Pati nāve ir Nāves lielākais dāvests
Bet reizēm tas ir zaudējums


Ir pagājušas septiņas grāmatas un tik daudzi ir nomiruši. Tāpēc es izlēmu izveidot nelielu aptauju, kur būtu sakopoti svarīgākie miroņi (iespējams kādu piemirsu), lai uzzinātu tavu viedokli, kura tad nāve bija tā sirdsplosošākā tavai sirdij.
Nu tad skatīsimies, kurš ir izpelnījies lielāko žēlumu lasītāju vidū.

Paldies par aptauju, skumja jau ir bet vajadzīga...

Mana balss aiziet Severusam Strupam. Viņš bija pats varonīgākais, bet par viņa labajiem darbiem tika uzzināts tikai pēc nāves. Daļēji tādēļ man pēdējā grāmata nepatīk, cerēju, ka autore atstās viņu dzīvu.

Nobalsoju par Dumidoru - come on - tas ibja trieciens, kas visu pārvērta sviestā

lai gan mana balss aizgāja Voldemortam, šķiet, ka Strups man likās tik pat svarīgs, ja ne pat svarīgāks.

Eh...Siriuss...nevajadziiga naave...un veel tagad atceroties, ja ir iipashais noskanjojums, raudu....

nabaga severus... viņš noteikti nebija pelnījis nāvi... bet raud'ta gan neraudāju. pārējo tēlu nāves tika pieminētas tikai garām ejot, vai tieši pretēji- dumidora un dobija nāve biaj uzspēlēta un salkana... strups bija pelnījis dižāku nāvi (ja jau jāmirst.. )

Ja godīgi, Strups bija pelnījis nāvi. Nemaz par viņu neskumu, tikai aizdomājos.
Visvairāk jau sasāpējās Dumidora nāve, jo tā nebija pēdējā grāmatā, un pirmais trieciens. Atzīstos - raudāju, brīžiem pat nespēju savaldīties, cik smagi bija. Bet, kur tie laiki...
No dāvēstiem saskumu par Fredu.

Nobalsoju par Siriusu, jo viņš bija vienīgais par kura nāvi tik tiešām apraudājos, kaut gan arī Vilksona un Tonksas negaidītā bojāeja būtu izsaukusi ne mazāk emociju, ja vien nebūtu uzskaitīas kopā ar n-tajām citām nāvēm, kuru pēdējā grāmatā bija vienkārši pārāk daudz

Nobalsoju par Severusu, jo šī nāve man jau bija gaidīts trieciens. Protams, tas padarīja grāmatas beigas tādas aizkustinošākas un ne tik laimīgas, tāpēc šai nāvei bija jābūt.
Bet raudāju, atceros, par Sedriku Digoriju. Mazāka biju un pirmo reizi Harijā kāds tā mira, skumji bija.

Noteikti Severuss, noteikti.
Viņam vajadzēja palikt dzīvam, lai gan tas padarīja grāmatu interesantāku.
Neraudāju, bet bija tiešām ļooti skumji.

Mani ļoti iespaidoja Siriusa nāve.Viņu autorei vajadzēja atstāt dzīvu.Viņš harijam būtu labs palīgs.Nu katrā ziņā nevajadzēja nogalināt jau 5.grāmatā.
Manuprāt būtu labāk, ja autore būtu atstājusi dzīvajos Severusu Strupu.Viņš no visiem ir bijis visvaronīgākais un būtu labāk, ja Harijs par to uzzinātu un viņi galu galā vismaz puslīdz salabtu.
Vēl man nepatika Dobija nāve.Tas vienkārši likās kaut kā nepareizi.
Jā man par šiem 3 bija ļoooti skumji.Neraudāju bet skumji.

nobalsoju par Fredu.. šausmīgi bimbāju, kad viņš nomira!!
jā.. biju pārsteigta..

protams, skumu arī par citām nāvēm! arī par Strupu, jo viņš izrādījais "labais", Siriusu - viņš tak Harija krusttēvs!!
ļoti skumji par visām šīm nāvēm..

Freds.
Nekad nepiedošu Roulingai, ka viņa Džordžu atstāja bez auss un bez brāļa.

Man bija skumji par vairāku perzonāžu nāvi - Dobija, Sedrika Digorija, Severusa Strupa, Freda Vīzlija, Siriusa Bleka un vēl daudziem citiem. Bet nobalsoju par Baltusu Dumidoru, jo tikai tad es raudāju. Tas man bija kā liels trieciens. Grāmata spēj iespaidot. Vismaz mani.

nu es nobalsoju par Dumidoru kaut kad ilgi pati ar sevi strdejos jo doma bija balsot ari par strupu

Vilksonu pāris.. bet vairāk man bija žēl Nimfadoras - viņa bija jauna un visa dzīve vēl priekšā, z.b. dēlēns.. ;( Tāpēc arī nobalsoju par viņu.

Dumidora nāve mani iespaidoja visvairāk.
Es burtiski 10 minūtes blenzu uz lapaspusi un nespēju aptvert, ka viņa vairs nav.
Un es tiešām apraudājos lasot.

Bet tomēr - viņa nāve bija vajadzīga.
Viena no aizkustinošākajām nāvēm iekš HP.

Es apraudājos.

Nevaru izlemt par ko lai balso. Visvairāk pārdzīvoju par Siriusa nāvi,bija ļoti skumji, bet Strups bija un joprojām ir mans mīļākais varonis un viņam nevajadzēja mirt.