Akakakakakakakak. Ak un kaka.
Čo.
Viņa ir vnk stulba. Es saprotu, viņas boifrendz ir beigts, BET. Tas nenozīmē, ka viņa var randiņiem ar hariju pinkšķēt par savu sīdrīķu. Tak izlemt reiz, ar kuru tu satiecies un ko mīli.
Turpiniet manu domu.

Čo bija uzrakstīta tāda, kādai viņai bija jābūt! Tādā ziņā es uzticos Roulingai. Mums tas var patikt, vai nē

Ja viņa būtu bijusi ideāla, Harijam īsti nebūtu iemeslu simpātijas pret viņu aizmirst, un viņš tik ātri nesaietu kopā ar Džinniju.

Ceturtajā un piektajā grāmatā, manuprāt, Čo bija ielikta, lai mums parādītu, ka Harijam sāk interesēt meitenes, attiecības utt. Taču tajā laikā Džinnija bija priekš viņa vēl par jaunu (?) īsti neinteresēja. Un parasti dzīvē nav tā, ka pirmā meitenes, kas interesē, ir arī liela mūža mīlestība. Bija jāiziet cauri tai pieredzei, lai saprastu, kas viņam meitenēs patīk, kas nē.

Ne vienmēr visi varoņi grāmatās mums ir patīkami, kā arī viņu darbības liekas ļoti muļķīgas, bet cilvēki ir dažādi, ja visi būtu ideāli, mums būtu ļoti garlaicīgi lasīt

Zinu jau zinu. Šī vnk ir aprunāšana. Jo čo, godīgi, BIJA stulba.

Ak, aprunāšana aiz muguras! Hihi - klusu ķiķinu, jo šī meitenīgā padarīšana man jau labu brīdi aizmirsusies.

Bet jā, viņa bija domāta kā klasisks dumjās meitenes tēls, kura netiek galā ar savām emocijām. Vai viņa tiešām IR dumja, to visticamāk mums tā arī neizdosies uzzināt. Ņemot vērā, ka viņa ir kraukļanaga, PILNĪGI stulba viņa nevarētu būt. Kaut gan no otras puses, Kraukļanags pieņem visus, kuriem zināšanas šķiet pievelkošas, bet zināšanas pašas par sevi nenozīmē gudrību.

Galvenais uzdevums mums kā lasītājam ir no šī tēla mācīties. Un domāju, ka pašu galveno mācību mēs esam uztvērušas - tādas kā Čo mēs negirbētu būt.