Palīdzība - Meklēt - Biedri - Kalendārs
Pilnā versija: Stāsts iz dzīves
Kurbijkurne forums > Citi temati > Noslēpumu kambaris
bombish
Labs rīts Jūsmājās!
Beidzot esmu saņēmies uzrakstīt stāstiņu, kas mani pāris dienu laikā izmainīja tik tālu, ka pat miesīga māte, nespēja vairs atpazīt. It kā pec izskata tas pats cilvēks, bet pēc valodas, rakstura un stila pilnīgi cits. Nestiepšu gumiju un sākšu drukāt.
Līdz 21 gada vecumam nebiju ne lasījis, ne interesējies par tādu lietu kā pozitīvā domāšana, jo nebija tāda vajadzība. Vienmēr biju smaidīgs, priecīgs un dzīves lutināts. Esmu pateicīgs veiksmei, kas man stāvēja klāt līdz šim vecumam, par to, ka vispār biju izdzīvojis un tik tālu ticis ar savu sliņķa maisu pāri plecam. Jā, biju pamatīgs sliņķis, bet vienmēr priecīgs! Un tagad sākas pats interesantākais.
Pēc vidusskolas svaidījos no vienas skolas uz otru, nekādīgi nevarēju atrast savu īsto profesiju, savu sirds lietu. Pametis otro skolu, sāku strādāt par pārdevēju, tobiš, telemārketings, zvanījos cilvēkiem un muldēju pilnas ausis, jo, ko tad sliņķis vislabāk pieprot? Protams, ka muldēšanu! Man vēl dzīvē ir dota tā dāvana, nosvērta, mierīga un pozitīva balstiņa un arī valodas krājums bagātīgās, daudz un dikti grāmatas lasītas bērnībā, visi pasaku salīdzinājumi man ļoti noderēja un sāku pelnīt labu naudiņu. Ātru vien piešāvos pie darāmā, bet kā izrādās, tomēr ir lietas, ko nepareizi daru. Priekšnieks mūždien mācīja, kad no rīta atnācis uz darbu nomocīts un neizgulējies pēc vētrainas nakts, ka jābūt ir pozitīvam, jānāk uz darbu ar smaidu, jānoskaņo sevi tikai un vienīgi uz pozitīvā viļņa. Es, protams, atmetis tam visam ar roku, turpināju tā kā es piepratu vislabāk, līdz vienu brīdi iestājās melnā strīpa, vairs nevarēju nevienam neko pārdot un es biju tiešām sašutis. Gāju pie priekšnieka, runājos un viņš man atkal atkārtoja to pašu, esi pozitīvs! Es galīgi neapmierināts aizgāju mājās un sāku pārskatīt savu skriptu (iepriekš izveidota saruna, pēc kuras mēs kā robotiņi tirgojām pakalpojumu). Pārtaisīju skriptu līdz nepazīšanai, tā kā galva man strādā labi, es pats nezinot biju uzrakstījis tik ģeniālas lietas, izdomājis tik ģeniālus argumentus, ka manu skriptu priekšnieks saīsināja un izdalīja visiem un VISIEM, izņemot mani bija labāki rezultāti, bet man tik un tā negāja. Tad es tā padomāju un noteicu pie sevis, nu neko darīt, nevar taču katru dienu visu laiku uzrādīt labu rezultātu, viss atkarīgs no tā, kam es piezvanu utt.
Atnāku uz darbu, sāku zvanīt, runāju kā pilnīgs muļķis, uzliku mīksto uz visu un vienkārši pļurkstēju jaukā, gejiskā balstiņā pa telefonu, vieniem vārdiem sakot, brutāli piedūros un pēkšņi, dienas beigās man ir labs rezultāts. Aizgāju mājās un sāku domāt, kas par lietu, kādēļ, kad es izturos kā pilnīgs muļķis, man sanāk labāk, nekā, kad es cenšos būt nopietnāks un tiešām ieskaidrot cilvēkam, kas ir labāk un tad man ieblieza pa galvu apgaismība. Es pēkšņi sāku interesēties par pozitīvo domāšanu, palasīju, pastudēju un sapratu to, ka jibitīt matos, visu dzīvi esmu dzīvojis pozitīvi un vienmēr man viss ir bijis, vienmēr ir veicies un vienmēr dabūju, ko gribu, jo sanāk, ka es to visu tā kā uzburu vai ar to domu spēku piesaistu. Tā es sāku katru dienu rakstīt uz lapiņas rakstura īpašības, līdz vienu dienu pamodos un man bija izmainījusies balss. Tā bija kļuvusi kādas 3 reizes spēcīgāka, skanīgāka. Līdz ko es atvēru muti, lai kaut ko pateiktu, visi blakus esošie momentāli sāka klausīties, neviens neuzdrīkstējās mani pārtraukt. Darbā katru dienu biju viens no labākajiem. Viss būtu bijis super, bet nācu klajā ar vēl vienu atklājumu. Līdz ko es kaut ko iedomājos, līdz ko es kaut ko sagribēju, es uzreiz sāku par to fantazēt un ar savu jauno balsi stāstīju visiem, kā es jau to daru, kā es priecājos un WTF, nākmajā dienā notiek viss precīzi tā, kā es to biju pastāstījis. Vienu brīdi domāju, ka jūku prātā. Sāku taujāt draugus vai viņiem tā ir bijis. Visi kā viens uz mani skatījās dīvainām acīm un teica man, lai es labāk ņemu atvaļinājumu un atpūšos, jo laikam darbs man ir sačakarējis smadzenes. Es mierā nelikos, turpināju pētīt jauno atklājumu un sapratu, ka jā. Līdz ko es kaut ko gribi, man atliek vienīgi pasapņot un tas tūlīt, tūlīt piepildās. Sākās DEJAVU sezona, katru dienu gāju no mājas ārā ar smaidu un jau zināju, ka šodien man notiks tas un tas, kāds pateiks to un to un valā, tā tiešām arī notika.
Vopšem pagarš ievads sanāca, bet visa stāsta būtība ir tajā, ka es biju tik traki pārbaudījis to savu teoriju ar fantazēšanu un vizualizāciju, ka sāku mācīt pārējos, mēģināju ieskaidrot, lai pamēģina un viņi būs gar zemi, jo tas tiešām strādā. Neviens man neticēja un es tiešām vienu brīdi sāku domāt, ka esmu pajoliņš un dzīvoju iedomu pasaulē, kurā īstenībā nenotiek tās lietas, kas ar mani it kā notiek. Beigu beigās pēc mammas ieteikuma braucu uz psiheni, lai mani pārbauda. Tur man pateica, ka viss kārtībā, puisis vesels, nav nekādi garīgie traucējumi utt, sapotēja visādas šprices, tabletes sabaroja un 10 dienu laikā es jau biju nedaudz nomierinājies un vairs tik ļoti neaizrāvos ar savu "uzburšanu", vismaz skaļi par to nerunāju. Bet tās visas iedomas man turpināja sekot, ik pa laikam, kaut ko iedomājos un tā notiek. Labi, nolēmu klusēt. Draugs iedeva grāmatu "The Secret" un teica, mana mamma ļoti tic šitai grāmatai un par tavu uzvedība teica, ka tu dzīvo perfekti pēc viņas. Paņēmu grāmatu, palasīju un no priekiem gandrīz apraudājos, jo tur viss bija uzrakstīts precīzi, kā es darīju, tikai padziļināti. Un tajā brīdi es sāku domāt, bet par ko man ir jāpasakās tādam atklājumam? Neviens man priekšā nepateica, kas jādara un kā jādara. Es to visu izdomāju pats un pats galvenais, ka precīzi un pareizi. Un vēl joprojām man ik pa laikam piepildās dažādas domas un ļoti lielos ātrumos. Esmu gan nomierinājies ar to visu pieburšanu un domāšanu, jo mamma tik un tā tam netic un domā, ka esmu tu-tū, bet klusībā es citreiz paākstos. Izvelku pa reizei tūzi no kāršu kavas, uzmetu ar kauliņiem tādu ciparu, ko draugs vēlas, lai es uzmetu. Vieniem vārdiem sakot, ākstos un iepriecinu citus ar tā sakot savu veiksmīgo karmu.

Tā kā šajā forumā Jums jūtami patīk mistiskas lietas, tad šī ir īstā vieta, kur es varētu ar kādu tā patiesi padiskutēt, parunāt, jo man tā saista šī lieta. Ko Jūs par to visu domājat?
Roviela
Labrīt, labrīt!

Es domāju, pozitīva domāšana nekad nav nākusi par sliktu. Cita lieta, ka es tā, īpaši par to nepiedomāju.
Man tas saistās ar tādu psiholoģisku padomu kā "saulīte krūtīs", t.i., iedomājamies, ka krūtīs ir saulīte un tā spīd un silda visus. To citi var sajust - samanīt acīs (acis "siltas"), sadzirdēt balsī. It īpaši labi - bērni. Tie kā mušas līp apkārt. smile.gif
Pilnīgi noteikti palīdz jebkurā profesijā, kur vajag komunicēt ar kādu.

Cita lieta - metamie kauliņi, rulete, kārtis. Tās šādā veidā ietekmēt kaut kā līdz šim nevienam nav izdevies, ja tev ir, tad ātri joz saņemt lielās balvas, kas par šādu iespēju demonstrēšanu pienākas! To es nopietni, ja nu kas. Man pašai ir pārliecība, ka varbūtības ar domāšanu vien ietekmēt nevar.
bombish
CITĀTS(Roviela @ 15.12.2011 12:55) *
Labrīt, labrīt!

Es domāju, pozitīva domāšana nekad nav nākusi par sliktu. Cita lieta, ka es tā, īpaši par to nepiedomāju.
Man tas saistās ar tādu psiholoģisku padomu kā "saulīte krūtīs", t.i., iedomājamies, ka krūtīs ir saulīte un tā spīd un silda visus. To citi var sajust - samanīt acīs (acis "siltas"), sadzirdēt balsī. It īpaši labi - bērni. Tie kā mušas līp apkārt. smile.gif
Pilnīgi noteikti palīdz jebkurā profesijā, kur vajag komunicēt ar kādu.

Cita lieta - metamie kauliņi, rulete, kārtis. Tās šādā veidā ietekmēt kaut kā līdz šim nevienam nav izdevies, ja tev ir, tad ātri joz saņemt lielās balvas, kas par šādu iespēju demonstrēšanu pienākas! To es nopietni, ja nu kas. Man pašai ir pārliecība, ka varbūtības ar domāšanu vien ietekmēt nevar.


No sākuma bija tikai komunikācija labāka. Priekšnieks vēl bieži atkārtoja frāzi, zvani cilvēkam tā, it kā jau rezultāts ir garantēts, it kā Tu jau esi pārdevis un soļo ar naudu kabatā uz tuvāko bodi. Tas tiešām iedarbojās un es sāku šito metodi kaut kādā veidā automātiski izmantot ikdienā, pats nemanot es bieži izturējos tā it kā tas jau ir noticis, kaut arī vēl nekas pat nebija sācies un ar tāda veida izturēšanos sākās tā visa veiksmīgā padarīšana. Problēmas atrisinājās tā it kā austiņas nekad mūžā kabatā nebūtu sasējušās mezglā! Dzīve pārvērtās līdz nepazīšanai, pilnīgs miers un laimes sajūta.
Vienīgais to grāmatu es tā arī neizlasīju līdz galam. Neesmu tā īsti mēģinājis darīt, kā tur raksta. Daru pa savam un viss izdodas. Gribētu parunāt ar kādu, kas ir to grāmatu lasījis un šam izdodas to visu tur panākt, kā grāmatā rakstīts.
Miervaldis Gotiņš
Ievēlēties to, lai šajā valstī beigtos bardaks, neesi mēģinājis? smile.gif
bombish
CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 15.12.2011 15:14) *
Ievēlēties to, lai šajā valstī beigtos bardaks, neesi mēģinājis? smile.gif

Pārāk atbildīga vēlme, jābūt ar vēlmi precīzam, citādi bardaks izbeigsies pavisam negaidītos variantos.
Miervaldis Gotiņš
Okei. Cik tieši precīzai jābūt vēlmei?
bombish
CITĀTS(Miervaldis Gotiņš @ 15.12.2011 16:41) *
Okei. Cik tieši precīzai jābūt vēlmei?

Nu es neesmu nekāds skolotājs un negribu arī kaut ko nepareizi pateikt, bet nu man šitā štelle visbiežāk darbojas tad, kad es reāli pie papīra lapas apsēžos, kārtīgi izdomāju ko tad īsti es gribu un uzrakstu to visu teikumā. Tā lai pašam izlasot teikumu, nebūtu, kur piesieties, nebūtu par ko uzdot jautājumu.

Piemēram: es vēlos saldējumu. (Kādu, kad, cikos, kur utt) Gan jau, ka saprati.
Šī ir pamatsatura "Lo-Fi" versija. Lai skatītu pilno versiju ar papildinformāciju, formatējumu un attēliem, lūdzu, klikšķini šeit.
Invision Power Board © 2001-2021 Invision Power Services, Inc.