Zināms stāsts: 1914. gadā jauns Oksfordas filologs Džons Tolkins pēta anglo-sakšu dzejnieka
Sinevulfa darbu fragmentus un uzdoras divrindei: "Starojošais Earendels, gaišākais no eņģeļiem,
ka sūtīts bija pie cilvēkiem Vidus Pasaulē." Iespējams, ka tieši šai divrindei ir jāpateicas par to,
ka pati pazīstamākā fantāzijas pasaule tiek saukta par Viduszemi. Interesanti, ka ne divdesmito
gadu uzmetumos, kas vēlāk sastādīja "Zudušo teiksmu grāmatu", ne "Hobitā" šis nosaukums
nav manāms. Pirmo reizi Tolkins Viduszemi piemin "Gredzenu pavēlnieka" melnrakstos, bet plaši
tas publikai kļūst pazīstams tikai 1954. gadā no Profesora vispazīstamākās grāmatas prologa:
"neviena nemanīti, hobiti vienā mierā daudzus gadsimtus dzīvoja Viduszemē".
Tolkins sāka veidot savas pasaules kartes uzmetumus jau trīsdesmito gadu otrajā pusē - šodien
šie arhīva attēli ilustrē dažādus "Viduszemes vēstures" sējumus. Kanonisko Viduszemes karti, kuru
daudzi no mums noteikti ir redzējuši daudzos "Gredzenu pavēlnieka" izdevumos, uzzīmēja rakstnieka
dēls Kristofers uz tēva melnrakstu pamata - tēvam tieši piedaloties tās tapšanā. Tā ir melnbalta karte,
kur daži uzraksti ir veidoti ar sarkanu tinti. 1981. gadā dienas gaismu ierauga detalizēts "Viduszemes
atlants", ko radījis Kārena Vinna Fonsteda (viņas spalvai pieder arī "Šķēpa sāgas", "Aizmirsto karalistu",
Ennas Makkefrijas un Stīvena Donaldsona pasauļu atlanti). Grāmata, kas iespiesta četrās krāsās,
ietvēra ne vien vispārīgas kartes, bet arī visdažādākās politiskās shēmas, griezumus utt. Beidzot
pilnīgi krāsaina Viduszemes karte ierauga gaismu, pateicoties Pītera Džeksona kino triloģijai
"Gredzenu pavēlnieks".
Joprojām precīza un krāsaina Viduszemes karte ir iemīļots fantāzijas plakāts jebkuram Tolkina fanam.
Raksts no žurnāla "Mir fantastiki" septembra numura.