Palīdzība - Meklēt - Biedri - Kalendārs
Pilnā versija: Cik tad personāžus nogalināja?
Kurbijkurne forums > Pasaules > Harijs Poters > HP grāmatu pasaule > Nāves dāvesti
Daniels_Redclifs
taatad smile.gif arii esmu esmu, te un jau esmu paspeejis dalju no graamatas jau pamatiigi aizmirst, esmu pilniigi paarliecinaats es vinju veel paarlasiishu un paarskatiishu, lai labaaku atcereetos to visu..
nu jaa, pirmaa naavee, Hedviga, es nekad nebuutu iedomaajies, kad JKR nogalinaatu sho puuci, lai gan peec buutiibas, zaudeejums nav liels bet Harija pirmaa daavana uz pirmais 'maajdziivnieks' - miris? :-/ naakamais bija Tramdaans, nekad nebuutu domaajis, ka labaako auroru JKR jau nogalinaas pashaa garaamatas saakumaa, shim cilveeekam vajadzeeja aizsargaat Hariju visvairaak un vislabaak un vinsh kriit pirmais. un tad seko Severus, Tonksa, Lupīns(laikam taa latviski nebija) un Freds, iespeejams kaadu izlaizhu, neatceros vairaak nevienu, bet visvairaak zheel, Lupīna un Freda, Lupīns arii ljoti tuvs Harijam un vinsh arii nomirst un Freds, labs Harija draugs..
gan es kaadu aizmirsu, izsakam savas domas, tos kurus nepieminieeju utt!

aa, bet , protams, Dobijs, kaa es vareeju aizmirst Dobiju, domaajams, ka Harijam shii dziivniecinja naave ir vissaapiigaaka, ko arii pieraada vinja attieksme, kaa vinsh apglabaaja Dobiju un , protams, neaizmirsiisim, ka dobijs izglaaba Harija dziiviibu, atmaksaajot vinjam par briiviibu, ar vinja izglaabshanu no naaves.. sad.gif
Shadowstalker
Te aprakstītas visas nāves. grin.gif
arturchix
Es labāk teikšu tā - es biju ļoti pārsteigts, ka vairāki varoņi izdzīvoja. Hagridu es uzskatīju par 100% nāvinieku, jo viņš bija palicis praktiski vienīgais tuvais pieaugušais, kam Harijs bija pieķēries. Siriusu un Dumiņu novāca, Hagridu nez kāpēc atstāja dzīvu. Nu labi.

Tāpat es negaidīju, ka no galvenajiem varoņiem mirs tikai Freds Vīzlijs. Tad kāpēc tieši Freds? Tipa viens no dvīņiem tomēr paliek, zaudējums uzreiz liekas mazāks? Es jau biju gatavs norakstīt abus Vīzliju vecākus, Persiju un Bilu vai Čārliju.

To, ka Maksūra izdzīvos, es nešaubījos, jo domāju, ka viņa pēc 7.grāmatas paliks par Cūkkārpas direktoru. Izdzīvoja, taču aizgāja pensijā.

Vēl es sagaidīju, ka tiks novākts praktiski viss Fēniksa ordenis, taču, ja stingri ņem, tā arī notika - neviens no auroriem, laikam izņemot Kingsliju, neizdzīvoja.

Negaidīju, ka tiks novākta Hedviga, taču tad uzreiz biju par 100% pārliecināts, ka tūlīt no krūmiem izlidos Fokss, lai kompensētu zaudējumu un izskaidrotu savu ierašanās iemeslu. Nekā. Par Dobiju biju piemirsis, tad jau drīzāk biju norakstījis Mokšķi, kura attieksme pret Hariju apbrīnojami ātri mainījās pāris lapaspušu laikā skalā no draņķasiņa līdz dārgajam saimniekam.
Medus Mošķis
Dobijs nomira traģiskā varoņa nāvē. Drausmīgi raudāju. Domāju, ka nomiršu.
Taisaulē aizgāja arī Severuss S. Arī izrādījās traģisks varonis. Raudāju vēl drausmīgāk. Būtu labāk pie Dobija nomirusi...
blink_a.gif
Tas tāds īss pirmais iespaids par galvenajām mani satraukušajām ķelles atlikšanām HP7.
Bet vispār ļoti žēl nabaga Tediju Vilksonu, kurš vispirms zaudēja vectēvu un pēc tam gan tēvu, gan māti. Muļķīgi kaut kā sad.gif
Hedviga - vispār no comments. Pašā sākumā pļukt un viss.
Un nabaga vecā Batilda. Daudz tika pieminēta, bet pie dzīvības tā arī viņu neieraudzījām (ar čūsku iekšā neskaitās).
Un kas bija pirmajā nodaļā garāmejot pieminētā Charity Burbage (viņa arī Nagīni pusdienas... sick.gif) - tikai dēļ tā raksta Daily Prophet? Vai arī vienkārši kaut ko palaidu garām un viņa bija svarīgāks tēls?
šķirmice
Pārsteigums bija par Hedvigas nāvi, bet kaut kā baigi nepārdzīvoju. Hagrida izdzīvošana pa divi lāgi likās neticama, bet nu ok, lai arī biju jau norakstījusi. Par Seviju man viss jau bija skaidrs - būs traģiskais labais varonis un upuris, lai gan es cerēju, ka viņš mirs, palecot priekšā Harijam domātam Avada Kedavra. Voldijs arī bija norakstīts un biju 99% pārliecināta, ka Harijs dzīvos, tā ka te nekādu pārsteigumu nebija. Par Tonksu šoks. Par Vilksonu biju uz 70% pārliecināta, bet Tonksa... es cerēju, ka viņa mācīs pārvērtības, kamēr Maksūra ies par direktori, izcils metamorfomags tomēr. Patiesībā gaidīju vairāk nāvju - Asnīti, Zibiņu, vecākos brāļus Vīzlijus (par dvīņiem man bija nelaba nojauta), Vīzliju vecākiem (tjipa, būtu tikai godīgi, jo arī Harijs zaudēja savējos). Par Skrimžūru arī šoks, vispār šermulīga vieta grāmatā, kur paziņoja viņa nāvi un ministrijas krišanu. Par Drako izdzīvošanu biju 100% droša, par Lūciju un Narcisu brīnījos, biju jau norakstījusi, vismaz Narcisu. Bellai bija jākrīt, šaubu nav, lai gan domāju, ka no Nevila rokas. Krīvija nāve nedaudz šokēja, simpātisks puika likās, un vēl tik mazs, žēl... kas tagad fočēs?
Putnubiedēklis
Vislielākais šoks bija par Fredu, Tonksu un Vilksonu. It īpaši stulbi un protams reizē arī iespaidīgi, ka Freds nomira uzreiz pēc salabšanas ar Persiju, pēc tam, kad Persijs sevi bija apliecinājis kā vēl nekad.

Un T&V nāve vispār netika parādīta, tikai garāmejot pieminēta. Droši vien būtu par vēl vienu sirdi plosošu epizodi vairāk, ja tiktu attēlots, kā abi cīnās plecu pie pleca, bet tomēr reizē tiek nogalināti, paraujot sev līdzi arī dažus nāvēžus.

Hagridu arī protams norakstīju, ieraugot nosaukumu "Kritušais kareivis" uzreiz pēc viņa avārijas. Trakaci kaut kā īpaši nebija žēl, arī Strupu uzreiz momentā nē (tikai vēlāk, uzzinot viņa pagātni).
Fijusska
Hedvigai taču bija jāmirst. Roulinga bieži vien novāc kādu, kas Harijam varētu kaut kā palīdzēt vai traucēt (pieminot Dumidoru un Siriusu). Tad nu padomājiet, kā gan tāda pūce varētu palīdzēt ceļojumā, kad viņi meklēja horkrustus. silent.gif Godīgi sakot, man gan bija mazliet neomulīgi, ka tik ātri jau kāds krīt... lai gan jāatzīst, ja pirmo reizi pārvedot Hariju, viņiem tas izdevās, tad otro jau nu nē...

Šajā vietā pieminēsim Tramdāna nāvi, kura dēļ es asariņu nobirdināju tikai pienākuma pēc. Patiesībā viņam bija jāaiziet, kā jau visiem, kas varētu būt lielāki varoņi, tā teikt, par Hariju pašu. Vēl tikai šīs nāves sakarā jāpiebilst, ka nevarēju saprast īsti līdz zināmai vietai, vai viņš tiešām miris, vai blato. Un manas angļu valodas zināšanas nedaudz iedragāja pašcieņu Drūmkaktē, kur lāga sākumā neiebraucu, ka tas toč nav atdzīvojies aurors, bet gan viņa balss.

Batilda. Pretīga nāve. Tikai pēc brīža pieleca, kāpēc viņa tā smirdēja blink_a.gif Staigājošs līķis. (kurā čūskiņa iekšā cool.gif žēl tik ka neesmu kkads sātanists vai nekrologs, kam tas liktos interesanti ermm.gif)

Dobijs. Satraucoši, jā! Raudāju. Un vēl ainas, kā viņu apglabāja...vismaz harijam palika Mošķis. smile.gif (par kuru godīgi sakot man beigās bija prieks!)

Freds. Man jau labu laiciņu bija nojauta, ka viens no dvīņiem varētu tikt "atlaists". Es vienmēr biju domājusi, ka tas ir traģiski, ja tu pazaudē savu dvīni. sad.gif Man vienīgi nedaudz žēl, ka Roulinga neparādija Džordža ciešanas. Tieši tas ko es gribēju redzēt. Tas baigi pa jūtām uzsistu, ja būtu tā labi uzrakstīts.

Vilksons un Tonksa.
Vieta, kur, ja pareizi atminos, raudāju visvairāk. Galvenokārt Tedija dēļ, bet nu arī Vilksona, jo viņš tā kā pēdējais laupītājs beidzot aizgāja. Un tieši viņš varēja būt laimīgs no visiem 4 kā palikušais. Var jau būt, ka tā gan bija labāk, ņemot vērā, ka gluži parasta dzīve viņam nebūtu bijusi (trusīša problēma!) Par Tonksu nu tā, jo viņa nebija gluži mana mīļākā varone, un nebiju viņai pieķērusies, bet kā Vilksona mīļotā un Tedija māmiņa viņa man patika. Žēl, ka izjuka jaunā ģimene...Roulingai izdevās tas, ko viņa vēlējās ar to panākt!

Nedrīkst piemirst par Tārpasti. Tas bija tā...interesanti. Manuprāt Pītera pašnāvība bija pirmā tāda Harija Potera grāmatās. Satraucoši. Ne vismaz kārtējais avada kedavra.

Strups. Tas bija gandrīz tikpat liels pārsteigums kā tas, ka esmu izlasījusi grāmatas pēdējo teikumu (domāju, daudzi saprot, ko ar to domāju!) Es domāju, ka viņš mirs kādu aizstāvot, bet tas notika kā kārtējā Voldemorta rotaļlietiņa. Nu nebija vinš pelnījis. Bet te es gāju tālāk, šoks bija, bet par to kā, nevis ka. silent.gif

Kuras nāves vēl gaidīju? Ja godīgi, tad Vīzliju klana pašķaidīšanu. Mollijas vai Artura. Drīzāk gan Artura (acīmredzot pirms gadiem būtu paredzējusi Roulingas gājienu, tagad gan nē.) Čārlija varbūt, jo Bils apprecējās un tas jau būtu ļauni (kā ar Vilksonu). Persija nāve arī varēja būt iespējama, pirms viņš salīgtu.
Ja tie būtu Rons vai Hermione, tas būtu traģiski, viena no traģiskākajām, ja ne pati, lietām, kas varētu notikt, bet...tad kāda jēga būtu visu 7 grāmatu laikā veidot viņu attiecības? Jau kopš AG bija redzams, ka tur kkas ir.
Par Harija nāvi patiesībā prātoju līdz pēdējam brīdim. Nevarēju saprast. Arī tad ne, kad viņš nomira. Likās, ja nu tomēr...kā arī izrādījās smile.gif Un tā arī bija labi, kā bija! Laimīgām beigām tomēr jābūt!
terapsina

CITĀTS
Nedrīkst piemirst par Tārpasti. Tas bija tā...interesanti. Manuprāt Pītera pašnāvība bija pirmā tāda Harija Potera grāmatās.


Nu vispēr jau tā nebija pašnāvība, to sudraba roku ko Tārpastis dabūja Voldemorts bija apbūris gadījumā, ja Tārpastis rīkotos žēlsirdīgi roka viņu nožņaugtu.
Tad jau sanāk, ka arī Tārpasta nāve bija Voldemorta rotaļa.
Shadowstalker
CITĀTS(arturchix @ 31.07.2007 19:06) *
Es labāk teikšu tā - es biju ļoti pārsteigts, ka vairāki varoņi izdzīvoja. Hagridu es uzskatīju par 100% nāvinieku, jo viņš bija palicis praktiski vienīgais tuvais pieaugušais, kam Harijs bija pieķēries. Siriusu un Dumiņu novāca, Hagridu nez kāpēc atstāja dzīvu. Nu labi.
[..]
Vēl es sagaidīju, ka tiks novākts praktiski viss Fēniksa ordenis, taču, ja stingri ņem, tā arī notika - neviens no auroriem, laikam izņemot Kingsliju, neizdzīvoja.
Es gan īsti neizprotu, kāpēc visiem 100% būtu jānoliek ķelle. Ne tuvajiem, ne Ordenim. Kas tie Ordenī galu galā bija - mīksto klubiņš, vai? Šaubos, ka viņi tā vienkārši padotos uz aicinājumu padoties.

CITĀTS(Fijusska @ 01.08.2007 16:46) *
žēl tik ka neesmu kkads nekrologs
O, jauna zinātnes nozare - nekroloģija?
nenuil
Hedviga - jā, arī mani šokēja, ka pirmā nāve ir tik ātri, bet īpašas emocijas manī šī nāve neizraisīja.

Tramdāns - arī diezgan bez emocijām. protams, neliels šoks, ka tik ātri jau grāmatas sākumā nomirst arī kāds cilvēks.

Batilda - no sākuma savu angļu valodas zināšanu dēļ es pat kārtīgi nesapratu, kas tur notika, kad čūska izlīda no batildas, tāpēc arī vēl neaptvēru viņas nāvi. bet katrā ziņā dīvaina bija tā vieta. tā kā par batildu uzzinājām tikai šai grāmatā (neskaitot viņas vārdu uz mācību grāmatām iepriekšējās grāmatās), tad arī šeit man viņas nāve nelikās īpaši nozīmīga, bet es biju domājusi, ka būs kāda forša saruna, kad batilda un harijs satiksies.

Dobijs - raudamā vieta, bet tikai nedaudz paraudāju, lai mani visi liktu mierā. bija žēl dobija, vispār pirms grāmatas lasīšanas nebiju iedomājusies par tādām kā elfu un dzīvnieku nāvēm. lielākoties jau domāju par cilvēkiem. un dobija pēdējie vārdi vispār bija aww. man patika arī uzraksts uz dobija kapa. tā baigi feini.

Freds - šausmas, paraudāju tikai ļoti nedaudz, bet, ja būtu viena tobrīd, tad būtu kaukusi tāpat kā par dumidoru pēc sestās grāmatas izlasīšanas. tik briesmīgi, mani šokēja jau tas, ka džordžs palika bez auss, un tādējādi viņi tapa viegli atšķirami, bet šī nāve jau bija par daudz. laikam nāve, par kuru šajā grāmatā pārdzīvoju visvairāk. un persija emocijas. zaudēt brāli pēc tam, kad tikko ir salabis ar savu ģimeni. ai. ;/

Vilksons un Tonksa - vai, nu par viņiem bija ļoti žēl. un tedam tagad tāds kā harija liktenis - palikt bez vecākiem. it kā jau zināju un domāju, ka kādam no galvenajiem varoņiem ir jāmirst tai cīņā, lai neizskatītos pārāk jauki, un par jebkuru būtu ļoti žēl, bet tomēr. tikko precējušies, tikko piedzimis dēls. skumīgi.

Tārpastisi - interesanta nāve. es jau iepriekšējās grāmatās gaidīju, kad piepildīsies dumidora teiktais par tārpasti, ka viņš ir harija parādnieks un tā, bet šajā grāmatā par to pat neiedomājos.

Strups - tā pēkšņi un nejauki. nepatika, ka viņš nomira tik vienkārši kā daudzi citi, kas voldijam nebija vajadzīgi. un beigās vēl izrādās, ka voldijs strupu bez jēgas nogalinājis.

vispār es lasot un arī pirms lasīšanas īpaši nemēģināju prognozēt, kurš mirs, kurš izdzīvos. skaidrs bija tikai tas, ka nomirs voldijs, un cerēju, ka arī harijs atstieps kātus.
terapsina
Ceru piedosiet nelielu piebildi:

CITĀTS(Nenuil @ 08.08.2007 20:16) *
Freds - šausmas, paraudāju tikai ļoti nedaudz, bet, ja būtu viena tobrīd, tad būtu kaukusi tāpat kā par dumidoru pēc sestās grāmatas izlasīšanas. tik briesmīgi, mani šokēja jau tas, ka džordžs palika bez auss, un tādējādi viņi tapa viegli atšķirami, bet šī nāve jau bija par daudz. laikam nāve, par kuru šajā grāmatā pārdzīvoju visvairāk. un persija emocijas. zaudēt brāli pēc tam, kad tikko ir salabis ar savu ģimeni. ai. ;/


Nu jā Persijs drošivien jutās briesmīgi, bet tieši tikpat slikti kā pārējā ģimene. Tomēr padomājiet kā jutās Džordžs, visus viņu jokus veidoja abi kā dvīņi. Tad kad Džordžs zaudēja ausi viņš jokoja jau minūti pēc tam, bet tikai tāpēc, ka blakus bija Freds. Jūs kādreiz viņus ievērojāt vienus pašus? Viņi pat ceturtajā gadā uz balli devās blakus, katrs ar savu meiteni pie rokas.

CITĀTS(Nenuil @ 08.08.2007 20:16) *
Vilksons un Tonksa - vai, nu par viņiem bija ļoti žēl. un tedam tagad tāds kā harija liktenis - palikt bez vecākiem.


Nu es domāju, ka Teds ir kaut kas starp Hariju, Nevilu un Siriusu. Jo lai arī abi viņa vecāki ir miruši (Harijs) viņš tomēr dzīvo kopā ar savu vecmāmiņu (Nevils) Andromēdu Tonksu. Bet šķiet, ka Teds gandrīz katru dienu pavada pie Harija un ir kā daļa viņa ģimenes (Siriuss).
Kaķurēgs
Strups - bija žēl, kad izlasīju par Strupa atmiņām; un arī tad, kad Harijs viņu nosauc par drosmīgāko cilvēku, ko viņš jebkad ir pazinis. Dzīve viņam nebija rožu dārzs.

Tonksa, Vilksons, Teds Tonkss - man ne tik daudz viņu žēl, kā Andromedas - viņa zaudēja gandrīz visus savus mīļos - vīru, meitu, svaini... Un nabaga Tedijs.

Tārpastis - žēl nebija, bet prieks, ka beigās nožēloja izdarīto. Turklāt Voldemorts bija ļoti gudri izdomājis apiet Tārpasta saistības ar Poteru. Tik vienkārši un ģeniāli.

Voldemorts - sen bija laiks - turklāt, ja izdzīvotu, tad zustu grāmatu jēga. Lai gan man šķiet, ka viņš būs tas varonis, kura man pietrūks visvairāk! sad.gif

Bellatrise - vienīgā, par kuras nāvi es nesēroju - apsēstība robežojās ar neprātu. Turklāt sapratu citātu, kas tika teikts trešajā grāmatā - "Brīvībā viņu nav ne mazums - daudzi no viņiem ir tikpat briesmīgi kā Voldemorts.

Kolins Krīvijs - jaunības dēļ - skumji - no viņa vēl būtu iznācis lielisks reportieris "Dienas pareģim".

Dobijs - brīvais elfs un neparasti drosmīgs!

Freds - tas gan nebja labi; dvīņi tomēr bija otrie vismīļākie tēli.
nenuil
CITĀTS(terapsina @ 06.08.2007 12:20) *
Nu jā Persijs drošivien jutās briesmīgi, bet tieši tikpat slikti kā pārējā ģimene. Tomēr padomājiet kā jutās Džordžs, visus viņu jokus veidoja abi kā dvīņi. Tad kad Džordžs zaudēja ausi viņš jokoja jau minūti pēc tam, bet tikai tāpēc, ka blakus bija Freds. Jūs kādreiz viņus ievērojāt vienus pašus? Viņi pat ceturtajā gadā uz balli devās blakus, katrs ar savu meiteni pie rokas.

es, protams, saprotu, ka arī citi cieta, bet vnk grāmatā jau bija aprakstītas tikai persija emocijas pēc freda nāves, tāpēc tās arī pieminēju. un tiešām ir žēl, ka netika aprakstīta džordža izturēšanās, tas būtu bijis ilgias raudāšanas vērts, jo es pārdzīvoju jau tikai par ausi vien.
SilverDove
Jau pirms grāmatas lasīšanas šur tur biju dzirdējusi par dažu varoņu nāvēm, piemēram, Hedvigas vai Strupa. Strupa nāvi pārdzīvoju visvairāk. Man nepatika tas kā viņš nomira, biju gaidījusi, kādu lielu varoņdarbu beigās un pavisam noteikti kādu pēdējo sarunu ar Poteru, bet nekā. silent.gif Biju vīlusies.
Lielākais šoks bija par Vilksona un Tonksas nāvi. Trīs reizes pārlasīju teikumu, par to, ka viņi tur gulēja miruši un tik un tā neticējās. īpaši skumji, jo viņiem bija bērniņš. crying.gif
Hedvigas nāve man tā īpaši neķērās pie sirds, pat nezinu kāpēc, jo bija taču skumji.
Ar Tramdāna nāvi biju pārsteigta, jo tas notika tik ātri, un viņš taču bija pieredzējis aurors, kaut ko tādu negaidīju, bet no Roulingas jau laikam visu var sagaidīt.
Dobija nāve nebija tik skumjā, kā tās bēres. Grāmatas beigās man bija tāda sajūta, ka Harijs par Dobiju sēroja vairāk nekā par kādu citu varoni, teiksim, Vilksonu vai pats savu pūci.
Freda nāve bija skumja. Bet varēja vairāk būt parādīta Džordža reakcija, kā ne kā, viņi taču bija dvīņubrāļi.
Beigās biju pārsteigta, jo visas grāmatas gaitā biju pārliecināta, ka mirs arī kāds no trijotnes. Bet nekā, labi jau ka tā, bet tomēr nebiju to gaidījusi.
***Dancing_Queen***
Patiesībā piemirsām vēl vienu nāvi, tēls gan nav nekāds senais, bet tomēr - Skrimžūrs.
Man patiesībā par visiem pārējiem bija diezgan liels pārsteigums, pirms grāmatas lasīšanas centos nedomāt, kas mirs. Tāpēc, kā bija tā bija. Vienīgi ļoti žēl palika Strupa, Freda un Dobija. Laikam lasot jutos vissliktāk, kad viņi nomira. Īstenībā gadīju, ka nomirs gan Harijs, gan Voldis, bet Harijs tomēr izdzīvoja, bišķiņ pārsteigums tur gan bij'. Jau biju pilnīgi pārliecināta, ka abi nomirs. Bet nu tomēr.
Lai arī Tārpastis man nepatika, palika viņa žēl.
Pēc manām domām, labāk, ka Tedijam nomira abi vecāki, citādi gan viens, gan otrs būtu mocījušies par to, kāpēc viens vai otrs nomira. Bet Tedijam taču palika krusttēvs. smile.gif
gremlins
CITĀTS(Selina @ 06.08.2007 19:57) *
Jau pirms grāmatas lasīšanas šur tur biju dzirdējusi par dažu varoņu nāvēm, piemēram, Hedvigas vai Strupa. Strupa nāvi pārdzīvoju visvairāk. Man nepatika tas kā viņš nomira, biju gaidījusi, kādu lielu varoņdarbu beigās un pavisam noteikti kādu pēdējo sarunu ar Poteru, bet nekā. silent.gif Biju vīlusies


Hmm, domāju, ka Strupam bija jāmirst tieši tā, lai parādītu, cik zemu Voldemorts vērtē cilvēkus un to, ka viņam nekas nav svarīgs.


Njā, nebiju pirms grāmatas lasīšanas aizdomājusies par iespējamajām personāžu nāvēm, tāpēc katra nāve nāca kā milzīgs pārsteigums. Man personīgi emocionālākā likās Hedvigas un, protams, Freda nāve. Hedvigas nāve, jo tā pilnīgi izsita no līdzsvara- vienkārši nebiju sagatavojusies ka kāds mirs tik ātri. Savukārt Freda nāve tik skaudri parādīja kara īstenību.
Hikari
Man jāsaka, ka es arī pati biju ļoti pārsteigta par to, ka, nevis nomira tie, kas nomira, bet gan par to, ka daži labi no tiem, kurus jau ieskaitīju savā prātā mirušo sarakstā, tomēr palika dzīvajos. Pieņemsim, es ļoti ilgi biju cerējusi, ka grāmata beigsies ļoti traģiski un Harijs nomirs kopā ar Voldemortu. Ļoti žēl Freda un Vilksona. unsure_a.gif
šausmiņa
nu saprtams, ka nāves bija sagaidāmas, taču tika nobeigti tik daudzi tie kurus nevajadzētu nogalināt. visbezjēdzīgākā škiet Hedvigas nāve. nu kāda jēga viņu nogalināt? viņa nebija ne zvēromags ne "familiar" (aizmirsu, kā tas bija latviski).

no pārējiem, žēl protams Vilksona, tiko kā viņa dzīve nokārtojas, viņš ir pagalam...

CITĀTS
Vienīgi ļoti žēl palika Strupa, Freda un Dobija. Laikam lasot jutos vissliktāk, kad viņi nomira.


pilnīgi piekrītu. varēja jau nu atstāt vēl kādu dzīvu. zinu, ka nav kara bez upuriem, bet tomēr.

un pievienojos tiem, kas saka, ka vajadzēja Strupa un Harija sarunu grāmatā...
washulis
vēl nomira kolins krīvijs... bet beigts freds, vilksons, dobijs, hedviga!!! kā roulinga varēja to pieļaut!!!
nabaga džor''džs... vairs nav dvīnis.
vilksons nebija pelnījis navi!!!
par trakaci man likās ka viņš atstieps kājas, jo jaut tā bija jauns.
nabaga dobijs, kas nomira kā varonis un ir izpestījis poterudaudz kur (piem, žaunaļģes)
bet tielākais šoks bija par hedvigu. par viņu man tiešām bija žēl... man hedviga bija vienmēr gājsi pie sirds, kaut loma maza
par strupa nāvi un kurā pusē viņš būs bija atkal viegli paredzēt, bet kāpēc??? manu mīļāko varoni!!!
bija... lusuma brīdi par viem, kas aizgāja pie dumidora... ataa_a.gif
Džūna
Patiesībā, nevienu nāvi tā īsti nepārdzīvoju. Tā kā spoileru ceļā biju uzzinājusi par Freda nāvi, kā liela dvīņu fane, sākumā nemaz negribēju grāmatu lasīt xD.gif

Tomēr, visaizkustinošākā bija Dobija nāve. Gadījums ar Hedvigu bija vienkārši stulbs.
Nesapratu tikai vienu- kāpēc Roulinga ''saveda'' kopā Tonksu ar Remusu un beigās abus novāca?
Elony
Lai būtu traģiskāk, tikko apprecējās, piedzima dēls un pēkšņi - nāve!
Man visvairāk žēl bija Dobija un Freda. Beigās arī Strupa.
Vispār nelikās ka nāves būtu par daudz. Drīzāk par maz. Daži no tiem, kam bija jāmirst, pēc manām domām, palika dzīvi. smile.gif
positiv denken
CITĀTS(korkijwolfs @ 13.08.2007 14:20) *
un pievienojos tiem, kas saka, ka vajadzēja Strupa un Harija sarunu grāmatā...


Man arī pietrūka Harija un Strupa atklātas sarunas par visiem "kāpēc", bet, nē - Harijam nākas zem Paslēpņa noskatīties uz Severusa bezjēdzīgo nāvi...un tikt pie devas skaidrības tikai pēc dažu atmiņu noskatīšanās; netaisnīgi - te Rowlinga varēja izvērsties - plašs lauks iztēlei un emocijām, kas sāktos no naida un dusmām + izmisuma, bet noslēgtos ar atklāsmi, drosmi, cieņu un uzticību. Severuss bija pelnījis vairāk teikumu...

Hedvigas, protams, arī žēl - cerēju, ka viņa tomēr izrādīsies dzīva huh.gif .

Drako M. palika dzīvs blink_a.gif , bet - man pietrūka kāda iztirzājuma par to, vai viņš nostājas Ordeņa pusē pēc visa, kas noticis.???...
šausmiņa
CITĀTS(positiv denken @ 16.11.2007 15:05) *
Hedvigas, protams, arī žēl - cerēju, ka viņa tomēr izrādīsies dzīva huh.gif .


žēl, protams, bet Hedviga nomira lai Harijs spētu dzīvot...
Elony
CITĀTS(šausmiņa @ 16.11.2007 16:00) *
žēl, protams, bet Hedviga nomira lai Harijs spētu dzīvot...


Man likās, ka pūce nomira nejauši, vienkārī gadījās ceļā un viss. Kopumā daudz bezjēdzīgas nāves, kur puse nomira tāpēc, ka nejauši gadījās neīstajā vietā un neīstajā laikā. Karoče - īsts karš.
Arbūzgalva
Es jau domāju, ka Severusam jāmirst.
Biju nedaudz šokā par Hedvigu, lai gan nekādas lielās bēdas nesanāca, jo viņa jau pašā sākumā nomira.
Es pat nebūtu iedomājusies, ka Tonksa nomirs. Skumji.
Vispār, bet labi, ka bija arī nāves, savādāk grāmata būtu vienmuļa!
Louhi
Strupa nāve sākumā īpaši nesatrauca, bet pēc tam gan likās mazliet muļķīgi.
Par Dobiju arī īpaši nesēroju, kaut gan bija skumji.
Freda, Trakača nāve, protams, apbēdināja, bet kaut ko dziļi iekšā neaizskāra. Pārāk maz tas tika aprakstīts.

Vilksons un Tonksa. Lasot vienkārši negribējās ticēt. beidzot viņi bija laimīgi. Kāpēc bija jāmirst, kad abiem bija dēliņš un viss sāka iet uz labo pusi??? Bet man patika tas ko Vilksons teica beigās, kad parādījās koā ar Džeimsu, Liliju un Siriusu. "Es centos veidot pasauli, kurā viņš varētu dzīvot laimīgāku dzīvi. ''
Grēkmeistars
Pārāk daudz nāves šajā grāmatā, daļa tiešām varēja nemirt. un man likās ļoti dīvaini, ka visi tik ātri samierinās ar savu tuvo cilvēku aiziešanu, bet tā tam laikam jābūt, lai nestieptu gumiju, vai arī viņi jau sāka pie tā pierast. Biju pārsteigta par Džordža reakciju par zaudēto ausi: "Padomā tikai, zaudēju ausi", bet viņi abi vienmēr tādi bijuši. Dīvaini.

Skumjās nāves:
1. Severuss. Pati skumjākā, noteikti. Un tik nejēdzīga.
2. Freds. Labi, ka niansēti neparādīja Džordža reakciju uz to.
3. Dobijs. Tas likās tik skumji, es pat nebiju iedomājusies, ka viņš varētu nomirt.
4. Vilksons. Tonksa varēja mirt, jo nekad man nav īpaši patikusi, nu bet kāpēc Vilksons?

Interesanti:
1. Hedviga. Nebija īpaši žēl, bet tomēr tik sena viņa ir, mīļa.
2. Tumsas pavēlnieks. Tas nu gan ir tā: visas septiņas grāmatas zinu, ka mirs, bet tomēr neticami, ka viņš nomira.
3. Trakacis. Nemirstīgais, visu grāmatu ticēju, ka viņš tomēr nav miris. Galu galā pat žēl nebija.
4. Tārpastis. Perfekti izdomāts. Es zināju, ka viņš tomēr ir no Grifidora torņa.

Biju domājusi, ka mirs:
1. Drako. Tas būtu labi.
2. Hagrids. Visu laiku šķita, nu tūlīt tūlīt būs beigts un tomēr viņš izdzīvo. Man būtu bijis drausmīgi žēl.
3. Kāds no Rona vecākiem, bet abi izdzīvoja!
4. Luna vai Nevils. Viņi vienkārši izskatās pēc tādiem tēliem, kas spētu aizkustināt tikai nomirstot.
Potere
Krabe vai Goils - viens no viņiem arī nomira.

riktīgi žēl bija, kad nomira Hedviga. biju šokā.
bet es riktīgi raudāju tur, kur nomira Dobijs, Freds, Tonksa, Vilksons.
arī Trakaci bija žēl.
Strupu arī nedaudz beigās pat bija žēl. bišķīt žēl bija arī Strupu, kad viņa atmiņās Lilija viņu itkā pašuj.
kaut gan man tie trīs nepatīk, tomēr cerēju, ka Harijs&Co izglābs arī Malfoju, Krabi un Goilu.
un noteikti jūtu līdzi Tonksas mātei. nabadzīte viena pati ar vienu mazdēlu.
hellqueen
Grāmata tiešām daudz nāvju. Skumji, bet tāda ir autores izvēle!

Visvairāk nespēju pieņem to kāpēc Fredam bija jāmirst. Tik žēl. sad.gif
Pārējās nāves bijušas nebijušas.
Vienīgi vēl Vilksona un Tonksas nāve aizskāra kādu dzīvu stīgu manā sakaltušajā sirdi. Kā nekā viņiem bērniņs bija tikko piedzimis!

La Keira
Tātad kopsavilkums. Nomira:


Belatrise
Dobijs
Drebelis
Dumidors
Freds
Hedviga
Kolins
Zemvaldis
Siriuss
Sedriks
Voldemorts
Trakacis
Vilksons
Tārpastis
Tonksa
Strups
Krabe vai Goils. Īsti neatceros. Laikam Goils.
Kaudze nāvēžu.

Un rakstniece vēl apgalvo ka viņa nespēj vienkārši nogalinot un baigi pārdzīvo rolleyes_a.gif Tikai nevajag, ````! mad.gif
washulis
Tātad 18 cilvēki. Man gribētos pielikt klāt vēl pusi. Ties nezinu, vai tas īsti skaitās. To jau varētu salikt kopā ar Voldemortu - Harijs! Vinu arī it kā novāca. vai vismaz to Voldemorta daļu viņā, bet tehniski jau viņš nomira, tikai tad augšā cēlās... (dam!)

daudzu no mirušajiem žēl, bet ko tur vairs... silent.gif
La Keira
ir viens cits ko pielikt! Zemvaldis Jaunākais
Domāju ka To tur tantītiiti no kuras Voldijs izvilka informaaciju un pēc tam nogalināja, kā arii to vientiešu mācības skolotāju varam neskaitīt. rolleyes_a.gif un lapsu ko nogalinaaja Belatrise! xD.gif


šausmīgas slepkavnieciskas tieksmes. tongue.gif
Žēl, ka grāmatas beigās Harijs nesatikās ar Dērslijiem...
angel13
Atceros, ka kādā intervijā Roulinga teica, ka, ja tu esi raudājis par iepriekšējām grāmatām, tad noteikti asaras liesi arī par pēdējo. Dīvainākais ir tas, ka visas šīs nāves manī nekādas traģiskās emocijas neizraisīja, protams, bija skumji, bet tas arī viss. Pilnīgs pretstats bija HP 6 Dumidora nāve. Pēc grāmatas izlasīšanas es vēl ilgi nevarēju nomierināties. crying.gif
Manuprāt, izskaidrojums tam ir tas, ka viena, bet pilnīgi aprakstīta, nāve dod lielāku efektu, nekā masveida slepkavošana. smartass.gif
To pierāda, piemēram, Dobija nāve. Visiem viņa ir žēl, jo tas bija dramatiski aprakstīts + vēl bēres. Pilnīgs pretstats ir Trakača Hedvigas, Freda nāve. Es no sākuma pat neaptvēru, ka viņi ir miruši, jo tas notika pārāk ātri, ka, neuzmanīgi lasot, pat varētu pasaist garām. Domāju, ka vairak akcentu vajadzēja likt uz nozīmīgākiem personāžiem, kā Strups, Freds, Vilksons, Alastors. Mazāk, piemēram, Dobijam. Protams, tas izraisītu vēl lielākus asaru plūdus, bet uzskatu, ka šie pesrsonāži ir pelnījuši vairāk uzmanības.
Es, protams, saprotu, ka šis ir karš un vajadzēja iet bojā daudziem personāžiem, bet, manuprāt, varēja spilgtāk aprakstīt kaut vai viena tēla nāvi, un efekts būtu bijis lielāks. smile.gif
Vilks
piekrītu tiem, kas saka, ka grāmata jau bija pietiekoši (un pat par daudz nāves). Bt nu tāda eshatoloģiska cīņa jau nevarēja beigties ar pāris mirušajiem, lai būtu loģiski, bija jāmirst pietiekoši daudz gan labajiem, gan sliktajiem.

Mani īstenībā apbēdināja vēl kāda nāve, proti, Dumidora māsas nāve bērnībā, kas man šķita briesmīga, netaisna un bezjēdzīga.. un reizē ar to ļoti atbilstoša īstenībai, jo dzīvē palaikam cilvēki mirst neizskaidrojamu iemeslu dēļ. Bet viss sat stāsts ap Grindelvaldu bija ļoti skumjš.
Claire
Man bija šoks par Tonksu un Vilksonu. Viņiem taču ir mazais Tedijs! sad.gif
Freds, Dobijs un Hedviga arī bija sliktas ziņas.
Par Tramdānu nebiju pārsteigta. Tādam trakajam bija jāmirst, šā vai tā ;D
Lilla.
par Tramdānu man bija vienkārši šoks.
Un par Fredu... Dvīņi bija mani mīļākie tēli, vienmēr izdomās kaut kāds stulbības par kurām var pasmieties, bet tagad Džordžam ir ''aurums''... Man žēl, ka [lai arī nebūs 8.grāmatas.] Džordžam savi joki būs jāizstrādā vienam pašam.. crying.gif
Par Vilksonu tas vēl tā, bet mani bezgala šokēja, ka arī Tonksa ir murusi, tieši pēc tam kad viņiem mazais Tedijs!
Par Dobiju. Tajā vietā es apraudājos...
saulove
īstenībā visas nāves bija pārsteigums. Es arī nebiju domājusi, ka Hedvigu un Trakaci nogalinās jau pašā sākumā. Bet laikam jau vajadzēja Hariju "atbrīvot" no viņa tuvākajā būtnēm un aizstāvjiem.
Grāmatas beigās visvairāk žēl bija profesora Strupa, Dobija un Freda nāves. Atzīšos - pat apraudājos.
Arī ļoti žēl, ka Tonksas mazulītis nu palika bez vecākiem.
la sindy
Jūs esat piemirsuši Grinelvalda nāvi...
Visvairāk man bija žēl Dobiju, Trakaci, V-T un Strupu...
desiree

Tonksa un Remuss mani šokēja visvairāk. tomēr man šķiet, ka viņu nāvei ir liela nozīme Harija turpmākajā dzīvē. Tedija dēļ. Viņa liktenis šķiet TIK līdzīgs Harija... Harijs zaudēja vecākus pirmā kara laikā, Tedijs tagad. Bet hHrijam ir iespēja padarīt Tedija dzīvi daudz saulaināku nekā bija paša.+ būdams viņa krusttēvs viņš ļoti līdzinās Siriusam, kam harija dzīvē arī bija liela nozīme.
Zaudēt Trakaci vajadzēja tā paša iemesla dēļ kāpēc mira Dumidors- Harijam jācīnās vienam, bez tā viņš nebūtu tik pilnīgs, sasodīts varonis. Palicis bez spēcīgākajiem aizstāvjiem viņš(nu patiesībā viss Trio) var paļautie tikai uz sevi, atrast savu ceļu.
Hedviga- saikne ar bērnību un blā, blā
Tik skumji!
Par Strupu visskumjāk- nabaga, nabaga Strups!
Un Freds ohmy.gif -tas bija hardcore....atziistos, ka apraudājos.
bellatrise
Mani visvairāk apbēdināja Vilksona un Tonksas nāve.Lasot vietu,kur viņi abi miruši guļ līdzās,pat sirds iesāpējās crying.gif Nabaga Tedijs tā arī neiepazina vecākus.
Protams,žēl bija arī par Fredu.Kā gan Džordžs tagad viens iztiks?
telamindel
Nezinu man nekādu īpašu jūtu neizraisīja neviena nāve. Tā kā paturēsim visi prātā ka tā ir tikai grāmata, tas arī ir normāli.


Biju gaidijis ka mirs vīzliji vairāk, bet nu nekā
bubblebee
njā šeit ir tiešām visi. apsveicu no nāvēžiem Krabe ju hū par šo esmu diezgan apmierināta, BŪS TAGAD gOILAM jāizdzīvo pašam ,par vienu paviāna pakaļu mazāk, Bellatrise Svešovska-super es viņu pati būtu piebeigusi saplēšot vai aizkrāsojot viņas stulbo vārdu-grāmatu aprindām īsts avada kedavra par Siriusu jo man viņš tiešām patika crying.gif par viņu. Trilooniju apsveic nu8 nobeidza viņa Feniriru PELēci tā viņam arī vajag jo Sakoda kānekā viņš BILU un gadrīz novilkačoja Lav-Lav (Lavendera Brauna) bet Von-VONS (Rons) notēloja enģelīti un izglāba viņu[left][/left]
[indent][/indent]
Šī ir pamatsatura "Lo-Fi" versija. Lai skatītu pilno versiju ar papildinformāciju, formatējumu un attēliem, lūdzu, klikšķini šeit.
Invision Power Board © 2001-2024 Invision Power Services, Inc.