Ilgus, jo ilgus gadus Azerothas vēsture bijusi notikumiem bagāta. Daudzas sīvas un skarbas asiņainas cīņas bijušas, bet vissīvākā no tām bija, kad no ‘’THE VĀRTIEM’’ izlīda orki, noslaktēja bariņu cilvēku un apmetas uz dzīvi Azerothā. Visi bija laimīgi jo iemesls karam. Orkiem lai izdzīvotu, cilvēkiem, lai labi izskatītos, nakts elfiem lai mežā sēnes lasītu.

Karš vēlās pār Azerothu un cīnījās tajā dažādi ļaudis. Brašie orki ar zaļo ģīmi, izskatīgie bloodelfi kurus par gejiem dažkārt dēvēja, nešpetnie troļļi ar asajiem zobiem, būdīgie tauri ar lauztiem un nelauztiem ragiem. Pat puvušie undeadi neļāva pelējumam saberzt sevi pīšļos. Šie minētie cīnījās vienreizējajā un neatkārtojamajā Hordas pusē kura zina kas ir patiess spēks un gods (miets pa pauri un loots).

Bet bija arī Aliance, tā otra medaļas puses. Tas otrs. Tā nelaime, kuru kā otro ģimenes dēlu tur pagrabā un piemin ne jau ar tiem labākajiem vārdiem. Azerothas negods un posts. Viņu rindās varēja redzēt cilvēkus, prastākos prasteņus no prastajiem. Utainas rūķu sievas, kas kļaiņoja apkārt kā padzīti suņi. Sīkie gnomi kas zināja tik spiegt un maisīties īstiem vīriem pa kājām. Nakts elfi no meža, kas tik zināja kā plikiem mīlēties ar koku. Nemaz nerunājot par kritušajiem drānejiem kas pat nejēdza vadīt savu kuģi.

Un šai laikā apkārt klimta daudzi varoņi. Lielāki varoņi un mazāki varoņi, tādi kas spēja vieni paši izsist veselus reģionus un tādi kas grupējas, lai sistu visādus neliešus no zemes dzīlēm. Bet šie laiki pagāja, jo atkal atvērās ‘’THE VĀRTI’’ un visi varoņi kā viens metās tiem cauri. Viņi devās uz Outlandiem, lai tur slaktētu mūžam nezūdošo ļaunumu. Viņi sita, bet ļaunums atdzima un varoņiem bija jāsit atkal. Ļaunums nekad nemirst, tas vienmēr atdzimst pēc noteikta laika. Tā tas ir rakstīts senajās rūnās un iekalts klintsbluķī kurš neeksistē.

Azerotha atkal pēc ilgiem laikiem gluži kā pirmatnībā bija varoņu pamesta. Tukši krogi, vientuļas putekļainas krustceles, tik galvaspilsētās kūsāja dzīvība, bet reti kāds no tās mūriem ārā rādījās un ja rādījās tad visticamākais bija ceļā uz Nāvējošā Vējā pārreju. Visi varoņi tagad tik apsprieda Outlandus un veco zemi no posta vairs nemaz neglāba.

Parastiem ļautiņiem dzīve nemainījās. Zemnieki ara, vilki postīja, kalēji kala un zagļi zaga izkalto. Viss gāja uz postu, jo nebija vairs varoņu, kas glābtu ļautiņus no posta.

Taču tas nebija uz ilgu laiku, jo kā zināms tukša vieta ilgi nepaliek neaizņemta. Azerotha sauca pēc jauniem varoņiem. Pēc varoņiem kas tikai uzsāks sava episkā dzīvesceļa gājumu. Azerotha sauca un pieci atbildēja. Pieci kaislīgi Hordas kareivji.

Brašs paladins, varonīga burve, divi bezbailīgi šamaņi un drosmīgs Warloks. Viņi pieteicās varoņu rindās.

Viņus nosūtīja uz apmācību, taču apmācība bija īsa, jo Azerotha ilgāk gaidīt vairs nevarēja. Visus piecus nosūtīja uz ‘’Pārbaudījumu ieleju’’ Durothārā. Uz vietu kur daudzi varoņi ir uzsākuši savas gaitas. Uz vietu kur sākas mūsu stāsts. Par ko šis stāsts būs, uz kurieni tas aizvedīs un kā tas beigsies? To zina tikai laika sargi no pūķu apdzīvotās Laika alas Tanarisā.

.....................

Tā nu jūs brašie varoņi esat no dažādām pasaules malām atgādāti uz Durotāras ieleju, kurai dots cēlais ‘’Pārbaudījumu ielejas’’ vārds, uz apmetni kas atrodas ielejā. Bloodelfi pieklājīgā veidā transportēti, pārējie mazāk pieklājīgā atvesti.
Jūs esat atbraukuši naktī un nakti pārlaiduši pie ugunskura. Tagad no rīta pamodāties un ieturējāt īsas brokastis.

Ģērbušies jūs esat, lai arī ārēji ļoti smukās drēbēs, taču no kvalitātes viedokļa pieklājīgi būtu paklusēt, taču šoreiz nebūs tā reize kad būšu pieklājīgs.

Piemēram Anabellas un Asins kleitas, bikses un zābaki ir sašūti no tik sliktiem diegiem, ka liekas, ka palecoties apģērbs saplīsīs pa piegrieznēm. Kairosa bruņas skaistas izskatās tikai tādēļ, ka tās ir nokrāsotas ar krāsu kas slēpj pamatīgu rūsas lūzni. Savukārt Ahmma un Dārd’oņa ādas apģērbi ir pavisam noteikti taisīta no izcili krunkaina un veca 100 gadīga lopa, kuram jau vairākas desmitgades vajadzējis gulēt kapā. Šamaņu ādas apģērbs ir kā irstošs pergaments.

Par ieročiem. Kairosam ir ļoti neprasmīgi izkalts un patiesi neass divroku zobens. Anabellai rokās ir mitrs un puspuvis parasns zars (staffs) kas kārtīgāk iekrāmējot var sašķīst pa šķēpelēm, savukārt Asins vienroku zobens laikam ir atrasts kādas upes dibenā pēc 50 gadu rūsēšanas, jo pie roktura ir pamatīgi izrūsējis caurums. Par laimi caurums smuki noslēpjas garajās kleitas piedurknēs. Savukārt Ahmma un Dārd’oņa maces šķiet ir krāns kruķi kuriem galā piestiprināti kaut kādi pavisam nenosakāmas formas un cietības smagumi.

Jums katram ir arī pa maģiskajai mugursomai, kas ārējie šķiet maziņa, taču patiesībā tur saiet ļoti daudz. Klīst leģendas ka reiz viens tādā somā esot iedabūjis 16 zirgus, bet tā patiešam ir leģenda jo, lai iedabūtu zirgus pa to mazo caurumu mugursomā viņi būtu jālaiž caur gaļasmašīnu, bet nu kas zin, varbūt tur tomēr ir kāds triks.

Mugursomā jums katram arī ir pa stakam (20 porcijām ) sastāvējuša ūdens un stakam (20) apvītušu ābolu.

Vēl jums katram ir pa pergamenta lapai, rakstīklim un rakstīkļa dzēsējam.

Naudas jums katram ir pa vienai vara monētai, jeb tā dēvētajai kapa monētai, kuru katrs nēsā līdzi gadījumam ja sanāk nomirt, lai citi nevarētu teikt, ka aizgājis viņsaulē bez graša pie dvēseles. Tas ir viss kas jums ir no praktiskām lietam. Taču jums noteikti ir braša sirds un apņēmība, kas nozīmē daudz šajos laikos.

Apmetne ir neliela. Divas telšveida nojumes, centrālais ugunskurs un viens mazāks ugunskurs. rietumos pusē var redzēt alu pie kuras dežūrē kareivji, austrumos ir ceļš pa kuru jūs ieradāties. Dienvidos ir kalni, bet ziemeļos klajums. Zeme ir sarkanīga un neauglīga. Akmens tuksnesis ar vientuļiem kaktusiem un atsevišķām retām palmām. Apmetnē uzturas kādi 10-15 ļaudis. Pārsvarā orki un troļļi. Daļa no apkārtējie izskatās ļoti garlaikoti daļa atkal ļoti aizņemti.

Savstarpēji jūs neesat pazīstami, taču zināt, ka esat atsūtīti kopīgam mērķim, lai nestu varoņa dzīves nastu lielāka labuma vārdā. Azerothas vai sava labuma? Kas zin.

Jūs zināt, ka jums apmetnē pie ugunskura jāsagaida orks Kaltunks. Par cik pašlaik ir agrs visticamākais, ka viņš kaut kur saldi šņāc siltā mīkstā migā, kamēr jums jāsildās pie ugunskura un jāsēž uz ne pārāk mīkstas un patīkamas zemes.

...and varat sākt spēli. Papļāpāt un iepazīties ar pārējiem, garlaikoties kamēr parādās Kaltunks, mēģināt gulēt vai vienalga ko jūsu tēls uzskata par vajadzīgu darīt šādā situācijā.



p.s. Par jūsu klases speļļiem un skilliem, kā arī ko mākat ar profesijām izdarīt es iepostēšu ATD pavedienā kad tikšu mājās pie WoWa.

Pēc ne pārāk siltās nakts svešas zemes kalnu ielokā, Anabella ar prieku sagaidīja saullēktu. Nevarētu gan teikt, ka tādu pat prieku viņai sagādāja sausā un neauglīgā zeme, uz kuras bija pavadīta nakts, nabadzīgais ciemats, kura dažas būdas slējās visapkārt un svešās sejas. Tur tu varēsi parādīt, ka esi kā vērta! jaunās burves galvā atbalsojās skolotājas Eronas teiktais, kas viņu bija sūtījusi ceļā. Skaistajai Azerotai vajag tavu palīdzību!

Un kur ir tā skaistā Azerota? pie sevis nedaudz īgni prātoja Anabella, apmezdama līkumu ugunskuram un paspārdīdama sarkanos akmeņus. Burve bija dzimusi skaistās Mēnesspilsētas pievārtē, savu bērnību pavadījusi skaistajās un zaļajās Saules salas pļavās, kas šķita pilnīgs pretmets šai nabadzīgajai zemei. Arī viņas ceļa nūjas gals pa šīm stundām, kas pavadītas svešajā zemē, bija apdrupis krietni vairāk kā gadiem klejojot pa mīkstu zāli.

Aizsviedusi brokastu ābola serdi aiz kāda kaktusa, Anabella atgriezās pie pārējiem četriem. Nešķita, ka tie būtu vairāk informēti kā viņa. "Labrīt, ja šo rītu var saukt par labu!" viņa pasveicināja, pašķielēdama uz augšu, kur par laimi negaisa mākoņi redzami nebija. Tā kā nekur tālu iet tagad nebūtu prātīgi, jo kuru katru brīdi varēja uzrasties tas, ar ko viņiem jārunā, tad Anabella prātīgi apsēdās. Galvenokārt tāpēc, ka zeme bija tik sasodīti sieta un nekādus sēžamos neviens nebija viņiem piedāvājis, un arī tāpēc, ka viņas skaistā kleita pēc ceļojuma bija jau tik novalkāta, ka mierīgi varēja sadalīties pa vīlēm. Un to nu Anabella negribētu, lai pārējo, un īpaši blondā belfu puiša, priekšā būtu jāpiedzīvo tāds kauns.

Tagad rīta gaismā varēja labāk aplūkot arī pārējos biedrus, jo naktī ugunskura gaismā ēnas šaudījās pa to sejām, liedzot tos novērtēt. Izskatījās, ka no Mūžīgo Dziesmu Mežiem viņa nav vienīgā, bet divi pārējie biedri izskatījās vairāk piederīgi šai zemei, jo pēc izskata atgādināja citus nabadzīgā ciemata iemītniekus.

"Es esmu Anabella no Saules salas!" burve nolēma iepazīstināt citus ar sevi, ja jau viņiem jāuzturas kopā. Gribēdama sveicienam pastiept roku, Anabella ievēroja kleitas nodilušo piedurkni un saprata, ka diez ko cēli tas vis neizskatītos, tāpēc nolēma iztikt ar smaidu.

Kairosa zili nosalušajās lūpās parādījās viegls smaids. Viņš centās pieklājīgi paklanīties Anabellai, taču acīmredzot elfa bruņas no saltā gaisa bija palikušas mitras un aukstas. Katra kustība paladinam sagādāja visai nepatīkamas izjūtas.
Labrīt. elfs tomēr smaidīja. Mani sauc Kaiross. paladins vēlējās pastiept roku sveicienam, bet pamanījis, ka tā dreb no aukstuma, laicīgi pārtrauca sasveicināšanās rituālu un izlikās, ka piekārto aiz ausīm nepaklausīgas matu šķipsnas.

Nevēlaties brokastis? Kaiross izvilka no savas somas 5 savītušus ābolus un ūdens b.lašķi. Pats paņemdams vienu ābolu pārējos viņš draudzīgi pastūma uz pārējo biedru pusi. Elfs kārtīgi apēda visu ābolu (arī serdi) un padzēras ūdeni.
Es arī nāku no Saules salas. Mūsu mājas ir ļoti skaistas. puisis sapņaini pasmaidīja. Taču ilgi sapņainais smaids viņa sejā nerotājās, jo liekot zemē ūdens b.lašķi viņa augumam atkal bija pieskārušās aukstās bruņas.

Kaiross saīdzis atcerējās dienu, kad bija nolēmis, ka zem bruņām valkāt kreklu nav forši, jo tad neviens nevarēja redzēt viņa izteiktos atslēgas kaulus. Nez kapēc elfam bija licies, ka laika apstākļi visā Azerotā ir vienādi un visur ir siltas naktis un ērtas gultas, kur izgulēties. Tagad viņš zināja, ka tā nav patiesība. Paladinu skolotājs gan bija mācījis, ka katra jauna atklāta patiesība sniedz milzīgu gandarījuma sajūtu. Šobrīd Kairosam tā nešķita.

"Prieks iepazīties!" Anabella atbildēja un gluži neviļus atkārtoja žestu ar šķipsnu piekārtošanu. "Nebiju gan tevi iepriekš manījusi," viņa turpināja. "Bet sala ir gana plaša. It īpaši, ja patīk vienai staigāt pa pļavām," viņa mēģināja taisnoties un pie sevis prātoja, kā gan nav pamanījusi tik jauku puisi iepiekš. "Nenoliedzami daudz skaistāka par šo zemi," burve piekrita un pieklājīgi atteicās no vēl viena ābola. Mājās viņa labprāt būtu uzcienājusies, bet te vai nu uztraukums bija aizdzinis apetīti, vai parādijušās bailes pieņemties svarā, kam varētu sekot neielīšana skaistajā, bet jau trauslajā kleitā. Droši vien abi, Anabella nosprieda un iekoda lūpā. Ātri jādabū jauna kleita! Un kaut kas vēl! Te taču var nosalt! Ja tik nauda būtu!

nav ne vainas... te... viņa klusām un domīgi noteica, sarunājoties vairāk pati ar sevi.
Notupusies uz ceļiem, Asins brīdi pētīja priekšā zemā iedurto dunci. Pēc tam noslēpa to savas kleitas garajās piedurknēs, piecēlās un ar kāju nevērīgi aizslaucīja smiltīs izveidoto zīmējumu.

Nonākot atpakaļ pie ugunskura, viņa ievēroja, ka daži biedri jau ir pamodušies.
Mēs laikam kādu laiku ceļosim kopā viņa uzrunāja abus elfus Mans sauc Asins. Priecājos iepazīties...
Viņa paņēma ābolu un apsēdās tuvāk ugunskuram.
Paldies, Kaiross Asins pasmaidīja. Rīta dzestruma dēļ smaids neizdevās tik sirsnīgs kā gribētos.

"Udah! Gludādainie agri ceļas..." ar platu smaidu pārējos sveica trollis, kurš nupat bija pieslampājis pie ugunskura.

Izvilcis vienu ābolu no somas, trollis to nopētīja un izlidināja ugunskurā. Izvilcis otru ābolu ar piktu "eh" izlidināja arī to. Pie trešā ābola troļļa seja atmaiga un viņš tanī sulīgi iekodās. "Es, es esmu Dār'donis!" Pēc paziņojuma izteikšanas Dār'donis pārlaida pētošu skatienu pārējiem un nobeiguma labad pirms iekārtošanās uz gaidīšanu pie ugunskura, pirkstu gaisā paceldams, piebilda: "Varens šamanis!"

Mhm. Kaiross pamāja Anabellai. Salā patiešām daudz iemītnieku un visus grūti pamanīt un atcerēties. Es Tevi esmu pamanījis jau agrāk. paladins uzmanīgi nopētīja arī otru jauno dāmu un laipni pasmaidīja, kad Asins pateicās par ābolu.

Pacienājies ar šiem āboliem, Dārdoni! Pats no koka salasīju. Bez tārpiem, tikai mazliet apkaltuši. Kaiross vēlreiz pamāja uz āboliem savā priekšā, noskatoties kā šamanis lidina ugunskurā savus ābolus.

Interesanti ko mums palūgs izdarīt. Droši vien iznīcināt kādu ļaunu pūķi, kurš paverdzinājis kādu miermīlīgo ciematiņu vai izglābt kādu varoni, kuru sagūstījuši ļaunie nemiroņi. paladins prātoja un uzmeta skatienu savam zobenam, kurš atradās puisim blakus uz zemes.

Anabella atsmaidīja sākumā Asins sveicienam un pēc tam Dār'donim. Otrajā reizē gan smaids tika pavadīts ar visai ciešu pētījošu skatienu. Tik tuvu troļļus burvei nebija nācies redzēt.

"Mana skolotāja teica, ka mēs esam vajadzīgi visai Azerotai!" Anabella pievienojās Kairosa prātojumiem. "Tad jau varētu būt kas vairāk par vienu ciematiņu! Kaut gan neko skaidri viņa neizstāstīja. Tikai parādīja divas burvības, iedeva nelielu ceļamaizi un teica, ka gan jau es savas spējas atklāšot un izmantošot laika gaitā!"viņa piebilda, sildot kāju pirkstus pie ugunskura. Arī zābaki bija visai nožēlojamā stāvoklī un "smaidīja". Atcerējusies par maģiju, Anabella nodrebinājās. Aukstuma bruņas! Jau tāpat ir vēsi! Izmēģināšu, kad vajadzēs vai paliks siltāks.

Ugunskura gaismā strauji ienāca orks. Uz pleca redzams tetovējums, bet pie jostas modificēts vecāsmātes krāsnskruķis. Pēr plecu pārmestu aiz pakaļējās kājas viņš turēja izkāmējušu pelēku cūku.

Ha! Pie Hordes! Šitādas cūkas! Ne gaļas gabaliņa, tikai kauli un āda! Orks, kuram uz pleca drukātiem burtiem bija uztetovēts "AHMMS", nometa cūku zemē. Ēst tādu!? Bet sēžamais tā neko!

Orks uzsēdās nogalinātajai cūkai un ērti iekārtojies vērīgi skatījās uz elfu bariņu. Šajā dzīvē pirmo reiz viņš redzēja elfu. Tomēr nezkāpēc roka atteicās pacelt ieroci pret šiem spicaušiem. Laikam tie būs asins elfi?

Asins elfi? jautāja Ahmms.

"Mhm!" pamāja Anabella, vērojot pienākušā orka darbošanos. Vārds uz viņa pleca atšķīrās no tā vīra vārda, kas viņiem jāgaida. Vai varbūt tas nozīmē kaut ko citu?

Nosaukusi savu vārdu, viņa palocīja galvu, bet no savas sēžamvietas neizkustējās. Kaut gan doma par cūku, uz kā sēdēt, sāka šķist arvien vilinošāka.

Kamēr jūs tā runājat varēja redzēt, ka no alas iznāk viens izspūris trollis ar nodzeltējušiem ilkņiem. Trollis pamatīgi nožāvājas un izstiepās. Pamanījis pie ugunskura jūs izskatījās, ka viņš nolamājas un tad negribīgā solī tuvojas. Nākot tuvāk šķita, ka viņš zem deguna sarunājas ar sevi

- ...atkal jau atsūtījuši, kaut kādus jauniņos. Kas es kaut kāds bērnudārzs? Kaut kāds infomācijas stends? Ko man ar viņiem tagad darīt? Noteikti atkal visi pēc kārtas prasīs kad mācēšu burt to, kad mācēšu šito, kad man būs tik spīdīgas bruņas kā Ogrimāras varoņiem. Arghh. -

Kad viņš bija pietuvojies ugunskuram, izspieda samocītu smaidu un sacīja.

- Esiet sveicināti Pārbaudījumu ielejā. Vietā kur Azerotha sāk jūs novertēt. Mans vārds ir Kaltunks un tieši man ir tas gods un slava *grūta nopūta* jums visu izrādīt un sniegt uzdevumus. Izrādīt te nav daudz ko. Ciemats ir te - Kaltunks rādīja ar pirkstu uz leju. - Mēs šeit nodarbojamies ar ‘’vienreizējamo un neatkārtojamo’’ kaktusu audzēšanu – Kaltunks rādīja uz klajumu ziemeļos - un kā paši redzat tauta šeit ir slinka. – Kaltunks norādīja uz zemniekiem kas rietumos gulēja zem palmas. – Bet jūs esat varoņi vai ne? Varoņi, tas nozīmē smags darbs visa mūža garumā. Nu lūk, man priekš jums kā reiz ir darbiņš, ja reiz zemnieki guļ un nedara to kas viņiem jādara, tad to darīsiet jūs. Klajumā ir cūkas. Pašlaik cūkām ir spalvu mešanas sezona, kas it kā nebūtu nekas traks, taču cūkas spalvas met berzējoties gar kaktusiem asumiem. Viņas ar savu berzēšanos sabojā visu ražu. Jums jānogalina 10 cūkas. Pie reizes dabūsiet arī gaļu pusdienām. No cūkām nebaidieties, tās ir ļoti nekaitīgas. Jūs tās varat droši glaudīt un spēlēties ar tām, tās jums neko ļaunu nedarīs. Protams ja sāksiet tās sist, tad tās gan var palikt agresīvas, bet jūs taču esat varoņi, jūs tiksiet ar to galā. -

Klajumā uz priekšu jūs patiešām redzat cūkas, kas berzējas gar kaktusu asumiem atstājot tajos prāvus spalvas kušķus.

Nopūties, Ahmms piecēlās kājās, paņēma savu krāsns kruķi un aizslāja pie tuvākās cūkas. Izstiepis kruķi pret cūku, viņš izkliedz "zibenzib!" un no kruķa pēc mirkļa izskrēja elektriska zibens šautra pret tuvāko cūku.

Cūkai no zibens šautras šoka nokrita visas atlikušas spalvas un tā pilnā ātrumā sāka chārgot virsū Ahmmam.

Uhā! Priecīgs iekliedzās Ahmm un novērtējis attālumu līdz cūkai iesaucās ZibenzZib!. Izšāvās otra zibens šautra....

Cūka no zibens šoka salēcās un inerces dzīta tuprināja lidojumu uz brašo šamani. Ahmmam rokās iekrita pamatīgs zibens šautrās cepts cūkas cepetis. Droši vien ne gluži tas garšīgākais jo nebija pareizi pagatavots, bet nu cepetis paliek cepetis.

Cūka beigta.

Kaiross paņēma pāri palikušos ābolus un salika tos atpakaļ somā. Paņēmis rokā zobenu elfs piecēlās un paskatījās uz Kaltunku, guļošajiem zemniekiem, cūkām un tad vēlreiz uz Kaltunku.

Labrīt, skolotāj! Bet es neēdu gaļu. Man to nevajag pusdienām. elfs paziņoja. Vēl man liekas, ka sist nost draudzīgas cūkas nav īsti pareizi. Bet ja nu tas kādam patiešām ir jādara, tad es varētu pamodināt kādu no tiem zemniekiem, kas tur guļ un lai viņi paši izveic baisās darbības pret miermīlīgajiem dzīvniekiem.

Kaiross mirkli minstinājās it kā vēlēdamies vēl kaut ko teikt, bet tā kā kautrētos. Beigu beigās viņš saņēmās un uzlūkojis Kaltunku ātri nomurmināja:
Un kad mans būs tik spīdīgas bruņas kā Ogrimāras varoņiem?

Ahmms priecīgi turpat apsēdās un uzdzēris ūdeni iebāza cepeti somā. Ahmms turpina līdzīgā garā attīrīt teritoriju no cūkām, priecīgi uzdziedot dziesmu par veco viltīgo orku un troļļu dievieti, kuru kopīgās darbības rezultātā elfiem bija baigi mēsli.

Redzot panākumus, ar kādiem orks tiek galā ar šo visai dīvaino darbiņu, arī Anabella nolēma pamēģināt.

Piecēlusies un paskatījusies apkārt, viņa novērtēja, kā labāk būtu rīkoties. Varbūt nu ir laiks bruņām? uz uzbūra pirmo mācīto burvestību. Pāri ādai pārskrēja aukstas skudriņas un lika nodrebināties. Bet visādi savādāk burve jutās labi. Nu varēja domāt par darbiņu un citu burvestību izmēģināšanu.

Cik noderīgi! viņa pie sevis nosprieda, iedomādamās par ugunslodi vēsā rītā. Izpildot mācītās kustības ar rokām, Anabella juta, ka starp plaukstām rodas siltums. Tas vērpās, auga lielāks un vienā brīdī šķita tik karsts, ka aizlidoja noskatītās cūkas virzienā. "Ha!" iesaucās burve un jau būra nākamo tādu pašu lodi. Tās ne tikai sildīja viņu, bet arī ievainoja cūku, ko varēja nojaust pēc gruzdoņas smakas gaisā. Cūka tuvojās un tai pretī aizlidoja vēl viena uguns lode, kurai sekoja trešā.

Kairosam

- Neēd gaļu? Nu gan izlepis kuņģītis, bet nu tad tās būs tavas problēmas kad pusdienās cietīsi badu. – trollis nešķīsti nosmējās – Un cūkas ar nesitīsi? Gribi, lai zemnieki strādā? Hmm, nu tad ej un pamodini viņus, tik pagaidi – Kaltunks no ugunskura paņēma apdegušu pagali un deva to Kairosam – Šitais tev var palīdzēt viņus uzmodināt. Ar koku, tikai ar koku viņus var piespiest strādāt. –

Vēl pēc brīža trollis īgni piebilda
- Spīdīgās bruņas dabūsi tad kad nopelnīsi. Ej modināt zemniekus! –

Anabellai

Pēc pirmās ugunsbumbas cūka iekviecās, pēc otrās cūka aizdegās un muka prom, trešā ugunsbumba no cūkas atstāja tikai apgruzdējušus kaulus.

Ja Anabella pēc tam turpina uzbrukt vēl kādai cūkai, tad viņa netrāpa un ugunsbumba ielido tuvējā kaktusā to aizdedzinot savukārt cūka viegli savaino Anabellu iekožot kājā. Anabella paklūp un cūka gan apmulst jo laukam apsaldēja zobus dēļ maga aukstuma bruņām, taču pēc brīža noskurinājusies turpina uzbrukt.

Ahmmam

Ahmmam izdodas iznīcināt vēl vienu cūku. Tai gan vajadzēja trīs zibens šautras, taču beigās nokrita gar zemi. Ahmms aplūkojot šo cūku, redz, ka tai kaut kas ir iestrēdzis rīklē.

Samiedzis acis Ahmms novilka Ahmmm.... un uzmanīgi ielūkojās cūkas mutē. Kaut kur viņš bija dzirdējis, ka cūkas spalvu mešanas sezonā mīl paņemt zobos visādas mantas. Novērots, ka tas palīdzot viņām nomest spalvu.

Redzot visai labos panākumus, Anabella turpināja, nolūkojot kādu citu cūku.

Sasodīts! ugunslode aizlidoja garām. Vēlreiz! Burve sāka vērpt nākamo maģiju, kā laikā cūka pamanījās iekost viņai kājā! "Au! Cūka!" viņa iekliedzās un paleca atpakaļ. "Vīrieši! Palīgā!" ar bļāvienu burve aiznesās tuvākā orka virzienā, nemaz nemanīdama, ka cūka seko lēnām. Anabella paslēpās aiz Ahmma muguras. "Tā cūka.... kož!" viņa aizvainotā balsī paziņoja.

Cūkai dziļi rīklē rēgojas iestrēguši apžļambāti ādas cimdi.

Un runājot WoWa terminoloģijā. Jums katram sākumā no uzvelkamajiem itemiem ir Chest, Legs, Feet un ierocis. Kas principā tika minēts. Šamaņiem tas sākumā ir leather, Magiem un Warlokiem Cloth, Paladinam sākumā Mail.

[Apžļambāti ādas cimdi]
Itema kvalitāte: Poor
Itema tips: Leather
Efekts: Nedaudz pasargā plaukstas no fiziskā uzbrukuma.

Ahmms paraustījis plecus izvilka [Apžļambāti ādas cimdi] un uzvilka tos rokās. Priecīgs viņš turpināja cūku genociidu, katrai paskatoties mutē. Moška vēl kas labs izkritīs.

Redzot kā pieskrien asinselfe, Ahmms nopūtās un uzmeta tai dziedinošo spēku. Pēctam paņēma rokās krāsns kruķi un sāka ar to cītīgi dauzīt apdegušo cūku.

Anabella sajuta, ka viņas kāja vairs tik ļoti nesāp, tāpēc kļuva drosmīgāka un no orka aizmugures centās iešaut cūkai vēl vienu ugunslodi.

Anabellas kliedziena pārsteigts, Kaiross strauji pagriezās un uzgrūdās virsū gruzdošajai lāpai, kura bija rokā trollim.
Elfs klusi ievaidējās un saķēra apdedzināto vietu.
Nu Tu ko! Kaiross saīdzis paskatījās uz pagali. Ja es ar tādu bakstīšu zemniekiem, viņiem taču sāpēs. elfs noskurinājās un pārliecinājies, ka Anabellai viss kārtībā, devās pie tuvākā guļošā zemnieka, tā arī nepaņēmis pagali.
Paladins notupās blakus zemniekam un piebakstīja tam pie sāna. Ei, celies! Jāiet strādāt!

Cūka norija ugunlodi un uzsprāga.

Gz, Anabellai ar pirmo kritu.



Kairosam

Zemnieks apgriezās uz otriem sāniem un miegaini noņurdēja
- Pats ej strādāt, neredzi, ka esmu aizņemts –

Anabella nopeetiija cuukas paliekas, bet konstateeja, ka neko no palikushaa eest gan negribeetu. Taapat nevareeja zinaat, cik garshiigas ir taadas cuukas, kas dziivo uz sarkanas zemes un eed kaktusus. Daudz neskumdama, jaunaa burve jau luukoja peec naakamaa upura, par labaaku atziidama tureeties puishiem aiz muguras un laikst jau aizsistaam cuukaam virsuu savas uguns lodes.

Ik pa briidim prasiijaas nedaudz atpuusties, ko Anabella izmantoja apkaartnes apskatiishanai. Vinjas uzmaniibu piesaistiija Kaiross, kas dariija kaut ko pavisam citu. Hmm, slinjkjis? vinja nodomaaja, bet pieveersaas cuukaam, cerot, ka naakamaas kritiis taa, lai vismaz kaads seezhamais sanaaktu, ja vinjiem te liks uztureeties veel ilgaak. Seezjot uz semes tachu vareeja nejauki apsaldeeties.

Kaiross iebakstīja guļošajam stiprāk.
Celies un ej strādāt! Pietiek gulēt! paladina balss bija kļuvusi skaļāka un mazliet pavēloša.
Tā vienkārši nevar būt, ka viņš necelsies. Tas taču ir viņa pienākums. Mēs visi esam apzinīgi ļaudis un pildam savus pienākumus.

Anabella un Ahmms turpināja sist cūkas. Ar lielākiem un mazākiem panākumiem tas izdodas. OOC - Gribu vēl dot arī iespēju Asinij un Dar'donim ko nosist. lootu saskaitīsim beigās.


Kairosam

Iztraucētais zemnieks ignī pacēla galvu un izbrīnā nobolīja aci par bloodelfu paladinu kurus šai galā šķiet bieži negadījās redzēt.

- Kas tu kaut kāds nenormālais? Saule vēl nav norietējusi, tādēļ nekāda strādāšana nevar sākties. A kad norietēs tad atkal būs jāiet gulēt. Tā kā ja kaut kas neapmierina, tiec pats galā ar savām problēmām. -

Asins beidza vērot liesmas ugunskurā un uzmanīgi noklausījās pienākušā troļļa teikto. Pēc tam brīdi pavēroja apkārtējo izklaides ar cūku galināšanu. Tik parastu uzdevumu pildīšana nespēja viņu sajūsmināt.

Viņiem taču sāpēs... Asins pēkšņi atcerējās un pie sevis klusām atkārtoja Kairosa teikto.

Pēc tam viņa strauji pieleca kājās, izstiepa rokas pret debesīm un kaut ko nomurmināja. Pāri ķermenim novirmoja gandrīz nesaskatāmas zaļi - melnas liesmas un virs Asins galvas uz mirkli iezaigojās puscaurspīdīgs vairogs ar pagaidām vēl nezināma briesmoņa attēlu. Sajutusies labāk, Asins uzmanīgi pacēla no ugunskura vienu pagali un pieskrēja pie zemnieka, kurš runājās ar Kairosu. Brīdi vērojusi notiekošo sarunu, Asins ar roku viegli pieskārās Kairosa plecam un teica Atļauj, es pamēģināšu.

Pirms paladins paspēja atbildēt, Asins pietupās blakus zemniekam un teica Paklau, mums visiem ir jādara savs darbs šajā ielejā. Tagad ir pienācis īstais laiks, lai tu ietu strādāt, piemēram, nogalināt šīs ļaunās cūkas. Tev tas ir jādara...tagad....

Runājot ar zemnieku, Asins ar gluži nejaušu rokas kustību pieskārās viņam ar gruzdošās pagales karsto galu. Meitenes zaļās acis mazliet samiedzās, uzmanīgi vērojot zemnieku un gaidot tā reakciju.

Dār'donis pabeidza ēst ābolus, lēnām aizčāpoja cūku virzienā un pamanīja Ahmma jauniegūtos cimdiņus: "Ah, kolēģi - jauki cimdiņi! No kurienes tām cūkām tādus var izvilkt?" Tad pieliecās klāt vienai cūciņai un pabužināja tai čupri, "ruk, ruk, ruk - brokastīs! ruk, ruk, ruk - pusdienās! ruk, ruk, ruk - launaglaikā, cūka mumsim' būs..."

Kad bija beidzis apmīļot tuvāko cūciņu Dār'donis pakāpās divus soļus nostāk, mazliet sasprindzināja pieri, ieņēma platu, nedaudz samākslotu stāju un mēmā nopietnībā sāka starp plaukstām veidot zibens lodi. Divu sekunžu laikā tā pieņēmās izmērā, līdz ar asu kustību trollis to raidīja vienas citas patālas cūkas virzienā. Vēl lode nebija beigusi savu ceļu, kad tika veidota jau nākamā...

Zemnieks sajutis gruzdošas sāpēs iebļāvās

- ĀĀĀ...sāp...uzmanīgāk – bet tad pamanīja ļaunatnīgo meitenes skatienu saprata, ka ar šo meitēnu joki nebūs. – Jā kundze, tiks izdarīts kundze, kā pavēlēsiet kundze. – un steigšus pakāpās patālāk nosts no pagales. Īgni piegāja pie cita guloša zemnieka un iespēra vienam no viņiem.

- Ceļamies, jāiet strādāt, savādāk atrausimies no kundzes ar pagali. – Zemnieki ņurdēdami sāka celties kājās un ļoti, ļoti lēnā tempā vilkās uz kaktusu lauku pusi.

....

Dār’donis veiksmīgi tika galā ar cūku un pēc tam ar vēl vienu un tad ar vēl vienu. Arī Ahmms veiksmīgi turpināja cūku genocīdu. Savukārt Anabellas ugunsbumbas tagad veiksmīgi atrada mērķi un arī tika galā ar vairākām cūkām.

Pēc brīža jūs saprotat, ka esat varen aizrāvušies un 10 cūku vietā nosituši 20. Saskaitot nosistās cūkas un skatoties, kas no tām pāri palicis, jūs redzat, ka kopā pa visiem ir savācies

‘’Pelēkais craps’’

2x Apsvilušas cūkas spalvas
1x Zibens šautrās cepts cūkas cepetis
3x Apsviluši cūkas kauli
2x Strupas cūkas astes
1x Ļoti ass cūkas ilknis

‘’Baltais items’’

10x Jēla cūkas gaļa

Savukārt Asins paskatoties uz savu pagali rokās saprot, ka tā ir patiesi pirmklasīga pagale.

[Gruzdoša pagale]
Itema kvalitāte: Poor
Itema tips: Off-Hand
Efekts: Lielisks uzmundrinājums sliņķiem

Uzmanīgāk! Kaiross viegli satvēra Asins roku, kurā atradās pagale. Tu viņam netīšām ar to pieskāries. Viņam sāpēja. Paladina rokas ieskāva mirdzoša gaisma un pēc mirkļa pār ievainoto zemnieku nolija dziedinošas dzirksteles.

Redz, Tevi viņi respektē vairāk. Kaiross apmierināti noteica skatīdamies kā zemnieki dodās strādāt. Es jau arī nespētu atteikt tādai jaukai meitenei. puisis kautrīgi noteica.

Jā, droši vien, ka tā bija... Asins domīgi noteica, vērodama, kā zemnieks dodās strādāt un pa ceļam uzmodina arī citus slinkojošos zemniekus.
Diez vai tas bija nepieciešams. Viņam jau nekādi ievainojumi neradās. Man liekas, ka viņš ir liels slinķis un simulants... viņa izteica savu viedokli par Kairosa dziedinošās maģijas izlietošanu uz zemnieku. Pēc tam Asins nopētīja gruzdošo pagali un nolēma, ka tā cīņa varētu būt noderīgāka par īso dunci. Viņa ielika to savas magiskās mugursomas ugunsdrošajā nodalījumā un jautājoši paskatījās uz Kariosu Dosimies atpakaļ pie ugunskura?

OOC: Mēs taču zemnieku kvestu izpildījām, ne?

Paspārdījis pelēkās mantiņas ar kāju, Ahmms savāca divas [Jēla cūkas gaļa] un devās runāties ar uzdevuma devēju.

Esmu izdarījis, ko teicāt! Ahmms novilka, Tagad dodiet man atalgojumu, vai pie Tralla vārda, noslānīšu tevi ar šito pašu kruķi!

Nu kā tad neradās? Kaiross neizpratnē paskatījās uz Asini. Es pats tikko uzgrūdos tādai pagalei un apdedzinājos. puisis parādīja meitenei savu roku uz kuras patiešām bija redzams apsārtums, kuram centrā āda no apdedzināšanās bija kļuvusi spīdīga.

Jā, zemnieki tagad tiks galā ar cūkām un mēs varam doties atpakaļ pie skolotāja Kaltunka. Kaiross lēnām devās atpakaļ pie troļļa vērodams, kur palikuši un ko dara pārējie biedri.

Apstaigājot beigtās cūkas, Anabella savāca dažus apsvilušus kaulus un nedaudz arī gaļu. To visu viņa aiznesa atpakaļ pie ugunskura un sāka prātot, kā no tā visa pagatavot ko ēdamu. No āboliem vien nekāda dižā pārtikšana nebija. Tuvāk apskatot kaulus, tie tomēr izrādījās visai nelietojami, tāpēc tika salikti kaudzītē netālu. Bet gaļu bija vērts paglabāt, jo varbūt pusdienām kas labs sanāks.

OOC: A cooking ir 0?

ooc – Cooking ir 1. Tobiš, ļoti primitīvus ēdienus mākat uztaisīt, bet paši neesat īpaši sajūsmā par savu pavārmākslu. Parasti esat sildījuši cita gatavotu ēdienu vai arī ‘’mīlējuši ēst gatavošanu’’ (skatījuši kā citi gatavo). Uztaisīt no pilnīgi un galīgi jēlas cūkas ēdamu ēdienu jums ir vēl jāiemācās.

Fishings arī 1. Tas nozīmē, ka metot makšķeri ūdenī tā arī patiešām var ielidot ūdenī. (esat redzējuši kā citi makšķerē)

First Aid ar 1. Tas nozīmē, ka pirmoreiz tinot bandages būs jautri. (esat redzējuši kā citi tin bandages)



Dār’donis atlikušās Ahmma un Anabellas nepievāktās lietas atvilka līdz ugunskuram. Ko viņš ar tām darīs, visu pievāks, metīs ugunskurā, atstās zemē vai ar kādu dalīsies ir viņa ziņā.

Asins un Kaiross ar pa to laiku ir nonākuši līdz ugunskuram un Kaltunks pēc Ahmma ultimatīvā paziņojuma, atlīdzību vai ar kruķi pa pauri, atbildēja.

- Lieliski, ļoti labi, jūs patiešām esat varoņi! Jūs nogalinājāt 2x vairāk cūku kā prasīts, dabūjāt gaļu un pat piespiedāt zemniekus strādāt. Kaut ko tādu no tādiem zaļknābjiem kā jūs nebiju gaidījis. Kek, par to došu jums katram sudraba monētu. Labi padarīts darbs. –

Kaltunks iedeva katram pa sudraba monētai (kas ir 100 vara monētu vērta. 100 sudrabi atkal ir 1 zelta vērti). Šajā brīdī arī sajutat tādu prieku un laimes sajūtu par padarīto darbu un izsniegto atlīdzību, ka bez maz vai gribas pielekties kājās uz kliegt ‘’DING’’. Jūtaties spēcīgāki kā iepriekš. (ooc – gz ar ļevaku).

Izdalījis monētas, Kaltunks nopietni un bargi sacīja.

- Atlikušo dienas daļu jums jātrenējas. Saprotat, jātrenējas un treniņš nebūs nekāda izklaidējoša cūku sišana, bet gan smags darbs. Sviedriņi tecēs un balstiņa drebēs. – Kaltunks atļāvās ļauni pasmieties.

- Kaiross dodies pie mūsu taisnprātīgā Paladiusa kurš dzīvo tepat būdā uzkalna augšā. Viņš tevi nodarbinās. Anabella reku tepat tālāk aiz muguras nojumē sēž Galknaks. Aprunājies ar viņu. Asins tu dodies tepat ciemata alā. Dodies tās tumšākajā kaktā un tu atradīsi Nāvi. – Kaltunks atļāvās vēl vienu nešķīstu smieklu - Ahmm un Dār’doni, ejiet pie Trakā uz bedri kas atrodas rietumos no Paladiusa būdas uzkalna. – Viņš katram norādīja virzienu kur jādodas.

- Ja sagribēsies ēst un jūsu treneri jums ļaus, tad ar jēlajām cūkas gaļām varat doties pie Dukura kurš parasti uzturas pie alas ieejas.

Ahmms savācis jēlo gaļu, naski devās uz norādītās bedres pusi. Viņā kūsāja senās orku asinis. Ko viņš piekaus nākamo?

Nu cerams, ka vēl tiksimies, draugi. Es dodos satikt Nāvi Asins pamāja ar roku grupas biedriem un devās uz ciemata alu.

Nonākusi alā, viņā sāka raudzīties pēc tumšākā kakta.

Pēc Kaltunka uzslavas Kaiross sajutās labi un viņam likās, ka uzslava viņu padarījusi spēcīgāku un izturīgāku.
Pateicies par sudraba gabalu paladins kritiski noskatījās uz jēlo gaļu, bet tomēr nolēmis labāk pieturēties pie ābolu diētas, pamāja biedriem sveicienu un devās Kaltunka norādītajā virzienā augšā kalnā pie skolotāja Paladiusa.

Pēc nedaudz nogurdinošās cūku slaktēšanas, Kaltunka uzslava atdeva spēkus. Pusdienlaiks vēl nebija pienācis, tāpēc Anabella atstāja gaļu un devās meklēt norādīto vīru. Viņa apjautājās tuvāk stāvošajiem ciematniekiem (jo uz pieres nevienam vārds rakstīts nebija), līdz atrada Galknaku.

"Labdien! Mani šurp sūtīja Kaltunks!" viņa sveicināja un nopētīja Galknaku. Ko viņš viņai liks darīt?

Asins pamanīja tumšu alas daļu. Viņa tajā neko nevarēja saskatīt, taču no turienes dvesa ļauna aura. Asinij tā likās patīkami ļauna, bet tai pašā laikā ļoti biedējoša. Asins sadzirdēja stindzinošus čukstus.

- Es tevi gaidīju! Ir pienācis laiks.

Asins spēra kāju tumsā un sajuta spēju triecienu savā ķermenī. Tas bija kā sāpju pilns uguns trieciens ik mazākajā ķermeņa daļiņā. Sāpes bija jūtamas gan no ķermeņa ārpuses gan iekšpuses. Asins sāpes turpināja sajust arī pēc trieciena. Tās lēnām turpināja ‘’sagrauzt’’ ķermeni.
Asins sajuta kā kaulaina roka viņu nogulda uz akmens altāra. Tumsā knapi varēja redzēt, bet uz mirkli viņas priekšā pavīdēja kaulaina seja zem melnas kapuces. Kaulainā izdvesa.

- Es tevi varu atstāt nomirt šeit uz altāra un pēc tam augšām celt savā kalpībā, mūžīgā verdzībā. – mirkli ilga klusums - Bet es tev varu dot spējas. Spējas, kuras tu sajūti. Tu spēsi nodarīt tādas sāpes citiem, kādas tu pašlaik sajūti savā ķermenī. Taču tu cietīsi, cietīsi smagi, jo tikai caur savām sāpēm var iemācīties nodarīt citiem patiesas sāpes. Izvēlies tagad un tūlīt! Mirt un vairs nekad nejust sāpes, vai dzīvot, bet izjusts nešķīstas sāpes tik ilgi kamēr pati tās neiemācīsies nodarīt citiem kā nākas. Izvēlies!




(ooc – WoWiski runājot Asins dabūja sejā kādu 3 ranga Warloka immolate (upurēšanu). Kas atņēma viņai uzreiz ½ no HP un pašlaik lēnām atņem atlikušo pusi.).

....

Kaiross nonāca kalna augšā redzēja nelielu un pieticīgu būdu. Taču viss apkārt būdai bija pieklājīgi sakopts un katra lieta atradās tai paradzētajā vietā. Perfekta kārtība. Nekādas netīrības vai nevīžības pēdas. Bija noprotams, ka būdas saimnieks rūpējas par apkārtni. Būdas durvis bija atvērtas, lai ēkā iekļūtu dzidrais rīta vējš. Kaiross pa atvērtajām durvīm redzēja smaidīgu pusmūža bloodelfa paladinu. Tas smaidīgs uz šķīvja grieza svaigus augļus. Blakus šķīvim bija sulas trauks ar svaigi spiestas sulu.

Paladins pacelā galvu pret Kairosu un smaids kļuva vēl līksmāks.

- Nāc iekšā, nekautrējies! – Paladins norādīja uz krēslu pie galda. – Kaiross ja nemaldos? Kaltunks teica, ka tu varētu šodien iegriezties pie manis. Nevēlies agras pusdienas? Sēdies, cienājies un nekautrējies.

....

Anabellai

Galknaks bija ļoti, ļoti vecs trollis. Viņš bija divreiz īsāks par jebkuru parastu trolli, ilkņi no vecuma bija izkrituši un āda savu zilganumu bija zaudējusi daudzas, daudzas desmitgades atpakaļ. Galknaks bija apgūlies uz sola blakus ugunskuram. Anabellas uzrunāts viņš gribēja atbildēt, taču klepus lēkme to neļāva izdarīt uzreiz. Beigās izklepojies viņš ļoti smagā vecišķā balsī atbildēja. Ik vārds, ik zilbe viņam prasīja smagu piepūli.

- Vai, meitiņ. Tā ir gan, tā ir gan. Galknaks bij’ mans vārds iz reiz. Sak kādēļ Kaltunks sūtij, - atkal sekoja klepus lēkme – tevi šurp?


Ooc – Par šamaņiem. Gribētu sagaidīt ko spoks dara un tad ķerties abiem klāt vienā paņēmienā.

Anabella gādīgi uzlika roku vecā vīra plecam, kad tas ieklepojās. Nogaidījusi, kad tas atkal spēs runāt, viņa veltīja tam bažīgu skatienu. Šķita, ka šis trollis ilgi "nevilks", tāpēc vajadzēja pie lietas ķerties laicīgi.

"Kaltunks teica, ka mums ir jātrenējas! Un domāju, ka tāpēc arī viņš mani sūtīja pie jums!" Anabella paskaidroja. "Pieļauju, ka jūs man varat iemācīt kaut ko vairāk no burvju mākslām, jo pagaidām protu tikai uguns lodes mest un sev ledus bruņas uzburt!"

Kaiross atzinīgu skatienu novērtēja sakopto mājiņu un dārzu.
Redzot apkārt kārtību un augļus uz šķīvja, paladins pasmaidīja un devās mājā iekšā.
Viņš sajutās, kā mājās nonācis un te, šajā konkrētajā vietā, pat bija gandrīz tikpat labi kā Sudraba Mēness pilsētā.
Pateicos, skolotāj! paladins viegli paklanījās Paladiusam, apsēdās pie galda pacienājās ar augļiem.

Āāāā... sāpēc locoties, Asins caur zobiem izdvesa. Viņa jutās kā saspiesta starp alas griestiem un grīdu. Sāpēm kļūstot stiprākām, acu priekšā sāka parādīties melni-zaļi rinķi un Asins juta, ka zaudē spēju sakarīgi spriest. Šķita, ka tumsa apkārt kļūst biezāka, gandrīz fiziski sataustāma. Meitene sajuta, ka sāk zaudēt samaņu. Viņa mēģināja kliegt, taču pāri lūpām atskatnēja tikai saraustīti čuksti es... darīšu visu... kas.... nepieciešams...ammm .... nodarīšu... sāpes citiem, NĀVE...eee... izdvesusi pēdējos vārdus, Asins bezspēkā saļima uz altāra.

Ahmms pievēršot sev uzmanību, sāka dejot nesen izdomātu orku šamaņu deju. Deja tika nesen izdomāta, sakarā ar to, ka orki tikai šajā paaudzē sāka apzināties šamanisma spēku un ietekmi. Shamanisms Tralla vadībā nāca orku sabiedrībā kā jauns kūlturāls fenomens, apvienojot izkaisītos orku klanis vienotā mērķi - stampāt pretienieku. Deja bija kā mēģinājums radīt orkā sajūtu, ka viņš dejo uz pretinieka līķa. (vai gnomu pīpes izsmēķa).

uh, ah - trennninjš! Dār'donis izstaipījās un viegli plecus šūpodams čāpoja nopakaļ orkam. Nonācis bedres tuvumā Dār'donis nespēja nepamanīt orka savādo deju. Mmm, šis viens gan ir iedvesmas pilns... bet, kas tas par danci?

Dār'donis atcerējās par lietus deju, kura šķita, ka nekad nestrādā, bet tā toč bija savādāka. Lai nu kā, nedaudz pavērojis priekšnesumu Dār'donis sāka ar acīm meklēt trako.

Beidzis deju Ahmms, nenocietās gaidīt skolotāju un uz netālu no bedres sāka cīņu ar cūkām.