Visiem kam īsa atmiņa
Izlasiet vēlreiz šiten to te
------>
http://www.lffb.org/index.php?menu=04&submenu=33700112Zemīša grāmatu, kaut arī tā ir domāta bērniem, bet galvenās lietas par laikmetu tur ir un varbūt vēl Paidera "Arābu laikus Latvijā". Ja kādam vajag, varu palienēt.
Nudien negribas, lai būtu versijas "a kas tas tings par zvēru, ko viņš ziemā ēd"...
Visu var sarunāt, kamdēļ skaļi bļaut forumā!?
Vienīgais leģendām izmaiņa laik''a un telpā - laiks - neilgi pēc 900. gada, norises vieta - Daugmale, leģendārā zemgaļu osta. Leģendās vajag norādīt ko cilvēks (cenzored) tur dara....
Te būs vēlreiz....tiem kam slinkums pašiem meklēt...
VĒSTURISKA IZZIŅAZemgale - zemgaļu apdzīvotā teritorija, kas, saskaņā ar 13.gs. dokumentiem, dalās septiņās zemēs. Krustnešiem saskare vispirms bija ar zemgaļiem, kas dzīvoja Zemgales austrumu daļā - Upmalē (terram, que Openele dicitur - LVA II, Nr.389), ar centru Mežotnes pilī. Upmale ieņēmusi teritoriju starp Lielupes un Daugavas lejtecēm (turpat). Nav skaidrības jautājumā par to, kur Zemgales osta atradusies (Ērglis 1938, 4). Parasti pieņem, ka ar Zemgales ostu jāsaprot Lielupes grīva, jo portus dabiskas ostas nozīmē lieto arī hronists (VIII, 2; XIX 1, 2; Arbusow, Bauer 1955, 15), bet Lielupe bijusi zemgaļu galvenais ūdensceļš. Citi uzskata, ka šī osta varējusi būt Jelgavā vai pat Mežotnē (Brīvkalne 1960, 64). Abām hipotēzēm trūkst arheoloģiska pamatojuma, jo nav tādu atradumu, kas Lielupes grīvu (kas tolaik atradās citā vietā) vai Jelgavu pirms 13.gs. paradītu kā tirdzniecības centrus, bet Mežotnei bija savs nosaukums (XXIII, 3 u.c.). Tāpēc ticamāka šķiet F.Baloža hipotēze (sk. Dukurs 1939,12-30), ka Zemgales osta atradusies pie Daugmales pilskalna (Rīgas raj. pilskalns pie Tīčiem). Izrakumi pirms kara (1933., 1935.-1937.g.), kā arī pēckara gados (1966.-1970.g.; 1986.-1992.g.) parādījuši, ka Daugmales pilskalns 10.-12.gs. bijis ievērojamākais tranzīttirdzniecības centrs Rīgas līča tuvumā (30 km no jūras). Arī citi ievērojamākie Baltijas jūras tirdzniecības centri (Birka, Sigtuna, Hēdebija u.c.) šai laikā neatradās tieši pie jūras. Pie Daugmales pilskalna, kur uzieta šī laika visbagātākā importa priekšmetu kolekcija Austrumbaltijā (Мугуревич 1965, 103), bijusi divus hektārus liela senpilsēta ar vārtiem un ceļu, kurš veda uz ostu Daugavas krastā. Izrakumi liecina, ka ar 10.gs. šai senajā zemgaļu centrā iedzīvotāju sastāvs ir etniski jaukts (lībieši, latgaļi, arī krievi un skandināvi). Par Zemgales ostu šī vieta acīmredzot nosaukta tāpēc, ka atradās svarīgā no ievērojamā Zemgales centra Mežotnes nākošā sauszemes ceļa galā pretī Salaspilij (XXIII, 4, 8). Pieņemot, ka Zemgales osta bijusi pie Daugavas, kļūst skaidrs, kāpēc zemgaļus sauc par Ikšķiles kaimiņiem (I, 6); kļūst arī saprotams zemgaļu naids, ar kādu tie cenšas iznīcināt krustnešu pilis Ikšķilē un Salaspilī (I, 6; VI, 5). Atradumi liecina par tirdznieciskajiem kontaktiem ar vāciešiem 12.gs. otrajā pusē (piemēram, kāds apaļš kaula piekariņš ar briedīša attēlu - līdzīgs iegūts izrakumos Magdeburgā). Zīmīgi ir arī tas, ka Daugmale savu eksistenci pārtrauc tieši 12.gs. beigās (Urtāns 1969, 96).
www.historia.lvZemgaļi (Semigalli)Baltu cilts, vēlāk tautība, kas apdzīvoja Zemgales līdzenumu, tag. Lietuvas Z, iespējams, ka arī atsevišķas teritorijas Vidzemē. 7.gs. zemgaļi savus mirušos apbedīja kolektīvos uzkalniņkapos (Gailīšu kapulauks), kurus nožogoja ar akmens apļiem. Sākot ar 7.gs. un vēlajā dzelzs laikmetā mirušos guldīja līdzenajos skeletkapos. Apbedīšanas tradīcijas zemgaļiem tolaik līdzīgas latgaļu un sēļu tradīcijām, atšķiras kapu piedevās līdzdoto senlietu formas (rotas, ieroči, darbarīki). No šā laika plašāk pētīts Dreņģeru - Čunkānu kapulauks Bauskā. Zemgaļu apdzīvotās teritorijas robežas dzelzs laikmetā bijušas mainīgas. 10-12.gs. zemgaļu apdzīvoto zemju DR daļā ienākuši kurši, Daugavas kreisajā krastā apmetušies lībieši (Daugmales pilskalns) un Vidzemes zemgaļi pārlībiskoti vai pārlatgaliskoti, kaut arī 15.gs. franču ceļotājs Žilbērs de Lanuā vēl piemin zemgaļus Vidzemē (arī valodnieki konstatē zemgaļu ietekmi Vidzemē). Vēlāk latgaļi ienākuši arī zemgaļu pamatteritorijā - Zemgales līdzenumā. Vēlajā dzelzs laikmetā bijušas vismaz 8 zemgaļu zemes - Tērvete, Mežotne, Dobe, Dobele, Spārnene, Silene, Rakte, Upmale. Lielākais zemgaļu apdzīvotais centrs vēlajā dzelzs laikmetā bija Mežotnes pilskalns (senpilsēta ap ~ 13 ha). Zemgaļi ilgāk nekā pārējie Latvijas teritorijas iedzīvotāji pretojās vācu krustnešu iebrukumam. Lai izbēgtu no pakļautības, daļa zemgaļu 13.gs. beigās pameta senās dzīvesvietas un aizgāja uz Lietuvu. 13-16.gs. zemgaļi kopā ar pārējām Latvijas teritorijā dzīvojošām tautībām saplūda latviešu tautā.
Daugmales pilskalnsNocietināta dzīvesvieta Rīgas rajonā Daugavas kreisajā krastā (22 km augšpus Rīgas); apdzīvots 2.gt. beigām pr. Kr.-12.gs. beigām blakus pilskalnam atradusies ~2 ha liela senpilsēta, osta un kapulauks. Dzīvesvietas aizsardzībai bija izdevīgi apstākļi - pilskalna viena mala robežojas ar Daugavu, otra - ar nelielo Varžupīti, bet aiz senpilsētas Daugavā ietek strauts. Pilskalnu papildus aizsargāja 7 m augsts un ~80 m garš uzbērts zemes valnis ar koka aizsargbūvēm tā augšpusē. Arheoloģiskajos izrakumos (1933, 1935 - 1937, vad.V.Ģinters; 1967, vad. V.Urtāns; 1986 - 1996; vad. A.Radiņš, G.Zemītis) atsegtas dzīvojamās un saimniecības ēkas, aizsargkonstrukcijas, maltuve, podnieku cepļi, rotkaļu darbnīcas, dzelzs ieguves krāsnis, aka. Pavisam atrasts ~16000 senlietu. Daugmalē atrasts arī līdz šim lielākais zināmais sudraba monētu skaits, kā arī Latvijas teritorijā vienīgais priekšmets ar skandināvu rūnu rakstu (akmens vāles galvas puse). Starp atradumiem daudz senlietu, kuru izcelsme saistīta ar tirdzniecību Rietumeiropā, Skandināvijā un Austrumzemēs. Tā ir bagātākā ievesto priekšmetu kolekcija tag. Baltijas valstīs. Konstatēts, ka pilskalna nocietinājumi atjaunoti 14 reižu. Izrakumi liecina, ka 1.gt. pēc Kr. Daugmalē dzīvojuši zemgaļi, no 11.gs. - gk. lībieši, tomēr iedzīvotāju etniskais sastāvs bijis jaukts - tur dzīvojuši arī latgaļi, krievi un skandināvi.
Arheoloģiskie atradumi ļauj secināt, ka Daugmale bijusi augsti attīstīts, nozīmīgs tirdzniecības un amatniecības centrs, kura pārziņā līdz Rīgas izaugšanai atradies Daugavas tirdzniecības ceļš. Ar Daugmales pilskalnu pētnieki saista dāņu hronista Sakša Gramatiķa (Saxo Grammaticus) darbā "Gesta danorum" ("Dāņu darbi") minēto Daugavas pilsētu, kurā valdījis valdnieks Handvans. Daļa pētnieku Daugmali saista ar Indriķa hronikā minēto Zemgales ostu, citi uzskata ka šī osta meklējama Lielupes grīvā, Mežotnē vai Jelgavā.
http://www.letonika.lv/history