Nāve - šajā grāmatā tik daudz kā vēl nekad. Taču arī daudz vairāk jautājumu tā rada nekā atbild.

Kas ir Kingkrosas stacija, kur pabija Harijs?
Manuprāt, tā bija tāda kā pieturvieta, pirms dvēsele dodas tālāk.

Kaut arī Harijs nebija miris, jo tā teica Dumidors, viņš runāja ar Dumidora garu. Un tas teica, ka Harijs, ja vēlas, var doties tālāk. Tātad, kaut arī tas notika Harija galvā, pa pusei tas bija arī reāli, jo, ja Harija gars izlemtu doties tālāk, viņš tiešām būtu miris. Vārdu sakot, īsta neskaidrība ar šo te lietu.

Ko īsti nozīmēja būt Nāves pavēlniekam? vai tas nozīmēja tikai nemirstību kā Filazofu akmens? vai arī neievainojamību, līdzīgi ka Lilijas dāvātā aizsardzība Harijam? Varbūt arī spēju atdzīvināt citus nemirušos pa īstam? (Varbūt par to jātaisa atsevišķis pavediens? )

Un kas notika ar Voldemortu, kad viņš nomira? Viņam taču nav normālas dvēseles. Horkrusti ir iznīcināti, dvēseles daļas, kas bija tajos, ir iznīcinātas. Voldemortam ir tikai 1/8 daļa no normālas dvēsels, vai viņš varēja vispār doties tālāk?

Kā diezgan daudzi spekulē tad tā vieta bija aiz "the veil". Pēc tam, kad Voldemorts uz Hariju raidīja Avada Kedavra Harijs bija gan miris, gan dzīvs reizē. Tādēļ viņam bija iespēja izvēlēties, doties atpakaļ, vai uz priekšu lai nomirtu pavisam/paliktu par spoku. Taču apjauzdams, ka viņa "pareģojuma" uzdevums nav vēl līdz galam pabeigts viņš devās atpakaļ lai piebeigtu Voldemortu. Un papildus tam, Harijs ziedojot savu dzīvību, bija nodrošinājis senās maģijas aizsardzību visiem, kas atradās Cūkkārpā.

kāpēc tieši kingkrosa... man liekas, ka tāpēc ka tā bija pirmā vieta, kas viņu patiesi piesaistīja burvju pasaulei un alkas doties uz cūkkārpu sākās tieši tur. bet par to nāves padarīšanu es nezinu ko teikt, kad visu to apkopo, man galīgi atsakās izteikt kādu sakarīgu atbildi...

Kingskrosas stacija bija tikai viens no bezgalīgi daudzajiem variantiem kur Harijs pēc nāvējošā lāsta varēja atrasties, jo Dumidors, liekas, saprata, tikai no Harija, ka viņi atrodas tieši šajā vietā, sanāk, ka vieta varēja būt līdzīga jebkurai, kas ienāca Harijam prātā.
Bet būtībā man liekas, ka Roulinga šeit caur Hariju pastāstījusi diezgan populāru versiju, kas jau daudzkur lasīta, par to, kas pastāv starpposms starp šo pasauli un pēcnāves pasauli. Šis starpposms tieši raksturojas ar to, ka ja cilvēkam ir būtisks iemesls, lai atgrieztos dzīvē, viņš to vēl var izdarīt (piemēram jāizaudzina bērni), savukārt, ja viņš to negrib, viņš dodas tālāk, pārkāpjot tādu kā robežu (pasaulē nemaz neeksistējot vārdi, lai to precīzi varētu aprakstīt) , un tikai pārkāpjot šo robežu, cilvēka dvēsele ir pilnībā "aizgājusi" no šīs dzīves un devusies vēl tālāk, no kurienes vairs nevar atgriezties. Un tā, kā no šīs vietas, kas ir "vēl tālāk" atgriezties nav iespējams, tad nav ticamas iznformācijas, kas īsti tur slēpjas.
Galu galā ļoti daudz cilvēku uzskata, ka cilvēkam ir dvēsele un daļa akceptē arī to, ka ar šo dzīvi, ko cilvēks dzīvo, nekas nebeidzas, ko mirst tikai fiziskais ķermenis.
Kingskrosa ļoti atbilst tai vietai, ko apraksta cilvēki, kas esot dzīvībai kritiskā situācijā, pabijuši "otrā pusē", un kur nokļūstot "caur tuneli ar gaismu galā", (ļoti dzirdēts variants) un kur tiek sastapts "kāds" ar ko var "sarunāties" (šis "kāds", ir lasīts, var būt piemēran Dievs, Eņģelis, Kaut kāds saprāts, mirušu tuvinieku dvēseles utt.). Un saruna nenotiek ar vārdiem, balss it kā "skanot" galvā. Katrā ziņā versijas ir interesantas. Un manuprāt, kaut kur tajā visā slēpjas patiesība ...
Un pavisam noteikti atradīsies cilvēki, kas tam piekritīs, un būs arī tādi, kas teiks, ka tas viss ir galīgas muļķības.

Klīniskā nāve? :/

Bija skaidrots - ka pavēlnieks pār Nāvi būs tikai tas, kas spēs apvienot visus nāves reliktus, taču necentīsies tos izmantot, lai no nāves aizbēgtu. Šis "izredzētais" labi apzinās, ka viņam būs jāmirst un kad beidzot nāve pie viņa atnāk, tad viņš to sveicina kā labu draugu.



Man šķiet, ka Voldemorts aizkapa dzīvē nonāca pakāpeniski. Katrs iznīcinātais horkrusts varēja nonākt līdzīgā vietā kā Kingskrosas stacija un gaidīt (to neglīto sīko atceraties - ka tik tās nebija Voldemorta sakropļotās dvēseles daļas). Un kad tur nonāca pēdējā Voldemorta dvēseles daļa, tad dvēsele un gars bija atkal vesels un varēja doties tālāk. Kurā virzienā - to vien pats dievs zina.

Hermione, kad skaidroja par horkrustiem, runāja, ka tie ir pretēji ķermenim. ķermeni iznīcina vai sabojā, ķermenis iet bojā, bet dvēsele dodas tālāk. Ar horkrustiem ir tā - ja horkrustu, kad to iznīcina, priekšmetu, kurā tas atradās, vēl var izmantot, kā Augšamcelšans akmeni, bet pats dvēsels gabals tiek iznīcināts. Tas pazūd, vairs neeksistē.

nu, par voldemortu taču viss 100% skaidrs. viņš mūžību pavadīs kā sīks, neviena negribēts, pretīgs un nevarīgs bērnelis. harijs taču pat vēl viņam deva iespēju nožēlot grēkus, lai voldemortu nepiemeklētu šāds liktenis.

Tas, ka pastāvēt kā normāla dvēsele pēc nāves, tas ir skaidrs, ņemot vērā, ka viņš ir vienīgais, ka sašķēla savu dvēseli pavisam... astoņās daļās.
Bet kas ar viņu notiks tālāk - lūk, tas gan nav skaidrs. Vai viņš vispār spēj doties tālāk, proti, tā dvēseles daļa, kas saistīta ar viņa prātu? Lūk, tas ir jautājums.

eh, nu var taču. atceries, ka voldemorts arī bija noģībis, kad harijs pamodās? vot, atradās voldemorts king's cross stacijā kopā ar hariju un dumidoru, tikai viņš lāgā nesaprata, kas notiek, jo viņš bija tas mazais pretīgais bērnelis.

tādam viņam arī būs jādzīvo aizkapa pasaulē. tas notika droši vien ne tikai dēļ sašķeltās dvēseles, bet arī tāpēc, ka voldemorta personība nebija no tām patīkamākajām. es to saprotu tā, ka pēc nāves cilvēks izskatās pēc tā, kas viņš tiešām ir. lūk, un voldemorts patiesībā ir tāds.

nu, ko lai ska, teorija ir interisanta un es pieļauju, ka var būt patiesa.
Šaubas man vēl paliek, būs par šo jautājumu rūpīgāk jāpadomā.

Varbūt man tikai tāda vēlme, bet - es iedomājos, ka Voldemorts ir prom pavisam - viņa dvēsele nav kopā ar Siriusa, Lilijas u.c, viņi nekad nesatiksies. Ir jābūt kādai citai vietai - tālai, tumšai un pamestai, kur "sliktie" pavada bezjēdzīgu, nemierīgu, nolemtības aizēnotu eksistenci, kas būtībā ir - "nekuriene".

Es, izrādās, nemaz nebiju sapratusi, kas ir tas mazais bērns - tīstoklis, kuru Dumidors Harijam lika neņemt vērā...

Izrādās, ka Marvolo Kedavra taisnība!

Roulingas mājaslapā teikts, ka tas zidainis bija daļa no Voldemorta dvēseles, bet ne tā, kas bija Voldemorta ķermenī, bet tā, kas bija Harijā.
Tādējādi nav skaidrs, kas notika ar to Voldemorta dvēseles daļu, kas bija viņa ķermenī. Varbūt tā būtu tāda pati, bet varbūt arī ne.

"It is the last piece of soul Voldemort possesses. When Voldemort attacks Harry, they both fall temporarily unconscious, and both their souls - Harry's undamaged and healthy, Voldemort’s stunted and maimed - appear in the limbo where Harry meets Dumbledore."

Nu, re, nebiju šitādu lasījis. Bet tomēr tur nav teikts, ka tā bija tā dvēseles daļa, kas atradās Harijā ķobī. Tur ir teikts, ka tā bija pēdējā neskartā Voldemorta dvēseles daļa, proti, tā daļa, kas atrodas pašā Voldemortā.

Pareizi!!!

Man tikai tagad pieleca!
Tad, kad Voldemorts mēģināja nogalināt Hariju, viņam tas īsti nesanāca. Rezultātā cieta abi - Harijs un Voldemorts. Viņi nonāca pusceļā starp dzīvību un nāvi. Dumidors taču teica, ka Harijs var doties tālāk, tas ir - nolikt karoti pa īstam. Tātad abiem bija klīniskās nāves, ja tā var izteikties.
Abas dvēseles nonāca tajā stacijā, bet Harija dvēsele bija vesela, pilnīga, bet Voldemorta izkropļota, nespējīga neko aptvert.
Galu galā, ja horkrusts tiek iznīcināts, tad tajā ieslodzītā dvēseles daļa TIEK IZNĪCINĀTA. Tā vairs vienkārši nepastāv.
Tas nozīmē, ka lai kas arī notiktu ar palikušo Voldemorta dvēseli, ta nekad neapvienosies ar horkrustos ieslodzītajām dvēseles daļām, jo to vienkārši vairs nav.
Voldemorts mūžām paliks izkropļots, nespējīgs zīdainis.

Runājot par nāvi, jūs labāk izskaidrojiet, kā aurori var nogalināt Nāvēžus! Jautāju tāpēc, ka Avada Kedavra ir aizliegtais lāsts tikai tāpēc, ka tas ir slepkavošanas lāsts.

Potera stilā.

Uz veiksmi

Voldemorta pirmajā valdīšanas laikā Zemvaldis bija atļāvis pielietot auroriem Nepieļaujamos lāstus.
Un nav teikts, ka nevarēja to vēlāk.
Tā viņi varēja tos nogalināt.

Principā tos izmantot nav nepieciešams, nāvēdi var padarīt nekaitīgu ar apdullināšnas vai sastindzināšanas burvestībām, tad nogādāt cietumā.
Domājams, ka ekstrēmās situācijās pielietot Nāves lāstu varēja. Daudzi Fēniksa ordeņa biedri cīnoties nogalināja nāvēžus.

Kopumā - aizliegts izmantot uzbrukumam, bet aizsargājoties - lūdzu.

novākt kādu var daudzos un dažādos veidos. pat arī skapi uzmetot virsū var kādu novākt. izmanto sparnardiumleviosa (vai nu kā kuram patīk kurā versijā, skatoties, ka kopā pa 7 grāmatām o ir daudz) un nāvēdis gar zemi. tikai skaites, ka trāpi

es vienmēr domāju, ka azskabana bija diezgan pilna, no kā secinu, ka visi nāvēži, kas ir noķerti, pārsvarā nonāca azskabanā pie nāvēžiem, kur vai nu nosprāga, vai tupēja līdz nejēgai... var novākt ne tikai ar vienu lāstu.

Es gan tā nedomāju. Arī parasts nāvēdis var aizsargāties pret auroriem - tad ar ko aurori atšķiras no nāvēžiem, ja pielieto tos pašus nepieļaujamos lāstus? Manuprāt, nepieļaujams lāsts tāpēc arī ir nepieļaujams - nav svarīgi, vai uzbrūkot vai aizsargājoties. Kā teica Trakacis - "one way to Azkaban". Interesanti, bet grāmatās par to nav ne vārda. Es drīzāk pieļauju, ka nāvēži tika nogalināti apstākļu sakritības rezultātā - piemēram, notriecot no slotas, apdullināšanas burvestība un neveiksmīgs kritiens, vai tamlīdzīgi.

Uguns biķerī nodaļā kur Harijs apciemo Siriusu viņa alā, Siriuss pastāsta kā gāja Zemvalža laikos.
Tur viņs pasaka - Zemvaldis atļāva pielietot nepieļaujamos lāstus. Kā arī izeva likumu par to, ka labāk nāvēdi nogalināt nekā sagūstīt.
Bet norāde par to, kāda tad ir atšķīrība stapr nāvēdi un auroru ir vietā.
Pats Siruss teica, ka Zemvaldis rīkojās tikapt nežēlīgi kā nāvēži, vardarbību apkaroja ar vardarbību.

Nu bet tā toreiz aurori nogalināja nāvēžus.
Kā rīkojās Fēniksa ordeņa biedri, nezinu. Vienīgais reāli zināmais gadījums, kurā FO biedrs pielieto Avada Kedavra ir Mollija Vīzlija pret Bellatrisi.

Vai tiešām Mollija izmantoja Avada Kedavra? Ne angļu, ne latviešu variantā tas nebija minēts, ja nu vienīgi Roulinga ir apstiprinājusi kādā intervijā.

Paklau, Bellatrise NOMIRA no Mollijas lāsta. Tas taču grāmatā ir ierakstīts, ne? Lāsts, kas nogalina ir Nāves lāsts. Loģiski, ko? Un kāds tad ir Nāves lāsts? Pareizi, Nāves lāsts ir Avada Kedavra.
Jēziņ....

nedaudz stulbi, ka tik daudzu atlikušo jautājumu atbildes man jādzird no kkādiem publiskajiem čatiem ar Roulingu un no jūsu diskusijām. Vai tiešām tik svarīgas detaļas nebija iespējams izklāstīt grāmatā? Ja nu es neko nezinu par tādiem čatiem, tad nezināšu arī patiesību par tālāko varoņu nākotni utt. Kaut kā nesasaucas kopā čats un forumi ar grāmatu. Grāmatā būtu loģiski jābūt visām atbildēm, nevis tās vēl jāmeklē netā...

Galīgi nav loģiski - pēc tava teiktā izriet, ka ja kāds tiek nogalināts burvestības rezultātā, tika izmantots Avada Kedavra.

Citāts no grāmatas:

Pirmkārt, Avada Kedavra efekts ir tūlītēja nāve, tāpēc Bellatrisei nu nekādi nevarēja būt moments aptvert, kas ir noticis. Otrkārt, pūlis nekad neuzgavilētu Avada Kedavra lāsta upurim. Tātad Bellatrise tika nogalināta ar kādu citu lāstu - lūk, arī mans jautājums, kā tad īsti tie nāvēži tiek nogalināti?

Palasi labāk anglisko variantu, tur ir šajā vietā ir pieminēts Siriuss. Bellatrises smaids bija līdzīgs Siriusa smaidam pirms nāves. Pēdejā brīdī pirms nāve pasmaidīja un tad ķēra lāsts. Latviskais tulkojums ir draņķis, tomēr pat tur teikts, ka viņa nomira, pirms paspēja to aptvert. Ir tikai viens Nāves lāsts, cits nav vajadzīgs un tas vienīgais ir Avada Kedavra.
Un pat ja būtu kāds cits, ar ko tas labāks? Nogalināt ar Avada Kedavra slikti, bet ar citu lāstu labi? Muļķības.

Es tev varu pat nocitēt oriģinālu, kas praktiski ir identisks latviskajam tulkojumam.Ja tu izlasītu abus citātus mazliet rūpīgāk, tu redzētu, ka Bellatrises atskārsme par ķerto lāstu nāk pēc trieciena saņemšanas, nevis pirms. Protams, ja varētu nogalināt ar kādu citu lāstu, rastos jautājums, ar ko tad tas atšķiras no Avada Kedavra, pilnīgi pareizi. Es uzskatu, ka ir arī lāsti, kuri ir ļoti spēcīgi vai apdullinoši, kas sakritību rezultātā var nogalināt. Piemēram, Maksūra piektajā grāmatā tika gandrīz nogalināta ar četriem Dullum lāstiem taisni krūtīs. Līdzīgi varēja būt arī ar Bellatrisi - piemēram, tiešs Dullum trieciens sirds apvidū varēja izraisīt tās apstāšanos, un tam galīgi nebūtu jābūt Avada Kedavra. Galu galā, visi cūkkārpieši tika audzināti, kādas sekas ir izmantojot nepieļaujamos lāstus, tāpēc es vienkārši atsakos pieņemt, ka pūlis varētu uzgavilēt burvim, kas otru nogalinājis ar visbriesmīgāko zināmo lāstu.

P.S. Runājot par Siriusa nāvi, grāmatā nemaz nav minēts, ka tas bija Avada Kedavra, vien "nākamā gaismas šautra Siriusu ķēra tieši krūtīs". Filmā gan bija Avada Kedavra.Tas taču vienkārši ir ideāli - kam tad forumi vispār ir domāti? Ja forumi būtu domāti pašsaprotamu lietu atgremošanai un nevis diskusijai, tad te nebūtu ko darīt.

Nu labi ir tas, ka es vispār tos jaunumus te uzzinu, jo ir ļoti daudz cilvēku, kas nemaz nenāk tādos forumos un dzīvo neziņā par to, kas tad īsti noticis pēc tam, jo pašā galvenajā Poteriādes sastāvdaļā - grāmatā - par to nav ne vārda man jau patiktos, ja grāmatā būtu pateikts vairāk, lai man nav jāklīst pa ārzemju čatiem, noskaidrojot patiesību

Kingrosas stacija manuprat bija tāda kā Harija paša izvelēta vieta tikai netieši kā ne kā Dumidors viņam jautāja kur viņi atrodas un, kad vinsh atbildeja Dumidors bij parsteigts, nu jaa...
Kingrosas stacija bija harija sākums uz Cūkkarpu.. nu jaa...

Manuprat tā 1/8 voldiņa dvēseles klaiņo kkur apkārt, par mazu lai kkur iemiesoros, un par mazu lai maz kkur nokļūtu, mosh kkur pa vidu!

Domāju, ka nebūs liela atsķirība starp HP pasauli un mūsējo, tas ir, ieroci DRĪKST lietot aizstāvoties, vai iznīcinot sevišķi bīstamu noziedznieku. Karā taču nejautā vai nogalināt ir ētiski... Dažreiz lasot domāju,ka nagalināt kādu pretīgu nāvēdi būtu bijis humānāk kaut vai aiz tādiem apsvērumiem, ka tādējādi viņam vairs nebūtu iespējams nogalināt un mocīt citus... Piemēram, Fernīrs Pelēcis nevarētu apdraudēt Hermioni, vēlāk arī Lavenderu u.c.

Mani interesē, vai Harija vecāki, Siriuss, Remuss bija lietas kursā par to, kas notiek? KO dara Harijs? Un ja tā, tad kā?
Arī Dumidors? Kā viņš sekoja līdzi notikumiem? Ne jau tikai caur portretu Cūkkārpā?

Vai VIlksons jau zināja, ka arī Tonksa mirusi? Vai viņi pēc nāves ir kopā? Sarunā ar Hariju viņš nožēlo savu nāvi, bet runā vienpersoniski, nepieminot Tonksu.

Vai Strupam arī paliks portrets Cūkkārpā? Viņš taču arī bija direktors, tuklāt, kā mēs tagad zinām, visai cienījams...

Tas par Strupa portretu ir labs jautajums! Manuprat autore vienk aizmirsa.

bija jau arī dumidora glezna. kāpēc poters nevarēja parunāt ar dumidoru sestās daļas beigā,s kad bija tāda iespēja? nu ja, protams autore ir kaut ko nostūmusi malā, lai vis nebūtu tik vienkārši notikumi un to secība, bet dažas piemirstās lietas neliekas sakarīgas...

Sestās grāmatas beigās Harijs bija pārāk noskumis, lai par to domātu.
Vēlāk viņam nebija iespēju tikt Cūkkārpā un parunāt ar gleznu. Un nez vai Dumidora portrets viss tik vienkārši visu pateiktu.

Toties pēdējā grāmatā, kad Harijis ar ovācijām tiek sagaidīts direktora kabinetā - tur būtu bijusi izdevība beidzot risināties sarunai arī starp Strupu un Hariju. Kaut pāris vārdos vai skatienā, nolīdzināt mūžigās nesaskaņas. Abi to bija pelnījuši, ne velti Harijs deva dēlam Severusa vārdu.

Bet vispār tie portreti arī tādi interesanti. Nesaprotu vai tie glabā saikni ar mirušajiem / tas būtu pārāk vienkārši, lai būtu ticami/, vai tie turpina dzīvot savu dzīvi sekojot līdzi notikumiem, saglabājot īpašibas, kuras bijušas raksturīgas attēlotajiem cilvēkiem?

Potrtretiem nav nekādas saiknes vairs ar cilvēku, kas tajos attēlots pēc nāves. Viņi ir kā spoki. Spoki ir tādi, kāds burvis bija nāves brīdī. Portreti ir tādi paši viņi zina visu to, ko zināja cilvēks, kad nomira, ar tādu pašu raksturu un tā tālāk, tomēr nezina, kas notiek pēc nāves, ar viņu īsto "es". Savā ziņā viņi ir personības paši par sevi, bet tā kā iesaldēti laikā - nemirstīgi, bet nespējīgi attīstīties.

Njā... diezgan sarežģīti... iznāk, pēdējā grāmatā tā kā divi Dumidori. Viens portretā, kas seko līdzi notiekošajam un dod padomus Strupam, ar otru Harijs satiekas šķietamajā nāves ainā. Tātad starp šiem diviem saiknes vairs nav?

cik es saprotu, tad nē, nav saiknes...

tas, kas gleznā, tas sevī tur visu, ko piedzīvojis dzīvais dumidors, bet kingkrosas stacijā ne tikai, bet arī to, kas pēc nāves. tātad divi dumidori (nemaz nebiju par to aizdomājusies, lai gan portrets nav īstais dumidors. lai gan neviens no viņiem vairs nav īsti īstais dumidors... )

Manuprāt, saikne gan ir - tas pats Dumidors - pēc nāves gan Kingskrosas stacijā, gan biles rāmī!

Viedokli vajag pamatot.
Lai arī direktoru potreti it nepārprotami maģiskāki, tie tomēr ir ar maģiju radīti. Patiesībā tas nav sarežģīti, jau otrajā grāmatā bija runa par to, ka lai panāktu, ka fotogrāfijas kustās, vajag tikai speciālā mikstūrā attīstīt.
Tas Dumidors, kuru Harijs satika kingskrosas stacijā bija viņa gars pēc nāves. Vieta, kur viņi tikās - vieta dvēselēm starp dzīvību un nāvi.
Portrets spēj staigāt citās gleznās, bet ne aiz nāves robežas.
Ja to nespēj, tātad saiknes nav.

nu ja kingskrosa bija robeža starp dzīvību un nāvi, tad kāpēc tur atradās Dumidors? viņš tak bija miris jau labu laiku... bišīt vairāk par pusgadu.. kāpēc tad viņam būtu jāpaliek? viņš tak nevarēja zināt, ka k-kas tāds notiks. ok, viņš bij varens burvis un tml, bet paredzēt to nevarēja. kā jau pats teica - nekad nebija paticis šis priekšmets.

bet par portretu - domāju, ka tas izveidojas pats pēc direktora nāves, jo pirms tam vēl nebija Harijs nekad redzējis Dumidora portretu. cūkkārpa pati - direktora kabinets - izveido sava vecā īpašnieka portretu. manuprāt, portretā iemiesojas visa cilvēka dzīve pirms nāves. un tad šis portrets turpina dzīvot tālāk - domāt, runāt. tikam tam nava nekādu maģisku spēju.

Par Voldemorta likteni runājot.Pēc teorijas iznāk, ja kāds atstiepj kājas pavisam, tad beigās viņš vai nu aiziet tai mūžības valstībā vai arī var pielikt bikses un kļūt par spoku.
Nezinu kāds likteni pieņemot nāvi no Voldija iznāktu (ja neskaita baidīšanu ar korplo bērnu), taču ja Melsudors izdomā, kar otrā pusē nebūs aršana un kļūst par spoku, tad no vienas puses viņš varētu arī kā spoks būt tas zīdainis, bet no otras puses grāmatās šķiet bija rakstīts spoks kļūst pēc izskata un līdzības tāds kāds viņš bijis nāves brīdī (ar puscirstu galvu, notašķīts ar asinīm u.t.t.). Līdz ar to Voldemorts puslīdz sakarīgā izskatā nomira viņa spokam vajadzētu būt gana sakarīgam pēc izskata.
Vai nebūtu jauki, ka Cūkkārpā tagad spokotos Lorda Voldemorta spoks ?

Ne visam piekrītu! ...Kingskr.stac. "Gars pēc nāves "-o.k., bet - ar atmiņu par bijušo un dzīvi pēc nāves.
Kingskrosā Dumidors stāstīja par darīto, runāto, kad bijis apciemot savu portretu!!! Tātad - spēj viņš staigāt aiz nāves robežas!!! Un Kingskrosa ir vieta, kurp var atnākt paciemoties gan tie, kas vēl izlems vai mirt, gan tie, kas nomiruši!!!

CIk var spriests, tad spoki nav dvēseles, tikai tās nospiedums. Tā kā spoks var būt tikai burvjiem, tad tas ir maģijas un pēdējā mirskļa sajaukums. Nāves brīdī cilvēks nevēls mirt, cenšas palikt dzīvs un neapzināti buras, radot kaut ko līdzīgu gleznai, tikai iespaidīgaku. Tomēr dvēsele dodas tālāk, arī Gandrīz Bez galvas Nika un pārējo spoku dvēsles ir otrā pusē. Soks ir gandrīz tas pats, kas portrets.

Bet ja nopietni - lieliska doma - Voldija spoks!
Viņš tacu nāves baidījās! Diemžēl spoks ir dvēsles nospiedums. Voldijam nebija normālas dvēseles, tādēļ spoks nesanāktu.

Pozitiv - teorija ir interesanta, bet ja gribi, lai to kāds ņem nopietni, vajag ko nopietnāku. Pagaidām tas ir - es gribu lai tā būtu un cauri!
Es gluži vienkārši tam nepiekrītu, savādāk visi uzplītos portretiem, lai tie stāsta, kas ir pēc nāves. Bet neviens to nedara, tātad tie nezina, kas ir pēc nāves.

... nu, to, kas pēc nāves nestāsta neviens no mirušajiem. Dumidors pasaka vien to, ka var doties tālāk...

Patika doma, ka direktora kabinets pats rada šos portretus, jo tad arī Sturpam tur jābūt

... iznāk, ka mirušie var sekot, un seko līdzi dzīvo gaitām? Dumidors zina visu, kas notiek, laupītāji arī.... Tomēr Remuss saka:"Žēl, ka nepazīšu viņu /dēlu/."?????

nu nepazīs personīgi. cik es sapratu. viņš jau varēs sekot līdzi, ko dara, bet nevarēs neko teik, ne darīt par sevi ko zināmu...

Nu, tā jau arī ir patīkama doma, vai ne? Mierinājums, savā ziņā.... vismaz redzēs, kā dēls aug.

nu nezinu... man īpāsi neliekas, ka tā ir tik laba lita (no vienas puses), nevari pateikt, ka mīli, sajūsmināties par pirmajiem soļiem un vārdiem, neko novēlēt. tā nāve ir vispār baigā padarīšana. lai kādus linkus roulinga būtu metusi poterā par nāves lietām, nekad to pilnībā neizpratīsi. un domāju, ka roulinga nemaz nav gribējusi, lai kāds to izprot. tāpēc vienmēr te būs par ko parunāt...

Tāpēc jau tā grāmata ir tik laba , vai ne?

man septītā patiesībā patika vismazāk. sāka ļoti atgādināt gp (jeb hobiti uz dūm akalnu un liela depresija). atšķīrās ļoti no ierastajiem poteriem, kas man patika... man likās, ka visi ir tādā fanā par hp7, jo tāir beigu daļa ar visām atbildēm, vai pat jauniem jautājumiem - vārdu sakot atgriešoties pie nāves tēmas un neizprotamās kingkrosas stacija... poteram tur viss sākas un viss arī beidzas.

Un tomēr nebeidzās!
Patiesībā tīri interesanti.
Visa tā lieta ar tuneli gaismu galā un klīnisko nāvi.
Izrādās, ka Voldemorta lāsts mežā nomušīja gandrīz abus - viņu pašu un Hariju. Harijs varēja iet līdzi Dumidoram un palikt miris...
Viņš varēja sagaidīt vilcienu, iemests tajā Vodemortu/bezādas zīdaini un pamāt ar rociņu!
Tad atgrieztos ķermenī un raugi, Voldijs ir pagalam!

Vienkārši, bez tādām nevajadzīgām trobelēm ar visu Eldar zizli...