Raksts no žurnāla Mir fantastiki šī gada 12. numura.

Roulingas bestiārijs ir pa īstam internacionāls: šeit kentauri sadzīvo ar mājas elfiem, bet vampīri eksistē plecu pie pleca ar Fidži ugunskrabjiem. Tik liela būtņu daudzveidība kādam var likties nedaudz bezgaumīga (iedomājieties, ja Tolkina nazguli pēkšņi sāktu lidot uz japāņu mehāniskajiem pterodaktiliem). Taču Roulinga, ne tikai apraksta jauno burvju piedzīvojumus Cūkkārpā un tās apkārtnē, viņa vēlas padarīt šo stāstu pēc iespējas krāšņāku un dzīvāku, tāpēc viņai vajadzēja aprakstīt arī visu maģisko pasauli ar visām tās leģendām un teikām.
Līdz Harija Potera piektās filmas pirmizrādei palicis vairāk nekā gads, taču pēdējās, noslēdzošās seriāla grāmatas iznākšana nav vairs aiz kalniem. Gatavojoties šim notikumam, žurnāls Mir fantastiki velta Poteriādei vienu no savām populārākajām rubrikām - "Bestiāriju". Plānotais rakstu cikls iesākas ar materiālu par Piektās bīstamības kategorijas briesmoņiem (izņemot pūķus, par kuriem tiks stāstīts atsevišķi) - tiem, kuri rādās murgos pat visvarenākajiem burvjiem.

Un, kur tos meklēt?

Ja salīdzina Roulingas zvērnīcu ar dažādu valstu folkloras bestiārijiem, tad "Harija Potera" maģiskā fauna ir diezgan nabadzība. Autore ļoti labi saprata, ka skolēnu detektīvtrilleris var iztikt bez episka mēroga. Liekot uzsvaru uz vienkāršību, viņa atteicās no klasiskās, skrupulozās fantāzijpasaules izstrādēs prakses, attēlojot savu maģisko pasauli visai askētiski un ar zināmu humora devu.
Bībeliskais Jahve dzīvās būtnes radīja divās dienās (kaut arī dabesīm un zemei viņam pietika ar vienu) - akurāti, zinoši un lielā skaitā. Lai izveidotu savas pasaules dzīvniekus, Roulinga patērēja daudz vairāk laika, taču kopumā viņai tas bija vienkāršāk. Viņa nesāka no nulles, bet paķemmēja dažādu tautu mitoloģiju un aizņēmās no turienes dažus populārākos radījumus un pielika klāt kaut ko jaunu, pašas izgudrotu.
2001. gadā labdarības organizācija Comic Relief (apvieno komiķus, kas palīdz nabadzīgajām valstīm) palūdza Roulingu uzrakstīt kaut ko labiem mērķiem. Viņa, lai cik dīvaini arī neliktos, piekrita un ļoti drīz - starplaikā starp ceturto un piekto grāmatu - sacerēja divus darbus: "Kalambols cauri gadsimtiem" un "Fantastiskie dzīvnieki un kur tos meklēt". Lielu darbu tas viņai neprasīja, jo viņa tikai sakārtoja savas darba piezīmes. Viņas labais darbs ienesa 15 miljonu sterliņu mārciņu peļņu, no kuras 80% nonāca bērnu palīdzības fonda rīcībā.
Oficiāli Harija Potera pasaulē eksistē 75 brīnumaini radījumi (ja skaita 10 pūķu pasugas, tad 84). Turklāt, tādi radījumi kā bogarti (bubuļi), purva lukturīši, atprātotāji un blast ended skrewt (sprāgstošie drakli, dīžasti jeb ugunsspļāvējmantikrabji), kas aprakstīti dažās sērijas grāmatās, "Fantastiskajos dzīvniekos..." nav minēti. Tā kā kopā ņemot, Roulingas bestiārijā ir 88 radības. Iznākot pēdējai grāmatai, to skaits var kļūt lielāks.
"Fantastiskie dzīvnieki..." sarakstīti ar slavenā magozoologa Ņuta Skamandera (dz. 1897.; salīdzinājumam - Dumidors ir dzimis 1845.) vārdu. Autors apliecina, ka visu informāciju viņš esot savācis pats, ceļojot pa visiem pieciem kontinentiem. Grāmata bija pasūtīta 1918. gadā, bet dienas gaismu ieraudzīja 1927. Līdz šim laikam grāmata ir piedzīvojusi 52 izdevumus, pa daļai tāpēc, ka jaunie burvji ļoti ātri padara šo grāmatu nelietojamu, izkrāsojot vai aprakstot to stundu laikā.
Starp citu, jaunā grāmatas versija, kas tiek piedāvāta vientiešiem, ir Harija Potera personīgā grāmatas kopija. Viņs tam piekrita bez īpaša prieka. Grāmatas malās tāpēc var atrast, gan Potera, gan viņa draugu komentārus.
Enciklopēdija "Fantastiskie dzīvnieki..." ir obligātā Cūkkārpas mācību grāmata jau no pirmā kursa, Tas ir dīvaini, jo maģisko dzīvnieku apkopes kurss sākas tikai ar trešo gadu. Var saprast, ka grāmata ieteikta kā vispārizglītojoša, jo kaut ko no tās noderīgu var gūt, gan mācoties "Aizsardzību pret tumšajām zintīm", gan ikdienai (Dumidors atzīmē, ka tā var palīdzēt uzzināt, kā tikt vaļā no maģiskajiem parazītiem mājās vai kā kopt savu pasakainos mājdzīvniekus).

Vista nav putns.

Daudziem Poteriādes zvēriem piemīt tādas vai citādas pakāpes intelekts. Lai sadalītu visus radījumus cilvēkiem tuvās "būtnēs" un savvaļas "zvēros" pēc dažādiem mēģinājumiem un kļūdām tika atrasts sekojošs likums: "Būtne ir jebkurš radījums ar pietiekošu intelektu, lai saprastu maģiskās pasaules likumus un nestu atbildību par to veidošanu." Tādā veidā, nesaprātīgie troļļi, piksijas, fejas un rūķi tika pieskaitīti "dzīvniekiem".
Vilkaču statuss līdz šim vēl nav noteikts. Daži magi-ekstrēmisti piedāvā uzskatīt par dzīvniekiem arī vientiešus. No "būtņu" statusa labprātīgi atteicās kentauri, kas negribēja būt rados ar raganām un vampīriem; jūras ļaudis, kā arī spoki (viņi drīzāk ir, nevis "būtnes", bet "bijušās būtnes"). Pie dzīvniekiem tika pieskaitīti arī daži saprātīgi, bet ļoti nežēlīgi radījumi - akromantuli, mantikoras un pat sfinksas, kas runā tikai ar mīklām un cenšas nogalināt visus, kas nedod pareizās atbildes.

"Pieczvaigžņu" monstri.

[Roulinga savā enciklopēdijā pēc bīstamības fantastiskos dzīvniekus iedala 5 klasēs. Tālāk rakstā sīkāk tiek aprakstīti sekojoši zvēri:
Akromantula (Acromantula); Bazilisks (Basilisk, čūsku karalis); Himēra (Chimaera); Dzīvais šķidrauts (Letifold, Living Shroud); Mantikora (Manticore); Nunda (Nundu); Vilkatis (Werewolf).
Liekas, ka raksta autors lielā mērā pārraksta enciklopēdijas datus, dodot dažus komentārus. Te ir jautājums, vai man tulkot šīs sadaļas? Jo par fantastiskajiem zvēriem Kurbijkurnē jau daudz kas ir rakstīts. Laika gaitā jau es to varu izdarīt. - ils]

Atkāpe.
Pati Roulinga atzīst, ka viņas mīļākais dzīvnieks ir Fēnikss. Viņa pati vēlētos, lai viņai tāds būtu.
Roulinga uzzīmēja "Fantastiskajiem dzīvniekiem..." vairākas bildes, taču izdevniecība nevēlējās izdot ilustrētu grāmatu.

Veroties uz Roulingas bestiāriju, var nodomāt, ka bērnībā vecāki viņai ir uz nakti lasījuši priekšā grieķu mītu oriģinālo versiju, šausminot nabaga bērnu ar seniem briesmoņiem. Visādā ziņā, vairums no bīstamākajiem zvēriem, ko viņa ievietoja Potera pasaulē, nāk no turienes.
Pēc kāda laika mēs atgriezīsimies pie Poteriādes dzīvniekiem, bet pagaidām mums ir jāsakrusto pirksti, lai Roulinga septītajā grāmatā, pēc Stīvena Kinga trāpīgā teiciena, neieskalotu jauno Poteru Reihenbahas ūdenskritumā, jo tas pārsvītrotu visu sāgas turpināšanas perspektīvu un pārvērstu "Harija Potera" brīnumaino radību dzīvo un neparasto pasauli parastā literatūras kunstkamerā.