Es vecajā Forumā biju šo to uzrakstījis par Viduszemi, kas varētu būt aktuāli arī šeit.
Ar Jūsu atļauju, pārnesu šo informāciju uz doto pavedienu.

Es pshreiz saaku lasiit Deivida Kolberta graamatu ,,GP briinumainaa pasaule". Luuk, pirmaa informaacija:
1) Tolkins ir ljoti ietekmeejies no senanglju poeemas ,,Beovulfs", Taas satura gaajieni paraadaas jau ,,Hobitaa". Tolkina varonja Beorna iipashiibas njemtas no Beovulfa. ,,Beovulfaa" ir viens teels vaardaa Frodo. Tolkina izdomaats vaards ,,orks" naak no senanglju vaarda ,,orcneas";
2) Kad GP pirmoreiz iespieda, to maaksliigi sadaliija 3 seejumos, kuru nosaukumus izdomaaja izdeveejs, Tolkins tos tikai akcepteeja. ,,Divi tornji" vinjam patika, bet saakumaa vinjsh pat nevareeja pateikt, kuri no pusducha tornjiem shiet ir domaati.
Beigaas Tolkins nosprieda, ka tie buushot Orthanks un Kiritungols. Kino trilogjijaa ir domaati tornji Orthanks un Baraddurs;
3) GP iznaakot, visi nosprieda, ka Tolkins ir atteelojis 2. pasaules karu. Tachu tas taa nav, Tolkinam romaana idejas galvaa groziijaas jau prms kara. Ja tas ir karsh, tad tas var buut tikai 1. pasaulaes karsh.
IIsteniibaa Tolkins ar sho darbu protestee pret zinaatniski-tehniskaa progresa gaitu, kas savos tempos ieveerojami paarsniedz sabiedriibas cilveeciskuma progresu;
4) Galadrielas teelaa Tolkins ir iemiesojis pashu Dabu. No otras puses vinjaa ir iipashiibas, gan no Sveetaas Marijas, gan Marijas Magdaleenas. Tur ir ziedoshanaas ideja. Vinja atsakaas patureet sev varas gredzenu, jo saprot, katas vinju pazudinaas. No otras puses vinja riskee ar to, ka gredzenu var ieguut Saurons, un vinja nokljuus taa kalpiibaa, bet , ja Bilbo izdosies izniicinaat to, tad speeku zaudees arii visi citi varas gredzeni, arii tas , kas vinjai paliidz sargaat Elfu zemi.

Kaa Tolkins izdomaaja Gollumu?
Neapshaubaami tam ir skandinaavu saknes. Vinju legjendaas sastopams mazs un badiigs radiijums, kas dziivo alaa un kuram pieder kaads neparasts gredzens. Endruu Langa "Briinumu pasaku sarkanajaa graamataa" viena no vismiiljaakajaam Tolkinam ir "Teiksma par Sigurdu". Tajaa darbojas arii ruukju valdnieks Andvari, kura iipashumaa ir burvju gredzens un bagaatiibas, kuras tas ir sagaadaajis savam iipashniekam. Dievs Loki pieveic ruukji un tas ir spiests visu atdot, tachu niknumaa nolaad visus, kam gredzens buus iipashumaa, tie aizies bojaa, taapat kaa vinju peecnaaceeji.
Taapat kaa Gollums, Andvari paartiek no ziviim, kas dziivo pazemes diikjii.
"Hobita" saakotneejaa variantaa Gollums shkjiras no gredzena, pazaudeejot to miiklu duelii un beigaas veel paliidz Bilbo izkljuut no alas.
GP gredzens speelee daudz baigaaku lomu, taadeelj Tolkins paarstraadaa "Hobitu", tajaa daudz zveeriigaakais Gollums vairs tik viegli neshkjiras no gredzena.
Taa kaa cilveeki jau ir pieradushi pie vecaas versijas, Tolkins izgudro viltiigu gaajienu. Vecaa versija pamatojoties uz Bilbo meliigu staastu, vinju jau saacis bojaat varas gredzens. Tikai veelaak Gendalfam izdodas izvilinaat no Bilbo visu patiesiibu.

Kas ir Gendalfs?
Spriezhot tikai peec aareejaa izskata, var nodomaat, ka Tolkins par Gendalfa prototipu ir njeemis Merlinu. Tachu shii liidziiba nav absoluuta. Merlins (arii Dumidors) ir maaciijies, lai kljuutu par lielu burvi. Gendalfam jau saakotneeji piemiit milziigas briinumdara speejas.
Shajaa zinjaa Gendalfs vairaak liidzinaas skandinavu dievam Odinam, tikai bez taa ljauynajaam iipashiibaam.
Peec pasha Tolkina skaidrojuma Gendalfs ir [tālāk spoileris] eņģelis, ko valāri ir sūtījuši uz Viduszemi, lai viņš kopā ar citiem eņģeļiem – istari palīdzētu cīņā pret Sauronu. Taču tās ir slepenas zināšanas, tādēļ Gendalfs pat tuvākiem sekotājiem neatklāj savus īstos plānus. Arī Sarumans ir istari.
[spoileris beidzas].
Gendalfs ziedo sevi ciinjaa ar Balrogu un kaa balvu sanjem jaunu kjermeni un izskatu, un veel lielaaku briinumdara speeku.

Kaa Tolkins izdomaaja vaardus?
Tas bija lielaakais Tolkina valjasprieks.
Piemeeram, milzu zirneekliene Sheloba. Vaards sastaav no "she" - vinja un "lob" - senanglju "zirneeklis". Druumais mezhsh, savukaart, kaa taads ir sastopams jau senaas teikaas, bet Hobitu zemes ( origjinaalaa - Hobitaanijas) vietvaardus var atrast Anglijas smalkaas kartees, tur ir, gan Wetwang, gan Dunharrow, gan upes Silverlode un Limlight.
Frodo saakumaa nesa vaardu Bingo Bobers Baginss. Tolkina beerni par Bingo sauca savu miiljaako rotaljlietu - koala laaciiti. Tachu, kad GP tonis saak palikt aizvien nopeitnaaks, Tolkins saprot, ka tik draisks vaards vinja varonim neder. [IIsteniibaa tikpat nepeiemeerots man liekas latviskotais uzvaards Tuntaks].Vinnjsh izveelas Frodo. "Beovulfaa" tiek piemineets karalis Froda, skandinaavu saagu varonis, tur to sauc par Frodi. Vinjsh iedibina miera valsti savas valdiishanas laikaa, kad neviens vairs nedara ljaunu. [Veel tagad vaacu valodaa miers ir "Frieden'].
Viena no Tolkina tanteem dziivoja ielas galaa, ko bija iesaukushi par Bagendu. Taa pa jokam sauca to, ko francuuzhi sauc par "cul-de-sac" ("maisa galu"), bet mees par strupcelju. No turienes Bilbo dabuu savu uzvaardu, Baginss no bagendas, tagad skaidrs paliek arii vinja viltus radu uzvaards Sackville-Baggins [Meshkovichi-Tuntaki].
Semvaizs Gemdzhijs (muusu tulkojumaa - Sems Ekusheks) naak no doktora Semjuela Gemdzhija, kas tolkina beerniibas gados Birmingeemaa bija slavens ar pasha izgudroto mediciinisko Gemdzhija vates saiti. Turklaat veel,"Semvaizs" senanglju valodaa noziimee "pa pusei gudrs".
Marka, viens no Rohanas apziimeejumiem, naak no vaarda "Mersija" - sena anglosakshu karaliste.
Miglas kalni - sastopami skandinaavu legjendaas.
Mordora - Melnaa zeme, senanglju "morthor" - naaves greeks, slepkaviiba.
Nazg - geelu valodaa - gredzens. Nazguls - gredzena spoks (vampiirs).
Liktens aiza, Liktens kalni - no "Makbeta".
Rohana - Rohani bija sena franchu dzimta. Tolkinam vienkaarshi patika shis vaards.
Sarumans - no senanglju "searu" - viltiigs.
Saurons - senskandinaavu valodaa noziimee "pretiigs".
Gendalfs noziimee "gudrais elfs".
Beigaas autors secina, ka tieshi runaajoshie vaardi padara staastiijumu par varas gredzenu dziivaaku.

Kā radās staigājošais mežs?
Visnoslēpumainākie Viduszemes radījumi ir enti. Tolkins neslēpj, ka viņu ir iespaidojis Šekspīra "Makbets", kur nākotni pareģošs spoks saka Makbetam, ka viņu pazudinās staigājošs mežs. Makbets ir priecīgs, jo netic tam, taču viņu pieveic armija, kas pielavās, nomaskējusies ar koku un krūmu zariem.
Tolkinam šī ideja patīk, taču viņš grib ko vairāk, lai staigātu paši koki. Anglosakšu dzejniekiem ir iemīļota frāze "eald enta geweorc" (latv. - seno gigantu mantojums), ar kuru viņi apzīmē akmens laikmeta monumentus, tādus kā Stounhendžs. "Enta" ,tātad, ir gigants. Tolkins romānā neatklāj entu izcelsmi. Vēlāk viņš tikai paskaidro, ka līdzās ērgļiem tie ir paši vecākie Viduszemes iemītnieki, kas radīti viņa pasaulē.
Kad Tolkins ir 8 gadus vecs, viņa ģimene pārceļas uz dzīvi laukos pie Birmingēmas, kur nodzīvo 4 gadus, lauku zaļumi Tolkinam un viņa brālim ļoti iet pie sirds. Viss beidzas ātri un traģiski. Nomirst māte un brāļus aizsūta dzīvot uz pilsētu pie tantes. Koku vietā aiz loga tagad ir rūpnīcu kūpošie skursteņi. Kontrasts ir tik spēcīgs, ka tehnika Tolkinam nesaraujami kļūst par ļaunuma iemiesojumu.

Kas ir orki?
Šeit Tolkins aizņemas vārdu no seno romiešu pazemes dieva Orka, latīņu valodā šis vārds nozīmē "elle". Šī vārda senangļu forma "ogre" sākotnēji nozīmē briesmīgo elles dēmonu no "Beovulfa". Ilgu laiku ar to arī apzīmē jūras briesmoni no Kārļa Lielā bruņinieku stāstiem. Tādēļ zinātnieki aizņemas to zobenvaļu latīniskam nosaukumam Orcinus orca.
Tolkinam orki vairāk atgādina rūķus. "Hobitā"tos vēl sauc par gobliniem. Šeit Tolkinu ir ietekmējuši Džordža Makdonalda fantastiskie stāsti. Viņš apraksta tos kā radījumus, kas sākuši dzīvot pazemē, paliekot aizvien kroplīgākiem un ... gudrākiem, taču, jo labāki meistari tie kļūst, jo ļaunāki paliek. Pēc Tolkina , orkus ir radījis no elfiem pirmais Melnais valdnieks Melkors (skat. "Silmarilu").

Reliģija.
GP nepiemin Dievu, taču tā viscaur ir reliģioza grāmata. Tolkins ir kvēls katolis, tomēr nav gribējis būt uzbāzīgs.
Piemēram, Frodo izrāda žēlsirdību pret Gollumu, kaut reiskē ar savu dzīvību. Tas pats Frodo ziedo sevi visu mērķa labā, nesot gredzenu uz Liktens kalnu, un nepadodas kārdinājumiem. Cīeš un izjūt nožēlu nemirstīgie elfi, bet Melkors un Saurons, kas vēlas paši būt kā dievi-radītāji, ir spējīgi radīt tikai orkus.
Tikai no citiem Tolkina darbiem zināmais Viduszemes dievs Iluvatars var būt radītājs.

Milzu zirnekļi.
Daudzu tautu leģendās ir sastopami milzu zirnekļi, bet, ja Tolkins nebūtu dzimis Dienvidāfrikā, iespējams, viņa darbos to nebūtu. Vēl kā pirmos soļus sperošs bērns viņš dārzā uziet tarantulu, kas ir plaukstas lieluma spalvains radījums ar diviem indes dzeloņiem mutē. Parasti tie cilvēkiem neuzbrūk, bet acīmredzot mazais Tolkins ir pārlieku ziņkārīgs. Sakostais bērns šausmās skraidījis pa pagalmu, kamēr viņu notvērusi aukle un izsūkusi indi. Šādas atmiņas nepaiet bez sekām un tādēļ, gan "Hobitā" ir, gan GP vēl būs zirnekļi-cilvēkēdāji.

Kad radās Viduszemes leģendas?
Gadus 20 pirms GP Tolkinam patrāpījās kādā senangļu poēmā šādas rindas:
''Eala Earendel engla beorhtast / Ofer middangeard monnum sended.''
(Tev sveiciens, Earendil, visgaišākais no eņģeļiem, / Virs Viduszemes ļaudīm sūtītais.)
"Es sajutu dīvainas trīsas," pēc daudziem gadiem raksta Tolkins, "it kā kaut kas manī sakustējās mostoties. Aiz šiem vārdiem atradās kas tāls, pārsteidzošs un brīnumains ... daudz vecāks par pašiem seniem anglosakšiem".
Poēma stāsta par zvaigzni, kas liecina Kristus piedzimšanu, bet Tolkins tic, kašīs rindas nāk no vēl kādas senākas leģendas.
Senangļu valodā "Earendel" nozīmē Ausmas zvaigzni, tas ir, Venēru, bet iepriekš minētās divas rindas iedvesmo Tolkinu uzrakstīt dzejoli par zvaigzni un jūrnieku, kura kuģis lido debesīs. Pirmā "Silmarila" jeb "Silmariliona" leģenda ir radusies.
Jāpiemin, ka pati Viduszeme nav pilnīgi izdomāta zeme. Senie angļi par Middelerthe (Viduszemi) sauca Eiropu. Tolkins ir pamatīgi pārveidojis Eiropas karti, bet pēc būtības tā ir Eiropa. Dienvidu zemes - Gondora (arī Eiropā dienvidos atrodas senās, lielās civilizācijas). Ziemeļi - ledainais novads. Rietumi - tur aiz okeāna plēšas teiksmainas zemes. Austrumi - no turienes Britu salām draudēja briesmas - vikingi, tur Tolkins novieto Mordoru.
Kāpēc elfi ir augumā gari?
Parastais priekšstats par elfiem un fejām - mazas, spārnotas būtnes - šeit neder, jo Tolkins seko senajām skandināvu leģendām, kurās elfi ir varenas būtnes, atpaliekot tikai no dieviem. Eiropā uzplaukstot kristietībai, cilvēki pārstāj ticēt, ka starp viņiem un Dievu ir vēl kādas pasaku būtnes vai, pareizāk sakot, to vietā nāk eņģeļi. Tomēr elfi un fejas neizzūd, tie paliek mazāki. Gluži kā jaunākajās dzīvnieku izcelšanās teorijās, kas apgalvo, ka putni īstenībā ir līdz mūsdienām izdzīvojušie dinozauri.
16. gs. beigās elfi jau kļuvuši pavisam maziņi, galvenokārt pateicoties Viljama Šekspīra darbiem, kura elfus un fejas Tolkins burtiski neieredzēja. Savus elfus viņš veido kā ideālu. Lielus un spēcīgus.

No kurienes radusies elfu valoda?
Reiz, mācoties Oksfordā Tolkins uziet koledžas bibliotēkā somu valodas mācību grāmatu. Šī valoda viņu tā apbur, ka Tolkins meklē vēl kaut ko no tās un atrod ''Kalevalu", kuras teiksmas ir apkopojis filoloģijas students Eliass Lennrots 1830. - 40. gados. Uz somu (un gēlu) valodas bāzes viņš veido elfu valodu kvenju.
Tā nu, līdzās "Beovulfam", "Kalevala" ir vēl viens GP avots. Arī no turienes viņš aizņemas līdzīgus vārdus. "Silmarilionā" darbojas dievs Iluvatars, "Kalevalā"gaisa gara Ilmatara meita rada zemi. Somu eposā dievs-kalējs Ilmarinens izkaļ Sampo - dzirnavas, kas savam īpašniekam maļ miltus, sāli un naudu bez skaita. Taču , tāpat kā varas gredzens, tās nenes laimi, bet gan karu.
Visa mūža kaislība Tolkinam ir jaunu valodu izgudrošana, bet, lai valoda būtu dzīva, tajā ir jāstāsta stāsti.
Tolkins izgudro, ne tikai kvenju. Vēl ir sindarina (tumšo elfi valoda), arī uz somu un gēlu valodu bāzes. Saurons runā tumšajā runā, kas ir vienkārši pretīga. Tolkins izgudro arī alfabetus: tengvaru (tajā iekalts uzraksts uz gredzena) un sirtu - rūnu rakstu, ko kaļ akmenī.

Kā radies vārds "hobits''?
Vispopulārākā versija - Tolkins salicis kopā vārdus "human'' (cilvēks) un "rabbit'' (trusis) - nav īsti pareiza. Tolkis atceras, ka vārds "hobits"viņam ienācis prātā uzreiz. Viņš labojis studentu darbus, bijis garlaicīgi, un, pēkšņi, paši no sevis uzrakstījušies vārdi: ''Zemes alā dzīvoja hobits''.
Tolkina bērni mīlējuši E. E. Vaik-Smita grāmatu "Brīnumainā snergu zeme'' un viņam gribējies radīt ko līdzīgu snergiem. Tajā pat laikā "Hobitā'' Bilbo vietām tiek saukts, gan par trusi, gan par zaķi.
1922. gadā iznāk Sinkēra Lūisa romāns "Bebits", kura varonis - divstāvu Amērikas mietpilsonis - uzsāk riskantas dēkas. Tolkins neiebilst par zināmām asociācijām ar Bilbo.
1970. gadā Oksfordas angļu valodas vārdnīcas izdevēji grib ielikt hobitu vārdnīcā un cītīgi pēta citus līdzīgus vārdus. Ir senangļu vārds "hob" (ciema muļķītis), ir "hobgoblin" (mājas gars). Kāds pētnieks pat atrod 1895. g. izdotu grāmatu, kurā ir teikums: "Visa zeme bija piepildīta ar spokiem, briesmoņiem ... hobitiem, mājas gariem". Taču Tolkins neatceras, ka jebkad būtu lasījis šo grāmatu.
Liidz ar to mineeto graamatu es esmu izlasiijis. Intresantaako atstaastiiju sheit. Gribu beigaas dazhus vaardus uzrakstiit par Tolkina pasaules veesturi. Tolkins ir izgudrojis , ne tikai Viduszemi, bet veselu Visumu - Gaisho Ardu. Taa veesture ir shaada.

Ardas hronologjija.
Pirmssaakumu laikmets. Ainuru muuzika. Ardas radiishana. Valaru un maiaru atnaakshana.
Gaismeklju laikmets. Gaismeklju radiishana. Utumno buuve. Gaismeklju sagraushana un Almarenas izniicinaashana.
Koku laikmets.
Pirmaa eera. Valinoras dibinaashana un Koku radiishana. Rodas eerglji un enti.
Otraas eeras pirmais periods. Valari atrod elfus. Stihiju karsh.
Otraas eeras otrais periods. Melkora savazhoshana. Valaru aicinaajums.Eldamaraa ierodas vaniari un noldori. Tirionas dibinaashana.
Tumsas eera. Angbandas buuve. Balrogu, vilkachu un gigantisko zirneklju paraadiishanaas. Ruukju radiishana.
Zvaigzhnju laikmets.
Pirmaa eera. Elfu, entu un ruukju atmoshanaas. Orku un troljlju radiishana. Stihiju karsh un Utumno krishana.
Otraa eera. Lielais elfu gaajiens. Norgodas un Belegosta dibinaashana.
Treshaa eera. Teleri apmetas Tol-Eressejaa. Alkvalondes dibinaashana. Ruukji atnaak uz Beleriandu.Menegrotas buuve.
Ceturtaa eera. Tengvaras raksta izgudroshana. Orku padziishana no Beleriandas. Melkora atbriivoshana.
Piektaa eera. Melkora atgrieshanaas.Silmarillu izgatavoshana. Koku bojaaeja.Noldoru dumpis un elfu doshanaas uz Viduszemi.
Saules laikmets.
Pirmaa eera. Meeness un Saules radiishana. Cilveeku atmoda. Drakonu radiishana. Kaujas par Beleriandu un Niknais karsh. Melkora padziishana. Angbandas sagraushana.
Otraa eera. Numenoras radiishana. Valaru laasts.Mordoras dibinaashana. Varas gredzena izgatavoshana un nazgulu rashanaas. Palantiru izgatavoshana. Numenoras bojaaeja un Lielaas Izmainjas.
Treshaa eera. Viduszemee ierodas istari. Saurona atgrieshanaas. Rodas hobiti. Gredzena karsh, kas beidzas ar... (skatieties 3. GP graamatas beigaas).
Ceturtaa eera. Elfi aizpeld uz Rietumiem.
Ar visu Gaishaas Ardas veesturi var iepaziities "Silmarillionaa", bet visi "Hobita" un GP notikumi norisinaas Saules laikmeta treshaas eeras beigaas un uzsaak ceturto eeru.
Man tomeer izdevaas sho to atrst par Tolkina teeliem vienaa citaa graamataa.

Elfi (elves).
Viena no Viduszemes briivajaam tautaam. Iluvatara vecaakie beerni.Pirmdzimtie, Iluvatara radiitie, kopaa ar cilveekiem Ainuru muuzikas treshajaa teemaa. Elfi atmodaas Kuivienena liicha krastos zvaigzhnju gaismaa; pirmie vinjus sagaidiija valars Orome un Melkors, kas nozaga dazhus elfus, kurus vinjsh paarveidoja par orkiem. Veel pirmssaakuma laikmetaa elfi sadalaas eldaros - tajos, kas aizgaaja lielajaa gaajienaa un sasniedza Amanu - un avari, kas nepadevaas valaru aicinaajumam un palika Viduszemee. Pirmajaa laikmetaa elfi bija ljoti vareni un kaa liidziigs ar liidziigu ciiniijaas ar Melkoru - Morgotu un vinja sabiedrotajiem Beleriandaa. Tachu gadsimtu gaitaa to vareniiba Viduszemee zuud, vinji tiecas uz Rietumiem un Treshaa laikmeta beigaas gandriiz visi elfi jau ir atstaajushi Viduszemi.
Elfi ir briinishkjiigaakie starp visaam Ardas dziivajaam buutneem. To dzirde un redze ir daudz asaaka, nekaa cilveekiem. Vinji nekad negulj, bet, lai atpuustos, sapnjo nomodaa. Vinji maak sazinaaties bez vaardiem, ar domaam. Visvairaak pasaulee elfi pieluudz Ulmo uudenjus un Javannas zvaigznes, zem kuraam vinji ir modushies. Elfi aizguutneem kraaj zinaashanas unir ljoti gudri. Tieshi elfi ir izgudrojushi abus alfabetus - tengvaru un kirtu. Tie'si vinji iemaaciija runaat entus un izdomaaja laika skaitiishanu. Elfi ir lieli meistari. Eregionas elfi, gvaitimirdaini izkala varas gredzenus, bet Feanors radiija silmarilus.
Pret cilveekiem elfi izturas divejaadi. Pirmajaa laikmetaa elfi viesmiiliigi uznjeema, gan adanus, gan vastakus. tachu peec tam, kad peedeejie vinjus nodod Nirnaetarnoediadas (Milzums asaru) kaujaa, vinji draudzeejas tikai ar adaniem un to peecnaaceejiem. Ir zinaami tikai triis laulaatie paari starp elfiem un cilveekiem: Lutiena un Berens, Elvinga un Earendils , Arvena un ... (uzzinaasiet GP graamatas beigaas).
Elfi nicina ruukjus, gan pagaatnes paaridariijumu deelj, gan ruukju mantkaariibas un stuurgalviibas deelj. Savukaart, ruukji uzskata visus elfus par pljaapaam un liekeezhiem.
Vecums elfiem nedraud, vinji mirst tikai no naaviigiem ievainojumiem vai gruutsirdiibas. Naavee elfi zaudee tikai kjermeni hroa, elfu dveesele dodas uz Mandosa mirusho valstiibu. Peec pasaules gala elfi pievienosies ainuriem otraas muuzikas skanjaas.
Pashi elfi sevi sauc par kvendi - runaajoshajiem.

Enti (ents).
Dziivie koki, citu koku gani un aizbildnji. Atmodaas kopaa ar elfiem. Izskataa ir kaut kas videejs starp koku un cilveeku. Liidzinaas vairaak tai koku sugai, kuru apruupee. Enti dziivo ilgi un nogalinaat tos ir gruuti, jo tiem ir ljoti bieza aada (miza). Ja nu vieniigi ar uguni. Enti domaa ilgi, bet , leemumu pienjeemushi, darbojas aatri. Paartiek no uudens un iipashas pastas. Entiem ir sava valoda, tachu parasti vinji lieto kvenju.
Viduszemes pirmajaa laikmetaa enti klejoja pa Beleriandu un Austrumu zemeem, paliidzot ciinjaa pret Nogrodas ruukjiem, kas izpostiija Menegrotu. Otraa laikmeta saakumaa enti un entienes sadalaas: enti paliek mezhos, entienes dodas paaei Anduiinai uz Bruunajiem liidzenumiem, kur apruupee kruumus, zaales un ziedus. Entienes iemaaca cilveekiem kopt zemi, tachu Otraa laikmeta beigaas vinju daarzus izniicina, bet vinjas pashas pazuud. No taa laika enti vinjas veltiigi meklee. Treshajaa laikmetaa entus var sastapt tikai Fangornas mezhaa. Taalaakie entu darbi ir aprakstiiti GP.

Zini, paldies, ka iepostoji. Es tieši domāju to grāmatiņu pa 5 latiem pirkt vai nē. Tur rakstīts viss, kapēc Tolkens izdomāja kaut ko tā nevis savādāk. Cerams, ka šī grāmatiņa vēl nebūs izpirkta.

Man gan liekas, ka Sarumans ir maiars, kas palīdzēja Melkoram. Istari jau ieradās 3ā Age sākumā, a Sarumans jau pirmstam tusēja tur.

Kas tad izniicinaaja Almarenu? Melkors? Un kas vinu pirmais savazoja?

Viesi - tu jauc Sarumanu ar Sauronu. Sarumans ir Istari (jeb gudrais, jeb Wizard, kas ir burtiskais Istari tulkojums anglju valodaa, pienjemot ka "wizard" radnieciigs vaardam "wise", mazaak saistot sho vaardu ar magiju)
Visi 5 Istari protams ir maiari, visi maiari un valari ir ainuri... Istari ir mazaakaa vieniiba.

Savukaart Saurons tieshaam Viduszemee bija jau krietni pirms tam.

Saakotneeji gan Saurons gan Sarumans "kalpoja" vienam un tam pasham valaaram, kura vaardu shobriid neatceros, bet tas bija Kaleejs. Veelaak Melkors (varenaakais no valaariem, tomeer ne varenaaks par visiem paareejiem kopaa) Sauronu "sabojaaja", paarvilinaaja savaa pusee, ja taa var izteikties.

Nav izsleegts, ka Sarumans vispaar pabija viduszemee arii pirms Istari ierashanaas - Katraa zinjaa Gendalfs (gan ar citu vaardu... ja nekljuudos - Orodruins) viduszemee starp elfiem dziivoja arii krietni pirms 3. laikmeta.

Graamatinjas vietaa var izmantot arii: Encylopedia Arda

Nu Orodruins it kaa buutu vulkaans Mordoraa, kur tika izkalts Gredzens

Šeit droši vien ir domāts Olórin nevis Orodruin. Cik es saprotu, visi Istari ieradās ME trešā laikmeta pirmajā tūkstošgadē un Saruman jau tad bija viņu līderis. Tie, kas ieradās ZR rajonos bija pieci Istari: Saruman, Gandalf, Radagast, Alatar un Pallando.
'Kalējam' vārds bija Aulë

*izjūt dziļu cieņu pret ilu, kurš nenoslinkoja visu šito sadrukāt kompī*
Es nemaz nezināju, ka Ardas vēsture ir TIK sena!!! Man likās Dark Years apzīmē kaut kādu pirmo ēru, bet ne jau citu laikmetu!
......Jāizlasa Silmarillions....

Es arī izlasīju šo grāmatu, un iesaku arī citiem - tur viss ir aprakstīts cilvēcīgā angļu valodā, viegli saprotams. Btw, no tās pašas sērijas ir arī grāmata par HP (pēdējā laikā gan neesmu vairs redzējusi)

Paldies par sho info-baigi interesanti! buus man arii taa graamatinja jaapameklee,lai vareetu visu riktiigi izstudeet

Ils tu patiesi esi ļoti pacenties........
Bet es, ja drīkst, iemetīšu tavā un citu dārziņā akmentiņu........
Es neesmu šo grāmatu lasījis, bet tas nenozīmē, ka visu šao informāciju nevar izsecināt tā pat.......
Saprotiet, ja jums draugos būs bibleotēks un konkrētās grāmatas par vajadzīgo jomu[šai gadījumā domātas grāmatas par Eiropas tautu mitoloģiju, pasakām, literatūru un valodām utt.], tad analīze un izpratne par grāmatām nāks pati no sevis.....

Jebkurā gadījumā esw noņemu cepuri jūsu priekšā, jo lielākā daļa cilveku, kas izlasījuši LOTR ar to arī aprobežojas........
[es atvainojos, ja kādu esmu aizvainojis]

Paldies, ils! Traki interesanti! Varbūt vēl kādam kādi jaunatklājumi LOTR sakarā?

Nū, ja gribam būt piekasīgi, enti gan atmodās pēc elfiem.

Elfi nīda rūķus tamdēļ, ka rūķi nomušīja Elu Tingolu, Menegrotas valdnieku un nolīdzināja līdz ar zemi viņa Menegrotu. Ar to arī izskaidrojams Keleborna naids, Elu Tingols bij' viņa vectēva brālis (personīgs naids tātad arī).

Ā, un starp citu Nerimša (Strider) sākumā bija hobits koka tupelēs.
Un iznīcināt gredzenu devās pats Bilbo.