Tad nu izdomāju veidot spēli par savu mīļāko tēmu XD

Tātad:
Ir 1650. gada decembris. Transilvānijas ciematu Alba-Juliju ir apsēduši vilkači un ciemata mācītājs ir izsūtījis vēstules ar aicinājumu palīdzēt labākajiem Rumānijas vilkaču medniekiem. Mednieki ir atbildējuši aicinājumam un nolēmuši sapulcēties Sibiu ciemā, kas ir lielāks un atrodas apmēram 58,5 km attālumā no apsēstā ciema, lai kopā dotos darīt savu darbu.
Arī ceļš uz Alba-Juliju nebūs viegls- puse no ceļa ved pa Dienvidkarpatiem, otra puse- neapdzīvotā klajumā. Ir vēl pēdējais pārbaudījums- Murešas upe, kuru klāj visai plāna ledus kārta. Tiklīdz šīs grūtības būs pārvarētas, medības sāksies un tikai kopīgiem spēkiem mednieki atbrīvos ciemu no vilkačiem.

Atļāvos ņemt reālas vietas un mūsdienu pilsētas pārveidot par ciemiem. Priekštatam karte.


Pieteikties man pa PZ, bet kurš grib var ielikt arī te.

Anketa:
Vārds, Uzvārds (iesauka):
Dzimums:
Vecums (vismaz 21 gads):
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks):
Raksturs:
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta:
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk):
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi):
Izskats vai bilde:

Es papētīju ieročus 17. gs. Daži piemēri: zobeni te un te. Pēdējais ir reģionam visatbilstošākais.
Musketes te
Ir arī pīķi, arbaleti, loki, bultas utt. (atcerieties, ka vilkaci var nogalināt ar sudrabu).

Vārds, Uzvārds (iesauka): Vārds nezināms, bet draugi sauz par hvo.
Dzimums: Vīrietis
Vecums (vismaz 21 gads): 27.
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks): Mednieks
Raksturs: Ar apkārtējiem nav pārāk runīgs, bet ar draugiem ir pat ļoti pļāpīgs. Dažkārt uznāk smiekli, nereti tad, kad viņam tiek draudēts.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Atradenis. Uzaudzis zemnieku ģimenē. Pusbrālis no sava tēvoča mantojis spēju lieliski medīt un nodevis šo spēju arī savam brālim. Kādu laiku bijis par mācekli pie kāda mednieka, bet aizgājis, jo viņaprāt šis mednieks nebija tā vērts.
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk): http://www.duellist.com/images/sft/pages/d...s_fantasy1.jpeg
1 rokas zobens un arbelets, kurš var izšaut 2 bultas vienlaicīgi, vai arī pēc kārtas. Zobena asmens ir viegli apklāts ar sudrabu un bultu uzgaļi arī ir apsudraboti. Līdzi ir maksts ar kādām 20 - 30 bultām. Pēc apšaudes bultas savāc.
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi): Var uzveikt 1 vilkati samērā ātri un precīzi. Vēl nav pieredze cīņā pret bariem, bet vienreiz ir uzveicis 2 vienlaicīgi.
Izskats vai bilde: http://www.elbakin.net/plume/xmedia/fantas...ws/eragon/7.jpg

Labi.

Viens mednieks ir.

Hworang666, es domāju ne tikai par sevi. Tev tur bildes nerādīja. Zobens un pats

[citu acu priekam]

Tēma šķiet ļoti interesanta!!!

Vārds, Uzvārds (iesauka): Veimārs Gordsens
Dzimums: Vīriešu
Vecums (vismaz 21 gads): 33
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks):Mednieks
Raksturs:Sabiedrisk, draudzīgs gandrīz ar visiem, taču vienmēr modrs un vērīgs, necieš alkoholu, ja vien to nepievieno gardam ēdienam.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta:Viņa tēvs ir kalējs no Dānijas bet māte vietējā, transilvāniete. Tēvs pārcēlās uz transilvāniju pēc kāda vietējā augstmaņa lūguma un piedāvājuma maksāt ievērojamu algu, ko viņš arī pieņēma, vēlāk tēvs Heinrihs satika Veimāra māti, pēc tam attiecīgi precības un vis pārējais. Tēvs Veimāram jau no agras bērnības māca apieties ar ieročiem, kā arī gatavot tos, bet no mātes viņš mācījās vietējo folkloru.
Ar pirmo vilkaci viņš sastapās 17 gadu vecumā, kad to tieši viņa acu priekšā nogalināja viņa nākamais skolotājs un mednieks Lars Henriksens, kurš izrādījās esam tēva brālēns, tieši radniecības dēļ Lars pieņēma Veimāru mācībā tik agri. Tēvs viņam pagatavoja, sudraba zobenu un vairogu.
Veimārs līdz 25 gadu vecumam gāja mācībā pie Larsa kad viņu sakropļoja īpaši spēcīgs vilkatis, turpmāk Veimārs turpināja medīt vienspats, tikai reizi pa reizei nolīgstot kādu palīgu.
Nav konkrētas dzīves vietas, viņš pastāvīgi ceļo, tomēr par mājām viņš sauc sava tēva māju Reghia, kur arī Reizi pa reizei mēdz uzturēties.
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk):Sudraba zobens, vidēja izmēra vairogs un muskete.


Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi): Veimārs sava mūža laikā nogalinājis apmēram 20 vilkaču, mācību laikā kopā ar Larsu septiņus, medījot viens pats, pārējos.
Izskats vai bilde:Gara auguma, platiem pleciem, muskuļains, izskatīga seja klāta ar bārdas rugājiem, nēsā ķēžu bruņukreklu ar garām rokām un kapuci, pari vienmēr pārvilkts samērā noplucis ceļojuma apmetnis, un vienkāršs vilnas kamzolis.

Jautri, mēs jau esam 2. Diez vai pieteiksies arī kāda medniece?

Ak, jau kāro pēc meitenēm, ko?

Es pieteikšos kā medniece. Bet pa PZ.
Gaidi manu anketu Samār. Un piedod, ka es vēl joprojām neesmu tev atsūtījusi tās dziesmas. Es esmu vnk nelabojama.

Tici man, pēc vai pirms PZ tev vajadzēs to iepostot arī šeit...

Nu ok. Varu ielikt arī šeit.

Vārds, Uzvārds (iesauka): Remīna Levažūra.
Dzimums: Sieviete
Vecums (vismaz 21 gads): 27 gadi
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks): Medniece
Raksturs: Izturas mazliet asi pret apkārtējiem, viņā mīt kaut kas pirmatnējs, mežonīgs un nepieradināts, viņa ir mazliet noslēpumaina, taču tādas jau ir visas sievietes. Remīna ir spēcīga rakstura un tas izpaužas visā ko viņa dara. Taču viņai arī mēdz uznākt vājuma brīži un, tad sieviete sašļūk un viņas acīs mēdz sariesties asaras. Taču tā ar viņu notiek reti. Ja Remīna ir ļoti par kaut ko prāto, ignorē apkārtējos un nododas tikai savām pārdomām.
Viņai netrūkst drosmes, taču pārdroša viņa nav. Sieviete visu pārdomā un izplāno simtiem reižu pirms dara.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Remīna ir dzimusi mežsarga ģimenē. Tēvs kā jau saprotams ir mežsargs, bet māte vienkārša, nopietna sieviete, kas savu reizi pasmaida, bet savu reizi rauc pieri.
Remīnai ir divi jaunāki brāļi. Abi ir aizlaisti pasaulē ar lielām, rūgtām asarām, taču viņi ir solījuši, ka atgriezīsies, bet tikai ar lielu bāgātību.
Remīna it tēva bērns. Viņu nekas un neviens, pat māte, nav spējusi atturēt no iespējas dodties līdz tēvam apgaitā pa mežu. Protams, tas nenozīmē, ka meitene ir uzaugusi bez jebkādām zināšanām sievietes pienākumu ziņā. Nemaz ar nē. Remīna zina pietiekami daudz, lai kādreiz spētu būt ciešama sieva, taču ar to viņa nelepojas un savas prasmes mājsaimniecībā neizrāda.
Starp saviem vienaudžiem Remīna ir bijusi varone un visu apbrīnotā, pat starp zēniem. Taču viņa nekad nav tiekusies pēc varas un bērnu bara vadones vietu nav ieņēmusi.
Meitene kā jau pie meža dzīvojošs cilvēks to labi pazīst un lieliski orientējas mežonīgajā savvaļas pasaulē.
Remīna pieder pie vidusslāņa un vienmēr ir bijusi ar to mierā.
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk): Viegls, sudraba zobens ar spožu, mirdzošu asmeni. Tas ir kalts speciāli viņai. Zobenu Remīna parasti nēsā brūnā, mīkstā, īstas briežādas makstī. Meiteneī ir arī bultu maks ar sudraba bultu uzgaļiem. Viņai pieder viens mazs, sudraba nazītis un liels, sudraba duncis.
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi): Nu, jau vilkaču medībās Remīna ir kļuvusi par jaunu, daudzsološu mednieci, kas laika gaitā solās izaugt par spēcīgu, sīkstu pretinieci. Viņa diezgan bieži ir cīnījusies ar vilkačiem un ir izveicīga cīņā.
Izskats vai bilde:
Tumšbrūniem, parasti izspūrušiem un bieži vien nesukātiem matiem, kas sniedzas līdz pat lāpstiņām, viņai ir lokans, mazliet par daudz tievs augums, dzeltenīgi zaļas, pašauras acis, liela apakšlūpa un maza augšlūpa, ovāla sejas forma un garens degus. Viņa kustās ātri, gaita ir stingra un kopumā Remīna izskatās skaista. Taču viņas skaistums ir mežonīgs.

Vārds, uzvārds:Dante Porters
Dzimums:Vīrietis
Vecums:22 gadi
Pakāpe:Māceklis
Raksturs:Samērā draudzīgs un pļāpīgs. Pretstatā no mednieka, no kura viņš mācās, viņš ir draudzīgs gandrīz pret jebkuru pretimnācēju. Dažkārt tiešām liekas, ka viņā ir 1 daļa drosmes un 3 daļas nelgas.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Dzīvoja vidusmēra ģimenē. Māte bija ogu lasītāja, tēvs amatnieks, izslavēts ar savu spēju sameistarot gandrīz jebko, no gandrīz jebkā. Dzīvoja Kraedā (Craeda). Kādu nakti, kad māte bija devusies ogot, viņš izdomāja viņu slepus izsekot. Labi, ka tā, jo viņa mātei negaidīti uzbruka vilkatis, kas šajā reģionā bija kas jauns. Viņš centās kā varēja, lai vilkati pieveiktu, bet viņam tas neizdevās, jo nebija sudraba ieroču. Viņu un viņa māti tajā naktī izglāba hvorangs. Kopš tā laika, viņš ir hvoranga māceklis un ar to savā ziņā pat lepojas. Kā māceklis ir jau 9 mēnešus. Tēvs pagatavoja viņam loku un palīdzēja iegūt arī šaujamieročus, kā pateicībā par to, ka dēls paglāba viņa mīļoto sievu.
Ieroči: Pistolītes.
Loks.
Pieredze: Cīnīties ar vilkačiem viņš sācis tikai nesen, bet pats nogalinājis jau četrus un cīnījies ar vienu.
Izskats vai bilde:

Anketa:
Vārds, Uzvārds (iesauka):Dženifera de Lorēna (dēmons)
Dzimums:sieviete
Vecums (vismaz 21 gads):26
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks):medniece
Raksturs:straujas dabas,spītīga,labsirdīga,drosmīga,bezbailīga,ietiepīga,sarkastiska,stārgalvīga,maiga,uzstājīga,neatlaidīga,
atriebīga,pārdroša,lepna,audzināta kopā ar brāli tapēc ir puiciska..,izturīga

Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta:bijsi grāfa meita,ģimenes pārvaldīšanu pēc vecāku nāves pārņēmis brālis,vecākus nogalnāja vilkači viņu piknika laikā,tapēc tagad vēlas atriebties un tos visus nogalināt,mācijusies pie mednieka Arnolda Elestera,brālim ir 22 gadi.Bērnību pāvadijusi kopā ar tēvu medībās un citās izpriecās ķopā ar brāli,tēvs ar bērniem pavadijis ļoti daudz laika ,bet māte gan nē viņa bija ļoti slimīga un tāpēc nemīlēja mazu resgaļu sabiedrību ,par mācekli iestājās opēc vecāku nāves
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk):pieder viegls sudraba zobens(dāvinājums no tēva),duncis un nazis,loks, bultas ar sudraba galiem.
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi):tiko beigusi mācīties ,bet tas viņai padodas labi o viņmai nav ne mazāko baiļu un viņu vada ļoti spēcīga atriebe
Izskats vai bilde:milzīgas,košas, tumši zilas acis ar rūsganām skropstām,smalki un augsti veidoti vaigu kauli,mazs sārts deguns,pretstātā sejas maigajiem vaibstiem viņai bija strpus zods,rūsgani mati,trauslis un pilnīgs augums.

piekrītu ,apģērbs bildē nav labs ,bet apmēram izskatu arat stādīties priekša.Parasti viņa nēsā serkanu korseti ,melnu ādas apmetni un garus svārkus ar ļoti daudziem šķēlumiem ,tā kā tie ļauj viņai brīvi kustēties.

Kārdinoši. Pieteikšos.

Sūtu ziņu.

Manuprāt šī būs laba lomu spēle pašlaik cilvēki sāk parādīties ar vien vairāk cilvēku!

Jā, bet te pilns ar visādiem profiņiem... Laikam es būšu vienīgais, kam ir māceklis...

Es arī ļoti gribētu spēlēt!

Vārds:Anita de Regis (parasti tiek dēvēta par Regis vai de Regis).
Dzimums: Sieviete
Vecums 33, medniece.

Raksturs: Ļoti mīl dabu un visu dzīvo, it īpaši pūkainus dzīvnieciņus. Ļaunumu iznīcina, bet vienīgi kā izpriecu. Līdzjūtīga, brīžiem naiva, mīl dzeju un dziesmu. Tomēr ir jaušams, ka viņas pagātnē ir kāds tumšs noslēpums. Ļaunumam no šīs sievietes žēlsirdību velti gaidīt.

Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Dzīvesvieta-nenoteikta, klejo apkārt iznīcinot ļaunumu. Tēvs bija Valahijas grāfa jaunākais dēls, māte - vienkārša zemniece, kas savas dienas vadīja dziedinot vietējos un glabājot no paaudzes paaudzē nodotos noslēpumus par ļaunuma iznīcināšanu. Brāļi, māsas, brālēni, māsīcas, māte un vecmāmiņa gājuši bojā traģiskā vilkaču uzbrukumā dzimtajam ciematam, ko neizdzīvoja gandrīz neviens.

Ieroči: Muskete (bildē) (šaujampulveris, sudraba lodes, nesudraba lodes). Musketi mantoja no sava skolotāja, tas ir Jeneferas vērtīgākais īpašums, tik slavens nelietīgo vilkaču starpā, ka to dēvē par Zvērkāvi. Sudraba duncīši, (viens nomaskēts par krustu kaklā), virve, neliels arbalets (ir arī šautras ar sudraba galiem), ````šķe ar svēto ūdeni, vilkābeles pirtslota.

Pieredze: Neviens nezin, cik vilkaču kritis no Zvērkāves šautajām lodēm tās iepriekšējo īpašnieku laikā, neviens nezin, cik krituši tagad. Bet vilkačus atrast un pārsteigt Jenefera prot ar apskaužamu precizitāti.

Izskats: Drūmas, melnas acis, kurās vīd kāds drūms noslēpums un senums. Ja vien neieskatās acīs, izskatās daudz jaunāka par saviem gadiem. Tumšie mati - priekšpusē apcirpti līdz pleciem, bet pār muguru parasti savīti resnā bizē, bet reizēm izlaisti krāšņās cirtās. Ģērbjas ērti un praktiski, lieki neapdraudot savu miesu, bet arī nevajadzīgi neslēpjot to no ieinteresētiem skatiem. Vienmēr nēsā cimdus - citiem nezinot rokas zem tiem, tāpat kā mugura, nes nagu cirstas rētas par piemiņu no cīņām ar vilkačiem.

Es arī ļoti gribu spēlēt...

Vārds, Uzvārds (iesauka): Sirīna De Kaliovilona (Sīra)
Dzimums: sieviešu
Vecums (vismaz 21 gads): 27
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks): mednieks
Raksturs: Izskatās viennmēr ļoti drūma, kas ienīst visu pasauli. Visvairāk ienīst tos, kas viņai liek darīt ko viņa negrib. Ja tā ir, viņa nekavējas likt lietā dunčus un zobenu, ar kuriem rīkojas ļoti lieliski, tāpēc labāk ar viņu nestrīdēties tādos jautājumos. Neuzticas nevienam, tikai pavisam savējiem un tos aizstāv ar nagiem un zobiem (arī dunčiem un zobenu). Dziļi ienīst vilkačus un arī vampīrus.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Bija ļoti bagāta un dzīvoja pilī. Viņas vecāki gāja bojā briesmīgā slaktiņā, ko pastrādāja vilkači un tagad viņa staigā apkārt atriebdamās ļaunumam.
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk): Uz muguras divi metamie dunči un pie jostas piestiprināts ir Liels maģisks zobens (sudraba) (var nogalināt arī vampīru, jo ir maģisks). Vēl viņai ir melna ādas maciņš, kurā ir sudraba adatas.
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi): kopš divdesmit gadu vecuma staigā apkārt, pelnoties ar vilkaču nogalināšanu un ļoti labi to māk .
Izskats vai bilde: Melni mati un balta āda kā vampīram (bet nav vampīrs, vampīrus viņa ienīst, jo vampīrs vienreiz sakoda viņas māsu un tagad viņas māsa ir vampīrs). Viņas sejā ir redzams neprasts skaistums un viņas acis (spilgti zaļas ar garām skropstām) nevienu viegli nelaiž vaļā.
Drēbes viņai ir apspīlēta melna korsete un gari melni šņorējami zābaki un melnas bikses.

A nu es varu arī būt māceklis, ja vajag ....

Piedodu visiem, ka nepieteicās pa PZ.

Visi, kas atsūtījuši vai iepostojuši anketas, pieņemti.

Demiurg, papildinājums ieskaitīts.

Necerēju uz tik lielu popularitāti.

Anketa:
Vārds, Uzvārds (iesauka): Miko. vnk Miko
Dzimums: sieviete
Vecums (vismaz 21 gads): 28
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks): medniece
Raksturs:Klusa, domīga, bieži skumja, taču ir arī jauka un jautra. Ir ļoti gudra un pieredzējusi.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: ceļotāja, pēc izcelsmes japāniete, taču ceļot sākusi kopā ar tēvu jau no 7 gadu vecuma.
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk): katana, arbalets, dunči tuvcīņām, un bise.
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi): nu, kā jau teicu, ceļoja kopā ar tēvu un ceļojumos visu ko samācījās, ļoti izturīga, stipra un gudra.
Izskats vai bilde: bik vēlāk,

Labi.

Gan Elles Eņģelis, kas atsūtīja PZ, gan Snorkes jaunkundze pieņemtas.

Domājams nākošnedēl varēs sākt.

Labi. Bildes gaidīsim. XD

A es neesmu pieņemta?
Jeb kaut kas nav kārtībā ar manu anketu. Jeb tu tagad mani ignorē, Samar?

Aij es muļķe! Es jau esmu pieņemta.

Esi, sirds1. Lasi kārtīgi

Hm... vecās labās intereses pēc... somas ir visiem un netiek uzskatītas par aprīkojumiem, vai ne? Kā arī zirgi un ceļa spieķi... Jaaaa?

Jā, Sirds 1, tev vienmēr iznāk parādīt savas labākās īpašības!

Un mācekļu skaits 1 medniekam ir ierobežots?

Piedodiet par piekasīšanos, bet ja gribu šai LS pielipt ar visu sirdi un dvēseli, man jāzin daudz...

Aber, es taču esmu nedaudz jocīga.
Aizsūtīju Samārai anketu, bet pati to nesaglabāju.
Dārgā GM vai jūs man to varētu atsūtīt vai arī pati ielikt pavedienā?

Zināji, ka uz pasaules ir arī tādas būtnes kā blondīnes?

O, izrādās, ka NorthSee ir man radniecīga dvēsele. Tikpat liela blondīne kā es. (neņem ļaunā... )

Jap. Laikam blondas smadzenes. Esmu brunete. Kaut gan par gudrības un prāta spēju trūkumu nesūdozs. Metamies uz vienu roku sirds!

Es diemžēl esmu dabiskā blondīne.
Davaj metamies! Sit saujā, mās!

Šitais vel kus Spamu. Lēnītēm, bet velk.
*paklusītiņām iesit sirds1 plaukstā un vēlreiz lūdz Samārai atsūtīt anketu*

NorthSee, es ar jums pievienojos. Varbūt te nē, bet kopumā es ar esmu blonda smadzene. *iesit pieci gan See, gan sirds rokās.* teehee.
un nu, bilde:

A par medījumu, tb vilkaci, nevar pieteikties? (man kādreiz sen senos laikos bija tāds niks

Te būs NorthSee anketa




Jā. Viens. Vairākiem neatliek laika. Var sanākt tā, ka tu tiec pie otra mācekļa. Ja tik ļoti vēlies. Pie mācekles. Man ir kandidāts.


Vari iztikt bez somas, bet tad domā pats, kur savas mantas bāzīsi. Zirgu tev vajadzēs tikai lai nonāktu Sibiu. Tālāk viss notiks kājām un ar sagādātu transportu. Bet zirgs un spieķis jāgādā pašam.



Palasot anketas, jāsecina, ka tu nedzīvosi ilgi. Piedevām, tas nav paredzēts.

Ak, blondās dvēseles... Ko pasaule bez tādām darītu...

Take me. Me me me.
Nee, nu nopietni.

Anketa:

Vārds, Uzvārds: Nataniela Skinska
Dzimums: sieviete
Vecums: 22
Pakāpe: mācekle
Raksturs: Ļoti kašķīga, ar asu mēli, saka, ko domā, tomēr nerunā daudz. Necieš aizspriedumus, kas rodas viņas dzimuma (reizēm arī vecuma) dēļ. Uzstājīga, nemēdz padoties, vienmēr cenšas rast loģisku risinājumu problēmām. Reizēm pārāk stūrgalvīga.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Uzaugusi Brashovas (ja nemaldos, kādi 60 km no Sibiu) ciemā, tēvs – kalējs. Augusi kopā ar trīs brāļiem. Kad Natanielai bija 18 gadi, ģimenes māju nopostīja ugunsgrēks, kas Transilvānijā 17. gadsimtā bija ļoti izplatīta parādība. Māte mirusi ugunsgrēka laikā. Kopš tā laika izlēmusi, ka negrib sev pastāvīgas mājas. Daudz ceļojusi, līdz satikusi vilkaču mednieku. Kopš 21 gada vecuma mācās kļūt par mednieku, dodas līdzi savam skolotājam, tāpēc pastāvīgas dzīvesvietas nav.
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk): Arbalets, muskete. Arbaleta bultas (makā aptuveni 20) ir apsudrabotas. Lodes (musketi) lieto tikai īpašos gadījumos, ja spiesta neizmantot arbaletu. Arbaletu izgatavojusi pati.
arbalets un muskete
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi): Mācekle jau 2 gadus, ceļo kopā ar savu meistaru. Pamanāma kļuvusi tieši savu prasmju arbaleta lietošanā dēļ. Labi maskējas. Atbrīvot Alba-Juliju dodas gan tikai tāpēc, ka ir mācekle un viņas pienākums ir būt kopā ar savu meistaru, nevis slavenu panākumu dēļ. Kā jau māceklei pienākas, nekādus dižos darbus nav paveikusi, nekad nav viena medījusi vilkaču baru, ir nācies tikt galā ar vienu vilkati. Palīdz savam meistaram.
Izskats vai bilde: Neliela auguma, melniem matiem, nekāda skaistule nav. Ir vilkaču medību sekas – rētas, mazliet sakropļota labā roka, kas lielākoties netraucē šaut, jo Nataniela ir kreile.
Atteels1 un atteels2

Nē, nē... man laikam ar 1 pietiks... Vnk gribās, lai arī citiem kāds velkas līdzi...

Vilksies.
Jāatrod kāds, kam Elles Eņģeli piekabināt.

Gāz vien klāt 1. sirdij!!! Viņai vienmēr patikusi interesanta kompānija...

*sit saujā Snorkei*

Jā, davaj dodiet man mācekli(bet laikam jau man tāpat nav izvēles )! Mums saskanēs gan jau. Kaut arī es vēl skaitos tikai iesācēja medniecībā.

Iesācēja - medniece, kas bieži cīnās ar vilkačiem... Vismaz tā ir tavā ankletā

Paziņošu šo versiju Denijai.

Pastāv iespēja.

Anketa:
Vārds, Uzvārds (iesauka): Terija Hopsa (Lapsa)
Dzimums: Sieviete
Vecums (vismaz 21 gads): 21
Pakāpe (21-26 māceklis, virs 26- mednieks): Māceklis
Raksturs: Viltīga un gudra, bet maskējas zem īstas muļķītes maskas. Dara visu pilnīgi pretēji tam kā viņai liek un tāpēc viņu visi uzskata par pavieglu. Patiesībā parasti viņas darbība mēsdz būt viss pareizākā, ja vien neskaita to, ka auksta ūdens vietā var atnest karstu un, ja viņai saka aiziet līdz akmenim ziemeļos tad noteikti viss drīzāk meitene aizies uz dienvidiem. Pieradusi rīkoties uz savu galvu kā dēļ bieži vien iekuļās nepatikšanās.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Bārene. Kad viņai bija desmit gadi atklājās, ka tēvs ir Vilkatis, kurš saplosīja meitenes acu priekšā māti un trīs vecākos brāļus. Tāpēc arī meitenei dažreiz aiziet ciet.Pats aizbēdzis mežā un kaut kur pazudis. Meiteni uzaudzināja kāds vecs medznieks, kurš vēlāk to nodeva par mācekli.
Ieroči (pasvītrot to, ar kuru rīkojas vislabāk): Arbalets, zobens, duncis.
Pieredze (nepārspīlēt, pieredzi saskaņot ar pakāpi): nekādas pieredzes nav atskaitot to, ka tēvam vilkatim iesvieda ar krēslu pa galvu, tajā brīdī, kad viņš plosija savu sievu. Pēc tam, gan nobijusies paslēpās pagrabā zem mājas.
Izskats vai bilde:

Seila, man patika tava anketa.

Pilnīgi noteikti tiec pieņemta. Pameklēsim nopietnāku mednieku, kam tevi piekabināt

Patiesībā trīs. Tev jau bija. Un nu 2 brīvas mācekles. Es kaut ko izdomāšu.

Tad nu mums ir 2 mācekļi... Kurš kuru ņem? Sirds1?

Pūķēns Sāra pieteicās uz Seilu.

Viss būs oficiāli, kad Sāra atsūtīs anketu.

Es palieku pie Elles eņģeļa tēla.

Seilas varoni var ņemt, kas grib.

Wiiiiiiiii man patīk, kad uz mani piesakās.

Anketa:
Vārds: Elians.
Dzimums: vīrietis.
Vecums: divdesmit astoņi gadi.
Pakāpe: madnieks.
Raksturs:ass pēc dabas. Nemīl daudz un gari pļāpāt. Viņš dara savu darbu un nopelna algu. Nekas vairāk viņu ar nevienu nesaista. Dažreiz viņš saka visu ko daomā. Kārtīgi apdomā savu rīcību. Neuzticīga- viņš nevienam neuzticas un arī viņam nevajadzētu uzticēties. Viņš ir viltīgs kā lapsa un arī ļoti inteliģents. Nežēlīgs.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: klejotājs. Uzaudzis nepazinis savus vecākus pie kāda kalēja, trūcīgā ģimenē Turdā. Mācījies arī kalēja amatu, bet deviņpadsmit gadu vecumā devies projām no mājām. Karamākslā dzīve pati viņu izmācījusi. Laika gaitā puisis sastapies ar dažādām briesmām. Nebaidās riska. Nevienam viņš īsti nestāsta, kā kļuvis par mednieku. (Spēles laikā, gan jau uzzinās.)
Ieroči: loks un bultas, zobens. Medību duncis un pistole ar sudraba lodēm. Zobens ļoti izsmalcināts, taču nav sudraba. Bultu uzgaļi no sudraba. Arī duncis sudraba. Puisis ar loku šauj gandrīz nekļūdīgi, bet ar zobenu tomēr rīkojas labāk. Apstākļu spiests sācis mācīties šaut ar pistoli.
Pieredze: pieredze puisim ir diezgan liela. Medīja vilkačus savu motīvu vadīts. Saskaitīt gluži nevaŗes, cik tieši nezveru viņš nomedījis, bet skaitlis diezgan liels.
Izskats vai bilde: gara auguma puisis. Ap metru deviņdesmit. Tumšem, gariem matiem, brūnām acīm un asiem sejas vaibstiem. Pāri labajam vaigam rēta. Puisis nav būdīgs, taču nav arī tievs. Labas miesasbūves. Staltu stāju. Apģērbs- krekls, bikses, josta (pie kuras zobens), viegli, izturīgi apavi, biezs ceļojuma apmetnis, pleca soma, kurā iekšā pārtika, pistole un duncis.

Danke es tomēr ielikšu vēl savā postā, lai var atrast.
Es jau laprāt arī kādu paņemtu, bet mans tēls tāds vientuļnieks.

Ok. Ko tur gari.Seila nāksi?

Jā ,tas labi ,ka nebūšu vienīgais kurš ir māceklis savādāk visi lielie mednieki mani saukātu par iesācēju.......

Gan jau saukās tāpat...
Es nevaru atturēties! Man tāds tēls.
Bet par Seilas tēlu nopietni. Varētu paņemt paspārnē.

Hei Northsee, es pieteicos pirmā, tā kā nelien rindā bez atļaujas

Es moška kādreiz pārbēgšu, ja Nord see paliks viena bez aizbilstamā vai arī varat audzināt divatā, ja nevarat sadalīt Es jau neko es tikai tā...

Izskatās, ka drīz vajadzēs sākt.

Nekašķējieties daudz, citādi salikšu ne tādus pārus vien.

Jā, varu iedomāties... Lai Demiurgs auklē iesācēju

Vārds, Uzvārds (iesauka): Leonards Miškins, Leo
Dzimums: Vīrietis
Vecums: 24
Pakāpe: Mednieks
Raksturs: Viņš ir pieklājīgs, uzticams un laipns, tāds kādam vajadzētu būt ideālam sava titula pārstāvim, kurš rūpējas par padotajiem un to labklājību. Viņš parasti ir nopietns un nosvērts, bet cilvēki, kas viņu zina tuvāk [tātad var teikt neviens] zina, ka viņš mīl pajokot un paālēties, kā nekā viņš ir jauns cilvēks, kurš ir tikai iesācis savu dzīves gājumu. Viņš ir izpalīdzīgs un par to viņu mīl tauta, bet pie vajadzības, viņš var kļūt ass un pat skarbs. Pirms runās padomās desmit reizes, un tikai tad teiks. Runājot par daiļo dzimumu – ir licis skumt daudzām augstākās sabiedrības jaunavām, jo nevēlējies tās apņemt par sievām, bet ienaidniekos nav iedzīvojies, jo ir labs politiķis un māk atrast pareizos vārdus, kad tie ir vajadzīgi, bet patiesībā viņš nevēlas precēt kuru katru lellīti, viņš vēlas atrast radniecisku dvēseli, un tādā ziņā var būt nelabojams romantiķis, ko cieši jo cieši ir apzvērējies slēpt.
Biogrāfija, sociālā piederība, dzīvesvieta: Kad viņam bija pieci gadi, viņa ģimeni nogalināja vilkači. Viņš izglābās tikai tādēļ, ka bija sastrīdējies ar vecākiem un aizskrējis uz savu mīļāko vietu mežā. Kad atgriezās redzēja visur asinis un vīrieti, kurš nogalināja kādu zvēru.
Tā kā viņš bija/ir hercogu bērns, tad viņu nedrīkstēja iebāzt bērnunamā, un viņš tika vazāts pa radu mājām, bet desmit gados viņš satika vīrieti, kuru redzēja, kad tika noslepkavota viņa ģimene un lūdza atļauju vai drīkst kļūt par viņa mācekli, un vīrietis atļāvis, bet radi ar prieku tikuši vaļā no puišeļa.
Leo savos padsmitos, pabeidzis apmācību un pēc tam līdz aptuveni divdesmit gadiem, klaiņojis kopā ar savu skolotāju un draugu, kas viņu uzaudzināja un izmācīja.
Divdesmit gados atgriezās mājās un ieņēma sev atbilstošo statusu augstākā sabiedrībā. Visi bijuši pārsteigti pa viņu atgriešanos, jo domājuši, ka viņš nomiris, bet viņš attaisnoja savu titulu un pierādīja, ka ir savu vecāku bērns.
Leo paralēli sava hercoga titula, kurš nozīmē, ka viņš ir tuvākās apkārtnes hercogs un viņam vajag rūpēties par padotajiem, arī turpina medīt, kas ir viņas dzīves viens no galvenajiem mērķiem.
Ieroči : 2 zobeni, arbalets [divas bultas vienlaicīgi], ierocis. Parasti izmanto zobenus, kuri ir no sudraba, vislabāk patīk pārgriezt vilkatim rīkli vai iedurt zobenu tieši sirdī, ja vilkatis ir viens izmanto vienu zobenu tikai nepieciešamības gadījumā tiek izmantots otrs. Otro pēc biežuma viņš izmanto ieroci, kuru izmanto no vidēja attāluma, ja ir vilkaču bars, lodes apsudrabotas. Retāk viņš izmanto arbaletu, ierastās apgaitās tas pat netiek ņemts līdzi, bet ja tiek izmantots, tad bultas tiek tēmētas precīzi, uzgaļi no sudraba un pēc pielietošanas tiek savākti [25 -35 bultas].
Pieredze : Var vienlaicīgi nogalināt divus vilkačus, un ir cīnījies ar bariem [kad bijis ar skolotāju], kur bijuši 4-6 vilkači. Savā dzīvē ir nogalinājis 14 vilkačus.
Izskats vai bilde: Izskats
Apģērbs: Ap kaklu nēsā tēva krustiņu, kas ir vien no retajām lietām, kas palikusi. Parasti staigā vieglos kreklos un ērtās drēbēs, nebaidoties, ka padotie varētu, ko nodomāt. Uz ballēm un saviesīgiem pasākumiem ģērbjas atbilstoši modei, tāpat, ja pie viņa brauc ciemiņi. Kad iziet uz medību takas, tad drēbēm vēl pa virsu apmetnis ar kapuci, kas nosedz seju, neļaudams to saskatīt, kuram katram. Uz muguras zobeni un ja paņemts līdzi, tad arbalets. Pie jostas ierocis, kas atrodas aiz muguras un pār to nolaists krekls.