indiaanju pasakas lasiit vajag.
Tad jau labaak Indijas religijas papeeti, tu reinkarnaacija labaak apspeeleeta.

Bāc, es neticu pēcnāves dzīvei. Vienkārši neticu un viss. Manas nabaga 12-gadīgās smadzenes to nespēj pieņemt, tāpat kā to, ka varētu būt tukšums. Nekas. Es nevaru to pieņemt. Un cilvēki arī ir dzīvnieki, mums tikai tās smadzenes ir, er, domājošas. Es vienkārši nevaru pieņemt, ka cilvēka gars, dvēsele vai sazin-vēl-kas-tāds pastāvēt pēc ķermeņa nāves.
Es godīgi pateicu, ko domāju.

Nihil, nu ko lai saka, ja nevar pienemt un godiigi atdziistaas, tad nav par ko suudzeeties, tu vienkaarshi izteici savu viedokli. Kas zin ko es domaatu ja mana dziive nebalstiitos uz "nekad nesaki nekad"
Un par to ka cilveeki ari ir dziivnieki, a kas tad ir dziivnieki tavupraat? Kaapeec tu nepienem ka dziivnieki ir cilveeki? Vai tu harakterizee radiijumus ar dveeseli kaa cilveekus, bet dziivniekus kaa parastu kermeni, bez apzinjaam un dveeseles?
Diivaina uztvere.. man shkiet ka visas buutnes ir liidzveertiigas.
Bet nu atkal, tas ir tikai mans viedoklis.

protams katram vajadzetuu but savam viedoklim kaa buus taa buuus... varbuut kads ir bijis tuvuu naveii un macees pastastiiit kka tas ir ...

Jaa, bet arii tie, kas ir bijushi tuvu naavei un kaut ko redzeejushi, tomeer nezina, kas iisti ir tur pashaa galaa!... Taadeejaadi cilveeki var tikai fantazeet... :blink:

Da nē... sviests. "Cilvēks" ir tikai apzīmējums sugai, ja tā to pareizi sauca, nevis dzīvnieks ar dvēseli. Visiem dzīvniekiem, ieskaitot cilvēkus, ir dvēsele, gars vai kaut kas tamlīdzīgs, and again I find myself writing butter.
Un par nepieņemšanu - pamēģini iedomāties Neko. Kā tas izskatās? Tukšums. Melns. Tumsa. Bet tas nav Nekas, tas ir tukšums, tas ir melnums, tā ir tumsa. Tad varbūt Nekas ir caurspīdīgs? Caurspīdīgajam redz cauri. Tātad, ja Nekas ir caurspīdīgs, tad kaut kam ir jābūt saskatāmam otrā pusē. Un tā tālāk, un tā joprojām. Un es nevaru pieņemt, ka ir Nekas. (par mani un manu niku te neiet runa)
Sviests. Briesmīgi pretrunōgs sviests. (un metodi ar - iedomājies neko - protams, neizdomāju es.)

Peecnaavei es nu galiigi neticu - smiekli naak - balti maakonji, paradiize...uttt.

bet kaa tad ar tiem staastiem par spokiem?

mana laba draudzene ir dazus redzeejusi, vinja 100% nemuuldeeja!! vinja bijaa taa paarbijusies, ka pa nekti bija bail guleet vienai. un sakritiiba.. vinjas bija triis meitenes kopaa, kad to deemonu izsauca... visaam naakoshajaa dienaa pazuda krustinji... pat viens dzekinsh, kursh nekad muuzaa taadaam lietaam neticeetu, no redzeetaa bijaa taa paarbijies, ka tam shkuunim garaam iet ar lielu liikumu es gan nevienu nekad neesmu saukusi un nekad negrinbu tajaa visaa iekulties, bet peecnaaves dziive noteikti ir!!!

Trusiite... visi mees esam beerniibaaa saukishi gan Piika daamu gan labos garinjus, katram savaa vecumaa tas uznak, bet uznaak visiem..
Un tur nav nekaa paardabiska, kaads vienkaarshi pajokoja.
Un Nihil> nekas ir nekas, un tieshi taapeec ka tas ir nekas tu vinju nevar iedomaaties.. jo tas ir nekas [ un tagad meegini to saprast, jo es laikam vairs nesapratiishu]

nezinuu tik daudz dazaadu viedoklu... bet man negribass tam ticet ka viss ta vienkarshi pec naves beeidzas taa nevar buut jaa arii dziive kaut kaa sakas tai arii kaut kaa jabeidzas...

Tas pats jautājums: "Kur mēs paliekam kad guļam?" domāts ne fiziski (kaut gan arī ar fizisko palikšanu dažiem labiem var būt problēmas), bet gan garīgi...

Nee, nu ir jau teorijas, ka cilveeks iziet no sava kjermenja, es par to veselu graamatu izlasiiju, bet no zinaatniskaa viedoklja- stipri apshaubu ir taada graamata "sapnji", un tur tiek paraadiits kaa iztulkot sapnjus, tie nav obligaati tikai dienas notikumi..Sapnjos var atspoguljoties tas, ko tu dienas dziivee pat neatceries.

Nu es vairāk sliecos uz reinkarnācijas teorijas pusi. Palasiet Roberta Munro darbus par "astrālajiem ceļojumiem" Tas ir labākais kas par šo tēmu pēdējos gados ir uzcepts! Viņš tur lieliski atsmērējas no klasiskās teozofijas samērā murgainajiem uzskatiem par pēcnāves dzīvi utt. Viņam štatos pat institūts ir nodibināts kas pēta ārpusķermeņa pieredzi. Pa Discovery ar vienreiz rādīja. Baigi interesanti.

Nu, Leja, te jau vereetu aizdomaaties arii liidz tai Indieshu ticiibai, ka viens pats augstaakais dievs ir aizmidzis un sapnjo par citiem dieviem, kas ir zemaaki par vinju un tie savukaart gulj un sapnjo par muusu mazo pasauliiti, kur viss iet njigu njagu. kad tas lielais modiisies, mees izpleeneesim kaa slikts murgs. no taa bezmaz vai izriet, ka muusu nav. Ko teiksi par shaadu teoriju? kaa tev labpatiktu saprast, ka nav ne tevis, ne manis, ne visu paareejo, ka tas ir tikai viena uzpuutiiga milziigi liela un stipra dieva sapnis?

Nihil ir pret šo teoriju. Es, piemēram, katrā sapnī (nu labi, gandrīz katrā) esmu kaut kur citur un kaut kāds cits cilvēks un viss ir pilnīgi sviestains un es daru visu, kas tikai nav gudri, un es esmu pret.
It kā jau ir dzirdēts stāstiņš par kurpnieku, kas katru nakti sapņoja, ka viņš ir karalis, bet katru rītu pamodies atkal bijis kurpnieks, līdz beidzot pēc kāda laika viņš neatšķīris īsto dzīvi no sapņa un sanāca, ka viņš dzīvo divas dzīves vai kaut kā tā. Garš teikums!
Tajā "īstajā" pasaulē viss ir pārāk sviestaini, lai kaut kas tāds varētu pastāvēt. Vienu brīdi man rokās var būt arbalets, citu - k-kāds nesaprotams rīks no nākotnes, bet vēl citu brīdi es staigāju apkārt ādās un ar akmens cirvīti rokās mēģinu medīt mamutus.
Labi, piedodiet, ka iejaucos citu cilvēku diskusijās un rakstu spamu.

Bet tā var aizdomāties līdz bezgalībai un tāpat neapgāžamu pierādījumu (ja ir tad pierādiet man to ), ka mēs tiešām eksistējam un nevis domājam ka eksistējam (jo tieši to mēs arī darām)... :blink:

Nu godiigi sakot es par to esmu aizdomaajusies....kaapeec mees vispaar dziivojam...kaapeec taada dziive vispaar ir? nu parasti es par to aizdomaajos un arii par to, kas notiek peec naaves...manupraat, ka tad vienkaaarshi mees kaadu laicinju patuseejam kaukur un tad vienkaarshi...paardzimstam no jauna....un viss saaka no jauna un taa visu laiku.... ...nu taaas ir manas domas...cic varbuut domaa savaadaak...

Par šito tēmu ir daudz variāciju, kā piemēram reinkarnācija, pilnīgā izzušana, pat ir visā pasaulē pazīstama grāmata sarakstīta par šito tēmu (bībele)- standarta variants - ELLE un Paradīze...
Vispār citi paliek kā poltergeisti un spoki tepat...

Bet vai tu, miiljaa Leja, neesi ieveerojusi, ka muusu domaas viss ir taa, kaa mees to gribam. Ja jau mees domaajam, ka dziivojam, nevis dziivojam, tad kaapeec mees visi neesam taadi, kaadi gribam buut un nedaraam to, ko visvairaak veeleetos, jo muusu dziive tachu ir tikai tas, ko domaajam. tad kaapeec muusu dziivees tik biezhi notiek lietas, kas nemaz mums nepatiik, bet mees nespeejam taas padariit neesoshas vienkaarshi liekot taam pagaist, kaa domaam :blink:

Iesaku tev palasiit graamatu "Saules puse", tur ir siiki un smalki izsklaastiita versija par to, kas notiek peec naaves daanju rakstnieces versijaa. Tomeer- ja tev nepatiik smagas graamatas, labaak nelasi.

Man patīk smagas grāmatas, tās cilājot muskuļu tonuss tiek trennēts...

Man nebija ne jausmas, ka tu ķersies pie mana ieteikuma realizēšanas :blink:
Tas jau, tu zini, murgs, čau... (tu jau saproti, ne?)

Tagad nedaudz, lai būtu par tēmu
Liekas jauki tā iedomāties tos jaukos variantus par to, kas gaida viņsaulē, bet nemaz negribas domāt, piemēram, par to versiju, ko izsaka kristieši, ka tie, kas netic Dievam un nedzīvo saskaņā ar Viņa baušļiem, nonāks ellē. Par to gan nevienam domāt sevišķi negribas, ne?

Zinu jau, ka atradīsies daži smējēji, kas teiks, ka labāk jau ellē, nekā paradīzē, tur vismaz interesantāk, taču, ja palasa tos elles aprakstus, ko piedāvā nopietnas kristiešu (īpaši pareizticīgo) grāmatas, tad mati ceļas stāvus un nemaz vairs negribas piedzīvot to elles "interesantumu"

Bet tas jau tikai tā, lai būtu par tēmu

Nesen redzeeju vienu incantu filmu, ar Robinu Viljamsu...arii vinsh nomira...filmas doma bija taada, ka cilveeki, kas nomirst, kad vinjiem ir pienaacis laiks, nokljuust savaa sapnju vietaa...savaa paradiizee..., bet pashnaavnieki mokaas....vinji netic, ka nomirushi...veel aizvien domaa, ka dziivi... ai, nu es arii ceru, ka nonaakshu savaa paradiizee....lai gan uz Braziiliiju es avreetu aibraukt arii dziiva...

Hi, hi, ķīniešu filozofam Džuandzi reiz bija pārspriedums par tām realitātēm. Reiz viš bij redzējis sapni, kurā bijsi tauriņš un nevarējies ierubīties, kas viņš tagad ir, tauriņš kas sapņo ka ir Džuandzi, vai Džuandzi, kas sapņo, ka ir tauriņš....

Vispaar kaut kur ir lasiits ,ka cilveeks peec naaves uz Zemes atgriežas 15 reizes ,bet peec tam paariet citaa dimensijaa.

man liekas mēs tur pat kapā vien paliekam...

Miiljie cilveeki, taa garaa diskusija kas mums te izveersaas ir uz absurda robezhas, jo noliegt var visu... un to mees tagad ciitiigi daram.

Katrā ziņa šo Lielo Noslēpumu mēs atminēsim tikai miršanas brīdī

Man bija reiz sapnis. Eju es ar kādu gar lielas upes krastu un par kaut ko sarunājamies. Tad es jautāju: "Kāda ir sajūta mirstot?". Atbilde: "To pašu izjūt lietus lāse, kad tā atgriežas okeānā".

P.S.
Un, lūdzu, patiešām nevajag neko noliegt tikai noliegšanas pēc

man skiet pec naves mes atdzimstam partapjam atkal vainu par kaadu cilveeku vainu kaut ko citu un atceramies nedaudz ka kaadreiz mums skiet ka esi jau dzivojis.

manupraat vienkaarssi paraadaas mellna bilde tu neko nejuuti un tad tu dzimsti no jauna!!!

Man ir grūti izšķirties kam ticēt, vai tam, ka mēs atdzimstam, vai tam, ka mēs nonākam ellē vai paradīzē... Es gribētu piedzīvot visu, bet vismaz arī kādu daļiņu no visa tā atcerēties...

peec naaves muus nekas vairs nesaista, esam briivi arii no fiziskaa kermenja, tatad varam nonaakt kur gribam.
ja ir veeleesanaas arii ellee vai paradiizee...

ja jau tik brīvi darīt, ko gribam un pieņemam pie tam, ka pastāv reinkarnācija, nez kāpēc kādi vēlas atgriezties šajā pasaulē un turklāt visu aizmirst un atkal no jauna zīlēt, kas tad tur būs aiz tām nāves durvīm?

īstenībā nekas nepastāv un nekā nav, arī mēs esam tikai pēkšņš informācijas kopums kaut kādā murgā, kas arī nepastāv...
Ja jūs šito nesapratāt nekas... Jūs nepastāvat!!!!

Cik jauki, ka var braukt virsū kam vēlies, jo neviena nav, neviens nepastāv un tu īstenībā arī nemaz nevienam virsū nebrauc, tas ir pasakaini

būtībā tas nevar būt pasakaini, jo pasakas arī nepastāv!! un vai vispār var pastāvēt kaut kas ja tas nepastāv? Vai nepastāvēšana jau nav kaut kā pastāvēšanas pretstats un pierādījums, ka kaut kas tomērt pastāv???

Lija, es oficiāli pasludinu, ka tavs jumts ir iebraucis manā dārzā un nomīdījis visus manus rūpīgi stādītos redīsus, jo tie : dārzs, tavs jums un mani redīsi, ir vienīgie pastāvošie, viss pārējais neeksistē

viss pastāvošais ir tik šaubigi apšaubāms par esošu....
Labi vakarā piekāpšu un savākšu savu jumtu....
Piedod par redīsiem...
P.S. tev jau šitajā laikā redīsi sastādīti???? Interesanti, gan kuram no mums ir jumts aizbraucis... Pēc savējā nāc manā dārzā... Tas ir ja nebaidies apmaldīties...

es domaaju, ka taada peecnaaves dziive vareetu buut un vareetu arii nebuut, varbuut mees driizaak atdzimsim...nu kaut kaa taaa

vareetu domaat, ka manai draudzenei ir desmit gadinju!! tur neviens nevereeja pajokot, kaa tu iskaidrosi to, ka skiivis nenokaa lidoja pa gaisu un gandriiz viens cilveeks nonaaca reanimaacija?

es arī kādreiz domāju ka mēs nonākam kaut kur citur. bet es vairs tam neticu. es domāju ka tad, kad cilvēx nomirst viņu aprok un ar to arī viss beidzas. Bāc! Kur tad mēs vēl varam nonākt? Un atkal visi visu sarežģī. Varbūt viss ir vienkāršāk. Mūs aprok un viss! mūsu nav, mēs neko neatceramies, neko nejūtam un tā arī viss beidzas.

vai arii tomeer turpinaas citaa kvalitaatee, va ne taa???