Visiem, kas ir lasījuši Poterus no sākuma līdz galam, ir ļoti labi zināms, cik paniski Voldemorts baidījās no nāves. Galu galā viņš centās no tās izbēgt ar Filozofu akmens, horkrukstu un ar vienradža asiņu palīdzību. Varbūt ar vēl kaut ko, kas grāmatā nemaz nav pieminēts...

Bet tad piektajā daļā Harijs runāja ar Gandrīz-Bezgalvas Niku, un Niks pieminēja, ka ir baidījies no nāves, tādēļ palicis kā spoks.

Bet kā ar Voldemortu? Kādēļ viņš neatgriezās no aizkapa dzīves kā spoks?

Jeb varbūt Roulinga nebija vienkārši par to iedomājusies, vai varbūt, ja dvēsele ir bijusi sadalīta tad to nemaz nevar izdarīt?

Kā jums liekas?

nu man spoks vienmēr šķitis tāds kā dvēseles nospiedums. pieļauju, ka tik saārdītai dvēselei vienkārši nav iespējas neko tādu darīt. nevar jau īsti palikt nekas.

viņš tomē rkau tkā dživoja un eksistēja. tad jau kaut vai nedaudz, bet tomēr kaut kam būtu vajadzējis palikt... viena no dvēseles daļām bija viņā, bet vai tā ir biejusi ietiekami, lai izveidotos spoks? man liekas, ka varbūt tas būtu varējis notikt...

Tiessi taa! Tas viss ir saistiits ar dveeseli, un Voldemortam taadas naw! (:

Tas sīkais ķēmiņš bez saprāta bija Voldija atlikusī dvēseles daļa ( tā, kas viņa ķermenī palikusi). No tādām spoki nerodas (par laimi ^^ )

vinsh vareeja kljuutu par siiku spocinju, vai pat poltergeistu. ja ts siikais beebis bija tieshaam Voldemorts, tad vinsh VAREEJA atgriezties kaa spoks!

Par šito bija runāts jau kādā citā pavedienā...

Nu ja, lai rastos spoks, jābūt burvim. Tas ir teikts.
Bet kā liekas, tad ir jābūt arī dvēselei. Normālai dvēselei.
Kāpēc? Jo kā jau norādija, Voldija baiļu dēļ spokam vajadzēja rasties.
Bet tas neradās. Tātad vienīgais loģiskais izskaidrojums - ar astotdaļu voldija dvēseles atlikuma nepietiek lai rastos spoks.
Viss.

PAts loģiskākais no izskaidrojumiem protams ir tas, ka Voldemorta dvēsele bija tik ļoti sašķaidīta, ka spoks nemaz nebija spējīgs izveidoties.
Otrs iespējamais variants ir tāds, ka Voldemorta bailes no nāves bija tik izmisīgi lielas, ka viņš baidījās arī atgriesties atpakaļ, jo dzīve spoka ķermenī viņam šķita esam vēl sliktāka par nāvi.
Vēl viena iespēja, ka viņa grēku nasta bija tik smaga, ka pat bailes no nāves nespēja viņu atgriezt atpakaļ no elles

Nekur jau īsti nav rakstīts, ka viņš nekļuva par dīvainu rēgu kaut kur mežā. Pilī citi spoki diez vai viņu būtu laiduši. Tomēr man ticamāka šķiet doma, ka ar saārdītu dvēseli, kā te jau tika sacīts, spokam nepietiek. Man šķiet, ka tam dīvainajam sīcim, kas bija Voldemorta dvēsele, jau vairs nebija īstas gribas vai apziņas. Līdz ar to pēc nāves tur nekas paliekošs nevarēja iznākt.

Kāda jautrība
nevar saprast vai jūs par to runājat kā par roulingas pasauli vai hipotētiski kā par dvēseli un spokiem vispār.
par spokiem es neko nezinu toties ir skaidrs ka dvēseli nav iespējams sadalīt. patiesībā tas ko viņš ir sadalījis ir tā otra būtnes daļa, kas nav dvēsele (un nav ķermenis) tādējādi viņam arī ir tik grūti saskatīt savu dvēseli un viņš apzinās no tās ļoti mazu daļiņu- starp citu gluži tāpat kā gandrīz visi mēs kas te pļāpājam. tieši mēs esam tie sadalītie un tādā ziņā tieši tas arī vienīgais ļaunums pasaulē- un ņemot vērā, ka sastopams ik uz soļa- tas tiešām ir gluži parasts. kaut gan roulinga apgalvo ka voldijs esot aizgājis "tālāk par parasto ļaunumu". nu tas ir vnk efekta pastiprināšanai, domāju ka jebkuram tas ir skaidrs. cilvēki alkst pēc kaut kāda milzīga ļaunuma.
bet runājot par to kāpēc viņš nekļuva par spoku- tas taču ir pašsaprotami. kāda no tā jēga- kā spoks viņš nespēj neko izdarīt- vienīgā iespēja būtu runāt. protams tādā veidā va panākt itin daudz bet nav diez cik forši ja tu nevienu nevari sodīt par nepaklausību, nekad nevari būt pilnīgi drošs ka tavas pavēles tiks izpildītas un pilnīgi nekādas iespējas kaut ko pasākt tikai pašam- viss notiek tikai caur citu rokām. tas būtu nepanesami- tik daudz varas tiek liegta. viņš bija pārāk gļēvs lai paļautos tikai uz savu pārliecināšanas spēku- viņš zināja ka ar to nepietiek, tādā veidā viņš kā visi despoti gluži labi apzinās savu vājumu.
un kā jau teicu voldemorts nav nekāds hitlers. viņš lielākā vai mazākā mērā mājo katrā no mums.
tieši tāpēc jau bija tā ka viena viņs dvēseles daļa bija iekšā harijā. pēc būtības tā bija vienīgā daļa, tieši tas bija viss voldemorts- tas kas ir iekšā galvenajā varonī- un pēc būtības viņš nemaz neglābj visu pasauli, viņš glābj pats savu personīgo iekšējo pasauli
tas iemesls kāpēc tiek rakstīti fantāzijas romāni
to rezultātā autoram vajadzētu izglābt sevi
bet gaužām reti tas laikam notiek
jo pašās beigās harijs nemaz nav mainījies, viņš joprojām saredz pasaulē kaut kādu ļaunumu, joprojām ir kaut kādas sāpes. tiesa teorētiski pašas beigas ir tādas kā vajadzētu būt, taču tas nepārliecina. tās ir pārāk īsas un neizteiksmīgas, nereālas, kā lai to pasaka- paši saprotat

es zinu ka mans skaidrojums arī nepēc velna neskan bet domāju ka kādam tas bija jāpasaka
vismaz lai teorētiski ir


(jel bet tas nenozīmē ka man nepatīk lasīt! )

Varētu būt ka Melsudors palika kā spoks, bet ne tik spēcīgs, jo dvēsele bija sadalīta

Ja tā, tad tas bijis izcili nožēlojams spoks.

Nevarēja pat spalviņu pakustināt, bet man liekas ka nepietika dvēseles pat spokam

Lai kļūtu par spoku, ir jānomirst. Un spoks nevar neko daudz izdarīt, Voldemortam noteikti nepatiktu eksistence, kad tu neko daudz nevari izdarīt.

Pirms septītās grāmatas fināla viņš ne reizi nebija nomiris - tā pavisam. Kā Gandrīz-Bez-Galvas Niks. Bet pēc tam, no dvēseles tik maz kas bija palicis pāri, ka pat spokam nesanāca, kā te jau norādīja. Gan pats, gan Poters pacentās.

Tādā ziņā viņš varbūt kļuva par spoku, bet šaubos vai viņam bija vēlme tuvoties Cūkkārpai.

Ņemot vērā to, pēc kā izklausījās viņa dvēsele 7. grāmatā, man domāt, viņš vispār nevarēja neko vēlēties vai pēc nāves saglabāt formu. Drīzāk ir pareizi, kā saka Aiva — tur spokam nepietika. Tāds nepilnīgs viņš arī nonāca Mirušo valstībā, un tālāk — nav zināms.

Roulinga intervijaa saka, ka Voldemorts nevareeja kljuut par spoku: