Ap ko lieta grozās.
Būsim godīgi, spēles idejas ir ņemtas no praktiski visām zombiju filmām, bet laikam jau būs vairāk no 28 dienām/nedēļām vēlāk. Es ceru, ka jūs neapvainosieties un centīsieties pārdzīvot.
Bet tagad ķeramies pie lietas...
Japānas expermentālā programma, kura tika aizslēgta, atrada sev līdzgaitniekus, kas savu vīrusu, ko bija radījusi, nolēma izplatīt kādā no pasaules valstīm, lai redzētu, kā viņi ar to cīnīsies, un lai spētu to izpētīt. Mērķis bija vienkāršs , pierādīt, ka šis vīrus ir labs cilvēcei.
Bet par nelaimi, bija tāda maza grupiņa, kas uzdevušie par tūristiem gribēja vīrusu izmantot ļaundabīgos ceļos, tāpēc vīrusa paveidu injekcēja paši savos ķermeņos, bet par nelaimi, dēļ cilvēku gēniem vīrus mutējās un pārveidojās par daudzreiz bīstamāku, nekā tas bija gaidāms. Šiem septiņiem cilvēkiem, kas kā tūristi devās uz Latviju pirmajās divās stundās simptomi izpaudās, kā auksti sviedri, augsta temperatūra. To stjuartes izskaidroja, kā bailes no augstuma.
2008. gadā. Latvijā, Rīgas lidostā nosēdās lidmašīna, kas tikko bija atlidojusi no Japānas, drīz vien neliels bariņš no tūristiem, kuri dotajā brīdī atradās tirdzniecības parkā ,,Mols’’ ņēma un paģība. Tā bija tā pati grupiņa, kuri sevī injekcēja šo vīrusu. Tika nekavējoties izsaukta ātrā palīdzība, jo izskatījās, ka viņiem ir sākusies lēkme, jo no mutēm nāca baltas putas. Kad ambulances mašīna bija piebraukusi, tūristi sāka celties kājās, sākumā visi jutās ļoti atviegloti, ka tūristiem nekas nekaiš, bet tad viņi pamanīja ko neparastu. Visiem 7 tūristiem bija asins sarkanas acis un zīlītes kā kaķiem, viņu zobi bija kļuvuši garāki un asāki, paši viņi bija ar asiņainām mutēm un naidīgi skatījās uz visiem.
Divi no apsardzes vīriem sapratuši, ka nebūs nekas labs uzreiz izsauca papildspēkus un paši lēnām devās pretī tūristu grupai. Sākumā neizskatījās, ka, kas notiktu, bet tieši tad, kad atskrēja papildspēki, tūristi gluži kā traki nezvēri metās virsū visiem, kas bija tuvumā, grābjot tos aiz rokām un kožot kaklā.
Veikalā izcēlās panika, bet apsardze paspēja apšaut visus tūristus, taču viņi nebija rēķinājušies ar to, ka nokostie drīz vien pārvērtās par tādiem pašiem nezvēriem, kuri bez liekas domāšanas metās virsū apsardzei. Tā saucamie ,,inficētie’’ sāka izplatīties ļoti strauji un drīz vien Rīga un Vecrīga bija viena liela karantīnas zona, jo Apvienotās Karalistes un ASV bruņotie spēki bija iesaistījušies. Bija doma sākumā visu uzspridzināt, taču vēl nav drošs vai viss ir nosegts, kur kāds inficētais varētu tik laukā un vai nav nekur vēl izdzīvojušo.
Bet šajā visā jezgā arī iesaistījās Krievija, kas ap visu Latviju uztaisīja milzīgas barikādes, kas bija vairāk, kā 2,5 m augstas mūra sienas, lai inficētie nespētu inficēt Krieviju un citas valstis. Šis barikādes kalpoja lieliski, lai aizturētu inficētos, bet vienīgo par ko Krievija neparūpējās bija jūras krasti, tāpēc tos apsargāja ASV un Apvienotās Karalistes valstis...

Situācija šobrīd.
Uzsp.irdzināt visu vairs nevar, jo tagad Vecrīgā ir iekļuvuši iekšā inficētie un situācija ir tagad nekontrolējama, tādēļ visiem militārajiem personāliem ir jāevakuē pēc iespējas vairāk cilvēkus. Armija domā, ka visi ir aizvākti, bet patiesībā viņi aiz savas neuzmanības atstāja daudzus savus vīrus un iedzīvotājus novārtā. Tagad visiem kopīgiem spēkiem ir jaizglābjas, pirms tiek palaistas raķetes.

Anketas.
Lūdzams sūtīt man – Ilivarra vai Zōzā Zač Zač. Tātad ir 5 tēli, viens no viņiem ir militārists, bet pārējie civiliedzīvotāji, bet tas nenozīmē, ka civilie ir apdalīti, ka būs tā, ka militārists vienīgais būs ar ieročiem un šaus, tā nav! Var būt arī policists, apsardzes darbinieks vai ugunsdzēsējs(Lūdzams nepārspīlēt ar policistu vai apsardzes darbinieku daudzumu). Tāāāātad...

KODS

[b]Tēla vārds un Uzvārds:[/b]
[b]Dzimums:[/b]
[b]Vecums (14-40):[/b]
[b]Profesija(Tikai 1 militārists):[/b]
[b]Biogrāfija:[/b]
[b]Izskats(raksturot vai nu ar bildi, vai uzrakstot):[/b]
[b]Raksturs:[/b]
[b]Apbruņojums:[/b]
Militāristam(Dienesta apģērbs, automāts pēc izvēles, pistole pēc izvēles un nazis, bet nepārspīlēt. Bruņu veste, divas granātas un viena dūmu granāta, kā arī viena aptvere automātam, bet divas pistolei. Ķivere un sausā barība, kas var kalpot vienam uz 3 dienām, bet ja daļās ar visiem tad tikai 1 dienai un pirmās palīdzības paciņa.)
Policistam/Apsardzes darbiniekam(Dienesta apģērbs, bruņu veste, pistole un steks/nazis/elektrošoks. Divas aptveres pistolei. Ja kādam ir bise, tad 14 lodes bisei, kuras ir pieliktas pie jostas.)
Var būt daudzas citas profesijas kā jau iepriekš teikts. Var pielikt vēl ko klāt apbruņojumam, bet ar saprāta robežām.
[b]Īpašas pazīmes tēlam:[/b]

Dažas lietas ko jāzina.
Varu iepriecināt, ka mūsu spēlē nebūs tā, ka jums iekož un pēc laika jūs kļūstat par vienu no inficētajiem, nē, nē. Jums spēle beidzas tikai tad, kad esiet nokosti līdz nāvei, tikmēr viens kodums jums neko ļaunu nenodarīs. Inficētajiem nav jāšauj galvā kā vienmēr, viņi ir praktiski cilvēki, kuri pārvērtušies par zvēriem, tādēļ viņiem ir vājo punkti tā, pat kā cilvēkam. Inficētie nav fiziski stiprāki, viņi tikai ilgāk var paskriet un salīdzinoši ātri ar.
Par militāristiem un drošības gādātājiem: Viņiem obligāti ir jāvaktē parējos, lai viņiem viss būtu kārtībā un jāgādā ar nevis jāsargā tikai savu muguru. Ja būsiet egoisti, tad ātri mirsiet .
Militārists arī ja vēlas var būt mediķis, vai arī kāds cits vēl var būt izdienējis armijā un, piemēram, kļuvis par ārstu vai cirka klaunu.
Protams, būs aŗi jāmeklē pārtika, lai nebūtu tā, ka 10stundas no vietas neēduši jūs nejutīsies slāpes vai izsalkumu.
Domājiet, kā jūs paši justos tādos apstākļos

Autori: Zōzā Zač Zač un Ilivarra.

Cerams, ka spēle izdosies ^^

Var arī pieteikties vairāki, bet max spēlētāju būs 8.

Uh, uh, aizsitu vietu un centīšos, lai arī anketa drīz tiek līdz Ilivarram, OK?

Protams, protams

aizsitu vienu vietnju ,bet ja vairaak nedodu zinju var to atdot kaadam citam...

Labi, skatīsimies, kā būs ^^

Piesakos! Anketa būs rīt!

Ok, laika vēl diezgan, nav vēl teikts, kad viss sāksies, bet kkur šonedēļ vajadzētu.



Demiurga tēls.
Tēla vārds un Uzvārds: Andrejs Lomentjevs
Dzimums: Vīriešu
Vecums (14-40): 35
Profesija(Tikai 1 militārists): Hokeja komandas treneris, ļoti aizraujas ar medniecībuBiogrāfija:No agras bērnības ir spēlējis hokeju, līdz 29 gadu vecumam kad nopietna trauma to vairs neļāva darīt tad viņš kļuva par treneri pusprofesionāļu komandai. Aizgājis no aktīvās spēlēšanas pievērsās arī jaunam hobijam medniecībai, brauc medīt ikreiz kad vien rodas izdevība reizēm arī uz ārzemēm, ir precējies bet bērnu nav sievu šķiet jau piebeiguši inficētie jo dienā kad vis sākās viņa ielidoja no Grieķijas.
Izskats(raksturot vai nu ar bildi, vai uzrakstot):
Raksturs: Darbā diezgan stingrs pret spēlētājiem taču pēc veiksmīgām spēlēm ļoti bieži kopā iet iedzert, patīk pajautroties un uz dāmām arīdzan paskatīties lai gan viņš mīl savu sievu. Mājās ir diezgan miermīlīgs taču dodoties medībās viņš atkal kļūst diezgan stingrs un piekasīgs.Apbruņojums: Medību bise Vēl ir mačete un paliels dīrājamais nazis. Kā arī hokeja ķivere un bruņas, un šādas tādas noderīgas tabletes no mājas zālu skapīša, ieskaitot plāksterus, marles un pretsāpju zāles.
Īpašas pazīmes tēlam: ļoti precīzi šauj un prot gatavot dažādus ,bīstamus un ne tik ļoti, slazdus.

Tātad neviens uz bisi var vairāk necerēt!

Es arī vēlos spēle't, tādēļ jau laicīgi piesakos. Anketa būs.

Tātad ir anketa no Demiurga un gaidu no...
Sirds1
Hworang
Northsee
Mehaniskais kolibri

Tātad ja visi atsūta anketas, tad varbūt varētu lēnām jau visu plānot

Es arī ļoti, ļoti gribētu aizsist te vietiņu!!! Anketu varat gaidīt rīt... Sarunāts?

Jautājums vai vēl var pieteikties?
Ja var, tad aizsitu vietiņu.

ok ok, tagad vairs nevar aizsist vietas, ja kāds vel nebūs anketu atsūtījis( tobiš kādu nedēļu vai mazāk ) tad došu ziņu.

Tātad ok,ok nē. Ehz... neņemt piere ja sviestaini tagad runaju. Bik divains garīgais.

Hworang tēls
Tēla vārds un Uzvārds: Jānis Feldmanis
Dzimums: vīrietisVecums (14-40): 20
Profesija(Tikai 1 militārists): students, praksē - ballistiķis
Biogrāfija: dzimis 1991. gada 29. janvārī. Audzis labvēlīgā ģimenē. Pabeidzis skolu un pašlaik mācās RTU. Paralēli strādā praksē par balistiķi (ieroču speciālists...) Dzīvo kopā ar savu sievu Anabellu, ar kuru apprecējās aptuveni pims gada. Nav varējis atrast ideālāku dzīves biedreni par savu Anī. Jau kopš 15 gadu vecuma trīs reizes nedēļā dodas uz aikido, tādēļ ir labas iemaņas šajā cīņas mākslā, kā arī māk cīnīties ar katanu, dzjo (gara koka nūja) un nažiem.
Izskats(raksturot vai nu ar bildi, vai uzrakstot): Ap metru 96 garš, vidējas miesasbūves vīrietis. Divas (!) zilas acis, pusgari, melni mati, kas parasti ir samērā nevīžīgi... Apģērbs, pelēks t-krekls ar uzrakstu: "Viens apskāviens ir tūkstoš vārdu vērts. Draugs ir vērts vairāk.", bet kreklam priekšā divi kaķēni, kas pusaizmiguši. Dāvana no sieviņas... Melni džinsi, un motociklista ādas jaka uz rokām uzvilkti riteņbraucēja cimdi. Kājās divas Adidas botas, abas melnā krāsā...
Raksturs: Izpalīdzīgs, parasti līdzjūtīgs un jauks cilvēks. Mīl savu sievu no visas sirds un pat vēl vairāk. Patīk izjust asākas izjūtas, kas nereti robežojas ar muļķību.
Apbruņojums: Dienesta ierocis - Gloks ar divām aptverēm, katana un trīs virtuves naži. Jostas somiņa ar pārīti zāļu un sauso pārtiku.
Īpašas pazīmes tēlam: Šauj samērā labi, pazīst visa veida ieročus un sprāgstvielas. Izņemot pašdarinātās... Izveicīgi rīkojas ar nažiem, bet nemāk tos mest un nemētā... Ātrās palīdzības somiņā ir tikai vieglas zāles, jo nemāk pārāk labi ārstēt...

Mehāniskā Kolibri tēls
Tēla vārds un Uzvārds:Gvenda Rīda
Dzimums:sieviete
Vecums (14-40):20
Profesija(Tikai 1 militārists):studente,prakse vēstniecībā
Biogrāfija:Varētu teikt ārzemju latviete,dzimusi Anglijā,māte Latviete,līdz 10 gadiem dzīvokusi Anglijā pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti pārcēlusies uz Latviju,lai gan pēc visiem dokumentiem skaitās Angliete.Studē starptautiskās attiecības,un strādā praksē Anglijas vēstniecībā.Labi zin gan angļu gan latviešu valodu,pilsētas meitene,labi zin visus ceļus ar mašīnu,tā teikt zin kā izbēgt sastrēgumus.
Izskats(raksturot vai nu ar bildi, vai uzrakstot): glīta meitene ,tuši zaļām acīm un brūniem lokainiem matiem,izturīga,slaida,nevarētu teikt ka gara
Raksturs:izpalīdzīga,sirsnīga,runātīga,spēj būt arī agresīva cilvēkiem uzreiz neuzticas,kopš iebrukuma ir arī mazliet egoistiska,jo saprot ka savadāk neizdzivos,bet nav vienpate
Apbruņojums:virtuves duncis,asaru un piparu gāzes baloniji,tas bija viss ko viņa sev mājās atrada
Īpašas pazīmes tēlam:klaustofobija,lai gan neliela šaurās vietās apgrūtinās elpošana,iestājas panika


Pūķenas Sāras tēls.
Tēla vārds un Uzvārds: Anabella Feldmane
Dzimums:Sieviete
Vecums (14-40):20
Profesija(Tikai 1 militārists): Mācās augstskolā, paralēli prakse un dejotāja
Biogrāfija: Augusi pilnvērtīgā ģimenē, viņai nekad nekas nav pietrūcis, bet arī nevarēti teikt, ka ir bijusi lietu pārpilnība. Ģimene bijusi un ir mazliet virs vidusslāņa līmeņa, tas ir tā, ka bez problēmām var izdomāt aizbraukt uz ārzemēm atpūsties un tas neko īpašu nenodarīs ģimenes finansēm, un ar vārdu ārzemes netiek domātas valstis kā Lietuva vai Igaunija, bet gan Turcija, Ēģipte utml.. Meitene ir dejošanu, precīzāk baletu, jau nodarbojas no desmit gadu vecuma, kaut gan viņas dejas prasmēs ietilpst arī citu deju stilu, ieskaitot „Dance street”, kas viņai nesagādā problēmas. Ir bijusi tik daudz valstīs, ka nespēj katru atminēties, tajās ir bijusi gan ar ģimeni, gan kā dejotāja, kur viņa tika apmācīta tās valsts dejās un līdzīgos projektos. Viņa ir meitene, kurai dzīve ir visu devusi, neko sliktu par viņas pagātni nevar pateikt, tāpat kā par nākotni, jo viņai bija jau nodrošināta vieta ļoti augstas klases birojā, kurā viņa pilda praksi vai arī dejotājas karjera. Deviņpadsmit gados apprecējās ar savu puisi Jāni [Hworang666 tēlu],ar kuru jau pāris gadus draudzējās.
Izskats: Ir maza auguma 1,65m, mati brūni, kaut gan šobrīd tie jau ir mazliet gaišāki, acis dzidri zilas. Parasti ģērbjas vieglās drēbēs, kas netraucē viņai brīvi kustēties. [tērps bildē ir no kādas izrādes]
Raksturs: Ir ļoti jauka un sirsnīga, ļoti ātri pieķeras cilvēkiem, ir uzticīga. Nevarēs ilgi palikt malā, redzot citu cilvēku ciešot, pat ja šis cilvēks nepieņem viņu. Meitenei ir ļoti augsts sāpju līmenis, neiet runa par fiziskām, bet gan par morālām sāpēm, bet ja kāds šo slieksni pārkāpj, viņa nekad šim cilvēkam to nepiedos. Īsāk sakot, viņas moto ir: Dari otram to, ko tu gribētu, lai tas dara tev, nedari otram to, kas tev pašai nepatiktu, un no tā var visu izsecināt. Kaut gan pati pa sevi, viņa dažkārt mēdz būt nepacietīgi līdz vājprātam, vai tieši otrādā mierīgi līdz nelabumam. Varētu teikt, ka viņas raksturs ir atkarīgs no viņas garastāvokļa.
Apbruņojums: katana, [joka dēļ, vīrs savā laikā iemācīja ar ko tādu rīkoties], duncīšu komplekts [veca aizraušanās un dāvana dzimšanas dienā no vecākiem]
Īpašas pazīmes tēlam: Kad uztraucās, cenšas nodarbināt pirkstus, lai tie nedrebētu.

Es atvainojos par haosu, kas tikko bija ar tēliem, nez, kas notika

Northsee Tēls

Tēla vārds un Uzvārds: Anna Regeta.
Dzimums: sieviete.
Vecums: 17.
Profesija: skolniece.
Biogrāfija: dzimusi un uzaugusi Rīgā. Caur un caurēm pilsētniece. Dzīvo turīgā ģimenē, dzīvoklī Rīgas centrā. Tēvs un māte ir juristi. Vienīgais bērns ģimenē, tomēr lielu uzmanību no vecākiem nesaņem. Lai arī viņa ir vienīgais bērns, viņa nav izlutināta, taču pieradusi pie pilsētas dzīves un "ekstrām". Meitene ir māksliniece. Viņa raksta dzeju un zīmē, taču viņa nekad nevienam savus darbus nav rādījusi. Anna prot arī dejot, bet šajā jomā vecāki viņu neatbalsta.
Izskats: Metienei ir maza auguma, atlētiska. Tumšiem īsiem matiem un brūnām acīm. Asiem sejas vaibstiem. Valkā ērtu un sportisku apģērbu. Somā vienmēr līdzi klade un zīmulis.

Raksturs: noslēgta un klusa. Viņai netīk uzticēties, jo daudzkārt draugi viņu pievīluši. Savas emōcijas viņa parāda dejā, mākslā un dzejā. Ātri aizsvilstas, parasti saka, ko domā. Bailes no augstuma, kuras meitene nespēj pārvarēt. Viņu ļoti ātri var aizvainot. Pārestidzoši, bet meitene daudz var pateikt par cilvēku pēc viņa ārienes un uzvedības.
Apbruņojums: par ieroci var izmantot visu, kas pagadās pa rokai, bet ar šaujamieročiem apieties nemāk.
Īpašas pazīmes tēlam: skatīt raksturu.

Sirds1 tēls.

Tēla vārds un Uzvārds: Marīte Liepiņa
Dzimums: Sieviete
Vecums (14-40): 22 gadi
Profesija(Tikai 1 militārists): Policiste, bet mācijās arī par juristi.
Biogrāfija: Meitene no Vidzemes. Precīzāk sakot no Valmieras. Tur dzimusi, taču bērnībā augusi Matīšos, jo tur tēvam bijis darbs - viņš bijis būdīgs apsardzes darbinieks. Māte bijusi vienkārša mājsaimniece. Protams, ne tā paša labākā, vienmēr sūdzējusies par savu likteni un dzīves slogu, bet nekad, nekad nav mēģinājusi, ko labot, vienīgi strostējusi savu vienīgo bērnu (sūdzējusies arī par to, ka nav piedzimis zēns). Nekad Marīte nav spējusi neko izdarīt pret mātes mūžīgo tirāniju. Visa bērnība viņas dēļ meitenei aizgājusi kā tāds murgs. Arī tēvs nav interesējies par meitu un nav interesējies par viņas likteni ne arī aiztāvējis pret mātes tirāniju. Vienīgie prieki no šādas bērnības Mārītei bija tie brīži, kad viņa izlēca ārā pa viņu mājas pirmā stāva logu un devās meklēt naksnīgus piedzīvojumus ar saviem draugiem, kas jau nu nebija nekādi eņģelīši, gluži kā meitene pati. Taisnību sakot, viņi bija īsts dauzoņu bars, kas darīja, ko gribēja un staigāja kur gribēja (kaut vai nakts laikā laida uz Valmieru vai Cēsīm). Nezin kas Mārīti pamudināja, bet vidusskolas laikā viņa sāka mācīties, censties un uzvesties daudz labāk. Attiecības ar vecākiem gan tas nemainīja, un meitene viņus pameta tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, lai dotos mācīties uz Policijas akadēmiju Rīgā. Tur arī viss sākās. Mārīte iepazinās ar cilvēkiem no Valmieras, tie labprāt piekrita viņai palīdzēt, un tā nu meitene iekārtojās uz dzīvi Valmierā, kur sāka jaunu dzīvi. Varbūt ne bagātu, taču meitenei, kurai nav ģimenes ar niecīgo policista algu pilnīgi pietika. Vecākus Mārīte praktiski neapciemo. Varbūt gadā kādu reizi. Bet tā nekādu sakaru. Kopš vīrusa parādīšanās Latvijā bēguļo apkārt un cīnās par izdzīvošanu. Dažkārt vien izbēg no nāves tā par mata tiesu. Ļoti daudz palīdz bērnībā piekoptais dzīves veids.
Izskats(raksturot vai nu ar bildi, vai uzrakstot): Tieva sieviete ar palielām krūtīm, garām kājām, apaļiem gurniem, slaidām, mazliet muskuļotām rokām. Tumšu, diemžēl krāsotu, pusgaru, nepklausīgu matu īpašniece, kvadrātveida sejas formu, biezām, tumšām uzacīm, ovālām, brūnām, acīm ar smagiem plakstiem un īsām, biezām skropstām. Nēsā brilles. Lielākoties lielas, bet modernas, tāpēc vienmēr izceļas.
Raksturs: Strauja rakstura sievišķis, iegrieziesīs tev tā, ka no dusmām sitīsi pret sienu visu, kas vien tev ir, bet tāpat nenāks prātā nekas, ko pateikt viņai pretī, sakritīs uz nerviem jebkuram, ja vien tikai gribēs, ar savu biresmīgo nekaunību, brutalitāti un vulgaritāti rada iespaidu, ka ir pavisam prasts sieviešu kārtas ražojums, taču aiz sarkasma maskas slēpj spēcīgu intelektu, izmanību un viltību. Māk labi maskēties un slēpties. Ja jācīnās, tad cīnās ar visu atdevi, domājot tikai par izdzīvošanu. Dažkārt, noskatoties kā viņa piebeidz inficētos, liekas, ka sieviete ir vairāk zvērs, nekā cilvēks ar normālu saprātu, bet tā ir tikai neizsakāmi spēcīga augstasinība un instinkts ''izdzīvot''. Mazliet pašlabuma meklētāja, taču palīdzēs cilvēkam nelaimē. Nav jau necilvēks.
Apbruņojums: Pistole, paliels, robains duncis - ļoti, ļoti ass, elektrošoks, tikai diemžēl ne Mārītes. Paņemts no kāda nogalināta policista.
Īpašas pazīmes tēlam: Lielas brilles, spēcīgs, caururbjošs skatiens. To nav iespējams nesajust un, jā, arī nesaredzēt.

Wolwerine tēlsTēla vārds un Uzvārds: Mārtiņš Ozols
Dzimums: vīrietis
Vecums (14-40): 26
Profesija(Tikai 1 militārists): militārists
Biogrāfija: Pēc skolas pabeigšanas Mārtiņš sācis dienēt armijā.Audzis Rīgā, turīgā ģimenē. Mamma bijusi māsiņa, bet tēvs ļoti pazīstams un labs arhitekts. Mārtiņš pats gribēja kļūt par miltāristu, un tas arī viņam labi padevās. Mārtiņam jau no agras bērnības biju sapņi, kad kādu dienu viņš būs ģenerālis un viņam piederēs tanks, bet kā jau jūs sapratāt, tie ir tikai sapņi. Viņam ir vidēja mēra izglītība. Mārtiņš nesen ar latvijas karavīriem devās uz Irāku, par laimi viņš sveiks un vesels atgriezās atpakaļ. Viņš ir precējies un viņam ir meita. Kaut gan darbs viņam aizņem daudz laika, viņam sava ģimene ir ļoti svarīga. Tagad viņš ļoti labi apejās ar ieroci, un ir ļoti labs karavīrs.
Izskats(raksturot vai nu ar bildi, vai uzrakstot):Bilde Gara auguma, krāsoti melni mati, zilas acis, nedaudz iesauļota āda. Diezgan lieli muskuļi, kā jau kareivim.
Raksturs:Pārsvarā viņš ir samērā optimisks. Spēj iepriecināt ar labām ziņām.Viņš ir samērā izpalīdzīgs. un parasti nepamet draugus nelaimē. Mārtiņš ir drosmīgs un godīgs vīrs.Viņš ne vienmēr ir priecīgs un optimisks. Kad ir jāgatavojas cīņai, viņam rodās arī vajadzīgā noskaņa.
Apbruņojums:Pistole
un automātiskais ierocis. Aprīkojumā ietvertas arī divas grānatas un viena gāzes granāta
Īpašas pazīmes tēlam:Mēdz būt ļoti drosmīgs.
Manuprāt mēs varam sākt

es jau aizsūtiju anketu, tagad tikai jāgaida kad ilvara ieliks.

Tēla vārds un Uzvārds: Adrians Ravuss

Dzimums: Vīrietis.

Vecums (14-40): 28 gadi

Profesija:Man palūdz būt par militāristu, eh - Snaiperis.

Biogrāfija: Sācis dienēt armijā, jo citas dzīves viņam nebija. Savu karjeru, kā sāka, tā arī turpināja, kā snaiperis. Savā jomā bija top pieciiekā. Ceturtais, ja var precizēt. Jo viņam bija problēmas trāpīt mērķim galva, jā viņš izšāva trīs lodes un viena tikai trāpija. Bet šaujot pa ķermeni viņš bija visprecīzākais.
Bet, tad, kad viņu aizsūtīja uz īrāku dienēt, notika nelaimes gadījums, viņš šaujot kādu teroristu, netīšām trāpija meitenītei, kura uzreiz nomira. Viņš to vēljoprojām nav pārdzīvojis, visi uzskatīja, ka to izdarīja terorists, bet tomērt tas bija viņš. Viņš to neatklāja, lai varētu turpināt savu karjeru.
Tagad, kad viņš iet šaut, kaut vai mērķī, vienmēr ievelk dūmu marihuānas, lai savus nervus nomierinātu.
Pat tagad, kad iebrukuši ir "Inficētie" viņš vienmēr pirms šaušanas ievelk dūmu marihuānas, jo vienmēr ir jānošauj, kāda maza "inficēta" meiten'te.

Izskats:

Nu, labas miesas būves džeks, kā nekā militārists, īsi tumši brūni mati un tumši brūnas acis.
Apģērbs ir visu, laiku militāristu forma, viņam tā ir iekš brūnīksnējiem toņiem.
1.91m garš.

Raksturs: Visai labas dabas, bet komandējoš, espēj samierināties, ja viņam neklausa, it īpaši civilie.
Var nolamāt kādu, ja vajag. IZpalīdžigs, izglābs tavu dzīvību, ja būs nepieciešams, ar sirdsapziņas pārmetumiem.

Apbruņojums: Dienesta apģērbs(redzams attēlā.) Bruņu veste, divas granātas Sausā barība. Pusautomātiskā snaiperene 4 aptveres, kurās ir pa 25 lodēm, Automāts ar 2 aptverēm kurās ir pa 50 lodēm(dēl pagarinātās aptveres), Glock ar 2 aptverēm, katrā pa 20 lodēm, D-eagle ar 3 aptverēm, jo katrā aptverē ir pa 6 lodēm, bet kad šauj, tad nošauj uzreiz, ar vienu lodi. Un visbeidzot Nazis.

Īpašas pazīmes tēlam: Pirms šaušanas vienmēr ievelk vienu dūmu marihuānas un vēl, nespēj ar vienu lodi trāpīt tieši galvā,tam ir vajadzīgas trīs izšautas lodes, lai viena trāpītu.



Nu, es kā otrs Gm atļāvos vēl vienu militāristu, neuztraucieties, tasšā vaitā jūs drīz pametīs ^^

Piedodiet, ka es tā pēkšni fiksi visus aizvilku, nedaudz pacietība aptrūkās, bet neuztraucieties, šitā nebija interesantākā daļa

nekas, nekas man vismaz ir jautri! Man nebija ko darīt tapēc izdomāju, ka nošāvu valsts prezidentu!

Eh, jāatzīst, ka es arī ar prieku prezidentu pif paf.

Un lai nebūtu spams, man ir viens jautājums GM: Kad anketā vajadzēja atzīmēt īpašās pazīmes, tad vajadzēja uzskaitīt pilnīgi visas mantas, kas ir līdzi? Jo, piemēram, Hworang anketā viss ir sīki uzskaitīts, bet man tā nav, bet ir pāris sīkumiņi, kuri ir salikti tai somiņā, kurā ir drēbes, kaut vai kosmētika, tā tak ir katras sievietes somiņā
Un ja gadījumā vajadzēja, tad [vai] es varu aizsūtīt PZ ar uzskaitījumu?


P.S. [Pūķēns Sāra]

Nuu īsti tā nav. Tas vairāk vai mazāk ir jāraksta pie apbruņojumiem, bet īpašās pazīmēs jāraksta vai tēls ir ar kaut ko slims, vai ko tādu.

Dārgie spēlētāji, es aizbraukšu prom uz nedēļu,būšu Liepājā . Piedodiet, ka tā iznāca, bet nu liktenis pret mums daudz ko mēdz izspēlēt. Es atstāju visu Zozā rokās, viņš zin visu, kas jādara un ja ko vēlaties, jautājiet viņam .
Lai jums interesanta spēle.

Ar cieņu, Ilivarra.

Nu, tad man ir jautājums. Man - tai kura arī visur kur braukājas apkārt, bet te reti parādās.

Vai jūs lūdzu man nepateiktu, kas pašlaik notiek ls? Lūdzu...

Es varu pastāstīt. Nu tā sāksim ar to, ka vēl ar vien kāpjam lejā pa virvi, kamēr Zozā mūs piesedz.Es ar Andreju jau esam lejā, un gaidam līdz tur nokļūs arī pārējie.Ilvara varēji vismaz uzrakstīt pēdejo postu pirms aizbraukšanas.

Nu sorr, buuuut .... Here's JIMMY!!

Ohh...hi JIMMY Ak cik labi, ka Ilvarra ir te, nu vismaz viss atkal būs normāli.Ilvarra man ir viens jautājums, kur mums ir ieplānots doties, kad būsim lejā, mums ir kāda noteikta vieta?Piedod ja tas kaut kur bija rakstīts varbūt tas vienkārši ir manas neuzmanības dēļ, un vēl pie tam Zozā kā tu tiksi lejā pie mums?Mēs taču tevi neatstātu uz jumta, tas būtu ļoti savādi.

NUman jau tur bija itkāierīkotas kāpnes, kas ved lejā, tāpēc es jau tiku lejā un tagadjus visi vnk skrieniet man aiz muguras un kāds militārists un tu vari palikt aizmugurē, aizmuguri piesegt , lai drošāk, nu dosmies, emm,


Laikam uz slimnīcu, vai tur, kur ir pārtika

piemēram, mcdonalds


ā un sirds1,kja kas tu tiko nokāpi no virves,irtev satraukums, untu skrien baram l'dizi uz mana tēla pusi ^^ nu militārista pusi ^^

Varbūt es ar demiurgu varētu piesegt aizmuguri......ne?Par to mcdonalds bija laba ideja:lol: iedomājies tur būtu zombijs pavārs! un viņš mums uzbruktu ar cepjamo lāpstiņu!

Lab, lab, pietiks jokoties ļautiņi . Nu jā uz mcdonaldu visi drāzīsies, bet vairāk es jums neko neteikšu!

Tātad, pa kuru ielu man tagad ar visiem jāskrien? Pa kuru mani nosūtīja? Un kur man tagad būtu visi jāved?

Nu tu skrien pa ieliņu,iela ved tikai taisni, nu labi, ir aŗi daži pagriezieni, tad būs krustceles, nutrīs virzienos varēs skriet, izvelies vienu un ceri, ka tur būs aptieka


Jāved tev visi ir itkāzu aptieku ^^, pa cēlam apšaujot dažus inficētos, jo tie uzbrūk

Tu zaebiss skaidri izskaidroji

Hello! Man tā kā atļāva pieteikties. Anketu nosūtīšu, tikai jautājums:
Visi tā kā skrien uz aptieku(tā es sapratu) var būt tā, ka es tur iekšā esmu paslēpies?

droši

Elesarel tēls ... Es tevi vienmēr saukāju par Erasel baigi grūti iegaumēt niku

Vārds un uzvārds – Aleksandrs Vinogradovs (Saša)
Dzimums – Vīrietis
Vecums – 19 gadi
Profesija - Students
Biogrāfija – Dzimis un audzis parastā ģimenē, vienīgais bērns, tāpēc ticis vecāku lutināts. Labi beidzis vidusskolu un sāk mācīties koledžā. Brīvajā laikā nodarbojās ar karatē, sportošanu, īpaši basketbolu.
Izskata apraksts vai bilde – Samazināts: 62% oriģinālā izmēra [ 1024 x 768 ] - klikšķini, lai skatītu attēlu oriģinālajā izmērā.
Kājās ir netīras dzinša bikses un krosenes. Viņam ir soma ar nedaudz ēdiena.
Rakstura apraksts – Bija aukstprātīgs un patmīlīgs, un egosists, vecāku vienīgais dēls. Diezgan gudrs un izglītots. Pēc epidēmijas kļuva ārēji auksts, vienaldzīgs un nejūtīgs, bet tas ir psihiskas traumas dēļ, jo viņu centās apēst paša vecāki un Sāšam nācās viņus nogalināt.
Apbruņojums - Divi policijas 9 mm ieroči ar dažām aptverēm un virtuves nazis.

Nesapratu, vai visi dodas uz aptieku, vai slimnīcu. Vispār vienalga, lai uz kurieni patiesībā visi parējie skrietu, es tur būši priekšā.

Man jau pavisam jautri dabūju pa galvu, pazaudēju m16, un esmu zombiju sunīšu apleknumā! nevarētu sūdzēties par jautrības trūkumu!

Gribējās tik bik pabakstīt. Anketa Ilivarram jau vuj ku sen nosutīta un izskatās aizmirsta.

Bļāviens! Piedod baigi daudz jāņemās šovasar ar pļavu

Vilku Meitas tēls.

Tēla vārds un Uzvārds: Sabīne Liepa
Dzimums:siev.
Vecums (14-40): 20
Profesija(Tikai 1 militārists):Pirmā kursa studente medicīnas akadēmijā, pārdevēja uz puslodzi
Biogrāfija: Nevarētu teikt, ka augusi diezko labvēlīgā vidē, ne arī nelabvēlīgā, drizāk jau kautkur pa vidu. Sabīne vairāk dzīvoja pati par sevi, kamēr vecāki bija nodevušies dabam. Vēl viduskolas laikos sākusi smēķēt, kas vēlāk kļuva jau par ieradumu un pēc tās beigšanas iestajās medicīnas akadēmijā.
Izskats(raksturot vai nu ar bildi, vai uzrakstot):


Raksturs: tīrs noskaņojuma cilvēks, bet tas vairāk atkarīgs tieši ieraduma dēļ un tados gadījumos spēj būt neciešama. Var pat nonākt līdz konfliktam, vai citāda veida nepatikšanām, bet tā ir vērotājas tips – diezgan klusa pacifiste, kaut arī nedaudz vieglprātīga.
Apbruņojums: piparu gāzes baloniņš, kadā no veikaliem paķerta beisbola nūja, ka arī citas lietas kas trāpās pa rokai. Ar ieročiem rikoties īpaši neprot.

Īpašas pazīmes tēlam: kaut arī mācās medicīnas akadēmijā un apzinās, ka tas ir kaitīgi, nespēj ilgstoši izturēt bez cigaretēm.

Patiesiibaa mana doma bija, ka Aleksandrs aizmirsa nonnemt drossinaataaju.
Nu bet nekas, lai tad sanaak, ka vinnss savainoja cilveeki, kam negadaas...
Iesuutiisu jaunu postu, kad tikssu pie datora ar garumzziimeem, domaajams, pirmdienas vakarpusee.

Oops, nu gan jau pārdzīvosim
Takš neuztraucies pa garumzīmēm, galvenais, lai var salasīt un saprast

Nekas, nekas. Tagad tik atliek izdomāt, kur sākt spēli. Varbūt kādi ieteikumi?

Nu šobrīd man doma ir, ka slēpies kaut kur visu laiku slimnīcā.

Meģināšu saprast situāciju.

Saša nokāpa no otrā stāva un sašāva Hvoranga666 Jāni, bett as Sašu, kurš vaļājas zemē pie otrā stava kāpnēm. tad Jānis ņem un paskrien garām Sašam pilnīgi viņu ignorēdams un kāpj uz otro stāvu? Vai varbūt varam pieņemt, ka ir vairākas kāpnes uz otro stāvu un Jānis un pārējie neskrien garām Sašam?

Bet lai nu būtu pirmais variants. Tā būs interisantāk pēc tam...

Nesaprotu....kur tas interesantais, ka sašauj Jāni, labāk tagad viņu atstāt neskartu, savādāk beigās šajā LS mūs novāks zombiji, tāpēc jo visi būs izkropļoti, pietiek jau ar to ka mēs ar Andreju esam noklīduši, un nu jums ir mazāk aizstāvju!

Kas saka, ka jūs nenovāks zombiji?!?

Un Elesarel... es apmulsu , bet izskatās, ka tu atbildēji pats uz savu jautājumu

Runa taču ir pār drāmu!

Tā nav action datorspēle, kur tik iet šauj zombus visus pēc kārtas.

Padomā kāda situācija: Divi no labāk bruņotajiem aizstāvjiem ir noklīduši, parējie ir slimnīcā, kur varbūt paslēpušies inficētie, divi ar šaujamieročiem bruņotie sašauti (Jānis un Saša) un tagad viņu starpā var pastāvēt nepatika un pat naids...
Vot tā ir riktīga drāma!

Apmulināt citus man patīk!

Es skatos, ka esmu atradis sev sekretāru ( nekas personisks )

Tā tik tiešām nav action spēle, kur visi labie uzvar, tā nebūs vecīt

Un doma bija tāda, ka es Sašu tik sašauju un nemaz viņu neizsekojot, kāpju augšā pa tuvākajām trepēm, pa kurām kāpjot man nav jāiet garām Sašam... Un drāma gan baigā, lai gan nez kādēļ šķiet mazliet banāli... Uz nepatiku no mana tēla puses vari cerēt droši...