Informācija tiem, kuri interesējas par kriptozooloģiju, par zinātnei nepazīstamiem dzīvniekiem.
Krievu valodā ir iznākusi kārtējā grāmata par šo tēmu, kas šoreiz interesanta ar to, ka autori
desmit gadu laikā ir savākuši visus kaut cik nozīmīgos faktus par šo tēmu no visas pasaules
un izveidojuši veselu ilustrētu "Briesmoņu enciklopēdiju" par mērenu cenu. Saprotams, ja runa
ir par šo parazinātni, tad - gribi, tici - gribi, netici, bet tik un tā - interesanti. Gatavie sižeti
kādam fantastiskam stāstam. Grāmatā doti iespējami izskaidrojumi šiem faktiem, pastāstīts
arī par zināmiem viltojumiem. Taču - jaunas dzīvnieku sugas tiek atklātas joprojām un pat
izmēros tīri prāvas. Var arī būt, ka cilvēki vienkārši redz kādas izmirstošas sugas pēdējos
eksemplārus, vai arī tam visam ir kāds pavisam cits izskaidrojums. lai nu kā - grāmata rosina
iztēli. Ja ziniet krievu valodu - iesaku iegādāties un izlasīt! Diezin vai kādreiz tāda grāmata
iznāks arī latviski. Ja pareizi atceros nosaukumu, tad manas bērnības laikā latviski tika izdota
kriptozoolga B. Eivelmana grāmata "Pa noslēpumaino dzīvnieku pēdām", viena no aizraujošākajām
grāmatām, ko bērnībā izlasīju. Latviski - tas laikam arī viss. Ja neskaitā latviešu tautas ticējumos
minētās baltās čūskas vai tārpus - cirtējus, kas dzīvo pārsvarā mežos, zem zemes, bet, kad jūt,
ka kāds lops iet garām, tad cērtas laukā no zemes un ieurbjas zvēra miesās, lai parazitētu tur.
Tā vismaz ir vienīgā man zināmā kriptozooloģiskā radība, kas mīt (?) Latvijā. Sākumā minētajā
grāmatā iet runa arī par Lietuvu un čūskveidīgiem radījumiem - živoitiem (zalkšu karaļiem) -
iespējams - baziliskiem.
Tātad:
М.А. Голденков, В.В. Деружинский. Энциклопедия чудовищ: в поисках живых монстров. -
М.:Эксмо, 2007. - 448 с.: ил.
ISBN 978-5-699-25011-0

lasīju vienreiz par leduscilvēku. visnotaļ garlaicīgi bija uzrakstīts, bet interesanti jau ir. nedaudz apšaubu tādu radību eksistenci, jo tad kāpēc nav neviens tiešām redzējis. gribās jau tam vias ticēt, bet gribās arī kaut kādus pierādījumus...

Tā jau ir. Es bērnība un vēlāk ticēju, ka izdosies atklāt sniega cilvēku, Nesiju vai dinozaurus Āfrikas džungļos. Tad sapratu, ka tas ir nereāli, jo visi tie lielākoties ir "mednieku vai makšķernieku stāsti". Tomēr, kā savdabīgs fantastikas paveids, tas viss ir saistoši, ja vien labi uzrakstīts. Un tam ir arī zinātnisks pamats: atmiņas par cilvēces dzīves laikā izmirušiem dzīvniekiem, ļoti retiem neatklātiem dzīvniekiem. Galu galā, seno dzīvnieku kauli, kas ir saglabājušies, tā ir tikai niecīga daļa no visas sanās dzīvnieku pasaules, piemēram, visas citu cilvēku ģints sugu atrastās atliekas mierīgi varētu sakraut uz viena rakstāmgalda.