1. Man ar sapniem ir taa, ka redzu tos katru nakti, dazreiz neatceros.
25 - 27 gadu vecumaa iemaaciijos kontroleet savu riiciibu, bet nevareju izdariit lietas, kas galiigi nepienjemamas praatam, t.i., kaa reaalaa dziivee. Mainot savu attieksmi pret apkaarteejiem, tagad varu pamainiit savu riiciibu sapnii, par kuru dazreiz esmu paarsteigts pats no riita.
Pienjemsim, nekad nevareeju nozagt kaadu prieksmetu (sapnii saprotu, ka sapnoju un man shis prieksmets jaapanjem un vismaz jaapatausta, jo taapat nav reaals), kursh, pienjemsim, atrodas muzejaa, tad tagad to varu izdariit, bet sapnis uzreiz paartruukst.
Vai kaadam ir liidziigi un ko par to domaajat?

2. Biezhi vien esmu situaacijaa, ka esmu redzeejis notiekosho, droshi vien katram taa ir bijis. Nesen redzeeju situaaciju, ka esmu ar jauniem draugiem restoraanaa, un sapratu, ka redzeeju sho pashu situaaciju tieshi sapnii pirms diviem gadiem (citaa valsts, pilniigi svesha vieta, pavisam jauni cilveeki). Arii veelos pajautaat kaadam, vai ir sastapies ar liidziigu situaaciju!?
Kaapeec shie cilveeki bija manaa sapnii tad, vai tik nav taa, ka mees varam redzeet visu savu dziivi sapnii, bet atceramies tikai nelielas epizodes (ilgaakaa situaacija man personiigi ilga kaadas 5 sekundes, pat zinaaju, ka tuliit notiks tas un tas). Bet ja neredzam visu savu dziivi, bet tikai shiis epizodes, tad kaapeec tieshi shos momentus?

3. Piebildiishu, ka esmu paarvareejis to leeno staigaashanu vai brishanu, un iemigshanas sapni varu izveidot pats, pie nosaciijuma, ka esmu noguris un praats veelas darboties, bet reaali nespeej kjermenis.

Nu es nez, es sapnī varu izdarīt dajebko, neatkarīgi no tā, darītu es to reālajā dzīvē vai ne.

Sapņi pilnīgi noteikti mēdz reizēm atkārtoties, es gan nezinu, ar ko ir saistīts. Man, piemēram, lielākoties atkārtojas ainas, kuras nav reālas, t.i. notikumi, kas reāli nav notikuši, bet vienkārši reiz jau ir bijuši sapņoti.

Vispār sapņi ir viena interesanta lieta, un tomēr es gribētu izteikt hipotēzi, ka tie nav nekas vairāk kā vien mūsu katra paša nervu un smadzeņu darbība. Katrā ziņā pēc visiem zinātniskajiem atzinumiem mums, cilvēkiem, ir vajadzīgs miegs tāpēc, lai smadzenes varētu darboties bez jaunas informācijas uzņemšanas; Bet kāpēc tām šādā režīmā ir jādarbojas - par to man gan nekas nav zināms. Tāpēc es gribētu domāt, ka sapņi ir tāds kā joks, ko katru nakti izstrādā smadzenes, kad tās apstrādā līdzšinējo dzīves pieredzi. Līdz ar to ir pilnīgi dabīgi, ka ir iespējams kontrolēt savas rīcības sapņos. Piemēram, no savas personīgās pieredzes esmu novērojusi, ka es šad tad spēju sapņos loģiski domāt, ko es nespēju kādus pāris gadus atpakaļ. Kad es sāku domāt, tad es parasti saprotu, ka es sapņoju, jo zinu, ka reāli tā nevar notikt. Bet ne vienmēr pamostos no tā. Tiesa gan, neesmu mēģinājusi apzināti kontrolēt savu rīcību, tāpēc par to arī neko nevaru pateikt, bet vispār, manuprāt, tas šķiet nevajadzīgi, jo miegā smadzenes veic svarīgas darbības un labāk tās netraucēt. Būs galvā lielāka kārtība (varbūt).

Par atkārtotiem sapņiem varu tikai piekrist. Kādreiz, kad biju maziņa, tad man mēdza ļoti bieži atkārtoties sapņi, reizēm pat tagad vēl kādu no tiem redzu. Un lieki teikt, ka tie visi bija gandrīz bezjēdzīgi, un tomēr atkārtojās. Reizēm ir gadījies arī ko nosapņot, kas tā kā piepildās. Bet tas drīzāk ir tāpēc, ka zemapziņa jau ir paredzējusi ko tādu no iepriekš pieredzētā un, manuprāt, to pilnīgi noteikti nevajadzētu saistīt ne ar kādām nākotnes vai likteņa pareģošanām.

Par to trešo punktu, vispār interesanti, nebiju nemaz tā aizdomājusies. Tiešām, kaut kad pavisam nesen pamanīju, ka es sapnī spēju normāli skriet, līdz šim bija tā, ka visu laiku likās, ka es skrienu tik lēni, ka gandrīz pat skrienu atmuguriski atpakaļ nekā drīzāk uz priekšu; it īpaši tad, ja bija vajadzība ļoti steigties. Varbūt tas saistīts ar pašapziņu un mērķtiecīgumu?

Nu, es varētu pateorizēt par to, ka tas visdrīzāk ir atavisms no tiem laikiem, kad cilvēks vēl izskatījās pēc pērtiķa un skraidelēja pa Āfrikas savannām. Cilvēks bija DIENAS dzīvnieks, kas nozīmē, ka dienā viņš darbojās un naktī atpūtās; smadzenes, kuras attīstījās līdzi cilvēka dzīvesveidam, pielāgojās šādam režīmam.

A nakts dzīve cilvēku sabiedrībā ir relatīvi jauna parādība, kurai mūsu smadzenes nav īsti pielāgojušās, kaut gan es ticu, ka nākotnē cilvēkiem būs nepieciešams mazāk miega.

Pamatojums šķiet ļoti loģisks un es tam tiešām piekrītu, un tomēr jautājums paliek neatbildēts - kāpēc mums vispār vajag atpūsties?

Par 2. punktu nesaprotami uzrakstiiju. Taa bija reaala situaacija, kad seedeeju ar jauniem draugiem krogaa un sapratu, ka sho situaaciju esmu redzeejis aptuveni pirms 2 gadiem, kad atrados pavisam citaa valstii, citaa vietaa. Shos cilveekus tad nepazinu.

Es uzskatu, ka vairums sapņu ir vienkārši mūsu pārdzīvoto notikumu atspoguļojums, kā arī to ietekmē tas, kā mēs tobrīd guļam, cik liela ir Mātes Dabas prasība pēc konkrētu organisma funkciju izpildes. Vismaz, kad es savus sapņus paanalizēju, tad vienmēr atrodas skaidrojums.

Hmm, runājot par pareģojošiem sapņiem, tas man domāt ir nekas vairāk, kā apkārtējās vides un cilvēku uzvedības izmaiņas, ko zemapziņa apstrādā un sapnī mums piegādā reportu, ka lūk, tāda un tāda cilvēka uzvedība ir mainījusies, viņš drīz sāks plostot, vai atmosfēras spiediens ir pazeminājies, tāpēc laiks mainīsies. Un, iespējams, reports tiek pasniegts pēc tāda parauga, kādu mums ir iesējusi apkārtējā sabiedrība. Piemēram, saka, ka mirušo sapnī redz uz laika maiņu, nu, man ir nācies redzēt mirušos sapnī un tas tiešām ir uz laika maiņu un es to skaidroju ar to, ka man jau no mazotnes borēts, ka to tas arī nozīmē, līdz ar to zemapziņa to piezviež tieši tādā veidā.

Un iespējams, Gunald, ka jaunos draugus jau biji kaut kad garāmejot redzējis, viņu mīmika, uzvedība, smarža un citas sīkas lietas iespiedās prātā, zemapziņa tās kārtējo reizi izanalizēja un nonāca pie slēdziena, ka jūs neesat tik atšķirīgi, lai otrreiz tiekoties nesadraudzētos.

Taču tas ir tas, ko klārē mana piezemētā daļa, kurai patīk palasīties žurnālrakstiņus par attiecīgo tēmu.

Mana otra daļa (tā pati, kas tic reinkarnācijai un citām tamlīdzīgām lietām) apgalvo, ka visu ar zinātni nevar izskaidrot un tāpēc var gadīties, ka sapnī redzēji to, kas notiks nākotnē. Man ir nācies klausīties, lasīt un pašai sapnī redzēt visādas dīvainas lietas. :]

Un visbeidzot vienā teikumā atbildot uz pavediena apakšvirsrakstā esošo jautājumu: pēc manām domām sapnis ir zemapziņas, mūs ieinteresējošā veidā, sniegtais ziņojums par datiem, ko prāts nemitīgi ievāc.

Es nevaru atbildēt, jo jau kopš sešu gadu vecuma neko tādu neesmu redzējusi.