Šo autores darbu gaidījusi grāmatas formātā es esmu jau vairākus gadus. Vai arī man ir tāda sajūta tikai?
Jebkurā gadījumā- grāmata ir ļoti aizraujoša. Kad es sāku lasīt vēl karneolā postoto oriģinālu, tad vampīri Latvijā nebija tik izplatīta tēma un man darbs ļoti patika. Visi aizraujošie pavērsieni starp galveno varoni Odriju un tik ļoti noslēpumaino Lantisu- es nemaz nezināju, ko gaidīt tālāk, viss šķita lieliski sapīts un visi pavedieni tika veiksmīgi satīti kamolā un atrisināti. Taču tagad, kopš Latvijā ir smags vampīru bums, man šī cilts sāk tracināt. Vienkārši ir tāda sajūta- nu cik var? >< Un zinu, ka daudzas sērijas vēl tikai tulko, kas man liek noskurināties, nopietni. Bet nu labi. Katrai paaudzei savi mītiskie varoņi. Vai kaut kā tā.
Lai nu kā, šī grāmata ir daudz labāka un interesantāka par Pūķa dziesmu. Varbūt vienkārši tādēļ, ka man tik ļoti nepatīk bērnu klasiskais fantasy. Tomēr, ja Pūķa dziesmu lasot es pacentos izslēgt savu iekšējo redaktoru, tad NS lasot tas vairs tik labi nesanāk, man nesaprotama iemesla pēc. Karneola jau tiktālu uztrennējusi, ka gribas kasīties pie visādiem nesvarīgiem sīkumiem. Kaut vai tā, ka [uzmanību, spoileris!]Lantiss noskūpsta Odrijas vecmāmiņas roku. Ne visi zina, ka šādi tas nenotika vecajos laikos, ja vīrietis ar lūpām aizkāra sievietes roku, tas nozīmēja to, ka vīrietis vēlas sievieti pavedināt, nevis izrada pieklājību. Pieklājīgi būtu nošmaukstināties gaisā virs plaukstas. Bet, kā jau minēju, tas tāds sīkums vien. Valoda darbā ir ļoti aukstā kvalitātē. Piekrītu Guntim Berelim, kurš vienā radio raidījumā par Lauru teica- viņas grāmatas ir profesionāli uzrakstītas.
Viņa šobrīd ir mans Latviešu literatūras elks. Var izklausīties muļķīgi, bet esmu stadijā "es kādreiz gribētu rakstīt tikpat labi, kā viņa".