Pārvietoju un papildinu arī būtņu aprakstu. Noderēs. 
Dinungi. Maģiskas būtnes, kas dzīvo jūrā, netālu no Miglas kalna. Ūdenī tos var redzēt kā delfīnus, taču uz sauszemes tie līdzinās cilvēkam, tikai dinungiem ir sudrabaini pelēka ādas krāsa, gaiši zilas acis. Uz muguras un elkoņiem spuras. Dinungi ir miermīlīgas būtnes, kuri vienmēr gatavi palīdzēt. Visas šīs būtnes dzīvo vienkopus. Dinungu ir palicis pavisam maz.. Varētu teikt, ka viņi ir dziednieki. Dinungi zina visu par jūrā sastopamajiem augiem, un viņi prot no tiem pagatavot nepieciešamos brūvējumus. Delfīnu izskatā prot sarunāties domās. Dinungi viegli var pateikt, ja kāds viņiem melo.
Nāras. Būtnes, kuras tāpat kā dinungi mīt jūrā. Sastopamas tikai daiļā dzimuma pārstāves. Jūras meitas, kā viņām labpatīk sevi dēvēt, lielākoties ir augstprātīgas un savtīgas. Pār visu nāru pilsētu valda nāru karaliene. Tieši viņas dēļ dinungu ir palicis tik maz. Viņa vēlējās sagrābt varu visā ūdens valstībā, taču bija palikušas būtnes, kas viņai pretojās, tādēļ karalienei vēl joprojām tas nav izdevies. Nevarētu teikt, ka arī pašas nāras ir apmierinātas ar savu karalieni. Jūras meitas ir pakļautas karalienes varai un ir spiestas pildīt viņas pavēles. Jūras meitas piekopj pavisam īpašu rituālu, kas, kā stāsta leģendas, pasargā nāras no novecošanas un dāvā skaistumu. Ik pēc 100 gadiem meitas upurē kādu jaunekli, kas viņu skaistuma apreibināts brīvprātīgi nācis pie viņām. Lai nemāna nāru skaistums, viņas ir arī ļoti abas karotājas.
Vienradži un pegazs. Vienradži mīt uz sauszemes, Miglas kalna piekājes pļavās. Baltu apspalvojumu, garu baltu asti un krēpēm. Pieri rotā garš un grezns vīts rags Vienradži neprot cilvēku mēli, viņi nav arī telepāti, taču viņi spēj just cilvēka emōcijas, Vienradžu bara vedis un aizstāvis ir pegazs. Viņa apspalvojums arī ir sniega baltumā, tāpat kā lielie spārni, kas rotā viņa muguru. Augumā viņš ir nedaudz lielāks par vienradžiem. Viņš spēj lietot telepātiju, kā arī viņš spēj kontaktēties ar citiem vienradžiem. Vienradži un arī pegazs ir miermīlīgas būtnes, taču viņu ķermenis ir spēcīgs un viņi ir gatavi aizstāvēt sevi, ja tas ir nepieciešams.
Kentauri. Ir radies priekšstats, ka ir tikai vīrišķā dzimuma kentauri, bet tie ir maldi. Kentauru ķēves (kentauriem labpatīk sevi uzskatīt par tuvāku radinieku zirgiem, jo cilvēkus viņi uzskata par vājiem un iedomīgiem) dienās slēpjas alās. Viņām ir atļauts no tām iziet tikai nakts aizsegā. Turpretim vīrišķā dzimuma pārstāvji var brīvi iet un nākt, kad viņiem labpatīk. Kentauri ir labi karotāji, taču viņus ir ļoti grūti nogalināt. Kentauriem ir divas sirdis. Viena cilvēciskajā ķermeņa daļā, bet otra zirga. Kentauru barā ir stingri likumi, kurus visiem ir jāievēro. Šīs būtnes vienmēr turas nostāk no nepatikšanām un sabiedrības. Viņi nemīl iesaistīties kaujās vai strīdos.
Knibiņi. Knibiņi ir zvaigžņu bērēji. Viņu uzdevums ir rūpēties par to, lai debesīs vienmēr spīdētu zvaigznes. Knibiņi ir mazi vīriņi spožās drānās. Viņi parasti nav lielāki par pieauguša cilvēka dūri. Viņi ļoti mīl filozofēt un gudri runāt. Par viņiem nekas īpaši daudz nav zināms. Knibiņi ir noslēpumu pilnas būtnes, taču vienmēr viņi ir gatavi palīdzēt.
Driādas un nijādas. Koku un ūdeņu gari. Tāpat kā nāras šīs būtnes ir tikai sievišķā dzimuma. Driādām ir zaļa ādas krāsa un viņas valkā zaļus tērpus. Tā ir vieglāk noslēpties kokos, maskēties. Tostarp nijādas pieskaņojas ūdeņu tonim. Gan nijādām, gan driādām ir savas karalienes. Nevienas no šīm būtnēm gan nedzīvo greznās pilīs. Driādu valdniecei pieder pats skaistākais un lielākais koks. Tāpat ir arī ar nijādām. Nijādu valdniece apmetas uz dzīvi pašā skaistākajā ūdenstilpnē. Starp driādām un nijādām nekad nav bijis naida. Njādas un driādas vienmēr dzīvojušas saticībā.
Pūķi.Miglas klana tuvumā mitinās vairāki pūķi. Tie mitinās gan kalnu dzīlēs, gan pašā tā virsotnē. Pūķi var izaugt līdz pat kārtīgas divstāvu mājas lielumam, taču tam ir nepieciešams ļoti ilgs laiks. Šīm būtnēm ir liels, spēcīgs un zvīņām klāts ķermenis, plati, spēcīgi spārni. Tie parasti ir sarkanā, retāk zilā vai zaļā krāsā. Tie dzīvo līdz pat diviem tūkstošiem gadu, taču savā dzīvē mātītes spēj izdēt tikai vienu pūķa olu. Pūķa ola var izšķilties tikai ar maģijas palīdzību. Lai arī cik tas neizklausītos aplami vai smieklīgi, visi pūķi ir piejaucēti un pieradināti. Piejaucēt pūķi var tikai ar ļoti spēcīgiem maģiskiem rituāliem. Šos rituālu īpaši magi veic tad, kad pūķis vēl atrodas olā. Pūķi var būt gan baltās, gan arī melnās maģijas piejaucēti. Tieši šis faktors nosaka vai pūķis kalpo labiem vai ļauniem mērķiem.
Akmens gari.
Akmens gari ir lielas, spēcīgas būtnes, kas izskatās kā no akmeņiem veidotas nedaudz cilvēkam līdzīgas statujas. Sendienās akmens un kalnu garus bija radījuši Melnās maģijas piekritēji. Arī tagad liela daļa akmens garu nostājušies viņu pusē, taču Miglas kalna pakājē mīt arī tādi akmens gari, kuri nav tumšo spēku pakļautībā.
Kalnu gari.
Nelieli, pāraugušām žurkām līdzīgi radījumi. Sīkām ačelēm, pelēki spalvotu ķermeni, nepievilcīgu ārieni. Arī šīs būtnes radušās melnās maģijas ietekmē. Lai arī šīs radības ir nelielas, tām ir spēcīgas priekšķepas, kā arī asa, griezīga balss. Galvenokārt šīs būtnes mitinās kalnos, tādēļ tās arī tiek sauktas par kalnu gariem.
Troļļi.Lielas un ar saprātu neapdāvinātas būtnes. Troļļiem nespēj saredzēt dienasgaismā, tādēļ tie mitinās alās un no tām iziet tikai naktī. Kentauri un elfi mīl smiet, ka troļļi ir vienīgi tumšās maģijas apsmiekls, taču ja kāds patrāpīsies viņu alās, klāsies plāni. Troļļus ir ļoti viegli uzpirkt vai apmānīt. Viņi parasti rīkojas kāda pakļautībā, jo pārāk maz ticams, ka troļļi kaut ko paši spētu izlemt vai izdomāt.
