Fereldenā, kā jau visās zemēs, nevalda miers un utopija; protams, ka tai ir savas problēmas. Tā kā ķēniņu kāds ir veiksmīgi noslepkavojis (un vaina tiek nogrūsta uz Pelēkajiem Sargiem, bet šāda ideja joprojām liekas absurda, jo tie vienmēr bijuši ķēniņa uzticīgākie draugi un padomdevēji) un pēcnācējus viņš nav atstājis, no tuvām un tālām Fereldenas malām uzrodas visādi augstmanīši un aristokrātiņi, kas tīko pēc troņa. Tiesa, šobrīd šķiet, ka ķēniņa vietā sēdīsies nelaiķa sievas, ķēninienes, tēvs, un, ziniet, pārējiem augstmaņiem un lordiem tas ne īpaši patīk, ņemot vērā, ka ne ķēninienei, ne viņas tēvam nav zilas asinis (tas ir, abi nāk no parastiem zemnieku ļaudīm).
Fereldenā briest pilsoņkarš; ķēnienes tēva atbalstītāji pret aristokrātiem. Godīgi sakot, izskatās, ka varētu sanākt arī trešā puse – tie parastie ļaudis, kas izlēmuši, ka pienācis laiks demokrātijai, kaut, godīgi sakot, tie ir maz skaitā un resursiem nabadzīgi.
Fereldena ir zeme kā jau visas zemes, ar saviem plusiem un mīnusiem. Ģeogrāfiski tā atrodas necilā vietā - kontinenta vidū, līdz ar to tai nav pieejas uz jūru. Rietumos no kaimiņzemes (Orlejas, ja jums kaut ko izsaka vārdi) šķir pietiekami augsti, sniegcepuroti kalni, lai tur ieperētos un uzkundzētos rūķi. Pārējās (austrumu, ziemeļu un rietumu) robežas klāj biezi meži. Un pašas robežas jau arī nav tā īsti noteiktas; ir pastāvējuši plāni par mūru un torņu būvēm, taču labāk kā par akmeni šos mežus sargā brīvie elfi (dališi) - tie noslaktē katru cilvēku, kas pamanās ieklīst viņu teritorijās.
Meži vispār ir Fereldenas galvenā ainava. Šur tur, protams, parādās pa kādai pļavai, bet īstu ganību te nekad nav bijis. Tāpat kā te nav lielu upju, tikai tādas maziņas, akmeņainas, seklas un nekuģojamas. Ir pāris mežezeri, ne īpaši lieli, taču tie vairāk kalpo glītai ainavai kā cilvēkiem praktiskam pielietojumam.
Fereldenā, zemē kā jau zemē, vasaras ir kā vasaras – siltas, ziemas kā ziemas – pilnas ar sniegu. Dzīvnieki kā jau dzīvnieki, nu, ja neskaita vienradžu vai pūķus, kas cilvēka acīs gan nerādās un lielākoties draudzējas (ja draudzējas) tikai ar brīvajiem elfiem.
Taču, lai vai kāda būtu Fereldenas politika vai ģeogrāfija, mūs tas maz interesē. Mūs vairāk interesē…
Magu Pentagons atrodas vienā no tādiem iepriekšminētajiem meža ezeriem, kaut kur aptuveni Fereldenas vidū. Sakot „vienā no ezeriem” es nedomāju – zem ūdens, bet gan paša ezera centrā, virs tā. Tas ir tornis, kā jau varētu to noprast, piecstūra formā, kas celts no akmens un sniedzas augstu, augstu debesīs neskaitāmos stāvos. Un es saku „neskaitāmos”, jo ar maģijas palīdzību, protams, telpa tornī ir paplašināta. Būtu muļķīgi mēģināt saspiest visus Fereldenas burvjus vienā šaurā tornītī, ne?
Tātad, Magu Pentagons, saukts arī par Kinloha torni (Kinlohs ir ezers, kurā tornis atrodas), ir mājvieta organizācijai, ko sauc par Magu Akadēmiju (vai vienkārši Akadēmiju, jo citas jau Fereldenā nav). Tiesa, Akadēmija pilda ne tikai burvju apmācīšanas funkcijas, patiesību sakot, citas instances, kurā vērsties ar maģiskām spējām apveltītām personām, nav.
Par Akadēmijas vēsturi nav daudz, ko runāt, kā vien to, ka vispirms bija tornis, tad Akadēmija. Kas tornī bija pirms tam, neviens nezina. Bet tornis ir bijis kopš senākajām pasakām. Varbūt tas ir elfu roku darbs, varbūt nav – kā jau teicu, pat elfi to neatminās.
Akadēmijas piecu līmeņu (pentagona) hierarhija ir vienkārša:
- Akadēmijas vadītājs (direktors, līderis, ķēniņš, godīgi sakot, viņš veica visas no šīm funkcijām) tiek saukts un uzrunāts par Pirmo Vārdotāju. Tas nu nekādi nenozīmē, ka viņš ir pirmais burvis, kas jebkad spēris kāju uz Fereldenas zemes, „pirmais” norāda tikai uz viņa (vai viņas) statusu;
- Vecajie vārdotāji ir sava veida viedo kapituls, parlaments, sanāksme, kas sastāv no pāris sirmākajām un pieredzes pilnākajām Akadēmijas galvām. Viņu pienākums un gods, protams, ir pārraudzīt un organizēt lietas Akadēmijā. Vecajie vārdotāji pārvalda arī iekšējo kārtību un tiesu;
- Vārdotāji ir tie magi, kam dotas privilēģijas apmācīt citus magus;
- Magi ir visi ar maģiskajām spējām apveltītie indivīdi, kas izturējuši iesvētību rituālu;
- Mācekļi ir tie, kuri, protams, mācās, lai kļūtu par magiem un vēl nav izturējuši iesvētību rituālu.
Tie ar „maģiskajām spējām”, patiesību sakot, vienkārši ir tie, kas spēj ielūkoties Bālē (no vārda „bāls”, „balēt”). Akadēmija ir paredzēta tam, lai iemācītu tos, kuri spēj ielūkoties Bālē, no tās arī ņemt.
Bāle, kā vēstī svētie raksti, ir pirmā vieta, ko izveidoja Radītājs. Tā ir vietas, kur mīt mieru neradušās dvēseles. Šīs dvēseles spēj mainīt Bāli pēc saviem ieskatiem, tāpat kā katrs guļošais to maina sapņos. Jā, Bāle ir vieta, kurā visi nokļūst, kad sapņo. Magi izmanto Bāli, lai burtos, tas ir, tie izmanto Bāles dvēseļu enerģiju – šo procesu sauc par „pieskārienu” (jo mags tikai pieskaras Bāles enerģētikai kā mēdz pieskarties ūdens virsmai, bet neienirst tajā), un enerģiju – par manu (protams).
Atšķirībā no citiem, kas nokļūst Bālē tikai tad, kad sapņo, magi spēj tur nokļūt jebkurā laikā – tas tiek darīts ar dziras, liriuma (saukta arī par Bāles viras), palīdzību.
Iesvētības procesā jaunajam censonim tiek dots liriums; topošais mags ceļo uz Bāli, kur tam jāsastopas ar dēmonu (dvēseles tumšās daļas atspoguļojumu – dusmām, naidu, alkām) un tas jāuzveic, kamēr to ķermenis turpina atrasties Akadēmijā. Jaunie magi šajā senajā rituālā negūst nekādas jaunas spējas, tas vienkārši kalpo kā pierādījums, ka esi gana spēcīgs, lai turpinātu mūžīgo cīņu ar dēmoniem.
Jo, redziet, tā kā magi vienmēr spēj piekļūt Bālei, dēmoni mēdz izmantot viņus kā vārtus uz reālo pasauli, līdz ar to katrs mags ir potenciāls drauds sabiedrībai (un tieši tāpēc visus magus jau kā mazus bērnus aizved prom no mājām uz Akadēmiju, lai mācītu). Kas notiek ar tiem, kas neuzveic sastapto dēmonu? Dēmons, protams, iemiesojās viņos, un viņu pasaulīgais ķermenis tiek nogalināts, jo tas ir praktiskākais veids kā tikt galā ar vienu dēmonu.
Līdz ar to, ir sestā magu grupa, kurus gan grūti nosaukt par „magiem”. Viņus sauc par trankvilajiem. Tie ir tie magi, kuri nekad tā arī netiek pie iesvētības rituāla, jo vārdotāji tos uzskatījuši par vārgu esam. Šie burvji pārcieš trankvilizācijas ceremoniju, kurā tiek pārrauta maga saikne ar Bāli; viņi vairs nevar sapņot. Bet tā kā Bāle ir saistīta ar visām cilvēka emocionālajām funkcijām, šie magi kļūst absolūti bezjūtīgi. Viņi nespēj izjust ne prieku, ne bēdas, ne laimi, ne naidu, neko. Magu sabiedrībā šī ceremonija (kas, jā, izklausās līdzīga kastrēšanai) tiek uzskatīta par lielu labestības un izpalīdzības izpausmi, lielākā daļa trankvilo parasti nemaz nav vēlējušies kļūt par magiem. Trankvilie Akadēmijā tiek izmantoti kā zižļu un bruņu, un citu maģisku lietu meistari, kas izmanto liriumu, lai apveltītu dažādus rīkus ar īpašībām un spējām.
Un, ja reiz ieminējos par sesto magu grupu, laikam jau jābilst vārds arī par septītajiem. Šīs ar Bāli sasaistītās būtnes nekad nedēvē par magiem. Paši magi viņus sauc par renegātiem, pārējā pasaule – par raganām, burvjiem, šamaņiem, pesteļotājiem un tā tālāk. Tie, protams, ir Akadēmijai nepiederīgie maģijas lietotāji, kas tiek uzskatīti par ļoti, ļoti lielu draudu Fereldenas zemei. Bieži vien par šo draudu kļūst ne tikai tas, ka caur renegātiem netraucēti un neuzraudzīti reālajā pasaulē var ielauzties dēmoni, bet arī tas, ka šīs raganas un burvji nav ierobežoti, līdz ar to, uz savu roku iemācās pielietot neiedomājami spēcīgu maģiju. Šādi renegāti ir arī asinsmagi, ieguvuši savu nosaukumu vienas īpašas mākas dēļ – viņi Bāles enerģijas (manas) vietā iemācījušies lietot asinis. Un, protams, ne savējās. Akadēmijā nav īsti izdibināts kā, bet ir kāda saikne starp šim trim vielām – asinīm, manu un liriumu, kas ne tikai pieļauj šādu maģijas pielietojumu, bet arī spēj manipulēt ar to, piemēram, pielietojot nekromantiju, dēmonu izsaukšanu un transformāciju. Šīs trīs arī ir Akadēmijā aizliegtās mākslas.
Šos renegātus pa visu pasauli (nu, precīzāk, Fereldenu) dzenā templieši. Templieši sākotnēji Fereldonā kalpoja kā vietējā policija un tiesa, jo ir ļoti cieši saistīti ar baznīcu, Radītāja Templi (katrā pilsētā ir pa šādam mūku un templiešu pieskatītam templim, Akadēmijā templieši, tiesa, uzturas nemitīgi). Laikam jāpiemin, ka fereldonieši (izņemot elfus un rūķus) ir ārkārtīgi ticīgi un Radītāju (savu vienīgo dievību) iepin it visās dzīves situācijās. Tad parādījās pirmās ārpuslikuma raganas un burvji, kas bija jānotver un jānogalina, tikai tādēļ, ka cēla nemierus tautā. Un tad jau šie renegāti kļuva par patstāvīgu problēmu. Gadi gāja un, galu galā, Templis iejaucās Akadēmijas darbā, uzskatot, ka ir jāuzmana VISI Fereldenas maģijas lietotāji. Tā nu šobrīd valda situācija – kur mags, tur templietis. Kaut Akadēmija nevēlās to atzīt, magu sabiedrība ir nokļuvusi stingrā templiešu uzraudzībā.
Paši templieši ir tāds kā mūku ordenis. Par templieti, protams, var kļūt tikai vīrietis. Jau kopš agras bērnības viņš tiek apmācīts par kareivi, jo, protams, ka labākais veids kā nogalināt burvi, ir sakapāt viņu ar zobenu kā salātlapu, tērptam spožās formas bruņās. Tad, kad templietis sasniedz pilngadību (21 gada vecumu), notiek iesvētīšanas rituāls (acīmredzot, viņiem tā lieta patīk), kurā templietim dot dzert liriumu. Liriums ar maģiju nesaistītai būtnei izraisa tūlītēju atkarību - tas ir tas, kas līdz sirmam vecumam notur templiešus uzticīgus Templim, jo Templis ir vienīgais liriuma tirgotājs valstī. Taču tam ir arī citas, pozitīvākas puses – liriuma lietošana iemāca templiešiem apturēt burvestības un pazudināt maga manu.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Sižeta aizmetnis? Nu, jums ir dots pilsoņkarš, templieši, kas kašķējas ar magiem, kā arī kaut kas par kaut kādiem renegātiem… vēlos, lai vispirms izveidojat tēlus, jo šai lomu spēlei būs jauns (nu, patiesībā jau vecs, es vienkārši cenšos izklausīties aizraujoša) spēles stils. Sižets sākumā ir diezgan otršķirīgs. Tēli, to raksturi veidos stāstu. Mums būs kāds bariņš ļaužu un it kā GM, kurš ik pa brīdim iemetīs kādu notikumu, kādu personāžu, kas it kā pavirzīs kaut ko uz priekšu, bet lielākoties jau strādāsiet paši. Vai vismaz es gribētu, lai tā būtu. Ja jūs uztrauc spēles obligāta pabeigšana, es neko nevaru solīt. Vai nu stāsts veidosies, vai arī nē – kā jau teicu, ir tikai sižeta skelets. Jūs izlemsiet vai nokļūsiet līdz galam.
VĀRDS:
DZIMUMS:
VECUMS: atceroties, ka templiešiem tas ir >21
RASE: templieši – cilvēki, magi – cilvēki, elfi
ORGANIZĀCIJA: Magu Akadēmija / Radītāja Templis
IEROČI: magiem – visa veida zižļi un nūjas, templiešiem – viss, kas ienāk prātā
SPECIĀLI SPĒKI: magiem – kādas burvestības pārvalda?, templiešiem automātiski – maģijas pārtraukšana, manas izsūkšana, var pieminēt kādu īpašu fizisku talantu
RAKSTURS:
IZSKATS: vēlams, bet ne obligāts ir attēls, bilde, foto – vienalga;
Pieteikšanās, izmantojot PZ. Anketu postot pavedienā pēc manas atļaujas. Īpašas prasības? Būt lēniem un slinkiem, bet pamatīgiem.
Neceriet uz lielu spēles kustības ātrumu, lielu postu skaitu vai drausmīgu ekšenu. GM tāpat droši vien iepostot reizi 2 dienās. Bet tā gari un saturīgi, pievēršoties jums katram. Vairāk informācijas (par torņa izskatu un izkārtojumu, piemēram) parādīsies īsi pirms spēles sākšanās.
Tikmēr visiem (arī tiem, kas nemaz negrasās pieteikties un spēlēt) ir dota vienreizēja iespēja uzdot jebkuru jautājumu par šo spēli šajā pavedienā!
Dažas idejas, nosaukumi, sižeta pagriezieni © Bioware, Dragon Age: Origins
Kāda ir tēla specializācija. Tur var nosaukt visas iespējamās maģijas, nepārspīlējot, protams.
Magi saturieties, lai Radītājs ir jums žēlīgs!
Tik character-orientated nekas nebūs. Foruma lomu spēles ir foruma lomu spēles, pavediena lomu spēles ir pavediena lomu spēles.
