CITĀTS
Iespējams, kāds tomēr labprāt pamēģinātu paspēlēt no LARPa viedokļa, taču dalīšana viņiem nemaz nedod šādu iespēju (viņš tiek iesviests spēlē airsoftista statusā veidojas tāda kā kastu sistēma, kas ir nevēlama).
Nu, šādi cilvēki visdrīzāk ir labi ja uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, un manuprāt, ja viņi vēlētos LARPot, tad principiālus šķēršļus es tam īsti neredzu, un iespringt uz ne-airsofta LARPiem īsti nav mans mērķis...
CITĀTS
Šo lietu vajadzētu pārskatīt. Galu galā, LARPā tiek pieņemtas dažādas lomas, un airsoftistiem nekaitētu dažkārt izrauties no ierastās vides.
Nav pamata domāt, ka ir daudz ļaužu, kas to vēlas. Atkal, varam labākajā gadījumā runāt varbūt par pāris indivīdiem.
CITĀTS
Cita lieta, ka airsoftistiem vajadzētu pierast, ka nebūs viņi vienmēr LARPā NAVY SEALi vai tamlīdzīgas organizācijas. Tikpat labi, ja pieteiksies, var sanākt kaut kādus laupītājus, bandītus, vai citus zvērus spēlēt. Jo īpaši, ja nav konkrēta karaspēka. Tāpat jābūt gataviem, ka ja pēc stāsta konkrētai kara vienībai ir kāds konkrēts ģērbšanās, uzvedības veids (parasti viegli organizējams), tad vajadzēs to arī ievērot.
Ja spēles sižetu raksta militāri/paramilitāri bāzētu, tad airsoftistu `leģendas` vairumā gadījumu tur puslīdz var iepīt iekšā. Vismaz attiecībā uz 1 konkrētu pusi
CITĀTS
Pret LARPeri tādas pašas prasības, kā pret airsoftistu kā jau minēju, airsoftists ir spēlētājs ar labu stroķi un kaujasprasmi (taču šobrīd minimālu LARPu pieredzi), LARPeris ir spēlētājs ar, iespējams, sliktāku aprīkojumu, toties labāku sociālo prasmi. Ja gudri salikt komandās kā vienus, tā otrus, tā, lai viņiem būtu jāmijiedarbojas, tad beigu beigās viens otram šo to iemācīs.
Par to, ka puse (nevis komanda), var efektīvi izmantot kā spēku (airsofteri), tā diplomātiju un viltību (LARPeri), es principā piekrītu. Bet - tas ir advancētas vadības (lasi stratēģijas) jautājums, kuru mēs šīs tēmas ietvaros varam apskatīt vai neapskatīt.
Vispār man ir viedoklis, ka šādam stratēģim kā reiz ir lielākas potences rasties tieši no LARPeru vidus, kaut vai tāpēc, ka airsofteri ļoti nelabprāt uzņemas `ģenerāļu` lomas - lielākoties tā iemesla dēļ, ka airsoftera mentalitāte liek viņam skriet un šaut, nevis sēdēt pie rācijas un kartes, vai kā integratoram staigāt un sarunāt lietas.
CITĀTS
Iespējams, šim nolūkam sākumā vajadzētu tieši izvairīties no airsoftistu ierastajām komandām, bet gan apskatīt spēlētājus pa vienam. Ierastā komanda veido kaujas profu mikroklimatu, kura nav uzņēmības pret jauno un arī nav vēlmes uztvert savas puses LARPeri par pilnībā savējo, no tā jāizvairās.
Es sākumā gribēju oponēt, bet Tu man slepenajā diskusijā pamanījies ilustrēt ar piemēru, kā Tu to iedomājies. Tad nu es sāku štukot, ka prasītos kompromiss (piemēram, airsofterus nevis dalīt pa vienam, bet pa 2-3: tā viņi būtu pietiekoši sīki sadalīti, lai būtu spiesti iejusties LARPa setingā, un tai pat laikā pietiekoši organizēti, vai vajadzības gadījumā strauji saplūstu atpakaļ komandā.
Ar šo prasītos paeksperimentēt un paskatīties, kas sanāk.
Te gan ir viena cita problēma, tīri sižetiska. Proti, LARPeriska, puscivila vide (puse) mums parasti kā reiz ir tā, kur iet bezkomandnieki (kas vairumā gadījumu ir iesācēji/mazpieredzējuši), vai arī liberāli-sportiskās komandas (kas ir VISSLIKTĀKAIS substrāts sadarbībai ar LARPeriem, tieši tā iemesla dēļ, ka viņus nereti neinteresē pat sižets (`vai nav vienalga, ko šaut nost` ©
). Kā reiz par LARPa elementiem fanojošais segments vairumā gadījumu ir disciplinēts, ar izteiktu militāro ievirzi un komandas garu.
CITĀTS
Vēl būtu jāizvairās no strikti militārās ievirzes, jo tas militāristus airsoftistus noliek pārākumā, un LARPeris kļūst it kā lieks. Ir daudzas citas situācijas, kur visiem būtu interesanti, un kur vajag bruņotu apsardzi (kurai būs ko darīt).
Es uzskatu, ka principā ir iespējams scenārijs, kas ir vienlīdz interesants un pievilcīgs visiem.
Te nu es atkal atsaukšos uz praksi.
1. Utumārā mums bija padaudz LARPeru, tomēr viņu iespējas in general iespaidot sižetu bija niecīgas. Lai arī tika sagatavoti kvesti, ar kuru palīdzību LARPeri varēja būtiski izmainīt notikumu gaitu, tomēr dažādu apstākļu dēļ tos īsti izspēlēt neizdevās. Vēl te ir jāatzīmē neformālā integrācija un socializācija, kas gan notika faktiski OOC apstākļos, un tas, ka sākoties spēles pamatetapam, apstākļi neļāva LARPeriem izvērsties, par ko vēlāk arī tika saņemtas sūdzības.
2. Utumārā mēs iepriekšējās lažas centāmies ņemt vērā un rakstīt sižetu tā, lai LARPeriem potenciāli būtu iespējas iespaidot sižetu ne mazāk, kā airsoftistiem. Šis potenciāls realizējās daļēji (LARPeri, cik nu manā rīcībā ir informācija, lielā mērā pielika rociņu pie tā, ka talibu puse sekmīgi izpildīja kontrabandas kvestu, tomēr kvestā `dabon medikamentus`, cik zinu, LARPeri praktiski netika iesaistīti, kaut gan gudrs stratēģis tieši to būtu darījis - stādījis LARPeriem vismaz izlūkošanas kvestus). Cita lieta, ka arī pašu LARPeru bija skaitliski mazāk.