Atzīšos gan, ka līdz pašām beigām neizlasiju, bet saturs spēcīgs un interesants. Beigas gan likās samaltas vienā čupā un nebija vairs nekādu sakarību, tāpēc tā arī neizlasīju līdz galam. Itkā dēvēta par Gotikas literatūru. Daudz rupju vārdu, asiņainas vēmekļu noklātas ainas kurās ievērts mēma jaunekļa dzīves stāsts. Jā tā ir gotikas literatūra, lai būtu, neiešu spriest. Bet nu iesaku izlasīt un aicinu tos, kuri jau to ir izdarījuši, padalīties iespaidos.

Izlasīju sen, sen. Man viņu uzdāvināja pirms kādiem trim gadiem uz Ziemassvētkiem un trīs dienu laikā grāmata bija izlasīta. Beigas, iespējams, šķita, ka ir vienā čupā, tomēr tajās pašās, pašās, kuras laikam pavediena autoram tika izlaistas varēja saskatīt baisu loģiku, kuras cēloni grāmata nemaz nepastāsta. Vismaz to, kā tas tika izdarīts un panākts.
Grāmata spēcīga, jā. Spēcīga, brutāla un aizraujoša. Asiņaina un dubļaina gluži kā vieta, par kuru tiek rakstīts un gluži kā cilvēku dvēseles, kuras tiek tur iepītas.
Man patika baznīcas klaidoņu ainas un tās, kur tika iepīta Betas māte un Beta. Ārprāta murgi īpaši nesaistīja. Bet aprakstīts jau viss labi. Arī tas, ka Keivs lēkāja pa skatupunktiem man patika. Tā... neparasti, bet intriģējoši.
Man patika. Gadu šī grāmat nogulēja pie mana labākā drauga plauktiņā, tad es viņu dabūju atpakaļ un tagad jau kādu pusgadu briestu, lai izlasītu vēlreiz. Vēl neesmu izlasījusi, bet domājams, ka tā diena kaut kad pienāks. Drīz.

es ar izlasīju kaut kad sen.
būtībā jau visi integrenti (ir tāds vārds?) savās vietās, būtībā jau labi un būtībā jau man vajadzētu patikt, bet kaut kā īpaši nesaistīja. šķita tā meistarīgi, tomēr sausi. bisķi garlaicīgi.

kaut gan es pilnīgi pieļauju, ka ja es tagad pārlasītu, man baigi patiktu.
kaut gan es to nedarītu.
vismaz drīzumā.

mani toreiz nepārliecināja autora vārdu krājums. Piekrītu Antonam Ego - nespēj piesaistīt, uzrunāt lasītāju. Tas ir tāpat kā ielas puikam stāstīt par sevi izmantojot atomfizikas terminus

nopirku aptuveni pirms gada! Iesāku lasīt, tiku līdz- "es negribu teikt neko sliktu par savu māti ...pī...". Bet nesen sadūšojos un nu jau esmu izlasījusi ,varu teikt Keivs ir enģelis .

Es jau nu tā teiktu tikai tad, ja būtu izlasījis vēl kādu no viņa grāmatām..

es teiktu, ka drīzāk eņģelis ir kailija minoga, jo keivs viņu nosita ar akmeni. cik atceros.

That's the idea, mhm
Man sī gramata pirms gada likas tada/nekāda.
Mošk jāpārlasa, kas lai zina.

Viena no retajām grāmatām, ko es nespēju izlasīt. Parasti es neuzķeros uz grāmatām, kas man nepatīk, bet šeit - skaidri un gaiši - šokēšana un riebeklības šokēšanas un riebeklību pēc, nevis, lai izteiktu grāmatas ideju. Man nepatika, lai gan jutu zināmu potenciļau, varbūt tālāk man patiktu, bet sāka palikt garlaicīgi lasīt kurš ar kuru incestā bērnu sadarījis. Vienkārši derdzīgi.