Šo pavedienu iedvesmojos no 10.maija "Ievas" nummura, kur bija intervija ar Mārci. (Iesaku izlasīt!)
Raksts uz vāka izskatījās daudzsološs:
Cietumā tualetes papīra vietā bija Bībele. Tad arī uzzināju par Dievu.
Mārcis Jencītis ir bijušais cietumnieks, taču tagad ir baznīcas un Dieva ticības sludinātājs. Pievēršanās Dievam un ticība sākās tieši cietumā:
Cietumā uzzināju par Dievu. Tur es sāku lūgt. Cietums bija drausmīgs, pēc neoficiālām ziņām, tur katru dienu kāds mira. Pat nevaru izstāstīt ko tur redzēju...Un kad gāja uz toleti jeb parašu, tur nebija papīra,bet papīra vietā bija Bībeles lapas.
Viens no mums kāju izdziedināja,-uzlika rokas uz savām kājām un teica-dziedini mani!...
Viņš brīnumainā kārtā ir izdziedējis vairākus cilvēkus savu dievkalpojumu laikā. Viņš ir izdziedinājis arī alkohola un dažus atkarīgus cilvēkus. Viņš izdzen arī nelabos garus, kas ir alkoholistos un narkomānos:
[Par garīgi slimiem] Nāk arī tādi, un piedzērušies arī nāk,visādi. Bet brīnumi notiek tik un tā. Un notiek dažreiz pat pārdabiskas lietas. Kad no cilvēkiem ārā nāk ļaunie gari...
[Par meiteni, kas bija atkarīga no "kaifa" spiežot uz artērijām] Un tajā reizē es teicu šos vārdus, kas Bībel\e rakstīti:" Jēzus vārdā,Sātan, ej ārā!" Meitene nokrita un sāka spiegt, pēc tam šņākt.Tas notika kādas divas minūtes. Meitene piecēlās un tagad ir pilnīgi brīva, viņa to vairs neatceras. Lasa Bībeli, lūdz Dievu, tāpat palaidnības dara kā visi bērni, bet ir brīva.
Sīkās skatīt žurnālu "Ieva".
Ko jūs domājat par šo cilvēku? Šarlotāns vai tiešām dziedinātājs?