Pirms pāris nedēļām populārais Harija Potera vortāls MuggleNet apvienojās ar ikgadējo Harija Potera konferenci, kuras nosaukums šogad ir Portus 2008, lai uz interviju aicinātu Džimu Deilu — aktieri, kas ir ierunājis Harija Potera grāmatu ASV versijas audio formātā.

Pēc septītās grāmatas savā pirmajā intervijā Džims Deils dalās ar saviem iespaidiem attiecībā uz pēdējās filmas sadalīšanu divās daļās, kā arī par poterfilmām un grāmatu adaptācijām vispār. Stāsta par dažādo balsu radīšanas un grāmatu ierunāšanas procesu. Intervijā uzzināsi, kādas ir viņa attiecības ar britu ierunātāju Stīvenu Fraju, ilustratori Meriju Grenprē, aktieri Ričardu Harisu (Dumidors), pašu Roulingu. Ko aktieris domā par poterfaniem, un ko par Poteru domā viņa bērni un mazbērni. Kā attīstījusies Džima Deila karjera, un pie kādiem vēl projektiem Deils strādā vai plāno strādāt tuvākajā nākotnē. Kā arī atbild uz dažiem balss pasta jautājumiem un pastāsta daudz ko citu.

Intervija tiek piedāvāta divās daļās: viena — MuggleNet "Vientiešraides" ietvaros, otra — Portus 2008 ikmēneša ieskata ietvaros (ja nelieto iTunes, izmanto saiti šajā lapā).

Esmu iecerējis Kurbijkurnē publicēt intervijas tulkojumu latviešu valodā, bet, tā kā intervija kopā ilgst apmēram divas stundas, būtu pateicīgs, ja vēl kāds vai kādi nāktu palīgos. (Citādi tulkojums varētu parādīties jau nākamgad ap šo laiku. :)) Tālāk vari izlasīt jau iztulkoto intervijas sākumu. (Ja pamani kādas kļūdas, lūdzu, ziņo man par tām ar privāto ziņnesi!)

--------------------------------

— Šeit profesore Maksūra. Sveicinu jūs visus "Vientiešraidē" un ceru, ka jums patiks… Dobij! Dobij, panāc šurp! Šeit! Dobij!
— Jā… Nu, es tikai gribēju pateikt, cik ļoti priecīgs esmu jums visiem pieteikt "Vientiešraidi". Paldies! Paldies!

< "Vientiešraides" vadītāju ievads. >

— Mums nu ir pievienojies Džims Deils, Harija Potera grāmatu ierunātājs ASV. Deila kungs ir aktieris, Tony balvas ieguvējs, un jūlijā viņš mums pievienosies Portus konferencē, jo viņš varētu šo to zināt par Harija Potera lietām. Sveiki, Deila kungs!

— Sveiki, priecājos būt kopā ar jums!

— Ir lieliski būt šeit ar jums un dzirdēt to balsi! [Smejas.]

— Jā. Ir mazliet sirreāla sajūta to dzirdēt ārpus audio grāmatām.

[Smejas.]

— Sāksim šīsdienas jautājumus ar svaigākajiem jaunumiem. Nezinu, vai esat to dzirdējis, bet ir izlemts pēdējo filmu sadalīt divās daļās. Vai esat par to dzirdējis?

— Jā, es par to lasīju. Zināt, vienīgā lieta, kas man nepatīk attiecībā uz filmām, ir… Zināt, ja stāsts ir uzrakstīts ekrānam, tam ir sākums, vidus un beigas ar visiem personāžiem. Ja ņemat jau esošu stāstu, kas, ja to noklausāties vai izlasāt, aizņem 27 stundas, un mēģināt to saspiest divu stundu filmā, jūs noteikti zaudējat, pirmām kārtām, pašu saturu, un arī vidi un personāžus. Manuprāt, vienā no filmām bija zuduši 60 personāži, tāpēc ka bija nepieciešams tik ļoti apgriezt stāstu.

Tātad tas ir skumji. Bet, ja viņi grasās taisīt divas filmas, tad mums vismaz būs dota iespēja saredzēt un sadzirdēt mazliet vairāk stāsta un papildtēlu, kas stāstā ir. Esmu ļoti apmierināts, ka viņi ir tā izlēmuši.

— Un to arī producents Deivids Heimans teica, – ka viņi vēlas dot pēdējai filmai vairāk no tā, kas tai pienāktos, un šis bija vienīgais ceļš, kā to izdarīt.

— Jā, tieši tā. Zināt, ja viņi katrai filmai dotu to, kas tai pienākas, katra filma būtu kādas 10 stundas gara.

[Smejas.]

— Tas tiesa.

— Ko jūs domājat par filmām kopumā? Pavisam īsi, pirms mēs sākam ar grāmatu jautājumiem.

— Nu, faktiski tas, ko es tikko jums pateicu, arī ir tas, ko es domāju. Ja kaut kas ir uzrakstīts ekrānam, tā ir viena lieta. Ja kaut kas ir uzrakstīts, lai to lasītu vai klausītos, un tad tiek adaptēts ekrānam, tik daudz kas no satura noteikti tiek zaudēts. Kad Dž. K. Roulinga apraksta kādu ainu, tas var aizņemt veselas divas lappuses, un jūs kopā ar viņu dodaties ceļojumā apskatīt, kas tā ir par darbības vietu, kāda tā izskatās. Zem katra akmens, ko viņa paceļ, ir kaut kas, kam pievērsties, ko novērtēt, saprast.

Bet, kad to pārnes uz filmu, šo vienu ainu varbūt var vērot tikai pāris sekundes, līdz sākas nākamā. Šīs ir tās lietas, kuras tiek zaudētas, kad notiek adaptācija ekrānam. Tiek zaudēts patīkamais paņēmiens, ar ko rakstnieki nodod aprakstu.

— Jā, ļoti interesanta atbilde. Tagad mazliet vairāk par filmām. Ja jums piedāvātu lomu, kuru jūs ņemtu? Kuru izvēlētos, ja varētu paņemt jebkuru?

— Es nezinu, manā vecumā… Pirms daudziem, daudziem gadiem es droši vien ņemtu Dobiju vai kaut ko tādu. [Visi smejas.] Man ir garš deguns, zināt… Lai gan es būtu par garu. Bet vispār es droši vien izvēlētos Dumidoru.

Nepatīkamā lieta ir… Zināt, Ričards Hariss dažus gadus spēlēja Dumidoru, un viņš stāstīja, ka pēc vienas, divām filmām tu attopies sēžam uzņemšanas laukumā nedēļām, nedēļām ilgi, neko nedarot. Un viņam kļuva garlaicīgi.

— Jā, un jūs to negribētu.

— Tā kā jūs ierunājāties par Ričardu Harisu – kādas attiecības jums bija ar nelaiķa aktieri?

— Mēs bijām draugi. Mēs kopā piedalījāmies filmā… Kur tas bija… Budapeštā – mēs satikāmies Budapeštā. Un es tēloju filmā, ko sauca Kuprītis – tā bija ar Mendiju Patinkinu un arī ar Salmu Heijeku. Un mēs tur uzturējāmies daudzas, daudzas nedēļas, un mums ar Ričardu bija daudz brīvā laika, tāpēc mēs to pavadījām kopā. Un es viņu iepazinu un sapratu, ka viņš ir viens no jaukākajiem aktieriem, ko varētu satikt.

— To ir patiešām patīkami dzirdēt. Liekas, ka viņš varētu būt tāds cilvēks…

— Pilnībā. Tāpat lielisks dziedātājs.

— O, tiešām?

— "Makartūra parks" – tā brīnišķīgā dziesma. Viņš ieskaņoja "Makartūra parku". Tā ir viena no manām mīļākajām dziesmām, un es nespēju noticēt, ka satieku cilvēku, kurš šo dziesmu izpilda. Es biju fans, es biju liels fans.

— Labi, pievērsīsimies tagad mazliet pašām grāmatām! Tātad, Deila kungs, kā jūs tikāt izvēlēts šim darbam?

— Lūdzu, sauciet mani par Džimu! Lūdzu, vairs ne…

[Smejas.]

— Labi, Džim. (Viņi man lika tā teikt. [Smejas.]) Tātad – jums to piedāvāja, vai jūs to dabūjāt, kad pieteicāties šim darbam?

— Nu, acīmredzot viņi… Pēc tam teica, viņi stāstīja, ka esot meklējuši kādu, kurš varbūt varētu ierunāt dažas balsis. Un cilvēku, kurš mēģināja atrast īsto ierunātāju, sauca Tims Ditlers. Un Tims bija padzirdējis, ka aktieris Džims Deils ir tēlojis mazbrodvejas tipa teātrī izrādē Ceļojumi ar manu tanti. Tā bija populāra filma ar Megiju Smitu kā māsasdēla tanti – pirms daudziem, daudziem gadiem.

Un viņam bija pateikts, ka lugā runājuši trīs aktieri. Visi, apģērbti vienādās drēbēs, ar vienādām ūsām un vienādām frizūrām, tēlojuši pavisam trīsdesmit trīs dažādus personāžus – sievietes, bērnus, ārzemniekus – zināt, ar dīvainu akcentu – neticamus… policistus un ļaundarus. Un viņš nodomāja – lieliski, un nolīga mani lasīt Hariju Poteru.

Un tad viņš atklāja, ka Džims Deils bija tēlojis tikai māsasdēlu un tanti… [Visi smejas.] Un trīsdesmit vienu lomu bija savā starpā sadalījuši pārējie aktieri. Tā ka darbu es patiešām dabūju maldīga priekšstata dēļ [visi smejas], bet esmu ar to ļoti apmierināts.

— Tāpat arī mēs.

Mani neinteresē ne Džims Deils, ne viņa bērni vai mazbērni, ne viņa tulkojumi. No viņa ķērkstošā tulkojuma var novīt ausis - brīnos, par ko viņš ir tik ļoti atzīts.