Gaļinas Mazanovas raksts no avīzes "Sekretnije materiali 20 veka" Nr.7. Izmantoti žurnāla
"Stern" materiāli.

Viņa ir viena no pašām lasītākajām un cienītākajām autorēm. Viņas grāmatu kopējā tirāža
pārsniedz 100 miljonus eksemplāru. Viņas vampīru romāni ir kā drūmi un krāšņi gobelēni,
kas noausti no vēstures, ticības, filosofijas, reliģijas, kur fantastiski mijas redzamais un
pārdabiskais, bet varoņi izpleš fizisko pasauli aiz mūsu uztveres robežām. Viņa ir izgudrojusi
apbrīnojamu personāžu - vampīru-eksistenciālistu...

Meitena vārdā Hovarda.

Enna raisa piedzima 1941. gada 4. oktobrī Jaunorleānā, Luiziānas pavalstī. Viņa bija otrā no
četrām meitām Hovarda un Ketrīnas Allenas O'Braienas īru-amerikāņu ģimenē.
Piedzimstot māte viņai deva dīvainu, vīriešu vārdu, tādu pašu kā tēvam - Hovards.
"Mana māte bija mazliet čigāniete, nedaudz ragana, nedaudz ģēnijs un noteikti - ģeniāla
skolotāja." Un bez tā vēl cieta no alkoholisma.
Varbūt, ka viņa gribēja, lai neparastais vārds padara arī meitas dzīvi neparastu. Taču, kad mazulīti
aizveda iestāties sieviešu katoļu skolā, uz jautājumu: "Kā tevi sauc?", viņa atbildēja: "Enna".
Ketrīna neiebilda.
Tā šis vārds palika viņai uz visu dzīvi...
Māte nomira, kad Ennai palika 15 gadi. Tēvs apprecējās otrreiz un pārveda ģimeni uz Teksasu,
uz Ričardsonu - Dallasas priekšpilsētu.
1959. gadā Enna pabeidz skolu un iestājas Teksasas sieviešu universitātē, kur gada laikā
pabeidza divus kursus
Vēloties brīvību un seksuālos piedzīvojumus, meitene atsakās no katoļu ticības, pārbrauca uz
Sanfrancisko un apmetās hipiju rajonā - Heitešberijā. Taču savās atmiņās viņa sauc sevi par
"pilnīgi konservatīvu personu" un stāstīja, ka "Ešberijā, kur visi smēķēja zālīti un dūrās, es caurām
dienām klabināju uz rakstāmmašīnas".

Nemirstība meitai.

1961. gadā viņa iziet pie vīra, dzejnieka Stena Raisa. Viņi mācījās kopā skolā un viņš bildināja
viņu ar... telegrammu.
Viņi dzīvoja kopā Heitešberijā, abi mācījās Sanfrancisko universitātē. Viņš - politiskās zinātnes,
viņa - rakstniecību.
1966. gadā viņiem piedzima meita Mišela.
1969. gadā viņi pārceļas uz Berkliju un šeit Enna uzraksta stāstu "Intervija ar vampīru", ar kuru tad
arī sakas viņas slava...
1972. gadā Enna iegūst mākslas maģistra diplomu - un zaudē piecgadīgo meitu, kas mirst no asins
vēža. No tā laika asinis kļūst par Ennas apmātību.
Asinis, nāve, vientulība variē katrā no viņas vampīru romāniem, bet mirušajai meitai viņa dāvina nemirstību
bērna-vampīra tēlā romānā "Intervija ar vampīru".
Taču gotiskie romāni neatnes viņai mierinājumu un Enna kopā ar vīru Stenu uz ilgiem gadiem gremdē
bēdas alkoholā.

Velni, raganas, vampīri.

Savu agrīno stāstu viņa bija parvērtusi romānā. Tas iznāk izdevniecībā "Knopf" un kļūst par pirmo no
"Vampīru hronikas" romānu sērijas. Šī sērija atnesa Ennai raisai vispasaules slavu un gigantiskas
tirāžas.
Nākošā grāmata - "vampīrs Lestats" - atnesa viņai avansu 100 000 dolāru.
Dīvaini varoņi ar viņu mainīgo, biseksuālo mīlu ārpus dzimuma, atmosfēras drūms jūtīgums un barokāls
krāšņums radīja "Vampīru hronikām" lielu piekrišanu.
Romāni iznāca viens pēc otra: "Lestatam" sekoja "Nolādēto karaliene", "Memnoks-sātans", "Pandora",
"Vampīrs Armands", "Vampīrs Vittorio", "Asinis un zelts"...
1978. gadā Ennai piedzima dēls Kristofers...
Bez vampīru romāniem Enna Raisa ir sarakstījusi vēl daudz ko citu: triloģiju "Meiferas raganas", erotiskus
romānus ar pseidonīmu Anna Remplinga (goda izrādīšana aktrisei Šarlotei Remplingai, kuras daiļradi
viņa cienīja). Bija vēl romāni ar sadomazohistisku ievirzi ar pseidonīmu A. N. Roklora. taču neviens no tiem
neguva tādus panākumus kā "Vampīru hronikas".

Turpinājums sekos.

Iluzions.

Stāsts par melanholisko vampīru Lestatu de Liankūru izpelnijās pat veselas divas
ekranizācijas - 1994. un 2002. gadā.
Pirmā, ar lieliskiem aktieriem - Toms Krūzs, Breds Pits, jaunā Kristīne Dansta Klaudijas
lomā, Antonio Banderass, Kirstena Dansta, Kristians Sleiters - kļuva par žanra klasiku.
Eltons Džons uzrakstīja filmai dziesmu "Mēness virs Burbonstrītas".
Taču otrā ekranizācija, kurā bija patvaļīgi sajauktas otrā un trešā grāmata ar dažām
lietām no "Nolādēto karalienes", ar Stjuartu Taundsendu un dziedātāju Amāliju no publikas un
kritiķu puses tika uzņemta vēsi.
Lestats pārceļoja uz teātra skatuvi kā mūzikls "Vampīrs Lestats" ar Eltona Džona un Bērnija
Topina dziesmām.
Daudzas gotu stila grupas iedvesmoja Ennas raisas romānu varoņi.
Stens kļuva par mākslinieku...

Koma pēc laulībām.

Raisi atgriezās Jaunorleānā.
Vai nu atgriešanās pie savām saknēm nospēlēja kādu lomu, vai arī atmiņas par ķecerīgajiem
sacerējumiem jaunībā, Enna paziņoja, ka atgriežas Romas katoļu baznīcas paspārnē.
Simtiem dīkdieņu bija sapulcējušies pie viņas savrupmājas, lai paskatītos kā Enna Raisa
dosies uz messu.
Pēc 37 gadiem, kas bija nodzīvoti ar Stenu civīlā laulībā, viņa pieprasīja laulības baznīcā.
Trešajā dienā pēc kāzām vampīru karaliene iekrita diabetiskajā komā un pārdzīvoja klīnisko
nāvi. Atkal asins lāsts!..
Pēc četriem gadoem Stens mirst no audzēja smadzenēs. Un viss izmainās...

Portrets uz melna pārklāja.

"Uz āru? Maksimums uz piecām minūtēm!
Enna Raisa novietojas uz melna pārsega, ar kuru fotogrāfs ir drapējis viņas sofā, - it kā gribētu
saplūst ar šo melno audumu. Vai arī šī tumsa materializējas tieši no tumsas viņas galvā?
Kāpēc viņa negrib pamest savu bungalo?
Vai šī modernās šausmeņu literatūras karaliene ir kļuvusi tik līdzīga savu vampīru romānu būtnēm -
ēnām, kas ar pirmo dienas gaismu riskē izzust?
Vai arī tā ir sātaniskā cena, ko nākas maksāt par trakajiem tirāžiem - 100 miljonu eksemplāru?"
Ar tādu efektīgu pasāžu žurnāla "Stern" korespondents sāk savu "Interviju ar..." Nē, teikt
"vampīrieni" būtu par traku.
Un viņš turpina jau ar mazāku patosu: "Nē, tālāk tā neies. Jāpaskatās cītīgāk uz šo atturīgo, paveco
dāmu. Viņas nopietnajā aurā visi mīti par viņu sabirst pīšļos.
Viņa negrib iznākt laukā no sava klimatizētā bungalo tāpēc, ka ir slima ar diabetu un baidās karstuma:
tur, ārā - palmspringsā ar neizturamu temperatūru 43,9 grādi pēc Celsija.
Karstums ir aizgaiņājis no ainavas visas krāsas. Zaļš tikai ap mauriņa laistāmiem krāniem un arī tur
tikai stingri dozētās devās.
Savos romānos viņa mēģināja izpētīt problēmas, kas zināmas viņai no savām bērnības dienu mesām
- labo un ļauno, nāvi un nemirstību. Taču bez Dieva līdzdalības.
Taču tik un tā no katras viņas grāmatu barokālās dekorācijas detaļas redzams, kā viņa sajūsminās
par katolicismu ar tā Viduslaiku krāšņumu.
Pat smagais kristāla trauks, kurā viņa pasniedz viesim limonādi, varēja kalpot Lestatam de Liankūram,
lai baudītu asinis no īpaši sekmīga gada ražas.
Kopā ar saviem vampīriem Enna devās pasaulē bez Dieva, piepildot tukšumu ar ar dekadences
greznumu. Taču spēcīgāka par asins alkām, viņas melanholiskajiem nakts radījumiem ir ilgas pēc
jēgas, pēc kaut kā zaudēta.
Viņas filozofējošie nemirstīgie ir aizņemti ar to pašu, ar ko viņu radītāja.
Pat par saviem dīvainajiem varoņiem viņa saka: "Kad jūs rakstiet grāmatas par labo un ļauno, nākas
atgriezties Renesansē pēc figūras, kas ir tik pat varena kā Dievs vai Sātans."

Turpinājums sekos.

Kurvītis Tumsas valdniekam.

Pievērsusies tēvu ticībai, viņa uzraksta vēl pārīti trilleru, izdzenot savus vampīrus cauri
visai absurdiem piedzīvojumiem.
Taču viņas romāni pārstāja patikt faniem. tos atzina par pārblīvētiem, pārāk aprakstošiem.
Visai niknā paziņojumā amazon.com viņa atbildēja visiem, ka "vampīru cikls" ir beidzies:
"Hroniku vairs nebūs un - paldies, Dievam!"
Atsakot Tumsas valdniekam, Enna nosolījās atkal atgūtajam Dievam, ka vairs nerakstīs
ne rindiņas, kas nebūs slavas dziesma Viņam. Nemirstīgie bija miruši uz visiem laikiem.
2005. gadā Raisa pārsteidz visus ar pirmo no četriem romāniem, kas pārstāv Jēzus Kristus
"autobiogrāfiju".
Jau pats par sevi šāds drebuļus uzdzenošo romānu meistares gājiens ir visai pārsteidzošs.
Taču vēl vairāk pārsteidz Raisas stila radikālā maiņa.
No jauna bija dzimusi, ne vien kristiete, bet arī rakstniece. Smaga vampīriska kiča karaliene
bija sākusi runāt klasiski skaidrā, stingrā valodā.

Vecs stāsts ar jauniem vārdiem.

"Jēzus Kristus" stāsta par Mesijas jaunību, skatītu septiņus gadus veca bērna acīm.
Ar zinoša cilvēka roku Raisa rekonstruē Izraēlas ikdienas dzīvi pirms 2000 gadiem un reālistiski
izseko kā kā bērns pakāpeniski uzzina par savu nezemes izcelsmi un visvarenību.
Bet vai varonim obligāti ir jābūt visvarenam?
"Ak, jā! Dzīve pastāvīgi mums dod iemeslu varonīgai cīņai. Mūs pārbauda. Tikai ar varonismu
var uz to atbildēt, tikai tā ir pareizi..."
Parasti cilvēki neizsauc viņas interesi.
"Par viņiem lai rūpējas Džons Apdaiks... "
Lai kā viņa cienītu varonību, no efektu medīšanas viņa atsakās.
Svētā ģimene slēpj no sava dēla viņa dievišķo izcelsmi, lai aizsargātu viņu. Romāns riņķo ap šo
noslēpumu, kuru Kristus pakāpeniski atklāj.
Ar vienkāršiem vārdiem raisa atkal izstāsta vienu no pasaules literatūras vēstures pašiem
neparastākajiem stāstiem.

Nobeigums sekos.

Viņa ir mana iemīļotākā rakstniece un paldies par tik plašu informāciju. Annas (vai Ennas?) grāmatas patiešām ir īsts brīnumdarbs, bet es neteiktu, ka tie ir tik ķecerīgi, asiņaini un tumši, kā varētu izklausīties kristiešiem, piemēram, šie darbi tomēr ir domāti tāda žanra cienītājiem; tie ir drīzāk gan neparasti, filozofiski un veidoti tā sakot "ar vampīra acīm un jūtām", it kā pārkāpjot cilvēka uzskatu robežas. Es iesaku izlasīt viņas darbus, it īpaši "Lestat, the vampire", tas noteikti ir mans pats mīļākais viņas veidotais tēls.

Šeit rakstīts, ka viņa ir pievērsusies katoļticībai, tas šķiet mazliet neiespējami, pēc tām apbrīnojamām nekristīgajām un tomēr nesātaniskajām atziņām, kuras viņa izteikusi vampīru hronikās, bet es labprāt izlasītu arī viņas jaunāko grāmatu. Šā vai tā viņas pasaule ir īpaši dziļa un apbrīnojama, arī tāpēc, ka gaismas un tumsas tēmas viņa prot tik prasmīgi apvienot, it kā tās atsevišķi nemaz nepastāvētu. Un raksturus veidot tik niansētus un savdabīgus, ka nemaz nevar no viņas grāmatām atrauties.

Bet:
"Interviju ar vampīru" viņa rakstījapēc savas meitas nāves. Un šī grāmata un Klaudijas raksturs tapa dusmās par viņas nāvi.
To viņa man atbildēja pati, jo būtībā Anna Raisa nemaz nav nesasniedzama un labprāt atbild savu darbu cienītājiem.

Liekas, viņas stils vienmēr atbilst viņas romānu atmosfērai. Karstajā Luiziānā viņas vampīru proza ziedēja ar tropiskiem ziediem, bet jaunais, skopais stils bija it kā lasītāju priekšā esošās Svētās Zemes tuksneša izkaltēts.
Ainava, kuru rakstniece izvēlējās par savu jauno dzimteni, lieliski atbilst viņas bībeliskajam sižetam.
Tikai dažas jūdzes uz ziemeļrietumiem no Palmspringsas „Džošuā koki” ceļ pret debesīm gluži kā lūgšanā savus lauzītos, sausos zarus.
„Šeit patiešām viss izskatās kā Jordānas ielejā...”

Klosteris ar baseinu un kondicionieri.

Korespondents turpina savu izprašņāšanu.
Vai savā bungalo viņa jūtas kā vientuļniece tuksnesī?
„Jā, tas ir kaut kas līdzīgs klosterim ar kondicionieri”.
Jaunorleānā viņa dzīvoja ekstravaganti, šeit – gandrīz nekur neizejot. Tikai uz svētdienas mesu.
Sarunas laikā aiz panorāmas loga lidinās kolibri, pielido ziediem un dzer nektāru. Ārpusē – dzīve, iekšpusē – tās izprašana.
Mērķtiecīgi kā abate Enna Raisa kustās pa māju.
Uz sienām Stena liesmojošās gleznas.
Viņas soļos gandrīz nedzird uz grīdas spīdošajām marmora plāksnēm un biezajiem paklājiem. Viņa tik viegli slīd pa terasi, kas nav brīnums tik miniatūrai sievietei – augums 157 cm -, ka liekas – viņa tikpat viegli spētu noiet pa sava baseina debesu zilgmi.
Šeit ir kluss. Ēdieni tiek pasniegti zem sudraba vākiem, arī klusumā.
Mierīga miljonāres dzīve.
Bungalo iepretīm dzīvoja Frenks Sinatra...
Vai šis bagātnieku geto nav pretrunā ar jūsu uzticību nabago Dievam?
„Jā, tā tas ir. Evanģelijā rakstīts: „Atdod visu, kas tev ir un ej ar mani”. Bet es baidos no tā. Es baidos, kad tad vairs nevarēšu rakstīt...”
Cik daudz Raisa ziedo savai ticībai? Vai viņa atteiksies no savu iepriekšējo romānu svelmīgā jūtīguma? Vai nākošajos romānos rakstīs par pieaugošā Mesijas seksualitāti?
„Kā ortodoksāla katoliete es ticu, ka Jēzus dzīvoja bez grēka. Man svarīgi parādīt, ka tāda dzīve ir iespējama. Īpaši pēc Dena Brauna grāmatu iznākšanas...”
Vai viņa jau ir sasniegusi tādu vecumu, kad kļūsti augstāka par seksu?
„Diemžēl, nē”, viņa nopūšas.
Runājot to, Kalifornijas miljonāre-mūķene-vientuļniece met ilgu, kaislīgu skatienu, kas it kā runā: „Katram ir jāsagrēko, lai Pestītājs varētu glābt mūs no tā”.