M.M.M., Viktors Marija Igo, Aivars, Termuliāns Brunderšmerts Aktīns un R.A.T.A.T.A.T.A.T.Ā. vienības Boss stāvēja pie Piltenes ziemeļu robežas. Visi bija gatavi misijai ieņemt Žūda Rūdīša slepeno bāzi(kura atradās Venspils sirdī) un apkarot dinozaurus. Visi klausījās Bosā, kurš teica - es, vīri un dāmas, uz jums paļaujos. Tikai no jums ir atkarīgs tas, vai latvji ar savām netīrajām mēlēm vēl sajutīs šprotes gludās zvīņas garšu. Un to Eļļaino sajūtu, kad viņās iekožās. Un mutes smaku pēcāk. Tikai no jums ir atkarīgs tas, vai latvji vēl spēs priecāties.
Viņš katram iedeva pa vienai rāicijai un teica, ka paliks šiet un dos norādes, ko darīt tālāk un, ka viņi rācijas var izmantot, lai sazinātos savā starpā.
Vēl viņš teica, ka šis smagais, kurš stāvēja pāris metrus tālāk, aizvedīs viņus līdz Ventspils robežai un tad, kad šoferis nomirs, viņiem būs jāiet tālāk pašiem.
Sperdams soli pa kreisi, viņš uzkāpa uz mīnas. Visi R.A.T.A.T.A.T.A.T.Ā. dalībnieki sprādzienā zaudēja kājas, bet katram tika piešķirts viens ratiņkrēsls. Visus ieripināja smagajā un viņi devās ceļā.
Ceļā viņi runāja savā starpā.

Un tagad jūs rakstat, ko daŗijāt smagajā(ja neesat vēl sapratuši), kamēr es tiekšu, ka esiet klāt.

termuliāns pakasija bārdu, paskatijās uz rāciju, piespieda pogu un visā balsī iekliedza tajā JUEMS BŪS CIENĪT ŠPROTES!!!
kad viņa slepenās biedrības paatmisijašodienai bija nu izdarīta viņš paskatijās uz ratiņiem johaidi! da mums i vāģus uzreiz piešķir! tas jau ir līmenis. tad izvilka šprošu bundžiņu, atvēra to un sāka tās ļoti cienīt.

M.M.M. ar nopietnu skatu apskatiija savu raaciju, apgroziidama to no visaam puseem.
- ' mumsim vajadzeet kaad atpaziišans veid'! 'viņa noteica un uzreiz piekarinaaja raaciju savai saals un piparu trauciņa aukliņai, kas bija uzveerta kaklaa. ' buut praatiigaak ja mees atbildeedam pa šito telefoniņu atsauktos ka runā es. Es, buut parole! '
Tad viņa, nu jau apmierinaataa un makten jautraakaa tonii iesaucaas: Es neļaus lai tie pagaan', tie dizozaur apeed manas šprotes!' viņa paarmekleeja kabatas, luukodamies uztaustiit savu šprotu budžiņu un tad peeķšņi atskaarta:
'TERMULIAAN! ! ! ! ! !!!! !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!'

Termuliāns meditatīvā mierā atbildēja kuš, es cienu šprotes un turp[ināja aizvērtām acīm viņas cienīt.

-"taas bija peedeejaas...driiz visas šprotu bunžiņas greznos uzraksts Ražots Ķiinaa, speciaali peec Ventspils pasuutiijuma."

Termuliāns nu jau mazliet nepacietīgāk atvēra vienu aci vaļā un paskatijās uz M. viņas nevis bija, bet joprojām IR pēdējās, un es viņas pašlaik cienu, nevis izlietoju, cienīšanas procesā ir jāosta viņu neatkārtojamais aromāts un jādomā par visu šprošu eļļu, ja viņas izlieto, kā to var labi izdarīt? termuliāns rūpīgi nolika uz M ratiņu atzveltnes tiko nocienītās šprotes ņem - pacieni arī tu tad paņēma kāju, kas bija aizrauta uvākajā kuzava stūrī un ar skoču sāka to viņķelēt atpakaļ vietā.

Viktors bija iesēdies stūrī un krāsoja olas. Nebija īsti iemesla to darīt, bet, kā mēdz teikt veca franču paruna... nekā nemēdz teikt. Viņam vienkārši patika krāsot olas. Vienu viņš apkrāsoja tematiski ar šprotēm un gribēja pakārt pie mašīnas griestiem, sak, kā tādu tematisku uzmundrinājumu visiem. Tad viņš attapās, ka viņam nav kāju sasodīts un pielika olu pie brelokiem.
Pēc tam viņš pa kluso padzērās no Aivara mangaļu minerālūdens un uzrakstīja dzejoli par karu. Godīgi sakot, zivju cienīšana viņu neintereseeja un viņam bija iesnas.

M.M.M. par kājaam nebija lela beeda: kautgan viņai labaak padevaas griezt, nevis šūt, viņa tomēr šo to saprata. Paņēmusi savus garos karaviirzaabakus( to kas no tiem bija palicis paari), viņa tos uzaava ciskās(tajaa kas no taam bija palicis paari) un sašņoreeja, vai driizaak piešņoreeja tos labi cieši. nu gan viņa bija krietnu tiesu iisaaka, bet kaa veesta sena latviešu paruna - mazs ciniitis...kas tur...laikam vezums tam uzgaažas virsuu un sabrauc....neviens vairs nezin šitaas parunas!

-' Eu francuuz! Beidz šņaukaaties...ielej šprotu eļļu degunaa un viss buus labi!'
viņa sniedza viktoram konservu kaarbu, bet tad peekšņi paraava to atpakaļ
-' es zin kaapeec tev deguns ciet! nevajag paaraak bieži speeleet:
Kur sniipis?
ezeraa.
ko viņš tur dara?
olas deej?
cik izdeej'?
četras.
kaadaa kraasaa?
raibas?
kuru man dosi?
raibo nr.2


,speeli, saprati? it iipaši nevaig speeleet uz dzeltenajaam un bruunaam, jo tad drikst sniipi nelaist vaļā!
es jau zinaaj, ka francuuž' šito neprot speeleet.

un tad viņa aizmirsa ka gribeeja dot bundžu un ieluukojaas ko viirs bija sadzejojis.

-kas taa pa valod?
tev arii rakstot deguns ciet un meele šļupst???

redzot kā viktors sāka rakstīt, Termuliāns arī iedomājās ka vajadzētu uzrakstīt uzrunu dinozauriem. uzreiz dāvināt kājinieku mīnu būtu nepieklājīgi.
viņš izvilka papīru un guašas krāsas un sāka rakstīt.
cien. dinzauri un dinzaurienes. vai jūs kādreiz esat jutuši pretīgo brētlinju acu kraukšķoņu starp zobiem, kad iekožaties to bundžiņā? vai jūs esat jutuši nepiepildijuma piegaršu kad ēdat skumbriju eļļā - tā nav gana sacepta? vai jūsu šampūns neizmazgā matus, jo jums ir zvīņas? vai jūsu mamma jauc jūs ar brāļiem un māsām, un dažkārt uzsēžas virsū, kad uz lieldienām sāk rotāt jūs dažādās krāsās?mums ir risinājums! ir zinātniekaini pierādīts ka viena šprošu bundžiņa dara brīnumus! šprošu eļļas smaržu sajuta pirmie pērtiķi, kas nokāpa no koka un cienot šprotes sāka domāt, un izdomāja, ka bez biksēm viņiem ir auksti. un senie romieši šprošu iedvesmoti sakāva visus savus kaimiņus, lai cienātu tos katru dienu ar kārtīgām Rīgas šprotēm. jā `ja - tieši rīgas, jo vai jūs zinājāt, ka japāņu un ķīniešu šprotēm iršķības acis? un šīs netaisnības dēļ pār japānu nāk cunami un ķīnā ir komunisms. pastāv viedoklis ka mao ir šķībacaino šprošu spiegs, un izvirtulis! un šprotes vēstures gaitā ir evi pierādijušas kā labākie cilvēka draugi - tieši Rīgas šprotes apkaroja pirātismu un uzcēla piramīdas meksikā, tieši Rīgas šprotes bija pirmie faraoni un tieši Rīgas šprotes uzzīmēja rasējumus eifeļa tornim - viņam pirmais vārs bija šproteļa tornis, bet skices tapa izzagtas un pārveidotas. ja viss būtu noticis kā nākas, šprotes būtu sazinājušās ar ārpasaules šprotēm un būtu izveidojusies šprošu utopija! saliekot šos aktus kopā var vienīgi secināt, ka šprotes būt cienīt! tapēc es jūs aicinu šīs apbrīnojamās šprošu bundžiņas ārdā,nākiet, saiekied galvas kopā patiesā apbrīnā un sākiet kopā ar mani tās cienīt! kā teica mans tēvs, lai viegls viņam dēlis, pirms nogāja pagrīdē:"dēls - mīli māti, cieni šprotes, mīli zemi, un cieni šprotes. vai es jau teicu lai tu cieni šprotes? nē - CIENI ŠPROTES!" pēc kā vņš atdeva galus un mēs viņu apglabājām zem viesistabas dēļu grīdas. apakšējā kaimiņiene gan iesūdzēja manu tēvu par to ka tas naktī ielavījies viņas gultā un to izvarojis, pēc kā mana mamma uzreiz izšķīrās, bet tēvs uzarēja tiesas prāvā - viņš oda spēcīgāk par četrdesmit gadus nostāinātu rīgas šprošu bundžiņu... un viņš tik turpināja rakstīt.

"jaa, nu gan viņi nemūžam mums neatņems šprotes, uzzinājuši cik veertiigas taas ir." M.M.M. sarkastiski noteica.
-"es labaak jau uzreiz sastaad' plaan' B.!"
"Ieroči.....tagad mums tikai vajag plaan' C. ...tas ir - kur dabuut tos ieroč, ja mums taad nav!"

R.A.T.A.T.A.T.A.T.Ā. vienības Boss, dzirdēdams visu notiekušo teica - jums ir ierocis. Dinozauriem ir bails no vistas olām. Un redziet to lādi pašā stūrī? Tur ir divas pistoles. Kurš pirmais ņems, tam viņas būs. Pēc pāris minūtēm jūs jau būsiet klāt, sagatavjaties smagai avārijai.

M.M.M. klupdama, krizdama vienā rāvienā aizskrēja un pievāca vienu no pistolēm. Un otru arī.
"bļāviens. nav patronu"
tad viņa tā viltīgi paskatījās uz Viktoru
"Iedosi man apskatīt taas olas, ko apzīmēji?" viņa jautāja un reizē cītīgi prātoja kā tās ievīstīt lai no tām neiznāktu kultenis, kad mašīna avarēs. Un vēl viņa cerēja un domās lūdzās lai uz apstāšanos nenokristu tiko piešņorētās kājas. Bet tā ir vispārzināma patiesība(ko MMM nezināja), ka tas tā vienmēr notiek

|||Turpinaat taa kaa dereetu es domaaju ka visiem kaajas nospraaga, ne galvas. Izraadiet tak kaadas dziiviibas paziimes, speeleetaaji!|||

Termuliāns neskrēja pēc pistoles. viņa tēvs bija viņam iemācijis daudz nāvējošāku cīņas tehniku - lidojošās šprotes stilu.
šis cīņu stils bija viņa ģimenē jau paaudzēs. pēc tēva nāves sanāsa jau otrajā paaudzē, un tas nekas, ka tēvs bija to iemācijies mēnesi pirms nāves no kāda piedzēruša tibetas tūrista, ko tēvs labprāt sauca par mūku, kārtīgi krogū sadzerot un pusstundu mācoties. tā nu lidojošās šprotes stils nonāca viņa ģimenēun viņš jau divus mēnešus kopš tēva nāves katru ceturtdienu, ja nelija lietus, bija ļoti rūpīgi trenējies cīņas mākslās.

"Olas nekad nav piederējušas man, prasi vistām," dziļdomīgi atbildēja Viktors. Viņš prātoja, ka varētu nosnausties. Pistoles viņam nebija vajadzīgas, jo viņš bija Viktors Igo. Un arī tāpēc, ka viņš varēja nogalināt ar domām [jo viņš bija Viktors Igo]. Tāpēc viņam no dinozauriem īpaši bail nebija, bet viņš jau arī vēl nebija noskatījies filmu Cloverfield. [Laimīgais viņš.]

-nu labs i, tad es taas ņem'!
MMM veel arvien nespeeja noticeet ka tik leeti dabuujusi olas. Nu viņa jau pavisam nopietni apsveera vai kaajas nevajadzeetu nostiprinaat ar skoču.