Un notika, ka cēlās varena valsts Padomju Sociālistisko Republiku Savienība, pazīstama kā CCCP, USSR un latviski ka PSRS. Pirms tam bija Cariskā Krievija, kur pastāveja kabatzagļi un citi kriminalie pārstāvji, tai skaitā kontrabandisti, laupītaji un tamlīdzīgi. Tiem bija savi kvartali lielākajās pilsētās, daudziem nebija normālu ģimeņu. Jau toreiz bija viņiem savi īpaši vārdi, ko saprata tikai piederīgie pie kriminālo kārtas, herarhija un likumi. Taču toreiz viņi vairak bija piederīgi brīvībai, cietums viņiem skaitījās nevelam vieta, kur nonākt. Vispār tāda kriminālo kārta pastāvēja visā Eiropā, lielākajās pilsētās.
Tad nāca Revolūcija Krievijā. PSRS kaut kādā veidā zagļiem kļuva grūtāka dzīve un viņi nonāca cietumos vairak kā agrāk. Drīz cietumi kļuva par GULagu. Kriminālie nonāca tur kopā ar politiskajiem noziedniekiem, jeb cilvekiem, kas nepatika vadoņiem. Sanāca, ka Gulagas priekšnieki izdomāja, ka kriminālie palīdzēs sargāt politiskos. Un kriminalie piekrita. Viņi paši nestrādāja, turēja paklausībā pārējos un sāka dēvēties par zagļiem. Viņiem bija sava valoda, balstīta uz krievu valodu, taču dadzi vārdi nozīmēja pilnīgi ko citu. Viņiem tetovējumu kļuva par amata nozīmēm, CV, pasēm, kas pastāstīja, kas tu esi, ko esi paveicis. Izveidojās stingra herarhija. Kur augšā bija Likumīgie zagļi, jeb Pahani, tad zemāk un zemāk, līdz pat gaiļiem.
Ģimenes dzīve nebija, vismaz mūsu izpratnē. Zagļu kopiena bija viņu ģimene. Papildinājumi zagļiem vairums nāca no bāreņu vidus, kas pilnībā pieņēma zagļu kultūru un dzīvesveidu. VIņiem nebija parasti vārdi, kas eksistēja uz papīra. Zagļi dabīja iesaukus, kas kļuva patr viņu oficiālajiem vārdiem zagļu pasaulē. Tie varēja būt tādi kā Sērga, Bokseris, Duncis, Dzelzs dūre. varēja būt arī Ķēms, Kaķis, Zābaks, Cirvis, Kliedziens un kas tik vēl ne. Parasti iesaukām bija dziļa saikne ar zagļa personību.
Tātad zagļi nepakļāvās nevienam valsts likumam, ja nespieda ar varu. Viņiem bija paši savi likumi, kas noteica, kā sadalīt guvumu, kā izdalīt līdzekļus no kopējā kases. Tika noteikts cilveka status pēc viņa nozieguma. Visaugstāk tika vērtēti bruņoti vilcienu laupītāji un slepkavas. Ieņemt augstu stāvokli herarhijā varēja tikai tad, ja bija sēdējis vairākas reizes. Staļina laikos dzīve jau nebija slikta, ja jāstrādā nebija, tad kāpēc lai nesēdētu zonā?
Likums noteica, ka jādzīvo pieticīgi, ka krāpt savus biedrus nedrīkst, citādi draud bargi sodi. Var teikt, ka savus likumus zagļi ievēroja paklausīgāk, kā likumpaklausīgie pilsoņi valsts likumus.
Normālu algotu darbu zagļi nestrādāja arī brīvībā, tikai likumpārkāpumi, parasti zagšana.
Pēc PSRS sabrukuma Krievijā radās jauna noziednieku šķira, ko var saukt par mafiju, kas dzīvoja grezni, cietumā iet nevelējās un Likumus neievēroja. Nodarbojās ar biznesu, sastītu ar likumpārkāpumu.
Zagļi centās turēties pie tradīcijām, taču laiki spiež iet uz pārmaiņām. Tā nu tetovējumi tiek noberzti ar smilšpapīru, ````ķa zobi aistāti ar zelta vai porcelāna zobiem, zagšanas vieta stājas tas, ko sauc par biznesu. Tiesa, zonās paliek viss pa vecam. It kā.
Vai kāds zina vēl kādus interisantus faktus apr zagļu kultūtu?
Jo īpaši valodu.
Zinu, ka paši viņi dēvejās ne vien par zagļiem, bet arī urkiem. (No GP - uruki )
"Zvans" nozimē, ka beidzas termiņš.
Bija vel citi interisanti vārdi, bet pašlaik ir aizmirsušies.